Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Nelielās devās solārijs nav kaitīgs, to pat iesaka ārsti, tomēr ir jāapzinās iespējamie riski no pārlieku lielas UV staru devas.
LV portāla infografika
Kādos gadījumos labāk izvairīties no solārija apmeklējuma?
Veselības inspekcija savā informatīvajā rakstāā brīdina: jebkura pārmērīga ultravioleto (UV) staru iedarbība, ne tikai no solārija, var radīt ādas struktūras bojājumus – ādas apdegumus, ādas trauslumu, sarētojumus, bet ilgtermiņā – ādas novecošanos. UV starojuma ietekmē iet bojā ādas kolagēns, āda zaudē elastīgumu, un parādās grumbas. Nav pierādījumu arī tam, ka UV staru iedarbība no solāriju lampām ir mazāk kaitīga nekā saules starojums. Līdz ar to piesardzība nepieciešama abos gadījumos.
Solāriju drošību reglamentē MK noteikumi Nr.834 "Noteikumi par kosmētiskā iedeguma iegūšanas pakalpojuma higiēnas un nekaitīguma prasībām un šo prasību uzraudzības kārtību". To 5.punkts aizliedz uz solāriju doties nepilngadīgajiem. Izņēmums ir tad, ja minētā persona uzrāda ģimenes ārsta vai dermatologa izziņu, ka tās veselības stāvoklis ir atbilstošs pakalpojuma saņemšanai. Ģimenes ārsta vai dermatologa izziņa ir derīga sešus mēnešus.
Te jāuzsver, ka solāriju darbinieku pienākums ir pārliecināties par klienta vecumu. Solārija personālam jālūdz klientam uzrādīt personu apliecinošu dokumentu vai autovadītāja apliecību. Klientam ir pienākums to uzrādīt.
MK noteikumu Nr.834 1.pielikumā norādīti ieteikumi, kā izvairīties no UV starojuma nelabvēlīgās ietekmes. Solāriju darbiniekiem vajadzētu par to informēt klientus. Atbilstoši MK noteikumiem solārijus aizliegts lietot:
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas speciālisti savā informatīvajā skaidrojumā min vēl citus gadījumus, kad solārija lietošana nav ieteicama:
Iepriekš minētie MK noteikumi paredz to, ka sauļoties gribētājam būtu jākonsultējas ar ārstu:
Lai varētu saprast riskus saslimt ar ādas vēzi, ir rūpīgi jāizvērtē savs ādas tips, ņemot vērā Veselības inspekcijas sniegto klasifikāciju:
I ādas tips – gaiša āda ar vasaras raibumiem, zilas acis, sarkanīgi mati. Pēc 5-10 minūtēm rodas ādas apsārtums; iedegums praktiski neveidojas.
II ādas tips – blondi mati, zilas, pelēkas, zaļas acis. Pēc UV staru iedarbības ādas apsārtums veidojas pēc 10-20 min., pēc tam parādās labs iedegums.
III ādas tips – tumši blondi mati, brūni mati, pelēkas, brūnas acis. Ādas apsārtums veidojas pēc 20-30 min. Izveidojas labs iedegums.
IV ādas tips – tumši brūni mati, brūnas acis. Ādas apsārtums pēc 40 min. Labs iedegums.
Jāatceras, ka vislielākā iespēja saslimt ar ādas vēzi ir tieši I un II ādas tipa īpašniekiem. Piesardzība jāievēro arī tiem, kuri lieto kosmētiku, kas var veicināt ādas jutīgumu pret UV stariem, un cilvēkiem, kuri lieto medikamentus. Šajā gadījumā ir jāsaņem konsultācijas, nosakot, vai lietotie medikamenti neradīs jutīgumu.
Ādas vēža riski ir nopietni jāizvērtē
Ādas vēzim var būt dažādas formas, no kurām pigmentētā jeb melanoma ir visbīstamākā. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra onkologs Aleksandrs Derjabo rakstā "Vai iedegusi āda ir veselības pazīme?" norāda, ka melanoma, kas ir ļaundabīgs ādas pigmentu veidojošo šūnu audzējs, attīstās un progresē ievērojami agresīvāk, nekā ādas vēzis.
Veselības inspekcija informē, ka pētījumi Norvēģijā un Zviedrijā parāda būtisku ļaundabīgās melanomas riska pieaugumu sievietēm, kas regulāri sauļojas solārijos. Arī Vācijā par 6-7% pieaug ļaundabīgo melanomu gadījumu skaits, tāpēc katru gadu nomirst apmēram 2000 cilvēku.
Diemžēl arī Latvijas statistika neliecina par tendenci, ka šī saslimšana strauji samazinās, tomēr skaits ir stabilizējies un pēdējo gadu laikā turas nedaudz virs 200 cilvēkiem, kam šī diagnoze tiek uzstādīta pirmoreiz. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati uzrāda, ka pagājušogad 203 pacientam Latvijā pirmoreiz tika uzstādīta ādas melanoma. Visvairāk tā atklāta sievietēm vecumā no 75 līdz 79 gadiem, kur ir reģistrēti 26 gadījumi. Tomēr šāda diagnoze ierakstīta arī deviņām sievietēm vecumā no 20 līdz 34 gadiem, kas liecina par to, ka tā var piemeklēt arī jaunas sievietes.
Starp citu, SPKC savā informatīvajā bukletā iesaka: ja ir vēlme sauļoties, labāk to darīt brīvā dabā nekā solārijā. Solārijā cilvēks tiek īpaši pakļauts UV starojumam, kas palielina ādas vēža veidošanās risku, kā arī citu ādas traumu gūšanu.
Veselības inspekcija arī vērš uzmanību uz to, ka Starptautiskā vēža pētniecības aģentūra, analizējot datus par ādas melanomas risku saistībā ar solāriju lietošanu, uzskata, ka risks var pieaugt pat par 75%, ja solārijus sāk lietot pirms 30 gadu vecuma. Pat viena solārija sesija palielina melanomas risku par 20%, salīdzinot ar cilvēkiem, kuri nekad to nav izmantojuši. Katra papildu sesija tajā pašā gadā palielina risku par 2 procentiem.
Tomēr, ja melanomas rādītāji pagaidām ir stabili, tad to nevar teikt par saslimstību ar nepigmentēto ādas vēzi. Biedrība "Dermatologi pret ādas vēzi" ir nobažījusies par to, ka 2013.gadā reģistrēts rekordliels skaits to cilvēku, kas saslimuši ar nepigmentēto ādas vēzi. Šobrīd tie ir jau 1497 pacienti. Biedrības valdes priekšsēdētājs dermatologs Raimonds Karls presei izplatītajā materiālā norāda: "Ir skaidrs, ka samazināt risku var, minimalizējot ādas pakļautību ultravioletajam starojumam. Tomēr nav vienas universālas receptes, tāpēc pats svarīgākais ir laicīga un regulāra ādas stāvokļa diagnostika, īpaši jau cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem."
Lai vērstu sabiedrības uzmanību uz savlaicīgu ādas pārbaudi, biedrība "Dermatologi pret ādas vēzi" turpinās informatīvo kampaņu "Dzīvo ar veselu ādu", kas uzsākta pagājušogad.
Kampaņas ietvaros iedzīvotājiem būs iespēja pieteikties uz vizīti pie dermatologiem daudzviet Latvijā. Tāpat jau šobrīd tiek nodrošināts informatīvais tālrunis - 20242222, pa kuru zvanot ikviens interesents, kuram ir bažas par savu vai savu tuvinieku veselību, var saņemt konsultāciju, vai arī tas tiks norīkots pie dermatologa, kurš vistuvāk atradīsies konkrētā pacienta dzīvesvietai.
Kāda piesardzība jāievēro solārijos?
Nelielos daudzumos solārijs var nākt arī par labu, norāda P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas speciālisti. Solārija priekšrocība ir kontrolēta, un precīzi ir noteikta ultravioletā starojuma deva ikvienam ādas tipam. Solāriju mazās devās nozīmē rudens, ziemas un agra pavasara periodā organisma aizsargspēju un noguruma mazināšanai.
MK noteikumu Nr.834 1.pielikumā norādīts, ka, sauļojoties solārijā:
Gan aizsargbrilles, gan salvetes vai citus līdzekļus kosmētikas noņemšanai nodrošina solārija pakalpojuma sniedzējs.
MK noteikumi Nr.834 paredz vairākus nosacījumus solāriju darbībai. Veselības inspekcija akcentē, ka minētie noteikumi ievieš Eiropas normu solāriju iekārtām – maksimāli pieļaujamo starojuma līmeni 0,3W/m2, kas atbilst UVI 12, kas ir saules intensitāte pusdienas laikā uz ekvatora skaidrā laikā.
