Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) īsteno sabiedrības informēšanas kampaņu “Necepies! Izvēlies dzīvot!”, lai skaidrotu sauļošanās radīto risku veselībai. Kampaņas ietvaros notika diskusija “Latvijas iedzīvotāju sauļošanās paradumi – vai protam uzturēties saulē droši”, kurā piedalījās SPKC pārstāvis Mārtiņš Zvackis, dermatologs Raimonds Karls, biedrības “Soli priekšā melanomai” viena no dibinātājām Sondra Zaļupe un “MADARA Cosmetics” dibinātāja Lote Tisenkopfa-Iltnere.
LV portāls ir apkopojis būtiskākās diskusijā apspriestās tēmas.
Ādas audzēji ir viena no visizplatītākajām onkoloģiskajām saslimšanām
Izšķir trīs veidu ādas vēžus: bazālo šūnu vēzis jeb bazalioma, plakanšūnu vēzis un melanoma, kas ir visagresīvākais ādas vēža tips. Viens no ādas vēža attīstības veicinātājiem ir saules (arī solārija) ultravioletā starojuma radītie ķermeņa šūnu bojājumi.
Dati liecina, ka katru gadu tiek reģistrēts vidēji 215 jaunu ādas melanomas gadījumu un 1410 jaunu citu ļaundabīgo ādas audzēju gadījumu.
Vecuma posmā no 20 līdz 54 gadiem jauni ādas melanomas gadījumi diagnosticēti vidēji 58 cilvēkiem ik gadu un citi ļaundabīgi ādas audzēji – vidēji 126 cilvēkiem ik gadu. Pēdējos gados ir redzama tendence, ka saslimstība pieaug jaunākajās vecuma grupās.
Latvijā audzēji ir otrs izplatītākais nāves cēlonis pēc sirds un asinsvadu slimībām, vēsta SPKC. No 2012. līdz 2021. gadam Latvijā ik gadu no ādas melanomas miruši vidēji 72 cilvēki, savukārt no citiem ļaundabīgajiem ādas audzējiem – vidēji 58 cilvēki.
2022. gadā no ādas melanomas miruši 69 cilvēki, bet no citiem ādas audzējiem – 53.
Sabiedrībā joprojām ir izplatīts uzskats, ka sauļoties ir veselīgi
Lai izprastu iedzīvotāju sauļošanās paradumus, SPKC veica sabiedriskās domas aptauju.
Diskusijā “Latvijas iedzīvotāju sauļošanās paradumi – vai protam uzturēties saulē droši”, kas notika 13. jūlijā, SPKC pārstāvis Mārtiņš Zvackis iepazīstināja ar aptaujas rezultātiem, secinot, ka sabiedrībā joprojām ir izplatīts maldīgs uzskats, ka sauļoties ir veselīgi.
80% aptaujāto uzskata, ka sauļošanās ir veselīgs D vitamīna uzņemšanas avots, turpretī 28% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka solārija apmeklējums palīdz uzņemt D vitamīnu.
Dati liecina, ka vairāk nekā puse aptaujāto jeb 55%, atrodoties saulē (sportojot, strādājot, staigājot), nelieto saules aizsargkrēmu, turklāt 15% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka saules aizsargkrēms ir veselībai kaitīgs, jo tā sastāvā ir nevēlamas ķimikālijas.
Ultravioletais starojums – bumba ar laika degli
Dermatologs Raimonds Karls diskusijā apstiprināja – ādas vēža gadījumu skaits pieaug, īpaši vecuma grupā ap 50 gadiem. Novērojumi liecina, ka tas saistāms ar solāriju negatīvo ietekmi.
“Ir pagājuši 25–30 gadi, kopš solāriji parādījās Latvijā. Latvija savos rādītājos ne ar ko neatšķiras no citām valstīm, kur arī ir veikti līdzīgi novērojumi. Nav tā, ka šodien es aizeju uz solāriju un tieši šodien man būs nepatikšanas. Tā ir bumba ar laika degli. Tie ir apmēram 25 gadi,” skaidroja dermatologs.
Speciālists uzsvēra, ka tikpat būtiski izvairīties no ultravioletā starojuma ir arī ikdienas darbos. “Jāatceras, ka arī, piemēram, pļaujot zāli, pastaigājoties pa pludmali, cilvēks saņem ultravioleto starojumu. Cita grupa ir tie, kuri savus ikdienas darbus pilda saulē, kur var būt runa arī par tā saucamo arodsaslimšanu,” stāstīja R. Karls.
Viens no visefektīvākajiem veidiem, kā sevi pasargāt no saules kaitīgās ietekmes, ir saules aizsargkrēma lietošana – to atzina arī dermatologs. Taču, kā liecina SPKC veiktās aptaujas dati, sabiedrībā par saules aizsargkrēmiem pastāv dažādi stereotipi. R. Karls diskusijā atklāja, ka ir pat zinātniskas publikācijas, pēc kurām secināms, ka saules aizsargkrēma lietotāju vidū mirstība no ādas audzējiem ir biežāka nekā starp tiem, kuri aizsargkrēmu nelieto.
“Kad sākam vērtēt, kāpēc tā notiek, atklājas, ka krēms tiek uzklāts, piemēram, no rīta, bet dienā netiek uzklāts atkārtoti. Otrs aspekts –, cik daudz krēms tiek uzklāts. Aptauja, kuru veicām maijā, atklāja, ka uzklāts tiek ļoti, ļoti maz, nepietiekami, lai krēms pildītu savu no saules aizsargājošo funkciju,” norādīja dermatologs.
34% Latvijas iedzīvotāju nekad nav bijuši pie dermatologa
SPKC veiktās aptaujas dati liecina, ka gandrīz pusei aptaujāto jeb 43% ir bažas par ādas veselības stāvokli. 53% uzskata, ka pietiek ar ādas pašpārbaudi, lai novērtētu ādas veselības stāvokli, vienlaikus 61% nezina, kā to veikt.
Tāpat tika konstatēts, ka 34% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju nekad nav bijuši pie dermatologa, savukārt 17% nezina, pie kāda ārsta jādodas, pamanot aizdomīgus ādas veidojumus.
R. Karls uzsvēra, ka pie dermatologa nepieciešams doties ikreiz, kad jau esošs ādas veidojums maina formu, tam novērojamas vairākas krāsas, kā arī tad, kad parādās jauns ādas veidojums, kas atšķiras no pārējiem.
Kā saules aizsargkrēms veic savas funkcijas
“MADARA Cosmetics” dibinātāja Lote Tisenkopfa-Iltnere diskusijā atklāja, ka ir divi pamatmehānismi, kā saules aizsargkrēms aizsargā no saules fotoniem jeb starojuma.
“Viens no iemesliem, kādēļ cilvēkiem nepatīk krēmi, ir tas, ka saules stari tiek ķīmiski pārveidoti mazāk kaitīgā enerģijas lādiņā. Lielākā daļa tirgū pieejamo krēmu ir tieši tādi. Tiem ir priekšrocības, tie ir ērti lietojami, viegli klājas uz ādas. Negatīvais aspekts – tiem ir diezgan kaitīga ietekme uz vidi, tie bioloģiski nenoārdās. Ir reģioni, kuros vairāki no šiem aizsargfiltriem ir aizliegti lietošanai tieši kaitīgās iedarbības uz vidi dēļ. Tad ir otrs veids, kas būtībā darbojas kā gaismas atstarošana. Āda tiek pārklāta ar minerālfiltriem, kas atstaro saules starus. Tas ir dabiskais veids, kas ir draudzīgāks gan cilvēkam, gan videi. Negatīvais ir tas, ka kosmētikas ražotājam ar to ir ļoti grūti strādāt, jo šis veids ir tehniski izaicinošāks, lai panāktu labas, noturīgas tekstūras,” stāstīja L. Tisenkopfa-Iltnere.
Vēl viens nozīmīgs saules aizsargkrēmu parametrs ir SPF jeb saules aizsargfaktors. L. Tisenkopfa-Iltnere diskusijā skaidroja, ka saulainām vasaras dienām pietiek ar krēmu, kura saules aizsargfaktors ir 30. Turpretī krēmi, kuru aizsargfaktors ir 15, piemēroti lietošanai visu gadu, bet vasarā – tikai mākoņainās dienās, nedodoties uz pludmali.
Vairāk par tēmu >>
Saistībā ar krēma derīguma termiņu L. Tisenkopfa-Iltnere norādīja, ka lielākoties viens krēma iepakojums ir derīgs vienu sezonu, tātad – nākamajā vasarā būtu jāiegādājas jauns.
“Ja saules krēms ir ticis kārtīgi lietots, tiek nēsāts līdzi ikdienā, atradies somā, dodoties uz pludmali, to nākamajā sezonā vairs nevajadzētu lietot. Sintētiskajiem jeb ķīmiskajiem saules filtriem aizsargspējas samazinās, ja krēms tiek karsēts. Dabiskajiem līdzekļiem, tā kā tie ir minerāli, aizsardzība ir stabilāka, turklāt, ja krēms vairs nav lietojams, to var pamanīt, jo tas būs sadalījies,” skaidroja L. Tisenkopfa-Iltnere.
Plašāka informācija par SPKC informatīvo kampaņu pieejama šeit.
