Valsts sekretāru sanāksmē 22. aprīlī tika izsludināti Veselības ministrijas izstrādātie noteikumi „Higiēnas un nekaitīguma prasības pakalpojumam kosmētiskā iedeguma iegūšanai un šo prasību uzraudzības kārtība”, kas vēl jāapstiprina valdībā.
Pašreiz solāriju pakalpojumu sniegšanai piemērojamās higiēnas prasības Latvijā nav reglamentētas. Kā atzinusi Veselības ministrija, solāriju pakalpojumus Latvijā plaši izmanto, tomēr tie bieži nenodrošina minimālās higiēnas prasības klientiem, un viņiem nav pieejama informācija par ultravioletā starojuma ietekmi uz veselību. Tāpat trūkst attiecīgi apmācīta personāla, lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu, līdz ar to palielinās risks patērētāju veselībai.
Solāriju saista ar ādas vēzi
Kā teikts noteikumu projekta anotācijā, statistika un pētījumu rezultāti liecina par ādas vēža gadījumu skaita pieaugumu, kā arī konstatē citas ar ādas bojājumiem saistītas problēmas. Diemžēl komerciālos nolūkos izmantojamos solārijos netiek pietiekami gādāts par apmeklētāju drošību, līdz ar to palielinās risks viņu veselībai.
Konstatēts, ka ik gadu pasaulē diagnosticē 2-3 miljonus ādas vēža, tai skaitā 132 000 melanomas, gadījumu. Latvijā katru gadu vidēji 200 cilvēki saslimst ar ļaundabīgām ādas melanomām. Novērojot saslimstības rādītājus pēdējo 10 gadu laikā, secināms, ka saslimstībai ir tendence palielināties. 90. gadu beigās bija ap 60-70 saslimšanas gadījumiem, seši gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, tagad - ap astoņi gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem. Saslimstības rādītājs ir augstāks sievietēm (vidēji deviņi gadījumi no 100 000), vīriešiem - seši gadījumi no 100 000. No katriem trim vēža gadījumiem viens ir ādas vēzis, un lielākā daļa šo gadījumu tiek saistīti ar UV starojuma pārmērīgu iedarbību.
"Latvijā katru gadu vidēji 200 cilvēki saslimst ar ļaundabīgām ādas melanomām."
Pētījumi Zviedrijā un Norvēģijā parāda, ka ļaundabīgās melanomas risks diezgan ievērojami pieaug sievietēm, kuras regulāri apmeklē solārijus. Ir konstatētas statistiski nozīmīgas sakarības starp solāriju pakalpojumu lietošanu, ādas novecošanos un zvīņveida šūnu ādas vēzi.
Ziemeļeiropā solārija pakalpojumus visvairāk izmanto cilvēki vecumā no 14 līdz 24 gadiem. 10 procenti iedzīvotāju solāriju pakalpojumus izmanto regulāri. Tieši lielā solāriju pakalpojumu popularitāte jauniešu vidū ir viens no noteicošiem riska faktoriem, jo jauniešu āda ir jutīgāka pret UV starojuma ietekmi nekā pieaugušajiem - jo agrāk organisms tiek pakļauts UV starojuma ietekmei, jo vairāk palielinās risks saslimt ar ādas vēzi.
Vajadzēs ārsta zīmi
Veselības ministrijas izstrādātajā noteikumu projektā teikts, ka solārija pakalpojumus ir aizliegts sniegt patērētājiem, kas jaunāki par 18 gadiem, izņemot gadījumus, ja apmeklētājs uzrāda ģimenes ārsta vai dermatologa izziņu, ka personas veselības stāvoklis ir atbilstošs, lai saņemtu pakalpojumu kosmētiskā iedeguma iegūšanai. Ārsta izziņa ir derīga sešus mēnešus.
Lai pārliecinātos par patērētāja vecumu, solārija personālam būs pienākums prasīt, lai patērētājs uzrāda personu apliecinošu dokumentu vai autovadītāja apliecību. Savukārt patērētāja pienākums būs uzrādīt personu apliecinošu dokumentu vai autovadītāja apliecību pēc solārija personāla vai Veselības inspekcijas pieprasījuma.
Kas būs jāzina patērētājam
Pakalpojuma sniedzējs būs atbildīgs, lai patērētājs pirms pakalpojuma saņemšanas pilnā mērā tiktu informēts par riskiem veselībai, kas saistīti ar UV starojuma ietekmi, un noteikumiem pakalpojuma saņemšanai. Solārija personālam pirms pakalpojuma sniegšanas būs jāizsniedz patērētājam apmeklējumu uzskaites karte, kurā norādīts patērētāja vārds, uzvārds, apmeklējuma datums un laiks, kā arī norādīta informācija par UV starojuma radītajiem riskiem veselībai un noteikumi pakalpojuma saņemšanai. Apmeklējuma uzskaites karte atradīsies pie patērētāja. Tās pazaudēšanas gadījumā pakalpojuma sniedzējam būs jānodrošina tās atkārtota izsniegšana.
Lūk, kādu informāciju saņems jebkurš solārija apmeklētājs. UV iekārtas nevar lietot personas līdz 18 gadu vecumam (izņemot, ja to ir ieteicis ārsts); personas ar dabīgi rudiem matiem; personas, kurām ir ādas problēmas (pigmenta plankumi; neparasti bāli plankumi u.tml.); personas ar jutīgu ādu (cieš no saules apdegumiem; neiedeg nemaz vai nevar iedegt, negūstot apdegumus; bērnībā bieži bijuši smagi saules apdegumi u.tml.); personas, kurām ir medicīniska rakstura problēmas (ir vai ir bijis ādas vēzis; kuras atrodas ārsta uzraudzībā saistībā ar jutību pret radiācijas enerģijas iedarbību; lieto fotojutīgus medikamentus); personas, kam no iepriekšējās sauļošanās saulē vai UV iekārtā nav pagājušas 48 stundas.
"Vienmēr jālieto aizsargbrilles, turklāt kontaktlēcas vai saulesbrilles neaizvieto aizsargbrilles."
Vēl patērētājam jāzina, ka solārijā jāievēro drošības pasākumi: vienmēr jālieto aizsargbrilles, turklāt kontaktlēcas vai saulesbrilles neaizvieto aizsargbrilles. Pirms sauļošanās jānoņem kosmētika, nedrīkst lietot nekādus aizsargkrēmus vai iedegumu pastiprinošus produktus; jāievēro solārija personāla rekomendācijas, kas attiecas uz sauļošanās ilgumu vienā reizē, jāievēro intervāls starp sauļošanās reizēm un attālums no lampām, kā arī jāzina par maksimālo pieļaujamo sauļošanās reižu skaitu gada laikā; jutīgās ādas daļas, piemēram, rētas, tetovējumi, kā arī ģenitālijas jāapsedz, lai aizsargātu no UV starojuma iedarbības.
Pirms solārija apmeklējuma ir nepieciešams konsultēties ar ārstu par iespējamiem UV starojuma radītiem veselības riskiem: uzsākot kosmētiskā iedeguma pakalpojuma saņemšanu pirmo reizi mūžā vai pēc gada un vairāk; ja ir izteikta jutība vai alerģiskas reakcijas uz UV starojumu; ja 48 stundu laikā pēc sauļošanās izjūt ādas niezi, ir apdeguma sajūta, ādas pietūkums, ādas bojājumi, izsitumi vai arī tiek pamanītas izmaiņas pigmenta dzimumzīmēs un citas neparastas ādas izmaiņas; ja ir grūtniecība; ja tiek lietotas jebkuras zāles.
Vēl citi jauni pienākumi
Solārija personālam būs pienākums novērtēt patērētāja ādas stāvokļa atbilstību pakalpojuma saņemšanai un sniegt konsultāciju par piemērotāko sauļošanās režīmu.
Tāpat noteikumos ir norādīts, ka sauļošanās salonā ir nepieciešama uzgaidāmā telpa vai vieta patērētājam, telpa vai norobežota vieta, kur atrodas UV iekārta, un vieta patērētāja personīgo mantu un drēbju novietošanai, vieta telpu uzkopšanas inventāra uzglabāšanai, kā arī telpa personāla higiēnas vajadzībām un klienta lietošanai.
"Daļai sauļošanās pakalpojumu sniedzēju būs jāuzlabo ultravioletā starojuma iekārta, nomainot lampas. "
Ieviešot noteikumu projekta prasību, ka UV iekārtas radītais maksimālais efektīvais UV starojuma līmenis nepārsniedz 0,3W/m2, daļai sauļošanās pakalpojumu sniedzēju būs jāuzlabo ultravioletā starojuma iekārta, nomainot lampas. Turklāt solāriju darbiniekiem vajadzēs saņemt divus gadus derīgu apliecību par mācību kursa „Higiēnas prasības pakalpojumam kosmētiskā iedeguma iegūšanai” noklausīšanos. Lai būtu iespējams reāli šīs abas prasības izpildīt, tiks noteikts pārejas periods līdz 2011. gada 1. janvārim.
