Stingrāki noteikumi tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumiem

Kaut gan tetovēšana, pīrsings un līdzīgas procedūras, kurās tiek traumēta āda, ir augsta riska procedūras, Latvijā līdz šim nebija normatīvo aktu, kas reglamentētu prasības šāda veida pakalpojumu sniegšanai un saņemšanai. Tāpēc 2016.gada 1.janvārī stāsies spēkā jauni Veselības ministrijas izstrādāti Ministru kabineta noteikumi Nr.182 "Noteikumi par higiēnas prasībām tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumu sniegšanai un speciālajām prasībām tetovēšanas līdzekļiem", kas noteiks prasības tetovēšanas un pīrsinga pakalpojuma sniegšanai, pakalpojuma sniedzēju zināšanām, kā arī ierobežojumus attiecībā uz personām, kas jaunākas par 18 gadiem. Noteikumi attieksies arī uz tādām pēdējo gadu laikā popularitāti ieguvušām procedūrām, kā mikropigmentācija un permanentais grims (tetovēšanas līdzekļa mikrodevas ievadīšana cilvēka ādas virsējā slānī, veidojot pārejošu noturīgu zīmējumu) un skarifikācija jeb rētošana (process, kura laikā uz ķermeņa tiek veidotas rētas, iegriežot vai iededzinot ādu, kā arī ievadot iegrieztajās brūcēs tetovēšanas līdzekli).  Paredzot pārejas laiku līdz 2016.gada 1.jūnijam, noteiktas arī speciālas prasības tetovēšanā izmantoto krāsu marķēšanai un pīrsinga rotaslietām, tādējādi iezīmējot ceļu uz turpmāko tetovēšanas un pīrsinga procesā izmantojamo krāsu un materiālu stingrāku uzraudzības un kontroles kārtību.

Mērķis: pasargāt pakalpojuma saņēmēju no veselības riskiem

"Noteikumi tiks ieviesti, lai pasargātu pakalpojuma saņēmējus no veselības riskiem, kas var rasties, ja pakalpojuma sniegšanas laikā netiek ievērotas higiēnas, t.i., tīrīšanas, dezinfekcijas un sterilizācijas prasības, piemēram, tiek lietoti nesterili darba instrumenti, bet vienreizlietojamie instrumenti tiek izmantoti atkārtoti," skaidro Veselības inspekcijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Agnese Gusarova.

Neievērojot higiēnas prasības, piemēram, darbojoties ar nesterilām adatām, ir pietiekami, lai brūcē iekļūtu infekcija – baktērijas, sēnītes - un attīstītos dažādas ādas saslimšanas, veidotos rētas, kā arī ir iespējama inficēšanās ar B un C vīrushepatītu vai cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV). Aptuveni 10% no vīrushepatīta C pacientiem ir inficējušies tieši tetovēšanas, pīrsinga vai citas invazīvas kosmētiskās procedūras laikā, atsaucoties uz Eiropas slimību un kontroles centra datiem, norādīts noteikumu projekta anotācijā. Turklāt Latvijā, ņemot vērā augsto saslimstību populācijā ar vīrushepatītu C (1,7% jeb aptuveni 40 tūkstoši inficētu personu) un HIV izplatības pieaugumu, risks inficēties šādā veidā ir augstāks nekā citviet.

Papildinātas prasības telpām un aprīkojumam

Nevar apgalvot, ka tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumu jomā līdz šim valdījis pilnīgs "bardaks". Latvijā tetovēšanas un pīrsinga procedūras piedāvā dažādi skaistumkopšanas saloni un studijas, kuru uzraudzība tiek veikta, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumos Nr.22 "Noteikumi par higiēnas prasībām kosmētiskajiem kabinetiem" noteiktajām prasībām kosmētiskajiem kabinetiem, saloniem un citiem uzņēmumiem, kuri sniedz skaistumkopšanas pakalpojumus, izmantojot fiziskās, fizikālās un ķīmiskās metodes. Tajos līdz šim arī nav konstatēti vērā ņemami pārkāpumi, norāda Veselības inspekcijas pārstāve.

"10% no vīrushepatīta C pacientiem ir inficējušies tetovēšanas, pīrsinga vai citas invazīvas kosmētiskās procedūras laikā."

Tomēr līdzšinējie noteikumi ir vairāk paredzēti neinvazīvo procedūru veikšanai un neparedz specifiskas prasības tādiem pakalpojumiem kā tetovēšana un pīrsings, kuru laikā tiek traumēta āda un veidojas sīkas ādas brūcītes. Tāpēc tetovēšanas un pīrsinga pakalpojuma sniedzējiem noteiktas papildu prasības telpām, aprīkojuma un darba piederumu uzturēšanai, dezinfekcijai un sterilizācijai. Piemēram, noteikumu 26.punkts paredz, ka turpmāk tetovēšanas un pīrsinga pakalpojuma sniedzējam būs jānodrošina uzskaite par daudzreizējās lietošanas darba piederumu dezinfekciju un sterilizāciju, norādot datumu, laiku, kā arī personu, kas to veikusi, un regulāri jāveic sterilizatora darbības kvalitātes kontrole atbilstoši ražotāja prasībām.

Savukārt noteikumu 27.punkts paredz pakalpojuma sniedzēja atbildību izmantotos vienreizlietojamos darba piederumus, kas bijuši saskarē ar asinīm, citiem bioloģiskiem šķidrumiem vai ķermeņa audiem, nodot iznīcināšanai atbilstoši normatīvo aktu par atkritumu apsaimniekošanu prasībām.

Prasības pakalpojuma sniedzēja izglītībai

Ja prasības telpām un aprīkojumam tetovēšanas un pīrsinga pakalpojuma sniedzējiem vairāk vai mazāk nav nekas jauns, to nevar teikt par prasībām attiecībā uz pašu pakalpojuma sniedzēju izglītību.

Tā kā tetovēšana un pīrsings ir saistīts ar augstu risku cilvēka veselībai, pakalpojuma sniedzējam ir jābūt atbilstošām zināšanām par higiēnas un drošības prasībām. Tādējādi MK noteikumu 28.punkts paredz, ka pakalpojuma sniedzēja zināšanas turpmāk būs jāapliecina ar medicīniskās vai atbilstošas profesionālās izglītības vai kvalifikācijas dokumentu, vai, ja šādas izglītības nav, apliecība par apmācības programmas "Tetovēšanas un pīrsinga pakalpojuma sniegšanai noteiktās minimālās higiēnas prasības" apgūšanu.

Tātad jau šobrīd tiem tetovēšanas māksliniekiem un pīrsinga meistariem, kuriem nav atbilstošas izglītības, ir jālūko pēc attiecīgiem akreditētiem kursiem, kur tādu iespējams apgūt līdz nākamā gada sākumam, kad stāsies spēkā jaunie MK noteikumi.

Šādas minimālās apmācības programmas ilgums ir 17 stundas, un apgūstamo tēmu loks uzskaitīts MK noteikumu 1.pielikumā. Piemēram, lai varētu strādāt par tetovēšanas vai pīrsinga meistaru arī turpmāk, būs jāapgūst pamatzināšanas par cilvēka anatomiju un fizioloģiju, dermatoloģiju, alerģijām, infekciju slimībām un pasākumiem to risku mazināšanai, drošības prasībām tetovēšanas līdzekļiem un pīrsinga rotām, riska grupām pakalpojuma saņemšanai, komplikācijām un to novēršanu, pirmās palīdzības sniegšanu pakalpojuma izraisīto veselības traucējumu gadījumā, kā arī par normatīvo aktu prasībām, kas saistošas šāda ķermeņa mākslas veida meistaram.

Tā kā dezinfekcijas, sterilizācijas un infekcijas slimību risku jomā ar katru gadu tiek atklātas arvien jaunas un efektīvākas metodes, noteikumi paredz, ka apliecība būs jāatjauno ik pēc pieciem gadiem, pēc apmācību programmas atkārtotas apgūšanas.

Ierobežojumi saņemt pakalpojumu

Ministru kabineta pieņemtās higiēnas prasības tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumu sniegšanai attiecas ne vien uz pakalpojuma sniedzējiem, bet arī saņēmējiem. Tā kā šī joma līdz šim netika reglamentēta, tetovēšanas vai pīrsinga pakalpojumu saņemšanai nav ierobežojumu attiecībā uz nepilngadīgām personām. Tomēr nav noslēpums, ka dažādi ķermeņa izdaiļošanas veidi īpašu popularitāti ieguvuši jauniešu un pusaudžu vidū, kuri ne vienmēr var izvērtēt ar šiem pakalpojumiem saistītos riskus (infekciju slimības, brūces iekaisumi, alerģiskas reakcijas u.tml.).

Tādējādi līdz ar nākamo gadu stāsies spēkā arī ierobežojumi attiecībā uz pakalpojuma saņemšanu un personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem. Nepilngadīgām personām sniegt pakalpojumu būs aizliegts, ja vien nebūs saņemta viena no bērna vecākiem vai likumiskā pārstāvja atļauja.

"Jau šobrīd tetovēšanas un pīrsinga meistariem, kuriem nav atbilstošas izglītības, ir jālūko pēc attiecīgiem kursiem, kur tādu iespējams apgūt līdz nākamā gada sākumam."

Tomēr būtu naivi uzskatīt, ka klienta vecums apliecina zināšanas un izpratni par kārotā tetovējuma vai pīrsinga pakalpojuma riskiem un ilgtermiņa ietekmi uz veselību. Tāpēc jaunais regulējums paredz pakalpojuma sniedzēja pienākumu ne tikai pārliecināties par klienta pilngadību, bet katram klientam sniegt informāciju par tetovēšanas līdzekļiem vai rotaslietām, brūces aprūpi, sadzīšanas laikiem un iespējamām komplikācijām – alerģiskām reakcijām, iekaisumiem, bakteriālām un vīrusa infekcijām, kā arī procedūras laikā izmantotajiem materiāliem un iespēju no tetovējuma atbrīvoties. Šī mērķa labad ikvienam klientam pirms pakalpojuma saņemšanas būs jāaizpilda anonīma aptaujas anketa, kurā iekļauta informācija par pakalpojuma saņēmēja veselību, pakalpojuma iespējamiem riskiem u.tml. Aptaujas anketas minimālais saturs iekļauts noteikumu 3.pielikumā, un pakalpojuma sniedzējs, ja uzskata par nepieciešamu, to var papildināt ar sev vai klientam nozīmīgu informāciju. Var pieņemt, ka vajadzība klientam pirms pakalpojuma saņemšanas aizpildīt anonīmu anketu ir vērsta uz to, lai pakalpojuma sniedzējs pirms procedūras varētu pārliecināties par klienta atbilstību pakalpojuma saņemšanai.

Noteikumos iekļauti arī citi ierobežojumi saņemt pakalpojumu. Piemēram, noteikumu 30.punkts aizliedz sniegt pakalpojumu klientam ar redzamām ādas vai gļotādas slimības pazīmēm, ja klients neuzrāda ārsta izziņu, kas apliecina, ka pakalpojumu drīkst saņemt.

Tetovēšanas līdzekļu drošība un ietekme uz veselību

Higiēnas prasību ievērošana nav vienīgais riska faktors, kas jāņem vērā, izvēloties izrotāt savu ķermeni ar interesantu tetovējumu vai pīrsingu. Tetovēšanas laikā ādā tiek ievadītas speciālas tetovēšanas krāsas, kas organismā paliek ilgstoši un, iespējams, pat visu mūžu. Savukārt pīrsinga laikā āda tiek caurdurta un tiek ievietotas dažāda materiālu rotas, kas paaugstina iespējamo komplikāciju risku.

Veselības inspekcijas apkopotajā informācijā par tetovēšanu norādīts, ka ķermeņa ilglaicīgās reakcijas, piemēram, ultravioletā starojuma ietekmē, uz tetovēšanas procedūrā izmantojamām krāsām līdz šim nav izzinātas. Nav izslēgts, ka krāsu pigmenti sadalās un to sadalīšanās produkti var pārveidoties kancerogēnās vielās, kas nonāk limfmezglos un orgānos. Lielākoties šo procedūru laikā izmantoto līdzekļu pagatavošanas veids un papildu sastāvdaļas nemaz nav zināmas, jo krāsas nereti tiek iegādātas ar interneta starpniecību. Šādai sistēmai, kurā nav iespējams pārbaudīt pakalpojumā izmantoto krāsu kvalitāti, nu reiz tiks pielikts punkts.

"Tāpēc Veselības ministrijas sagatavotajos noteikumos prasībām tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumiem ir iekļautas arī prasības tetovēšanai līdzekļiem, pīrsinga rotām un noteikta to marķēšanas kārtība," biedrības "Dermatologi pret ādas vēzi" rīkotajā preses konferencē uzsvēra veselības ministrs Guntis Belēvičs.

Turklāt pie marķējuma Veselības ministrija negrasās apstāties. Veselības ministrs Belēvičs pauž apņēmību aktīvi atbalstīt Eiropas Komisijas iniciatīvu noteikt stingrākas vienotas Eiropas Savienības prasības arī tetovēšanas krāsu un pīrsinga materiālu sastāvam.

Prasības tetovēšanas līdzekļiem un pīrsinga rotām

Ņemot vērā iepriekšminēto, tetovēšanas līdzekļu marķēšanas kārtība ir viens no nozīmīgākajiem jauninājumiem, ko ievieš MK noteikumu III nodaļa, nosakot, ka tetovēšanas līdzekļiem ir jābūt steriliem un uzglabātiem atbilstošos traukos, savukārt pīrsinga rotām ir jābūt no cilvēka veselībai drošiem un alerģiju neizraisošiem materiāliem.1

Veselības inspekcijas pārstāve A.Gusarova vērš uzmanību, ka noteikumi paredz atļaut tirgot vai izmantot pakalpojuma sniegšanai tikai tādus tetovēšanas līdzekļus, par kuriem ir pieejama informācija par to kvalitatīvo sastāvu. Paredzot iespēju ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem pielāgoties jaunajām prasībām, no 2016.gada 1.jūnija tetovēšanas līdzekļu sastāvdaļu sarakstam, izmantošanas veidam, derīguma termiņam, partijas numuram, nosacījumiem un brīdinājumiem, kā arī uzglabāšanas režīmam u.c. informācijai (17. un 18.punkts) ir jābūt norādītai produkta marķējumā. 

Atbilstoši noteikumu 31.punktam turpmāk, saņemot pakalpojumu, klientam būs arī tiesības lūgt pakalpojuma sniedzēju izsniegt rakstisku informāciju par izmantotajiem tetovēšanas līdzekļiem (nosaukumu, sastāvu, partijas numuru, ražotāju un importētāju). Kā norāda Veselības inspekcijas pārstāve A.Gusarova, šāda informācija klientam var būt ļoti būtiska, ja tetovējumu kādreiz būs nepieciešams noņemt.

1Noteikumu projekta anotācijā skaidrots, ka par cilvēka veselībai drošiem un alerģiju neizraisošiem materiāliem uzskatāmi tādi materiāli, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 18.decembra Regulā (EK) Nr.1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu, noteiktajām prasībām, kā arī saskaņā ar Eiropas Padomes 2008.gada 20.februāra rezolūciju par drošuma prasībām un kritērijiem tetovēšanas un permanentā grima līdzekļiem.