Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Latvijas sociālais budžets atspoguļo gan ekonomisko, gan demogrāfisko situāciju un pat dzimumu nelīdztiesības ainu Latvijā. Ne par matu pēdējā laikā nav mainījusies sociālo iemaksu apmēru proporcija: joprojām gandrīz 40 procenti strādājošo iemaksas ir no ienākumiem līdz 200 latiem. Tas nozīmē, ka ļoti daudziem attiecīgi pieticīgas ir arī sociālā nodrošinājuma garantijas - ne tikai vecuma pensijas, kas daudziem ir tālā nākotnē, bet arī sociālā budžeta maksājumi dzīves aktuālās situācijās, kas var piemeklēt jebkuru, - slimība, invaliditāte, apgādnieka zaudējums, bezdarbs, negadījums darbā. No sociālā budžeta maksā arī maternitātes, paternitātes, vecāku pabalstus.
Pērn sešus mēnešus ieņēmumi sociālajā budžeta bija lielāki nekā tēriņi, taču kopumā izdevumi no sociālā budžeta arī pagājušajā gadā pārsnieguši ieņēmumus. Tā būs arī šogad. Sociālajā budžetā pozitīvas pārmaiņas paredzētas no 2014.gada, bet lielā mērā tāpēc, ka pensiju piemaksas uzņemsies valsts pamatbudžets.
Visi, kas maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), saņem no šī budžeta arī maksājumus, uzsver Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāre Ieva Jaunzeme. Šie līdzekļi nepieder valstij, bet konkrētiem sistēmas dalībniekiem. Tik, cik ar sociālajām iemaksām ir iemaksāts, tiek izmaksāts pabalstos un pensijās.
Sociālo budžetu veido strādājošo valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. 2012.gadā vidējā apdrošināšanas iemaksu alga (ienākumi, no kuriem veiktas iemaksas) bija 418,33 lati. Salīdzinot ar 2011.gadu, vidējā apdrošināšanas iemaksu alga palielinājusies tikai par 11 latiem, līdz ar to arī pensiju un pabalstu apmērs būtiski nav pieaudzis.
Pērn sociālās apdrošināšanas budžetā iemaksas veica 945,7 tūkstoši cilvēku – darba ņēmēji un pašnodarbinātie. Lai visus sociālā budžeta izdevumus varētu nosegt no sociālajām iemaksām, sistēmā ir nepieciešams pietiekams skaits cilvēku, kuri legāli strādā un saņem legālus ienākumus, uzsver LM valsts sekretāre.
Mazo algu lielais procents
Iemaksas no ienākumiem līdz 200 latiem, tas ir līdz valstī noteiktās minimālās algas apmēram, veic 35,7% strādājošo. Šis rādītājs nemainās, neskatoties uz to, ka valstī jau ceturto gadu darbojas ēnu apkarošanas un godīgas konkurences nodrošināšanas plāns, kurā viens no virsuzdevumiem ir cīņa ar "aplokšņu" algām.
No mazo iemaksu veicējiem neliela daļa (4,5%) ir sabiedriskajā sektorā nodarbinātie. Tātad – mazo algu saņēmēji strādā privātos uzņēmumos, tie ir arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji.
LM šogad prognozē sociālo iemaksu pieaugumu par 10-15 procentiem. Pieauguma potenciāls varētu būt līdz 30 procentiem, ja Valsts ieņēmumu dienests (VID) panāktu ienākumu legalizāciju, lēš I.Jaunzeme.
LM valsts sekretāre informēja, ka valdība 19.februārī apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumos Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli".
Noteikumu grozījumi (stājās spēkā 22.februārī) paredz, ka darba devējam, tai skaitā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam, katru darbinieku reģistrējot VID, būs jānorāda darbinieka profesijas kods atbilstoši Profesiju klasifikatoram. Ja mainīsies darbinieka profesija, VID būs jāiesniedz jaunais darbinieka profesijas kods. Darba devējam VID būs jānorāda arī darbinieka faktiski nostrādāto stundu skaits mēnesī. VID rīcībā būs precīza informācija par komersantu deklarēto vidējo darba samaksu stundā katrai profesijai.
Noteikumu izstrādātāji norādījuši, ka līdz ar to VID nodokļu auditā varēs papildus noteikt darba samaksu no starpības starp vidējo rādītāju valstī un auditējamā komersanta deklarēto darba samaksas lielumu (starpība – iespējamā "aplokšņu" alga).
Sievietēm – mazākas iemaksas, mazāki pabalsti
Sociālā budžeta pildīšanā liels pienesums ir no cilvēkiem virs 40 gadiem. Šāda proporcija atbilst mūsu demogrāfiskajai situācijai, piebilst I.Jaunzeme
Sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēja vidējais vecums ir 41,5 gadi. No visiem iemaksu veicējiem 51% ir sievietes, kuru vidējā apdrošināšanas iemaksu alga ir 383,19 lati, un 49% vīrieši ar 456,98 latu lielu vidējo iemaksu algu. Sievietēm iemaksu alga ir zemāka visās vecuma grupās.
Statistika ļauj secināt, ka Latvijā joprojām pastāv profesiju segregācija pēc dzimuma, kurai viens no iemesliem ir stereotipi un priekšstati par sievietēm un vīriešiem atbilstošāko profesiju. Pētījumi rietumvalstīs liecina, ka pēc 40 gadu vecuma šai starpībai būtu jāsamazinās. Tomēr praksē tā nav - Latvijā šī segregācija ir vērojama visu laiku. Turklāt, vecumam palielinoties, tā pat pieaug, piebilst I.Jaunzeme.
Ko uztur sociālā nodokļa maksātājs?
Pašreiz vienam vecuma pensionāram pensiju nodrošina 1,7 iemaksu veicēji. Nākotnes prognoze – tuvosimies vieniniekam (2050.gadā). Savukārt visu pabalstu (arī maternitātes, vecāku, slimības u.c.) maksājumus nodrošina 1,3 iemaksu veicēji. LM valsts sekretāre uzsver: visi, kas veic iemaksas, arī izmanto sociālos labumus, un nav pamatota atruna: "Kādēļ es maksāju?" Vecumdienās tā ir pensija, pašreiz – pabalsti.
Vecuma pensiju saņem 484 000 cilvēki. Ienākumu vidējais atvietojuma līmenis ir 53 procenti. LM Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece piebilst, ka tas ir tikai pensiju pirmais līmenis. Tajā neietilpst ne otrajā, ne trešajā līmenī nopelnītā pensija.
Pateicoties sociālo iemaksu, lai arī nelielam, pieaugumam, palielinās apdrošināšanas iemaksu algas indekss, pārsniedzot skaitli 1, līdz ar to tas pozitīvi ietekmē gan šogad piešķiramās, kā arī pārrēķināmās pensijas. Šāda tendence sagaidāma arī turpmāk.
"Sievietēm iemaksu alga ir zemāka visās vecuma grupās."
Apgādnieka zaudējuma pensiju saņem 21,4 tūkstoši. Tie ir bērni bāreņi, kuriem tēvs vai māte miruši. Apgādnieka zaudējuma vidējā pensija ir maza - 94 lati. Arī šī pensija tiek rēķināta no iemaksām. Diemžēl iemaksu veikšana no mazas oficiālās algas arī atsaucas traģiskās, neparedzamās dzīves situācijās.
No reģistrētajiem 100 000 bezdarbniekiem bezdarbnieka pabalstu saņem 30 400. Bezdarbnieku pabalsta vidējais apmērs ir 110 latu. Nav pamata domāt, ka par bezdarbnieku kļūt ir izdevīgi, vērtē I.Jaunzeme.
Pagājušogad Latvijā bija liels darba negadījumu skaits. VSAOI likmē ir paredzēta arī apdrošināšana pret darba negadījumiem. Ja sociālās iemaksas ir no mazas algas, arī šī atlīdzība ir zema.
Šogad ir ievērojami paaugstināti vecāku pabalstu griesti. LM cer, ka cilvēki maksās nodokli no lielākas algas un šis pabalsts pieaugs.
Krīzes pārvarēšanai – 700 miljoni latu
2012.gadā sociālā budžeta ieņēmumi bija 1,35 miljardi latu, izdevumi - 1,40 miljardi latu, no tiem pensijām - 1,08 miljards.
Sākoties krīzei, 2009.gadā sociālajā budžetā bija uzkrājums – 951 miljons latu. Katru gadu tas pakāpeniski samazinās, jo ieņēmumi nesedz izdevumus. Arī 2012.gadā sociālā budžeta izdevumi joprojām pārsniedza ieņēmumus. Šogad no uzkrājuma būs palikuši 227 miljoni latu. Savulaik uzkrātais izmaksāts pensijās.
Pēc LM prognozēm, situācija uzlabosies 2014.gadā, jo piemaksas pie pensijām izmaksās no valsts pamatbudžeta. 2015.gadā uzkrājums atkal varētu pieaugt (līdz 300 miljoniem latu). Rezerve ir jāveido, lai arī nākotnē iespējamās krīzes situācijās varētu pildīt sociālās apdrošināšanas saistības. Latvijas pieredze liecina: lai pārdzīvotu trīs gadu krīzi, nepieciešama 700 miljonu latu rezerve, vērtē I.Jaunzeme. Tādēļ sociālajā budžetā uzkrājums tiks veidots.
Uzziņa
2013.gadā LM īsteno vairākus jaunus sociālā budžeta pasākumus:
2013.gadā sociālās apdrošināšanas iemaksu likme ir 35,09%. No tās novirzīti:
Sociālā budžeta izdevumi:
