Pērn Veselības inspekcija nepilnības solāriju darbībā konstatēja 81% gadījumu, taču inspekcijas ieteikumi un aizrādījumi tiek ņemti vērā un novērsti.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Veselības pasliktināšanās risks
Tikai mēs paši esam atbildīgi par savu veselību, tādēļ pašu pienākums ir rūpīgi apsvērt, vai veikt pasākumus, kas varētu kaitēt vai pasliktināt veselības stāvokli. Nereti ir gadījumi, kad līdzdarbojas arī valsts, lai palīdzētu mazināt ar konkrētu pakalpojumu saistīto veselības pasliktināšanās risku.
Viens no šādiem gadījumiem, kad valsts iesaistās veselības aprūpes pārraudzībā, ir solāriju kontrole. 2010.gada 7.septembrī Ministru kabinets (MK) pieņēma noteikumus Nr.834 „Noteikumi par kosmētiskā iedeguma iegūšanas pakalpojuma higiēnas un nekaitīguma prasībām un šo prasību uzraudzības kārtību”. Tajos noteiktas higiēnas un nekaitīguma prasības solārijiem, to iekārtu uzraudzībai, telpām un apkalpojošajam personālam.
Kaitīgo ultravioleto (UV) starojumu ietekme ir ne tikai nelabvēlīga, bet arī bīstama cilvēka veselībai. Kā vēsta Veselības inspekcijas (VI) mājaslapā sniegtā informācija, pārmērīgs UV starojuma daudzums ir viens no melanomas izraisītājiem, un 2011.gadā šī ādas vēža forma atklāta 191 cilvēkam, bet no tās miruši 68 cilvēki.
Pārbaudes visos Latvijas solārijos
To, vai solārijos tiek veikti nepieciešamie piesardzības pasākumi, kontrolē VI inspektori, stāsta VI Uzraudzības plānošanas un attīstības departamenta Sabiedrības veselības nodaļas vadītāja Alla Nogotkova.
Pārbaudes, kas kontrolē solāriju atbilstību un to darbību, atbilstoši MK noteikumiem, tiek veiktas ne tikai solārijos galvaspilsētā, kur koncentrējas lielākais solāriju skaits, bet visā valsts teritorijā. Pārbaude ietver solāriju vizuālo apskati, sauļošanās pakalpojumu sniedzēju dokumentu pārbaudi un nepieciešamības gadījumos – arī UV starojuma līmeņa mērījumus. „Prioritārie uzraudzības objekti ir solāriju studijas, kur galvenais ir kosmētiskā iedeguma iegūšanas pakalpojums. Taču apskates tiek veiktas arī skaistumkopšanas salonos, frizētavās, sporta un fitnesa klubos, kur kosmētiskā iedeguma iegūšanas pakalpojums tiek sniegts kā blakus pakalpojums,” skaidro A.Nogotkova.
"Kaitīgo ultravioleto starojumu ietekme ir ne tikai nelabvēlīga, bet arī bīstama cilvēka veselībai."
VI mājaslapā, kur apkopoti dati par pagājušajā gadā veiktajām pārbaudēm 208 solārijos, norādīts, ka dažādas nepilnības konstatētas 81% gadījumu. Visbiežāk tās saistītas ar UV maksimālā līmeņa starojuma pārsniegšanu un informācijas neesamību par UV starojumu ietekmi; ādas tipiem; ieteikumiem, kā izvēlēties pareizu sauļošanās režīmu, un sauļošanās kontrindikācijām jeb stāvokli, kad kāda medicīniska apsvēruma dēļ nav pieļaujama personas sauļošanās. Tāpat pakalpojumu sniedzēji nav spējuši uzrādīt rakstiskus apliecinājumus par UV iekārtu lampu maiņu un to nolietojuma pakāpi. Tika fiksēti arī gadījumi, kuros solārija personālam nebija zināšanu par ādas uzbūvi un fizioloģiju.
VI Komunikācijas nodaļas vadītāja Dace Vīksna atzīmē, ka solāriji, kuros atklātas nepilnības, aizrādījumus ņem vērā un pārkāpumi tiek novērsti.
Par noteikumu nepildīšanu pienākas sods
„Veselības inspekcija savas kompetences ietvaros šobrīd ir tiesīga piemērot sankcijas par tiem pārkāpumiem, kas ir piekritīgi higiēnas un epidemioloģiskās drošības uzraudzībai, un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 42.pantu uzlikt naudas sodu līdz 250 latiem,” norāda D.Vīksna.
Minēto MK noteikumu Nr.834 1.pielikuma 2.1.punkts nosaka, ka UV iekārtas nedrīkst lietot:
"Patērētājiem pašiem ir iespējams pārliecināties par MK noteikumu prasību izpildi solārijos."
Kā norāda Veselības inspekcijas pārstāve D.Vīksna, „inspekcija var piemērot sankcijas, ja tie ir pārkāpumi cilvēka dzīves vides un epidemioloģiskās drošības jomā, sadzīvē lietojamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu realizācijā un kosmētikas līdzekļu apritē. Līdz ar to, lai novērstu konstatētos trūkumus un piemērotu sankcijas par nedroša pakalpojuma sniegšanu solārijos, VI ir nepieciešams papildu deleģējums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Preču pakalpojumu drošuma likumā, tādēļ par nepieciešamajiem grozījumiem šajos normatīvajos dokumentos VI ir iesniegusi priekšlikumus Veselības ministrijai”.
Pienākums pret pakalpojuma saņēmēju
Lai gan to solāriju, kas izturējuši VI kontroli, saraksts netiek publiskots, tomēr patērētājiem pašiem ir iespējams pārliecināties par MK noteikumu Nr.834 prasību izpildi. A.Nogotkova informē, ka solārija apmeklējuma laikā pakalpojuma sniedzējam ir
VI aicina piedalīties aptaujā
Par savu pieredzi un solārija apmeklēšanas paradumiem Veselības inspekcija aicina iedzīvotājus aizpildīt anketu VI mājaslapā.
Aptaujas „Dalies pieredzē par saņemtajiem solārija pakalpojumiem!” mērķis, pirmkārt, ir iegūt informāciju par solārija apmeklēšanas paradumiem un saņemto solārija pakalpojumu drošumu; otrkārt, pievērst iedzīvotāju uzmanību jautājumiem, kas saistīti ar drošu sauļošanos solārijā un solārija iekārtu UV starojuma ietekmi uz veselību.
„Ņemot vērā, ka pērn inspekcijas veiktajās solāriju pakalpojumu sniedzēju kontrolēs lielākajā daļā tika konstatētas neatbilstības, uzskatām, ka ir pamatota nepieciešamība uzzināt arī pakalpojuma saņēmēju viedokli un pieredzi,” skaidro A.Nogotkova.
Anketu šobrīd ir aizpildījuši 140 respondenti. Interesenti aptaujā vēl var piedalīties līdz šā gada jūnija beigām.