NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
29. aprīlī, 2015
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Veselības aprūpe
2
2
2
2

Dermatologi brīdina – esam ādas vēža epidēmijas priekšvakarā

LV portāla infografika; Avots: Slimību profilakses kontroles centra dati

Tuvojas vasara un sauļošanās sezona, tāpēc biedrība „Dermatologi pret ādas vēzi” jau astoto gadu maijā organizē Eiromelanomas dienu ar mērķi atgādināt par nepieciešamību pievērst uzmanību saules aizsardzībai un būt modriem par saviem veidojumiem uz ādas. Saslimstība ar ādas vēzi palielinās, un tās izplatības mērogi jau pietuvojas epidēmijas slieksnim. Diemžēl cilvēku zināšanas un izpratne par ādu un ultravioleto staru ietekmi uz tās veselību ir nepietiekamas. Arī Veselības ministrija apzinās problēmu, un no 2016.gada spēkā stāsies stingri noteikumi tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumiem, kā arī plānots ieviest stingrāku regulējumu solāriju pakalpojumu jomā.

Pēdējos gados Latvijā ar ādas vēzi saslimušo skaits ierindojas stabilā līdera pozīcijā no visiem ļaundabīgā audzēja veidiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.  2013.gadā Latvijā ādas vēzis tika diagnosticēts 1700 cilvēkiem (203 no tiem īpaši bīstamā vēža forma – melanoma), un diemžēl ir novērojama tendence saslimšanas gadījumu skaitam ar dažādām ādas vēža formām arvien palielināties (skat. attēlu).

Pamatotas ir bažas, ka reālais ar ādas vēzi saslimušo skaits ir daudz lielāks, kas mediķiem ļauj izteikt drūmas nākotnes prognozes. "Latvija atrodas ādas vēža epidēmijas priekšvakarā," uzskata biedrības "Dermatologi pret ādas vēzi" valdes priekšsēdētājs dermatologs Raimonds Karls.

Neizbēgami līdz ar slimības izplatību pieaug arī mirstība no ādas vēža. No agresīvākās ādas vēža formas – melanomas – 15 gadu laikā mirušo skaits Latvijā ir trīskāršojies. SPKC dati par iedzīvotāju mirstību liecina, ka 2013.gadā ļaundabīga ādas melanoma kļuva par nāves cēloni 83 iedzīvotājiem. 58 cilvēki zaudēja cīņā ar citiem ļaundabīgiem ādas audzējiem.

Turklāt, ja agrāk ādas vēzis bija vecu cilvēku slimība un to varēja novērot galvenokārt 70 un 80 gadus veciem sirmgalvjiem, pēdējos gados saslimst arvien jaunāki cilvēki un liela daļa Dr. Karla pacientu ir nedaudz virs 30 gadiem.

Cilvēki ādas veselību neuztver nopietni

Kā izskaidrojama tik strauja saslimstības ar dažādām ādas vēža formām izplatība? Cilvēki bieži vien aizmirst, ko bioloģijas stundās skolā kā interesantu faktu iemācās katrs skolēns – āda ir lielākais maņu orgāns, kas veido aptuveni 7% no cilvēka ķermeņa svara un izmēra ziņā sasniedz pat divus kvadrātmetrus. Āda ir vairogs un lielākais aizsargs pret apkārtējās vides ietekmi un mikroorganismiem. Vienlaikus jāatceras, ka āda ir pirmā, kas ar kaitīgo vides ietekmi saskaras un tas nevar palikt bez sekām. Tāpēc katram cilvēkam ir jāpievērš uzmanība ne vien ādas kosmētiskajam skaistumam - cik patīkami iededzis ir tās tonis, kādu kosmētiku lietot un kā citādi izdaiļot savu ārieni –, bet nopietni jāpiedomā pie saudzīgas izturēšanās pret šo svarīgo ķermeņa daļu.  

Mūsdienās aizvien aktuālāks kļūst jautājums par klimata pārmaiņu ietekmi uz veselību, un ādas vēža izplatība ir cieši saistīta ar ultravioleto (UV) starojumu. "Tieši ultravioletais starojums ir visbīstamākais ādas vēža riska faktors," norāda dermatologs Dr. Karls.

"Pēdējo desmit gadu laikā notikusi ievērojama sabiedrības paradumu maiņa, diemžēl tā neiet roku rokā ar zināšanām un izpratni par ādas veselību."

Mums kā ziemeļu tautai saules ietekmi gribas izbaudīt pēc iespējas vairāk, un jauniem cilvēkiem ir grūti pienācīgi novērtēt ilgstošas atrašanās saulē kaitīgumu veselībai.  "Taču UV starojuma ietekmē āda ne tikai ātrāk noveco un zaudē elastību, bet ievērojami palielinās risks saslimt ar ādas vēzi. Šīs izmaiņas notiek ļoti lēni, taču, kad tās liek par sevi manīt, ir jau par vēlu," norāda veselības ministrs Guntis Belēvičs.

