Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Hronisks vīrushepatīts C ir viena no visizplatītākajām infekcijas slimībām pasaulē, un Latvija nav izņēmums. Tiek lēsts, ka aptuveni 40 tūkstoši jeb 2 procenti Latvijas iedzīvotāju ir inficēti ar šo bīstamo vīrusu. Diagnoze reģistrēta tikai pusei, tikmēr ārstēšana uzsākta vēl mazākam skaitam slimības upuru.
LV portāla infografika
C hepatīts ir akūta vai hroniska vīrusu infekcijas slimība, kas izpaužas ar aknu audu bojājumiem. Šai slimībai nereti raksturīga grūti atpazīstama klīniskā aina akūtajā periodā, proti, sākuma pazīmju šai slimībai var nebūt vai tās viegli sajaukt ar ikdienišķu saaukstēšanos. Aptuveni 80% gadījumu C hepatīts pāriet hroniskā formā, kas var ilgstoši noritēt bez izteiktām un spilgtām aknu bojājuma pazīmēm, līdz izveidojas aknu šūnu nepietiekamība, ciroze un/vai vēzis. Šī iemesla dēļ C hepatītu mēdz dēvēt par "kluso slepkavu", jo pacients nejūt vajadzību vērsties pēc palīdzības, līdz veselībai nodarītais kaitējums jau kļuvis neatgriezenisks.
Reģistrētie saslimšanas gadījumi - aisberga redzamā daļa
Situācija cīņā ar C hepatītu Latvijā līdz šim bijusi un joprojām ir ļoti nopietna. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) rīcībā esošiem datiem, kopš 1992.gada, kad tika uzsākta C hepatīta diagnostika un reģistrācija, Latvijā atklāti ap 20 tūkstoši akūtā un hroniskā C hepatīta gadījumi. Laika posmā no 2009. līdz 2013.gadam vidēji ik gadu reģistrēti 1234 jaunatklāti hroniska C hepatīta pacienti. Turklāt saslimstībai ar šo dzīvībai bīstamo vīrusu ir tendence palielināties - 2014.gadā konstatēti jau 1706 jauni hroniska C hepatīta gadījumi, kas ir par teju 40% vairāk nekā 2013.gadā, kad nepatīkamā diagnoze tika noteikta 1221 personai.
Tam ir loģisks izskaidrojums. C hepatīts ir lipīga slimība un ar to inficēti cilvēki var tālāk inficēt veselos, it īpaši, ja šāda diagnoze nav konstatēta un inficētā persona neievēro piesardzību. Ņemot vērā 2011.gadā veikto C hepatīta izplatības pētījuma rezultātus, inficētu cilvēku mūsu sabiedrībā ir satraucoši daudz. No 1459 nejauši izvēlētiem pacientiem (499 vīrieši un 960 sievietes) dažādos valsts reģionos, kam pētījuma ietvaros tika veiktas asins analīzes (anti-HCV), C hepatīta antivielas tika atklātas 35 personām – 19 vīriešiem un 16 sievietēm (attiecīgi 3,8% un 1,7% pētījuma dalībnieku). Tālāka izmeklēšana parādīja, ka 25 personām - 15 vīriešiem un 10 sievietēm (attiecīgi 3% un 1%) – vīrusa klātbūtne konstatēta asinīs (HCV-RNS).1
"2011.gada pētījumi rāda, ka kopējā iedzīvotāju populācijā ar C hepatīta vīrusu inficēti aptuveni 2% iedzīvotāju," secina SPKC pārstāve Anete Jansone. Tas nozīmē, ka Latvijā pavisam varētu būt ap 40 tūkstošiem hroniska C hepatīta slimnieku, no kuriem puse nav reģistrēta un par "klusās slepkavas" klātbūtni savā organismā nemaz nenojauš.
Risks saslimt ar C hepatītu palielinās
Lai gan atsevišķās iedzīvotāju grupās hepatītvīrusa C izplatība ir daudz augstāka (piemēram, narkotiku lietotāju vidū inficēto ir līdz pat 80 procentiem un vairāk), tas nebūt nenozīmē, ka infekcija neapdraud citus.
C hepatīts izplatās galvenokārt ar asinīm, kā arī citiem ķermeņa šķidrumiem, kas satur asinis. Ar vīrusu var inficēties, ne tikai lietojot kopīgus injicēšanas piederumus (šļirces, adatas u.c.), bet arī sadzīves higiēnas piederumus, kuriem ir iespējama saskare ar asinīm (skuvekļus, zobu birstes u.tml.), veicot skaistumkopšanas procedūras vai medicīniskas manipulācijas, iesaistoties gadījuma dzimumsakaros vai bieži mainot partnerus, nelietojot prezervatīvu . Inficēšanās risks pastāv arī asins pārliešanas laikā, taču Latvijā asinis pirms pārliešanas tiek pārbaudītas, lai novērstu šādu iespēju.
"Kopējā iedzīvotāju populācijā Latvijā ar C hepatīta vīrusu inficēti aptuveni 2% iedzīvotāju."
Līdz ar to C hepatīts ir nopietna visas sabiedrības veselības problēma, kurai raksturīgs no kalna ripojošas sniega bumbas efekts - jo vairāk cilvēku sirgst ar šo slimību, jo lielāka iespēja veselam cilvēkam nonākt kontaktā ar vīrusu un inficēties, apmeklējot kosmetologu, frizieri, manikīru, pedikīru, saņemot tetovēšanas, pīrsinga vai arvien lielāku popularitāti gūstošo mikropigmentācijas pakalpojumu. Liktenīga var izrādīties pat procedūra pie zobārsta, kur visam it kā jābūt sterilam un tīram. Diemžēl arī ārstniecības kabinetos var gadīties, ka instrumenti nav pareizi sterilizēti ... "Tāpēc būtiska C hepatīta profilakse ir katra sabiedrības locekļa informētība, piesardzība un prasīgums pret skaistumkopšanas un medicīnas pakalpojumu sniedzējiem ievērot normatīvajos aktos noteiktās higiēnas prasības," uzsver veselības ministrs Guntis Belēvičs. (Par tām sīkāks izklāsts pieejams LV portāla skaidrojumā "2016.gadā stingrākas prasības skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzējiem".)
C hepatīta ārstēšana ir ļoti dārga
Labā ziņa ir tā, ka C hepatītu ir iespējams izārstēt, ja apstiprinātas diagnozes gadījumā tiek uzsākta specifiska pretvīrusu terapija iekaisumu un aknu bojājumu novēršanai. Hroniska C hepatīta gadījumā ārsts nozīmē specifisku ārstēšanu ar pretvīrusu preparātiem, un nepieciešamā terapija ilgst vidēji sešus līdz 11 mēnešus. Lielākā problēma ir tā, ka medikamenti C hepatīta ārstēšanai ir ļoti dārgi.
Līdz šim Latvija bija vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā pacientiem vīrushepatīta C ārstēšanai bija jāveic lieli līdzmaksājumi, jo nepieciešamo zāļu kompensācija no valsts budžeta bija noteikta tikai 75% apmērā. Tādējādi pacienta līdzmaksājums saslimšanas gadījumā sastādīja 25% - aptuveni 300 eiro mēnesī. Tas kļuva par nepārvaramu šķērsli lielai daļai C hepatīta pacientu uzsākt nepieciešamo ārstēšanās terapiju. Pēc Veselības ministrijas rīcībā esošiem datiem, 30% no tiem, kuriem ārstēšana ir nepieciešama, to nevarēja atļauties.
"Medikamenti C hepatīta ārstēšanai ir ļoti dārgi."
Taču tā bija tikai pusbēda. Valsts kompensējamo zāļu klāstā līdz šim bija iekļautas t.s. "iepriekšējās paaudzes" mazāk efektīvās zāles, kas sniedza iespēju izārstēties aptuveni pusei pacientu, turklāt ciešot vērā ņemamas blaknes. Tikmēr tiem C hepatīta slimniekiem, kuriem daļēji valsts kompensētās zāles nelīdzēja, nācās paļauties vien uz savām finansiālajām iespējām iegādāties vēl dārgākus medikamentus, kuru izmaksas sasniedza tūkstošiem eiro, vai turpināt lietot neefektīvas zāles par joprojām nesamērīgi augstu cenu. Veselības ministrijas rīcībā esošie dati liecina, ka 17% no pacientiem, kuri ārstēšanos uzsāka, terapiju pārtrauca neizārstējušies.
Kompensēs arī efektīvākas zāles
Ņemot vērā iepriekš minēto, lai uzlabotu C hepatīta pacientu veselības aprūpi un pēc iespējas lielāka cilvēku skaita pilnīgu izveseļošanos, sākot ar 2016.gadu, no valsts budžeta līdzekļiem tiks nodrošināta 100% medikamentu apmaksa valsts kompensējamām zālēm, kas nepieciešamas akūta un hroniska C vīrushepatīta, kā arī hroniska B vīrushepatīta ārstēšanai līdzšinējo 75% vietā. To paredz Ministru kabineta noteikumu Nr.899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība" 1.pielikuma 10.3.1. un 10.3.2. apakšpunkts.
Ne mazāk svarīgs jaunums, kas ietekmē katru C hepatīta pacientu, ir, ka Latvija, ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra rekomendācijas, turpmāk nodrošinās šīs infekcijas ārstēšanu atbilstoši citu Eiropas Savienības valstu praksei. Tas nozīmē, ka no 2016.gada Latvijas pacientiem tiks nodrošināta pieeja dārgākai un efektīvākai terapijai un Kompensējamo zāļu saraksts papildināts ar jauniem medikamentiem hroniska C hepatīta ārstēšanai. Šim nolūkam nepieciešamais finansējums vīrushepatītu (kā arī HIV/AIDS) ārstēšanai nepieciešamo medikamentu kompensācijai valsts budžetā palielināts vairāk nekā divas reizes, sasniedzot 6,5 miljonus eiro. Vairāk nekā puse finansējuma tiks novirzīti tieši C hepatīta pacientu vajadzībām.
"Mērķis ir izārstēt katru līdzestīgu C hepatīta slimnieku."
"Piešķirtie līdzekļi ir ievērojami, bet tie jāizmanto tā, lai ārstēšana būtu pieejama pēc iespējas lielākam pacientu lokam," Hepatīta biedrības rīkotajā diskusijā par C hepatīta ārstēšanai piešķirto līdzekļu izmantošanu skaidro Infektoloģijas centra direktore Baiba Rozentāle. Tāpēc lēmumu par ārstēšanas uzsākšanu, nepieciešamo medikamentu izvēli, devām un ārstēšanas kursa ilgumu pieņems infektologu hepatologu ārstu konsīlijs katram pacientam individuāli, ņemot vērā pacientam konstatētā vīrusa genotipu, iepriekš saņemtās terapijas, aknu bojājuma pakāpi un citus rādītājus. Tas nozīmē, ka Latvija pilnībā neatteiksies no līdz šim izmantotās mazāk efektīvās terapijas.
"Eiropā nav valstu, kas piedāvātu no pegilētā interverona brīvu terapiju," uzsver B.Rozentāle, norādot, ka pie atsevišķu vīrushepatīta C genotipu ārstēšanas tās efektivitāte sasniedz pat 88%. Atbildot uz jautājumu, kādiem pacientiem tiks nozīmēta ārstēšana ar jaunajiem un efektīvākajiem medikamentiem, Infektoloģijas centra vadītāja pirmajā vietā min tos pacientus, kuri sirgst ar 1.genotipa C hepatītu, kas visgrūtāk pakļaujas ārstēšanai, pacientiem, kas jau ir saņēmuši līdz šim daļēji apmaksāto pegilētā interverona un ribevirīna kombinēto terapiju, bet ārstēšana nav devusi rezultātus, slimība progresējusi un aknu audos ir attīstījusies saistaudu ieaugšana (fibrozes stadijā vai aknu ciroze).
Papildu piešķirtais finansējums paredzēts, lai nodrošinātu pieeju ārstēšanai visiem C hepatīta pacientiem, rēķinoties ar to, ka pacientu pieplūdums šajā situācijā varētu ievērojami pieaugt. "Mērķis ir izārstēt, nevis apārstēt katru līdzestīgu C hepatīta slimnieku," uzsver veselības ministrs, netieši norādot uz to, ka liela nozīme tiks pievērsta arī pašu pacientu ieinteresētībai un vēlmei sadarboties ar mediķiem. Pacientiem, kas bez attaisnojoša iemesla neieradīsies pēc medikamentiem un neveiks analīžu kontroli, valsts apmaksātā dārgā terapija var tikt pārtraukta.
Uzziņai
C hepatītu iespējams diagnosticēt, veicot asins analīzi un nosakot vīrusa antigēnu vai antivielas pret C hepatīta vīrusu (anti-HCV).
C hepatīta eksprestestu bez maksas un anonīmi var veikt kādā no HIV/AIDS profilakses punktiem dažādās Latvijas pilsētās. Kur atrodas tuvākais profilakses punkts, iespējams noskaidrot SPKC mājaslapas sadaļā "HIV profilakses punktu kontakti".
1Tolmane I., Rozentale B., Keiss J., Arsa F., Brigis G., Zvaigzne A. The Prevalence of Viral Hepatitis C in Latvia: A Population – Based Study. Medicina (Kaunas) 2011; 47 (10), pp.532-535.
