Kultūras un radošo industriju būtība
Mūsdienās aizvien vairāk tiek runāts par starpdisciplinaritāti – dažādu nozaru savstarpēju sadarbību, tādējādi dodot plašāku skatījumu uz konkrēto problēmu un piedāvājot labāku risinājumu. Piemēram, augstskolās tiek veidotas starpdisciplināras studiju programmas, kas paver plašākas pētniecības iespējas. Līdzīgi ir ar kultūras un radošajām industrijām – tā ir savstarpējā mijiedarbība starp kultūru, izglītību, rūpniecību un ekonomiku, kas rezultējas jaunā produktā vai pakalpojumā.
Šīs mijiedarbības apzīmēšanai dažādos politikas plānošanas dokumentos un pētījumos tiek lietoti nosaukumi "radošās industrijas", "kultūras industrijas", "kultūras un radošās industrijas", tiek lietoti arī citi jēdzieni. Šobrīd starptautiskā līmenī un līdz ar to Latvijā nav vienota skatījuma uz definējumu. Valsts kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2006.–2015.gadam kultūras un radošās industrijas definētas kā viens veselums, šāds apzīmējums tiek lietots arī citās Eiropas valstīs. Tās ir aktivitātes, kas balstās uz individuālo vai kolektīvo radošumu, prasmēm un talantu un kas, izveidojot un izmantojot intelektuālo īpašumu, spēj celt labklājību un radīt darbavietas.
Radošās industrijas rada, attīsta, ražo, izmanto, izrāda, izplata, saglabā produktus, kam piemīt ekonomiska, kultūras un/vai izklaides vērtība. Kultūras un radošās industrijas ietver arhitektūras, dizaina, kino, izpildītājmākslas, vizuālās mākslas, mūzikas, izdevējdarbības, televīzijas, radio un interaktīvo mediju, reklāmas, datorspēļu un interaktīvās programmatūras, kultūras mantojuma, kultūras izglītības, atpūtas, izklaides nozares un citas kultūras darbības.
Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Radošo industriju nodaļas vadītāja Signe Adamoviča skaidro, ka atšķirība starp kultūras industrijām un radošajām industrijām ir apstāklī, ka kultūras industrijas var tikt dotētas no valsts un tajā pašā laikā pelnīt un dot pienesumu arī Latvijas ekonomikai. Piemēram, Latvijas Nacionālā opera, kas savu darbību nevar balstīt tikai uz biznesa principiem, un, lai tā spētu uzturēt atbilstošu līmeni, nepieciešams valsts atbalsts. Savukārt radošās industrijas ir kultūrā un radošumā balstīts dzīvotspējīgs bizness ar mērķi gūt peļņu, augt, attīstīties un eksportēt.
S.Adamoviča piezīmē: "Šobrīd Eiropas Savienības līmenī lieto arī jēdzienu "kultūras un radošie sektori", ieskaitot tajos visu plašo spektru pārstāvošos spēlētājus, sākot ar nevalstiskajām organizācijām un beidzot ar uzņēmumiem. Tādējādi tiek mēģināts rast kompromisu starp inovatīvajām un progresīvajām idejām bagātajiem Eiropas ziemeļiem, kur radošās industrijas – bizness – tiek mērķtiecīgi atbalstītas un ieņem nozīmīgu lomu tautsaimniecības attīstībā, un uz senām kultūrpolitikas tradīcijām balstīto "veco" Eiropas daļu, kas ir konservatīvāka attiecībā uz radošo industriju koncepta attīstību kultūras un ekonomikas politikā."
Radošo industriju attīstība iekļauta valsts plānošanas dokumentos
Radošo industrija attīstība Latvijā aizsākās gandrīz pirms desmit gadiem, kad 2005.gadā Kultūras ministrija atzina radošo industriju idejas nozīmīgumu Latvijas attīstībai. Pasaulē par tām tiek runāts jau kopš 20.gs. beigām. Lielu ieguldījumu Latvijas radošo industriju apzināšanas un politikas attīstībā ir devusi Britu padome Latvijā. Tieši Lielbritānija ir viena no pasaules valstīm, kuras piemēram seko pārējā Eiropa.
Augstākais nacionāla līmeņa vidēja termiņa plānošanas dokuments – Latvijas Nacionālais attīstības plāns (NAP) 2014.–2020.gadam – paredz radošo industriju mērķtiecīgu attīstību. NAP plānots veidot specifiskus atbalsta instrumentus, atbalstīt radošās industrijas, lai attīstītu kultūrā bāzētas inovācijas un veicinātu kultūras, zinātnes un uzņēmēju sadarbību. Īpašs atbalsts paredzēts radošo industriju dizaina pasākumiem, kas nodrošina jaunu eksporta produktu izstrādi un ieviešanu ražošanā.
"2011.gadā Latvijā bija 7484 radošajām industrijām piederīgi uzņēmumi."
2012.gada martā starp Latvijas Kultūras ministriju, Ekonomikas ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju tika parakstīts nodomu protokols par sadarbību Radošās Latvijas platformas izveidē. Ministrijas vienojās par platformas izveidi, kas sekmētu radošā potenciāla apzināšanu un izmantošanu Latvijas konkurētspējas stiprināšanā, tautsaimniecības attīstībā un sabiedrības labklājības veicināšanā. Līdz ar to katra ministrija savas kompetences ietvaros veic pasākumus radošās platformas stiprināšanā.
Šobrīd KM izstrādā kultūras pamatnostādnes 2014.–2020.gadam "Radošā Latvija", kurās tiks formulēti arī turpmākie veicamie pasākumi radošo industriju attīstības veicināšanai. S.Adamoviča skaidro, ka jaunajās pamatnostādnēs, runājot par radošo uzņēmējdarbību, tiek lietots termins "radošās industrijas".
Industriju attīstība Latvijā
Šogad publicētais pētījums "Latvijas radošo industriju darbība un priekšnoteikumi nozares mērķtiecīgai attīstībai" liecina, ka 2011.gadā Latvijā bija 7484 radošajām industrijām piederīgi uzņēmumi un tajos tika nodarbināti nedaudz vairāk kā 37 tūkstoši cilvēku. No Latvijas tautsaimniecības nozarēm aptuveni 10% uzņēmumu pieder radošajām industrijām vai ir saistīti ar tām. Radošo industriju kopējais apgrozījums vidēji gadā bijis vairāk nekā 700 milj. latu.
Kā norāda Kultūras ministrijā, ir grūti novilkt robežu starp radošo un ar tām saistīto nozaru uzņēmumiem. Šajā pētījumā atrodamas arī tās nozares, kuras Latvijā tiek pieskaitītas pie radošajām industrijām. Attiecīgi, ja uzņēmums atbilst kādai no Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas (NACE) klasēm, tad tas ir pieskaitāms pie radošajām industrijām. Tādi, piemēram, ir uzņēmumi, kas ražo spēles un rotaļlietas, žurnālus un periodiskos izdevumus, sniedz fotopakalpojumus.
"Ir grūti novilkt robežu starp radošo un ar tām saistīto nozaru uzņēmumiem."
Radošās industrijas šobrīd visvairāk attīstījušās Rīgā. Pēdējo četru gadu laikā straujāks tām piederīgo uzņēmumu skaita pieaugums vērojams Pierīgā un Latgalē. Izaugsme galvenokārt notiek pakalpojumu sfērā, jo īpaši informācijas tehnoloģiju un interneta nozarēs. Lielākā daļa radošo industriju uzņēmumu ir orientēta tikai uz iekšējo tirgu un to eksportspēja ir ļoti vāja. Lielākie eksporta tirgi šobrīd ir Igaunija un Lietuva, savukārt vislielākā interese ir par Krievijas un Baltkrievijas tirgiem.
Būtiskākais apgrozījuma pieaugums Latvijā vērojams datorprogrammēšanas, interneta portālu darbības, izklaides un atpūtas darbības un mākslinieku darbības nozarēs. Savukārt apgrozījuma kritums vērojams arhitektūras pakalpojumu, reklāmas aģentūru darbības, žurnālu un periodikas izdevumu izdošanas, starpniecības reklāmas izvietošanā masu informācijas līdzekļos un laikrakstu izdošanas nozarēs.
Pētījuma "Latvijas radošo industriju darbība un priekšnoteikumi nozares mērķtiecīgai attīstībai" dati liecina, ka šobrīd radošās industrijas attīstās nevis saliedējoties un orientējoties uz uzņēmējdarbības attīstību un eksportu, bet iekšējo patēriņu un mikrouzņēmējdarbību. Uzņēmumos ir mazs nodarbināto skaits un mazs apgrozījums, tie nav orientēti uz izaugsmi tirgū, bet gan cenšas noturēt esošās pozīcijas.
Paši uzņēmēji kā uzņēmējdarbības kavēkļus min mazu pieprasījumu pēc piedāvātajām precēm un pakalpojumiem, lielos nodokļus, apgrozāmo līdzekļu trūkumu, ekonomisko krīzi un kvalificētu darbinieku trūkumu.
Radošums un bizness
Nozares pārstāvji uzskata, ka nākotnē radošo industriju veiksmīgai attīstībai nepieciešams jau izglītības sistēmā runāt par radošuma potenciālu ekonomikā un to, kā radošumu var izmantot biznesā. Piemēram, šobrīd augstskolās tiek sagatavoti labi dizaineri, bet tiem trūkst praktisku zināšanu par biznesu, kas ļautu veiksmīgi uzsākt savu uzņēmējdarbību.
Latvijā situācijas uzlabošanai ir vērojami pirmie aizmetņi, piemēram, šovasar tika atklāts Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Radošo industriju centrs. RTU Tekstilmateriālu tehnoloģiju un dizaina institūta direktore prof. Ausma Viļumsone stāsta: "RTU Radošo industriju centra veidošana ir sākuma stadijā, bet tam ir labs potenciāls, kopā ar Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultāti strādājam pie tā attīstības. Mūsu studijas ir vērstas uz to, lai sagatavotu speciālistus gan individualizētai, gan sērijveida ražošanai. Mūsu studenti apgūst arī ekonomikas pamatus un beidzot Materiālu tehnoloģiju un dizaina profesionālā bakalaura studijas, kvalifikācijas darbā ne tikai projektē apģērbu kolekciju vai interjera priekšmetu, vai citu objektu, atkarībā no specializācijas, bet arī šādu produktu ražošanas uzņēmumu."
"Radošās industrijas šobrīd visvairāk attīstījušās Rīgā."
Ekonomikas ministrijā norāda, ka ir īstenota virkne pasākumu, kuru ietvaros sniegts atbalsts radošo industriju uzņēmumiem. Jau 2010.gadā darbu ir uzsācis biznesa inkubators "Creative Andrejsala", kura darbības mērķis ir sekmēt jaunu radošu industriju nozaru mikro, mazo un vidējo komersantu veidošanos un strauju to attīstību. Šajā gadā "Creative Andrejsala" darbojas 48 uzņēmumi. Radošo industriju uzņēmumi biznesa inkubatora pakalpojumus var saņemt arī 22 Latvijas pilsētu biznesa inkubatoros.
Latvijas Investīciju attīstības aģentūra īsteno vairākas rūpnieciskā dizaina aktivitātes, piemēram, sniedz uzņēmumiem konsultācijas par ārējiem tirgiem un biznesa partneru meklēšanu, organizē Latvijas radošo industriju popularizēšanas pasākumus ārvalstīs, kā arī organizē dažādus seminārus.
Valsts Kultūrkapitāla fonds šogad realizēja Radošo industriju pilotprojektu konkursu, kura mērķis bija atbalstīt jaunrades projektus un inovācijas kultūras radošo industriju jomā, kam ir potenciāls radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību, finansējot produktu vai pakalpojumu, arī – biznesa ideju izstrādi. Kopējais programmas finansējums bija nedaudz vairāk kā 65 tūkstoši latu.
Kultūras ministrijas pārstāve S.Adamoviča atzīmē, ka esošā atbalsta platforma radošo industriju attīstībai ir laba. Starp ministrijām ir sākta produktīva sadarbība, ir rīkoti par nozari informējoši pasākumi, piemēram, radošās darbības nedēļa "radi!", ir izveidota komunikācijas platforma fold.lv ar mērķi runāt par radošajām industrijām un uzņēmējos radīt piederības sajūtu tām.
Tuvākajos gados KM ir iecerējusi Rīgā bijušajā "Tabakas fabrikā" (Miera ielā 58) izveidot daudzfunkcionālu un inovatīvu kultūras un radošo industriju kvartālu. Tajā savu mājvietu varēs atrast kultūras un radošo industriju uzņēmumi un izmantot telpas aktivitātēm. No nākamā gada "Tabakas fabrikas" telpas uz rekonstrukcijas laiku izmantos Jaunais Rīgas teātris, kurš tajās uzturēsies līdz 2016.gadam, pēc tam tās pilnībā tiks nodotas kultūras un radošo industriju kvartāla vajadzībām. Tomēr KM cer, ka paralēli teātra darbībai "Tabakas fabrikā" tajā izdosies īstenot vairākas aktivitātes.
