Uzņēmēji ir aizvainoti
„Latvijā ir apmēram 2,5 tūkstoši solāriju. Pēdējā laikā to apmeklētāju skaits ir samazinājies par 30-50 procentiem. Tā vietā, lai skaidrotu gan saules, gan solārija ietekmi un dotu drošas, veselīgas sauļošanās padomus, cilvēkiem tiek sniegtas pārspīlētas, biedējošas ziņas, kas apdraud arī uzņēmējdarbības vidi,” uzskata Sauļošanās un solāriju asociācijas pārstāvis Ģirts Ģederts.
Patērētāju produktu Zinātniskās komitejas 2006. gada 20. jūnija ziņojumā „Ultravioletā starojuma, tai skaitā solārija iekārtu, radītā bioloģiskā ietekme, kas saistīta ar veselību” ir pētīta solāriju lietošanas negatīvā ietekme un noteikts, kad un kādos apstākļos var runāt par drošu to lietošanu. Proti, solāriju pakalpojums ir drošs, ja tā sniegšanai izmantotās UV iekārtas starojuma stiprums nepārsniedz 0,3 W/m2.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) Eiropas Komisijas projekta „Kopīgā solāriju tirgus uzraudzība” laikā pārbaudīja solārijus un to atbilstību minētajam ziņojumam. Pētījums pierādīja, ka 93% no pārbaudītajiem Latvijas solāriju pakalpojumu sniegšanas uzņēmumiem nav pārliecinājušies par starojuma līmeni, ko solārijs izdala, tādēļ patērētājiem ir ļoti liels risks saņemt pārāk augstu ultravioleto (UV) starojumu, apdegt vai pat saslimt ar ādas vēzi. 11 solāriju iekārtām tika veikti UV starojuma stipruma mērījumi, un visās iekārtās starojuma stiprums vairākkārt pārsniedza pieļaujamo normu.
"93% no pārbaudītajiem Latvijas solāriju pakalpojumu sniegšanas uzņēmumiem nav pārliecinājušies par starojuma līmeni, ko solārijs izdala."
Sauļošanās un solāriju asociācija uzskata, ka PTAC paziņojums ir nekorekts, jo Latvijas normatīvajos aktos nekādas UV starojuma normas pagaidām nav noteiktas. Kā skaidro Ģ. Ģederts, arī Eiropā šāda norma ieviesta nesen. Tieši tādēļ ziņu par Latvijas solārijiem, ļaundariem, solāriju īpašnieki uztver sāpīgi, uzskatot, ka viņi, tā teikt, sodīti profilaktiski. Latvijas Sauļošanās un solāriju asociācijas valdes priekšsēdētāja Marika Ģederte jautā: „Kā var prasīt pildīt kādas prasības, ja nacionālā likumdošana vēl nav spēkā?” Viņa uzskata, ka pēkšņu likumdošanas izmaiņu dēļ jebkurā nozarē tomēr jāparedz pārejas laiks, nevis vēl pirms attiecīgo likumu pieņemšanas jāizplata nosodoši pētījumi un paziņojumi.
„Patērētāju tiesību aizsardzības centrs vadās pēc LVS EN 60335-2-27/A2 standarta, kur ir rakstīts: standartu piemērošana ir brīvprātīga. Vien Ministru kabinets var noteikt obligāti piemērojamus standartus,” uzsver M. Ģederte. Viņa stāsta, ka sauļošanās saloni ir saprotoši un gatavi jaunās normas ieviest. „Varu tikai izteikt atzinību tiem saloniem, kuri jauno sistēmu ieviesuši pirms termiņa,” teic asociācijas valdes priekšsēdētāja.
Noteikumi vēl nav pieņemti
Taisnība. Solāriju biznesam Latvijā likumi vēl nav rakstīti. „Lai arī solāriju pakalpojumi Latvijā tiek plaši izmantoti, tomēr klientiem bieži netiek nodrošinātas minimālās higiēnas prasības. Turklāt viņiem nav pieejama informācija par UV starojuma ietekmi uz veselību. Trūkst attiecīgi apmācīta personāla, lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu, līdz ar to palielinās risks klientu veselībai,” – teikts Ministru kabineta noteikumu „Higiēnas prasības kosmētiskā iedeguma pakalpojumu sniegšanai” projekta anotācijā.
Projekts izstrādāts, pamatojoties uz Epidemioloģiskās drošības likuma 381. pantu, kas paredz Ministru kabinetam noteikt higiēnas prasības paaugstināta riska objektiem, un lai noteiktu minimālās higiēnas prasības solāriju pakalpojumu sniegšanai - telpām, iekārtām, aprīkojumam, kā arī apkalpojošajam personālam. Prasības ir pamatotas ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO), Starptautiskās komisijas pret nejonizējošā starojuma aizsardzību (ICNIRP) un Eiropas biedrības ādas vēža profilaksei (EUROSKIN) rekomendācijām, lai nodrošinātu solāriju izmantotāju veselības aizsardzību.
"Latvijas normatīvajos aktos nekādas UV starojuma normas pagaidām nav noteiktas."
Noteikumu projekts izskatīts 2009. gada 2. jūlija valsts sekretāru sanāksmē (VSS). Tajā Veselības ministrijai tika uzdots precizēt noteikumu projektu un atkārtoti saskaņot ar Tieslietu un Ekonomikas ministriju, lai pēc grozījumu Epidemioloģiskās drošības likumā pieņemšanas Saeimā (kas precizē deleģējumu solāriju noteikumiem) precizēto un saskaņoto noteikumu projektu iesniegtu atkārtotai izskatīšanai VSS.
Kā skaidro Veselības ministrijā, grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā tuvākajā laikā stāsies spēkā, tādēļ arī noteikumu projektu nekavējoties atkārtoti iesniegs VSS. “Šobrīd daudzas solāriju studijas ir izrādījušas aktivitātes saistībā ar minēto noteikumu projektu, tādēļ saņemti daudzi priekšlikumi. Ieteikumus, kas būs vērā ņemami, iestrādāsim noteikumu projektā, tomēr būtiskas izmaiņas nav paredzētas. Precizēts tiek tas, kā prasību labāk noformulēt, lai neradītu liekus šķēršļus solāriju darbībai un to apmeklētājiem, kā arī lai norma būtu reāli izpildāma,” skaidro Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Pole.
Pētījums aiz pētījuma
Pēdējā laikā solāriju apmeklējumu mediķi cieši saista ar ādas vēža jeb melanomas gadījumu skaita pieaugumu. Melanoma ir ļaundabīgs ādas pigmentveidojošo šūnu audzējs, kas attīstās un progresē ievērojami agresīvāk nekā ādas vēzis. 2005. gadā Latvijā ar melanomu saslima 61 vīrietis un 112 sievietes, bet 2008. gadā Latvijā reģistrētas 1000 jaunas saslimšanas ar ādas vēzi. Tas ieņem stabilu trešo vietu starp visām Latvijā reģistrētajām ļaundabīgajām saslimšanām. Speciālisti sliecas vainot solārijus, bet solāriju saimnieki uzsver: saule ir vēl bīstamāka par solāriju, turklāt ar ādas vēzi saslimst arī tie, kas solāriju ir redzējuši tikai pa gabalu.
Tomēr 2009. gada jūnijā Starptautiskā vēža izpētes aģentūra oficiāli paziņoja, ka solāriji iekļauti „kancerogēni cilvēkam” augstākajā grupā. Aģentūra izpētījusi, ka melanomas - ādas vēža nāvējošākās formas - risks pieaug par 75%, ja solāriju sāk regulāri apmeklēt pirms 30 gadu vecuma sasniegšanas. Savukārt solārija apmeklēšana vairāk par 60 reizēm gadā risku saslimt ar ādas vēzi palielina par 150 procentiem. Tādēļ dermatologi apmeklēt solāriju neiesaka, tāpat kā neviens mediķis neiesaka lietot tabaku, alkoholu un narkotikas. M. Ģederte, aizstāvot solārijus, iebilst: „Šajā pašā grupā, kur solārijs, ietilpst arī sarkanvīns, sālītas zivis un kontracepcijas līdzekļi.”
"Solāriju saimnieki uzsver: saule ir vēl bīstamāka par solāriju, turklāt ar ādas vēzi saslimst arī tie, kas solāriju ir redzējuši tikai pa gabalu."
Tikmēr Ādas un STS klīniskā centra dermatoloģe Kristīne Rozniece atgādina: „Ir atzīts, ka solārijs cilvēkam ir kancerogēns. Kādēļ diskutēt par to, cik daudz drīkst sauļoties un no kāda vecuma? Jūs taču neprasāt ārstam, cik daudz žurku indes drīkst apēst gada laikā!” Daktere stingri piekodina, ka visi mīti par solāriju labumiem ir viegli apstrīdami. Depresiju ar UV starojumu nekur pasaulē neārstē, D vitamīna trūkums tiem, kas iet ārā, nedraud. Turklāt sauļošanās veicina krunciņu veidošanos. „Ja cilvēks varētu dzīvot vispār bez saules, viņam sejā nebūtu nevienas krunciņas,” saka daktere Rozniece. Viņa silti iesaka visiem, kas izbaudījuši intensīvo solāriju laikus, tomēr aiziet pie ārsta un pārbaudīt savas ādas veselību, jo solāriju drošas lietošanas norma ir noteikta tikai tagad. Melanoma ir slimība – klusētāja, kas slēpjas nieka dzimumzīmītē vai ilgstoši nedzīstošā brūcītē.
Par dažādiem pētījumiem, kampaņveidīgām nomelnošanas akcijām un citiem sliktiem jaunumiem solāriju saimniekiem, protams, ir savs viedoklis. „Medijiem ar kaut ko ir jāatšķiras, tādēļ katrs pauž arī pārspīlētu viedokli. Neviens jau viņus par to tiesā nesūdz, bet biznesa attīstībai šādi paziņojumi neapšaubāmi traucē,” tā Ģ. Ģederts. Viņam šķiet, ka sabiedrības tracināšana ar dažādiem pētījumiem bieži vien ir nepamatota – informācija tiek dāļāta pa labi, pa kreisi, un patērētājs tajā apjūk. Lūk, „British Journal of Cancer” 2009. gada 23. jūnijā publicējis Zviedrijas pētījumu, ka risks saslimt ar dzemdes kakla vēzi sievietēm, kas sauļojas solārijā, ir par 40% zemāks nekā tām sievietēm, kas solāriju neizmanto. Kāpēc to neviens nesadzird, jautā asociācija?
Pārmaiņas solāriju darbībā tomēr būs
Latvija nav vienīgā valsts pasaulē, kur solāriju biznesam pašlaik tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Nacionālā likumdošana, kas nosaka ierobežojumus solāriju pakalpojumu saņemšanai Eiropā, ir izstrādāta Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Beļģijā, Nīderlandē un Francijā u.c. valstīs. Lielākajā daļā valstu ir noteikts maksimālais UV starojuma līmenis, ko var radīt solārijā izmantotā UV starojuma iekārta: tas nedrīkst pārsniegt 0,3W/m2. Vairākās valstīs nacionālajā likumdošanā ir arī noteikti ierobežojumi solāriju pakalpojumu izmantošanai personām, kas jaunākas par 18 gadiem un prasības klientu informēšanai. Nosacījumi solāriju pakalpojumu sniegšanai ir noteikti arī ASV un Austrālijā. Tā, piemēram, brīdinoši uzraksti un stāsts par to, kādu postu var nodarīt solārijs, atrodams pie katras sauļošanās iekārtas ASV. Vācijā solārija saimnieku, kas ļauj sauļoties 18 gadus nesasniegušam jaunietim, var sodīt ar prāvu naudas sodu - pat līdz 50 000 eiro. Kā stāsta Ģ. Ģederts, dažādās valstīs ir arī dažādi sauļošanās paradumi. Piemēram, Portugālē, vīriešiem solārijā rekomendē piesegt savu dārgāko „mantību”, lai tai nekaitētu ultravioletie stari.
"No 2010. gada 1. janvāra jaunieši līdz 18 gadiem varēs sauļoties vien ar rakstisku pieaugušā atļauju un ārsta izziņu."
Lai cik aizvainoti par PTAC paziņojumu ir Latvijas solāriju saimnieki, pētījums tomēr ir apzinājis problēmas, kas solārijiem tuvākajā laikā būs jānovērš. Noteikumi „Higiēnas prasības kosmētiskā iedeguma pakalpojumu sniegšanai”, visticamāk, stāsies spēkā, kā paredzēts – 2010. gada 1. janvārī, atsevišķi tā punkti – 2011. gada 1. janvārī. Tādēļ jau no 2010. gada 1. janvāra jaunieši līdz 18 gadiem varēs sauļoties vien ar rakstisku pieaugušā atļauju un ārsta izziņu. Solārijiem nāksies ievērot noteikumos minētās higiēnas prasības un arī gādāt tādas solāriju lampas, kuru starojums nepārsniedz 0,3W/m2, reizē skaidrojot klientiem, ka ierasto 10-15 minūšu vietā nu būs jāsauļojas 15-30 minūtes.
Līdz ar normatīva stāšanos spēkā tiks noteiktas obligāti ievērojamās prasības solārijiem, izvēle – apmeklēt tos vai ne – paliek katra paša ziņā.