Turklāt pēdējo desmit gadu laikā notikusi ievērojama sabiedrības paradumu maiņa, diemžēl tā neiet roku rokā ar zināšanām un izpratni par ādas veselību. "Cilvēki joprojām maldīgi novērtē dabīgo un mākslīgo ultravioleto starojumu. Sabiedrība to uztver kā pozitīvu faktoru organismam, bet iedegumu – kā veselības sastāvdaļu. Taču tieši iedegušās ādas modes un stila mīta dēļ joprojām iedzīvotāji dzīvo ilūzijā – ja ārā nav karsts laiks, nav arī ultravioleto staru radīto briesmu. Taču šāds uzskats ir maldīgs," secina dermatologs R.Karls. Tāpat nepareizs ir priekšstats, ka dabiskās saules peldes ir veselīgākas par mākslīgo saules starojumu, ko var iegūt solārijā. "Neatkarīgi no staru izcelsmes, tie var izraisīt ādas vēzi," uzsver dermatologs.

Sagaidāmas pārmaiņas solāriju normatīvajā regulējumā

Dermatologu ieskatā, būtiska problēma ir solāriju nepietiekamais regulējums. Novērojumi liecina, ka solārijos joprojām bieži vien netiek ievērotas Ministru kabineta noteikumu Nr.834 "Noteikumi par kosmētiskā iedeguma iegūšanas pakalpojuma higiēnas un nekaitīguma prasībām un šo prasību uzraudzības kārtību" prasības un jauniešiem netiek lūgts uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, ka persona ir pilngadīga un drīkst apmeklēt solāriju.

UV starojuma līmeni, ko saņem solārija apmeklētājs, veselības ministrs G.Belēvičs salīdzina ar cepināšanos pēcpusdienas saulē baltā smilšu pludmalē pie ekvatora. Solārijos pieļaujamais UV staru indekss pat ir augstāks nekā tropiskajā klimatā, līdz ar to Ziemeļeiropas iedzīvotāju āda, kas nav pieradusi pie tik aktīvas sauļošanās, ir īpaši jūtīga pret UV starojuma radīto postu.

2015.gads Latvijā ir pasludināts par Onkoloģiskās modrības gadu. Tāpēc, lai mazinātu ādas ļaundabīgu slimību izplatību, starp būtiskākajiem Veselības ministrijas mērķiem G.Belēvičs izceļ darba pie solāriju apmeklēšanas ierobežojumiem turpināšanu.  "Apzinoties, ka Latvijas iedzīvotājiem šāds starojuma līmenis ir ļoti augsts, un ņemot vērā šī kosmētiskā pakalpojuma lielo popularitāti, Veselības ministrija ir gatava rosināt grozījumus Ministru kabineta noteikumos, paredzot vēl stingrāku regulējumu solāriju pakalpojumam," apņēmības pilns ir veselības ministrs.

"Patlaban mērķis ir panākt, lai solārija darbinieki vienmēr pārliecinātos par solārija apmeklētāja pilngadību. Turklāt pirms solārija apmeklējuma darbiniekam būtu nepieciešams apmeklētāju iepazīstināt ar ultravioleto staru riskiem, savukārt apmeklētājam ar parakstu jāapliecina, ka viņš ar tiem ir iepazinies. Tāpat solārija darbiniekam ir jāspēj novērtēt klienta ādas stāvoklis, kas nozīmē, ka tiem jānosaka papildu kvalifikācija," par plānoto stāsta veselības ministrs G.Belēvičs. Ministrs cer, ka izmaiņas izdosies izstrādāt un ietvert MK noteikumos jau šī gada laikā.

No 2016.gada stingras prasības tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumu sniedzējiem

Uz ādas veselību ietekmi atstāj arī jauniešu vidū populārie tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumi. Pēdējo gadu laikā Latvijā pieaugusi arī tetovēšanai līdzīgu procedūru, piemēram, permanentā grima, mikropigmentāciju un skarifikāciju, popularitāte.

Līdz šim Latvijā nebija normatīvo aktu, kas reglamentētu prasības tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumu sniegšanai, lai gan tie ir augsta riska pakalpojumi, kuru laikā tiek traumēta āda un veidojas sīkas brūcītes. Neievērojot higiēnas prasības, pakalpojuma saņēmējs var inficēties ar dažādām slimībām, tai skaitā ar B un C vīrushepatītu vai cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV). "Šo procedūru laikā ādā tiek ievadītas vielas, kas ilgstoši paliek organismā. Ja netiek nodrošināta to kvalitāte, pastāv risks, ka tām var būt kancerogēna ietekme," veselības ministrs pamato regulējuma nepieciešamību.

"Ādas vēzis ir vienīgā vēža forma, kas ir vizuāli diagnosticējama un veiksmīgi ārstējama agrīnās stadijās."

Veselības ministrija ir spērusi soli pretī šīs jomas sakārtošanai. Šī gada 14.aprīlī Ministru kabinets apstiprinājis un no 2016.gada 1.janvāra spēkā stāsies Ministru kabineta noteikumi "Noteikumi par higiēnas prasībām tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumu sniegšanai un speciālajām prasībām tetovēšanas līdzekļiem," kas papildus higiēnas prasībām noteic prasības pakalpojuma sniedzēju izglītībai, ierobežojumus attiecībā uz personām, kas jaunākas par 18 gadiem, kā arī prasības informācijas sniegšanai klientiem, kā arī prasības tetovēšanā izmantoto krāsu marķēšanai un pīrsinga rotaslietām.

Trūkst valsts atbalsta diagnostikai

Kā norāda pasaulē lielākās ļaundabīgo ādas vēžu ārstēšanas klīnikas "Charite" Vācijā medicīnas doktors Klāss Ulrihs, līdzīgs saslimstības līmenis ar dažāda veida ādas vēžiem kā Latvijā ir novērojams arī citās Rietumeiropas valstīs. Tāpēc daudzviet valsts apmaksā bezmaksas diagnostiku, kas ļauj savlaicīgi atklāt slimību un sekmīgi to ārstēt.

R.Karla ieskatā, tā ir vēl viena aktuāla problēma, ar ko saskaras Latvijas ārsti, -  vājais valsts atbalsts agrīnai diagnostikai, kas ļautu laikus atklāt slimību, samazināt mirstību un valstij ietaupīt līdzekļus, ko tā tērē, ārstējot jau ielaistas slimības.

Līdz šim Latvijas valsts bija norobežojusies arī no Eiromelanomas akcijas norises un to neatbalstīja pat informatīvi. Lai gan tieši biedrības "Dermatologi pret ādas vēzi" uzsāktās aktivitātes pirms astoņiem gadiem, piedāvājot bezmaksas ādas veidojumu pārbaudes, ir ļāvušas atklāt vēža gadījumus agrīnās stadijās un savlaicīgi uzsākt ārstēšanu.  

"Akcija ir sasniegusi vienu no saviem mērķiem un pārliecinoši atklāj ādas vēža skrīninga metodes aktivitāti. Septiņu gadu laikā ir pārbaudīti aptuveni 12,5 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, tādā veidā ietaupot valsts budžetā aptuveni 250 tūkstošus eiro," stāsta biedrības "Dermatologi pret ādas vēzi" valdes priekšsēdētājs. Diemžēl šogad akcija ir informatīva un nepiedāvā bezmaksas dzimumzīmīšu pārbaudes, tomēr ārsts uzsver: "Par veselību jādomā ne vien bezmaksas akciju dēļ, bet katru dienu."

Kā sevi pasargāt?

 "Tā kā nav vienas universālas "receptes", kā izvairīties no ādas slimības, pats svarīgākais ir mazināt ultravioletā starojuma kaitīgo ietekmi, kā arī laicīgi un regulāri veikt ādas stāvokļa pārbaudi un ādas veidojumu diagnostiku. Ādas vēzis ir vienīgā vēža forma, kas ir vizuāli diagnosticējama un pilnībā veiksmīgi ārstējama agrīnās stadijās," skaidro R.Karls.

Dermatologs arī norāda, cik svarīgi lietot atbilstošus saules aizsargkrēmus un par šādu ultravioleto staru piesardzību mācīt ikvienam jau no bērnudārza vecuma, jo tikai tad mēs nākotnē varam cerēt uz ādas audzēju skaita samazināšanos. "Eiropas Kopienas Komisijas vadlīnijas saistībā ar saules aizsargkrēmiem nosaka, ka tiem ir jāpasargā ne tikai no ultravioletajiem B stariem, bet arī no A stariem. To savstarpējai aizsardzības faktoru attiecībai jābūt ne lielākai par trīs, cenšoties panākt homogēni vienādu aizsardzības stiprumu gan pret B, gan pret A stariem - tieši šī informācija ikvienam ir jāmeklē uz saules aizsargkrēmu etiķetēm, lai maksimāli sevi pasargātu," viņš atgādina.

Savukārt, ja tomēr dzīve nav iedomājama bez mākslīgā iedeguma, vērts iepazīties ar pamatinformāciju, kā pasargāt sevi no ādas vēža, LV portāla skaidrojumā "Solāriji – kā pasargāt sevi no ādas vēža?".

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU