NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
16. janvārī, 2013
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: E-vide
2
2

E-grāmatu autortiesību jautājumi Kultūras ministrijas darba kārtībā

Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

E-grāmatu tirgus attīstība Latvijā un šo grāmatu izmantošanas principi bibliotēkās ir vistiešākā veidā saistīti ar valsts politiku - cik sakārtoti būs atbilstošie normatīvie akti un vai būs atbalsts nacionālajai grāmatniecībai.

FOTO: Aiga Dambe, LV portāls

Ne Autortiesību likums, ne starptautiskie tiesību akti autortiesību jomā patlaban tiešā veidā neregulē e-grāmatu izmantošanu, atsaucoties uz nozares ekspertu teikto, skaidro Kultūras ministrijā. Ministrija ir izveidojusi īpašu darba grupu, kas regulāri organizē apspriedes par aktuāliem jautājumiem autortiesību jomā un izvērtē Autortiesību likuma grozījumu nepieciešamību un saturu. Šī darba grupa plāno pievērsties arī e-grāmatu izmantošanas regulējumam, iekļaujot to izskatāmo jautājumu lokā šā gada sākumā.

Kultūras ministrijas (KM) sabiedrisko attiecību speciāliste Lolita Rūsiņa norāda, ka e-grāmatu izmantošana Latvijas bibliotēkās vēl nav plaši izplatīta, tāpēc pētījumiem par to pagaidām nav reprezentatīvas praktiskās informācijas bāzes.

"Plānots, ka informācija par e-grāmatām tiks iekļauta bibliotēku statistikas pārskatos Kultūras kartē un apkopota Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Kā pirmo praktisko soli šī procesa apzināšanā var minēt Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu "Tiesiskās vides izveide e-grāmatu izsniegšanai Latvijas bibliotēkās", kura gaitā tiek noskaidrota e-grāmatu izplatības situācija un problēmas," stāsta KM pārstāve. Cita starpā, šā projekta ietvaros, akcentējot e-grāmatu izmantošanas tiesisko regulējumu un šo grāmatu izdevēju un bibliotēku savstarpējo sadarbību citās valstīs, tiek apzināta Eiropas Savienības valstu pieredze e-grāmatu izplatīšanā.

Izdevēji LV portālam iepriekš jau pauduši: lai izstrādātu valsts politikas nostādnes un vienotus e-grāmatu izmantošanas principus, kas ņemtu vērā gan izdevēju, gan bibliotēku intereses, būtu jārīko starptautiska konference, lai iepazītos ar citu valstu pieredzi un vienuviet uzklausītu visu pušu viedokļus – bibliotēkas, izdevējus, autorus, tehnoloģiju speciālistus, autortiesību ekspertus un citu nozaru pārstāvjus, kas saistīti ar e-grāmatu tapšanu un izmantošanu.

Uz jautājumu, vai Latvijā šāda starptautiska konference tiek plānota, kurā izdevēju, bibliotēku, valsts institūciju un radošo nozaru pārstāvji varētu dalīties savā pieredzē par e-grāmatu izmantošanu un kopīgi izstrādāt Latvijai piemērotāko variantu, KM pārstāve atbild, ka notikušas bibliotēku darbinieku un izdevēju diskusijas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Obligāto eksemplāru likuma grozījumu likumprojekta darba grupas ietvaros, Latvijas Bibliotēku padomē, dažādās konferencēs un semināros. Diskusija ir plānota arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta "Tiesiskās vides izveide e-grāmatu izsniegšanai Latvijas bibliotēkās" noslēgumā (saskaņā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājaslapā pieejamo informāciju, šis projekts tiek īstenots no 2012.gada 1.jūlija līdz šā gada 28.februārim).

KM pārstāve atgādina, ka Latvijas bibliotēkās jau tagad ir pieejami arī dažādi audiovizuālie izdevumi: video un skaņu ieraksti, arī spēles. Filmas ir iespējams skatīties visās Valsts vienotajā bibliotēku informācijas sistēmā iekļautajās Latvijas 804 pašvaldību publiskajās bibliotēkās, turklāt Nacionālais kino centrs kopā ar valsts aģentūru "Kultūras informācijas sistēmas" (KIS) šādu iespēju sniedz portālā Filmas.lv.

Valsts atbalsts Latvijas grāmatniecībai

Raksturojot grāmatniecības attīstību Latvijā kopumā, tajā skaitā arī e-grāmatu tirgu, un to, vai plānots valsts atbalsts Latvijas grāmatniecības pastāvēšanai, nozares ministrijā uzsver, ka valsts atbalsta grāmatniecību, sniedzot finansējumu grāmatu iepirkšanai pašvaldību publiskajās bibliotēkās. "2012.gadā tie bija 100 000 latu no Valsts kultūrkapitāla fonda un 100 000 latu no Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.–2018.gadam mērķu īstenošanai paredzētā finansējuma, kopā  - 200 000 latu. Savukārt grāmatu iepirkumam pašvaldību publiskajās bibliotēkās tiek atvēlēts arī pašvaldību finansējums, kas 2012.gadā bija aptuveni 1,3 miljoni latu.

Tāpat no valsts tiek sniegts atbalsts nozīmīgu grāmatu izdošanai, nozares profesionālās darbības novērtējuma procesam (piemēram, grāmatu konkursam "Zelta Ābele"), dalībai starptautiskajos grāmatu tirgos un citām nozares aktivitātēm, ņemot  vērā grāmatniecības nozīmīgo lomu kultūras mantojuma saglabāšanā un latviešu valodas kultūrtelpas nodrošināšanā," situāciju raksturo KM pārstāve L.Rūsiņa.

Grāmatu pirātiem sodus pagaidām nemainīs

Izdevniecības "Zvaigzne ABC" valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka LV portālam  atzina, ka pašlaik gandrīz visu Latvijā izdoto grāmatu pirātiskās versijas ir pieejamas internetā un būtu svarīgi arī mazināt grāmatu zagšanas iespējas un radīt tādu sistēmu, lai katrs zaglis apzinātos, ka par nodarīto tiks saukts pie atbildības.

KM pārstāve informē, ka šobrīd netiek plānota sodu par autortiesību pārkāpumiem, kas paredzēti Administratīvo pārkāpumu kodeksa 155.8 pantā un Krimināllikuma 148.pantā, grozīšana. "Uzskatām, ka būtu sekmējams pievilcīgs un daudzveidīgs legāls e-grāmatu piedāvājums, kā arī sabiedrības izpratne par pirātisma negatīvo ietekmi uz grāmatniecības nozari, bet ne sodu paaugstināšana," norāda L.Rūsiņa.

"Latvijas bibliotēkās ir audiovizuālie izdevumi: video un skaņu ieraksti, spēles."

Pašlaik Administratīvo pārkāpumu kodeksa 155.8pants paredz, ka par autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu tiek uzlikts naudas sods fiziskajām personām līdz 500 latiem, bet juridiskajām personām — līdz 5000 latiem, konfiscējot autortiesību un blakustiesību pārkāpuma objektus un to nesējus.

Savukārt Krimināllikuma 148.pants noteic, ka par autortiesību un blakustiesību pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm, vainīgais tiek sodīts ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām. Ja kaitējumu nodarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, tai draud sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības uz zināmu nodarbošanos uz laiku līdz trim gadiem vai bez tā.

Ja autortiesību vai blakustiesību pārkāpšana izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, vai ar vardarbību, draudiem vai šantāžu persona piespiesta atteikties no autorības vai arī autorība uzspiesta, vainīgajiem draud sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem, atņemot tiesības uz zināmu nodarbošanos uz laiku līdz pieciem gadiem, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Bibliotēkas ar izdevējiem cenšas vienoties jau tagad

Tā kā iespēja lasīt e-grāmatas bibliotēkās kļūst arvien aktuālāka, bibliotēku pārstāvji Latvijā jau tagad cenšas vienoties ar izdevējiem par e-grāmatu izmantošanu. Uz nepieciešamību pēc iespējas ātrāk sakārtot autortiesību jautājumus e-grāmatu jomā, lai bibliotēkas lasītājiem e-grāmatas varētu piedāvāt ar tādiem pašiem nosacījumiem kā tipogrāfiski izdotās grāmatas, LV portālam jau norādījis gan Latvijas Nacionālās bibliotēkas Stratēģiskās attīstības nodaļas vadītājs Uldis Zariņš rakstā "E-grāmatu pieejamībai bibliotēkās vajadzīgs tiesiskais regulējums", gan izdevniecības "Zvaigzne ABC" valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka publikācijā "E-grāmatu izmantošana bibliotēkās - valsts politikas jautājums". Izdevēji uzsver: no tā, kāda būs valsts politika šajā jautājumā, cik sakārtoti būs atbilstošie normatīvie akti un vai būs atbalsts nacionālajai grāmatniecībai, būs atkarīga gan e-grāmatu tirgus attīstība Latvijā, gan šo grāmatu izmantošanas principi bibliotēkās.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU