Izdots tiesu prakses apkopojums darba tiesībās

Grāmata "Tiesu prakses apkopojums darba tiesībās" izdota Eiropas Savienības struktūrfondu programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" aktivitātes "Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos" ietvaros un bez maksas ir saņemama LBAS birojā vai elektroniski.

"Senāta judikatūra ir jāpārzina, lai prognozētu iespējamo lietas risinājumu un apsvērtu rīcību turpmākā tiesvedībā."

Izdevumā sniegts vēsturiskais atskats Latvijas Senāta Civillietu departamenta praksē darba tiesībās un atspoguļota pēdējo gadu Senāta prakse. LBAS izdotā grāmata "Tiesu prakses apkopojums darba tiesībās" ir Augstākās tiesas Judikatūras nodaļas konsultantes Zinaīdas Indrūnas individuāls līgumdarbs, tas nav Augstākās tiesas veikts tiesu prakses apkopojums.

Augstākās tiesas nolēmumi tomēr nav likums

LBAS jurists, darba tiesību konsultants Kaspars Rācenājs saka: "Izdevums "Tiesu prakses apkopojums darba tiesībās" būs neatsverams palīgs gan arodbiedrību, gan citiem juristiem un tiesnešiem, kas savā darbā saskaras ar darba tiesisko attiecību problēmjautājumu risināšanu. Pagājušajā gadā, piemēram, kasācijas kārtībā pārsūdzēto darba lietu skaits bija 305 - trīs reizes lielāks nekā 2011.gadā, bet lielāko daļu no šīm lietām Augstākā tiesa atteicās ierosināt. Savukārt 73 iepriekšējās instances tiesas spriedumu tika atcelti.

Šie fakti liecina par to, ka kvalitatīvi nav sagatavoti prasību pieteikumi tiesai, un arī tiesu pieejas atšķiras. Secinājums ir viens: ja juristi būtu vadījušies pēc Augstākās tiesas judikatūras, pārpratumu būtu mazāk. LBAS izdotais Senāta pieredzes apkopojums piedāvā labu risinājumu šai problēmai."

"Augstākās tiesas nolēmumiem nav likuma spēks, jo Latvijā nav precedenta tiesības."

Tomēr grāmatas izmantotājiem jāsaprot, ka Augstākās tiesas nolēmumiem nav likuma spēks, jo Latvijā nav precedenta tiesības. Tātad – grāmatā atrodamo atziņu nevar nepārprotami pieņemt, ka arī citā, līdzīgā situācijā tiesa lemtu tieši tā un ne citādi. "Senāta atziņas ir izmantojamas, lai interpretētu likumu, bet lietas var atšķirties viena no otras, tādēļ spriedumi arī līdzīgās lietā var būt atšķirīgi," norāda Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.

Tomēr zināma nozīme Senāta atziņām, protams, ir. "Senāta judikatūra ir jāpārzina, lai prognozētu iespējamo lietas risinājumu un apsvērtu rīcību turpmākā tiesvedībā. Judikatūras izmantošana ir likumos noteikta prasība. Civilprocesa likuma 5.panta sestajā daļā noteikts, ka, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru. Gan Civilprocesa likumā, gan Administratīvā procesa likumā teikts, ka pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību ir tad, ja jau ir Senāta judikatūra līdzīgās lietās un pārsūdzētais spriedums atbilst šai judikatūrai. Liela daļa no Senāta atteikumiem rosināt kasācijas tiesvedību pamatota tieši uz šo normu," skaidro R.Zvejniece.

Augstākā tiesa veicina vienveidīgu tiesu praksi

Jāņem vērā arī, ka ne katrs Senāta nolēmums uzskatāms par judikatūru. Tie nolēmumi, ko pats Senāts atzinis par judikatūru, ar Senāta izstrādātām judikatūras atziņām un tēzēm tiek publicēti Augstākās tiesas mājaslapā, kā arī ievietoti Tiesu informatīvās sistēmas judikatūras datubāzē, kas ir publiski pieejama Latvijas tiesu portālā. "Reti, bet mēdz būt gadījumi, kad pats Senāts atkāpjas no savas iepriekšējās prakses un maina judikatūru. Tas tad tiek norādīts, publicējot šo nolēmumu judikatūras datubāzē," stāsta R.Zvejniece.

"Judikatūras izmantošana ir likumos noteikta prasība."

Vienveidīgas tiesu prakses veicināšanai Augstākā tiesa apkopo tiesu praksi par aktuāliem tiesību normu piemērošanas jautājumiem. Līdz 2002.gadam likumā "Par tiesu varu" bija norma par Augstākās tiesas Plēnuma kompetenci saistošu izskaidrojumu pieņemšanā – Plēnuma lēmumi likuma normu izskaidrošanā bija obligāti zemāku instanču tiesām. Bet pēc Satversmes tiesas sprieduma, ar kuru atzīts, ka tas ir tiesas neatkarību ierobežojošs apstāklis, šī norma tika atcelta.

Šobrīd Augstākās tiesas tiesu prakses apkopojumiem un skaidrojumiem ir ieteikuma raksturs. Augstākās tiesas veiktie pētījumi tiek izstrādāti sadarbībā ar tiesībzinātņu speciālistiem, pētījumu secinājumi un rekomendācijas tiek apspriestas un akceptētas attiecīgās tiesību nozares Senāta departamentā un publicētas Augstākās tiesas mājaslapā.