Jāatceras, ka pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs, lai klients tiek informēts par riskiem veselībai, kas saistīti ar UV starojuma ietekmi, un pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem. Solārija personāls pirms pakalpojuma sniegšanas izsniedz patērētājam apmeklējumu uzskaites karti, kurā norādīts patērētāja vārds, uzvārds, apmeklējuma datums un laiks, kā arī informācija par UV starojuma radītajiem riskiem veselībai un pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem.
Veselības inspekcija norāda: solāriju lietotājam, balstoties uz paša noteiktu diagnozi – saules apdegumu pieredzi, ir jāpazīst savs ādas tips, bet solāriju operatoram būtu nepieciešams garantēt pareizu ādu tipa noteikšanu. Līdz ar to solārija personālam jābūt ar atbilstošām zināšanām un jābūt arī atbilstošai apliecībai, kā tas norādīts MK noteikumos.
Jāņem vērā, ka pakalpojuma sniegšanas vietā ir jābūt izvietotai informācijai par UV starojuma ietekmi, informācijai par to, kādos gadījumos sauļoties nedrīkst vai nebūtu ieteicams, pareiza sauļošanās režīma ieteikumi un informācija par ādas tipiem.
Pakalpojuma sniedzējam ir jāizskaidro solārija lietošanas drošības noteikumi.
Ne retāk kā reizi mēnesī solārija personālam ir jāveic ieraksti (elektroniski vai papīra formā) par UV iekārtu lampu maiņu, to nolietojuma pakāpi, kā arī jebkurām tehniskajām pārbaudēm. Klientam ir tiesības ar šiem datiem iepazīties.
Pakalpojuma sniegšanas vietā patērētājiem pēc pieprasījuma jābūt pieejamiem arī datiem par iekārtu lampu maiņu un to nolietojuma pakāpi, dokumentālam apliecinājumam par iekārtas maksimālo efektīvo UV starojuma līmeni (nedrīkst pārsniegt 0,3 w/m2).
Kāpēc ir jāzina, kad lampas mainītas? Veselības inspekcija informē, ka solārija iekārtu lampu nomaiņa nepieciešama tāpēc, ka tām ir noteikts ekspluatācijas laiks un lampu ražotājs pēc ekspluatācijas laika beigām negarantē lampu atbilstību to specifikācijai, t.sk. starojuma vienmērīgumu un robežvērtību ievērošanu. Par apliecinājumu tam, ka UV starojuma līmenis nepārsniedz 0,3 W/m2, kalpo solārija iekārtas tehniskā dokumentācija un lampu ražotāja izsniegta atbilstības deklarācija vai mērījumu rezultāti.
Solārija iekārtas ir aprīkotas ar darba stundu uzskaites un sauļošanās laika mērītājiem. Solārija iekārtu lampām atkarībā no lampu modeļa, tipa utt. ir dažāds darba stundu ilgums. Piemēram, lampu Sunmax A-class Intensive Bronze Plus 100W darba stundu skaits ir 800 stundas, bet Hanau Magic Sun 100W – 1000 stundas. Līdz ar to arī lampu nomaiņas biežums jeb derīgums katrai solārija iekārtai būs dažāds (nav konkrēts, nemainīgs lielums).
Daudzas solāriju studijas pārkāpušas noteikumus
Lai gan MK noteikumi Nr.834 kontrolē solārijus, šogad Veselības inspekcija veikusi pārbaudes 168 solāriju pakalpojumu sniedzējiem un atklājusi pārkāpumus 85% no tiem.
Veselības inspekcijas pārstāve Agnese Gusarova skaidro, ka solāriju pārbaudes notiek aptuveni reizi trijos gados. Ja pārbaudes laikā tiek konstatētas būtiskas neatbilstības, tad pārbaudes notiek biežāk, t.sk. notiek arī priekšlikumu izpildes kontroles pēc iepriekš konstatēto neatbilstību novēršanas termiņa beigām.
Kopumā Veselības inspekcijas uzraudzībā ir 148 solāriju studijas un 591 cits objekts, kurā solāriju pakalpojums tiek sniegts kā blakus pakalpojums (t.i., solārijs skaistumkopšanas salonos, sporta klubos, pirtīs, viesnīcās u.c.).
