Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Par elektronisko grāmatu legālu pieejamību vēl būs daudz diskusiju, tostarp, vai bibliotēkas lasītāji e-grāmatas varēs lasīt tikai bibliotēkas telpās vai arī ārpus tām, tikai uz bibliotēkas nodrošinātām ierīcēm vai arī uz savām personīgajām. Pieredze liecina, ka bibliotēkas lasītāji nav īpaši ieinteresēti lasīt e-grāmatas tikai bibliotēkas telpās.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV portāls
Kamēr autortiesību jautājumi digitālajā jomā ES vēl tiek risināti, Latvijā
jau nākamā gada pirmajā pusē plānots Autortiesību likumā rosināt izmaiņas, lai
izstrādātu publiskā patapinājuma principam analogu sistēmu, kas paredz atlīdzību
autoriem par e-grāmatu izmantošanu bibliotēkās.
Tāpat plānoti grozījumi, lai bibliotēkās digitalizētajiem darbiem varētu piekļūt
citās kultūras un izglītības iestādēs, piemēram, muzejos un skolu bibliotēkās.
E-grāmata nav grāmata, bet tiešsaistes pakalpojums
Ja bibliotēka vēlas grāmatu klāstu papildināt ar kādu tipogrāfiski izdotu grāmatu, tai atliek šo grāmatu iegādāties.
U.Zariņš skaidro, ka saskaņā ar Autortiesību likuma 19.1pantu attiecībā uz drukātajām grāmatām publiskajās bibliotēkās darbojas publiskā patapinājuma princips, kas nozīmē, ka ikviens bibliotēkā var saņemt grāmatu lasīšanai uz noteiktu laiku bez maksas. Savukārt ar autoru par viņa darba izmantošanu bibliotēkās norēķinās valsts, ņemot vērā bibliotēku sniegtos datus par grāmatu izmantošanu.
"Saskaņā ar Autortiesību likuma 15.pantu autoram pieder ekskluzīvas tiesības izplatīt savu darbu, piemēram, grāmatas formātā, kā arī tiesības publiski patapināt darbus. Taču saskaņā ar Autortiesību likuma 16.pantu autoram nepieder tiesības uz fizisko objektu, kas satur darbu. Tas nozīmē, ka darba izplatīšanas tiesības tiek izsmeltas līdz ar grāmatas eksemplāra pārdošanas brīdi. Tādējādi autors vai izdevējs, ja autors tam nodevis sava darba izplatīšanas tiesības, nevar aizliegt grāmatas pircējam – juridiskai vai privātai personai – nopirkto grāmatu aizdot draugam, uzdāvināt, pārdot, nodot antikvariātā vai bibliotēkā, savukārt bibliotēkai – izsniegt grāmatas tās lasītājiem," situāciju raksturo U.Zariņš.
"E-grāmata juridiski nav grāmata, bet gan tiešsaistes pakalpojums."
Savukārt ne juridiskai, ne privātai personai nav tiesību iegādāto e-grāmatu dāvināt, pārdot vai aizdot citam, ja vien to līgumā nav atļāvis izdevējs, jo e-grāmata juridiski nav grāmata, bet gan tiešsaistes pakalpojums. Un uz to attiecas nevis tiesības izplatīt darbu, bet Autortiesību likuma 15.pantā minētās tiesības padarīt darbu pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, lai tam var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā.
Uz šo būtisko atšķirību skaidri norādīts arī EK Direktīvas Nr.2001/EC/29 "Par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā" 29.apsvērumā, kurā teikts, ka tiesību izsmelšana neattiecas uz tiešsaistes pakalpojumiem, bet tikai uz fiziskām darbu kopijām. Tas ir saprotams, jo pretējā gadījumā būtu iespējama situācija, ka autors un izdevējs rada vienu e-grāmatas failu, ko lasa visa pasaule, kas nebūtu godīgi attiecībā pret autoru un izdevēju.
Tas nozīmē, ka e-grāmatas pircējs faktiski iegādājas nevis pašu grāmatu, bet tiesības to lasīt, turklāt jebkurā brīdī e-grāmatas īpašnieks savu darbu var paņemt atpakaļ, piemēram, tad, ja pircējs pārkāpis e-grāmatas lietošanas noteikumus.
E-grāmatu izdevējus uztrauc pirātisms un biznesa riski
Lai iegūtu tiesības lasītājiem piedāvāt arī e-grāmatas, bibliotēkām teorētiski nebūtu problēmu vienoties ar izdevējiem, kas visbiežāk ir konkrētā darba tiesību turētāji, taču prakse diemžēl ir tāda, ka izdevējs var izvirzīt bibliotēkai neizdevīgus licences līguma nosacījumus vai arī pat atteikties slēgt līgumu.
Saskaņā ar Obligāto eksemplāru likumu ikviena izdevēja pienākums ir piegādāt Latvijas Nacionālajai bibliotēkai arī katra elektroniskā izdevuma obligāto eksemplāru, kas nozīmē, ka visām Latvijā izdotajām e-grāmatām vajadzētu būt pieejamām Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, taču šī likuma norma neattiecas uz publiskajām bibliotēkām un arī skolu un augstskolu bibliotēkām, kuras arī vēlas saviem lasītājiem piedāvāt e-grāmatas.
"No sarunām ar izdevējiem izriet, ka no licences līgumu slēgšanas ar bibliotēkām viņus visvairāk attur bažas par to, ka bibliotēkas nespēs garantēt e-grāmatu drošību un, tiklīdz e-grāmata būs pieejama bibliotēkas lasītājiem, īpaši, ja to interesenti varēs lasīt arī ārpus bibliotēkas telpām uz savām elektroniskajām ierīcēm, internetā būs pieejams arī šīs e-grāmatas pirātiskais fails," stāsta U.Zariņš.
Viņš gan norāda, ka neviens pilnībā nevar garantēt informācijas tehnoloģiju risinājumu drošību, jo uzlauzt var jebkuru failu vai informācijas sistēmu, taču vienlaikus pauž šaubas par to, ka e-grāmatu faili varētu kļūt par hakeru iekārotu uzbrukuma mērķi.
Pēc U.Zariņa teiktā, izdevējus uztrauc arī tas, ka e-grāmatas pieejamība bibliotēkā kavēs e-grāmatas tirdzniecību un samazinās tās pārdošanas apjomus.
"Pētījumi ASV, kur e-grāmatas ir pieejamas praktiski visās publiskajās bibliotēkās, gan liecina, ka tieši tie bibliotēku apmeklētāji, kas lasa e-grāmatas, e-grāmatas arī pērk daudz vairāk nekā tie, kuri tās nelasa. Turklāt nereti e-grāmatu iegādi interneta veikalos sekmē tas apstāklis, ka bibliotēkās pēc bestselleriem veidojas garas rindas: parasti licences līgumi paredz, ka e-grāmatu vienlaikus var lasīt tikai viens interesents un e-grāmatas lietošanas tiesības tiek dotas uz divām nedēļām ar tiesībām lietošanas termiņu pagarināt, līdzīgi kā tas ir ar drukātajām grāmatām," atklāj U.Zariņš.
Bibliotēkas cer vienoties ar izdevējiem par vienotu līguma formu
Lai bibliotēkām un arī izdevējiem nebūtu jātērē laiks un resursi licences līgumu sastādīšanai, bibliotēku pārstāvji cer ar izdevējiem vienoties par standartizētu līguma paraugu, kas būtu pieņemams abām pusēm. Šādu iniciatīvu ir uzņēmusies Latvijas Nacionālā bibliotēka bibliotēku organizācijas eIFL (Electronic Information for Libraries) atbalstīta projekta ietvaros. Līdzīgi šo problēmu mēģina risināt arī citviet Eiropā, piemēram, Eiropas Bibliotēku, informācijas un dokumentācijas asociāciju birojs (EBLIDA) šobrīd strādā pie teksta izstrādes saprašanās memorandam ar Eiropas vadošajām izdevēju organizācijām.
U.Zariņš uzsver, ka pagaidām nav iespējams paredzēt, kāds būs standartizētā līguma parauga gala variants, taču tam noteikti jāapmierina abas puses.
No bibliotēku viedokļa visbūtiskāk ir vienoties ar izdevējiem par to, lai viņi neatteiktos bibliotēkām licencēt e-grāmatas, turklāt padarītu tās pieejamas bibliotēkām no brīža, kad grāmata parādās mazumtirdzniecībā. Tāpat bibliotēkām ir svarīgi, lai, vienreiz samaksājot par e-grāmatu, līdz ar licenci saņemtu arī darba failu, kurš nav pielāgots kādai specifiskai satura izplatīšanas platformai vai tehnoloģijai, kas kalpotu kā garants pret nepatīkamiem pārsteigumiem nākotnē, piemēram, ja izdevējs atsauktu darbu vai mainītu tehnoloģisko satura piegādes veidu.
"Ir jābūt pieejamām e-grāmatām, lai bibliotēkas nepazaudētu jaunākās paaudzes lasītājus."
Vēl bibliotēkām un izdevējiem jāvienojas par to, cik lietotājiem vienlaikus var izsniegt e-grāmatu - vienu vai vairākas - un cik bibliotēkas būtu ar mieru maksāt par licencēm, kas ļautu darbu vienlaikus izsniegt vairākiem lasītājiem.
U.Zariņš paredz, ka sagaidāmas smagas diskusijas par to, vai bibliotēkas lasītāji e-grāmatas varēs lasīt tikai bibliotēkas telpās vai arī ārpus tām - tikai uz bibliotēkas nodrošinātām ierīcēm vai arī uz savām personīgajām. To dažu Latvijas publisko bibliotēku, piemēram, Latgales Centrālās bibliotēkas Daugavpilī, kuras jau sākušas saviem lasītājiem piedāvāt e-grāmatas, pieredze liecina, ka bibliotēkas lasītāji nav īpaši ieinteresēti e-grāmatas lasīt tikai bibliotēkas telpās.
No savas puses bibliotēkas varētu būt ar mieru atbalstīt izdevējus e-grāmatu popularizēšanā, piemēram, ievietojot elektroniskajā katalogā saites uz izdevēju vietnēm, kurās iespējams e-grāmatas iegādāties, kā arī kopīgi attīstīt maksas e-grāmatu izsnieguma pakalpojumus.
Pašlaik Latvijas Nacionālajā bibliotēkā ir pieejama lielākā daļa latviešu valodā izdoto e-grāmatu, kas piegādātas kā obligātais eksemplārs, kā arī vairāk simti e-grāmatu angļu valodā no e-grāmatu piegādātāja Dawsonera. "Pieprasījums pēc e-grāmatām bibliotēkā pagaidām nav liels, taču, ja izdosies vienoties ar izdevējiem par lasītājam ērtiem e-grāmatu lietošanas nosacījumiem, palielināsies arī lasītāju interese par tām," uzver U.Zariņš.
"Nākotnē esam iecerējuši realizēt projektu, izveidojot vienotu IT risinājumu e-grāmatu un cita digitālā satura izplatīšanai Latvijas bibliotēkās, kas sniegtu kā lielāku drošību izdevējiem, tā ērtākus pakalpojumus bibliotēku lasītājiem, vienlaikus atvieglojot bibliotekāru darbu. Taču risinājumi e-grāmatu pieejamībai bibliotēkās ir jāsāk meklēt jau šobrīd, sākot ar juridisko jautājumu risināšanu, pretējā gadījumā bibliotēkas riskē pazaudēt jaunākās paaudzes lasītājus."
