Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Jāapzina plašā starptautiskā pieredze. Anglijā izdevēji nosaka, kādas e-grāmatas būs pieejamas bibliotēkās, un, ja viņi nolemj, piemēram, grāmatu sērijas pirmo izdevumu ļaut bez maksas lasīt bibliotēkās, bet nākamos vairs ne, tad tā arī notiek.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV portāls
LV portāls jau rakstīja (E-grāmatu pieejamībai bibliotēkās vajadzīgs tiesiskais regulējums), kāpēc legāla iespēja lasīt e-grāmatas Latvijā kļūst arvien aktuālāka. Bibliotēku pārstāvji ir izteikušies, ka jau tagad cenšas vienoties ar izdevējiem par e-grāmatu izmantošanu. Nepazaudēt jaunākās paaudzes lasītājus ir ieinteresētas visas puses.
"Līdz šim mums nav bijušas sarunas ar bibliotēkām par visiem izdevējiem vienotiem e-grāmatu izmantošanas principiem kaut vai nostādņu līmenī. Pašlaik bibliotēkas ar izdevējiem par e-grāmatu izmantošanu vienojas atsevišķi. Savukārt tos e-grāmatu eksemplārus, ko Latvijas Nacionālā bibliotēka ir saņēmusi kā obligātos eksemplārus saskaņā ar Obligāto eksemplāru likumu, ja vien nav papildu vienošanās ar izdevēju, bibliotēka var dot lasītājiem tikai bibliotēkas telpās, jo šo eksemplāru būtība ir tikt saglabātiem," skaidro V.Kilbloka.
Izdevniecības "Zvaigzne ABC" pieredze liecina, ka pašlaik gan bibliotēku interese par e-grāmatām ir neliela - no aptuveni 500 izdevniecības izdotajām e-grāmatām bibliotēkas ir iegādājušās tikai nelielu skaitu.
Vajadzīga starptautiska konference
Pēc izdevniecības "Zvaigzne ABC" vadītājas domām, lai izstrādātu valsts politikas nostādnes un arī vienotus e-grāmatu izmantošanas principus, kas ņemtu vērā gan izdevēju, gan bibliotēku intereses, būtu jārīko starptautiska konference. Šāds pasākums ļautu iepazīties ar citu valstu pieredzi un uzklausīt visu pušu viedokļus –bibliotēkas, izdevējus, autorus, tehnoloģiju speciālistus, autortiesību ekspertus un citu nozaru pārstāvjus, kas saistīti ar e-grāmatu tapšanu un izmantošanu.
"Mums būtu svarīgi zināt Eiropas Grāmatu izdevēju asociācijas viedokli, Eiropas Grāmatu tirgotāju asociācijas viedokli un Eiropas lielo bibliotēku viedokli, kā arī iepazīties ar Skandināvijas, Vācijas un citu valstu pieredzi. Būtu interesanti uzzināt, kā, piemēram, Dānija nodrošina to, ka par katru e-grāmatas ņēmumu (interesenti e-grāmatas var lasīt arī uz sava e-grāmatu lasītāja) e-grāmatas izdevējs saņem divus eiro lielu atlīdzību. Tāpat ir svarīgi saprast, kā e-grāmatu jautājumus risina, piemēram, Anglija, kurai grāmatu tirgus ir ļoti plašs, ņemot vērā angļu valodas pielietojumu pasaulē, un Zviedrija vai Somija, kur nacionālajās valodās izdoto grāmatu tirgus ir mazāks nekā angļu valodā izdotajām grāmatām," uzsver V.Kilbloka.
"Bibliotēku interese par e-grāmatām ir neliela."
Izdevēja norāda, ka profesionālajos izdevējiem domātos preses izdevumos minēts, ka dažādās valstīs e-grāmatu jomā ir atšķirīgas nostādnes, piemēram, Anglijā izdevēji ir tie, kuri nosaka, kādas e-grāmatas būs pieejamas bibliotēkās, un, ja viņi nolemj, piemēram, grāmatu sērijas pirmo izdevumu ļaut lasīt bibliotēkās bez maksas, bet nākamos vairs ne, tad tā arī notiek..
Starptautiskajā konferencē paustās atziņas un idejas pavērtu iespēju izstrādāt valstiski pamatotu un formulētu politiku grāmatniecībā – gan attiecībā uz elektroniskajām grāmatām, gan saistībā ar visām latviešu valodā izdotajām grāmatām.
Arī jautājums par PVN likmi ir aktuāls
Runājot par e-grāmatām, aktuāls ir arī nodokļu jautājums. Pašlaik elektroniskajai grāmatai kā pakalpojumam tiek piemērota pievienotās vērtības nodokļa (PVN) standartlikme 21%, bet drukātajai grāmatai - samazinātā 12% PVN likme. Būtu jāskata ne tikai jautājums par PVN likmi e-grāmatai, bet arī drukātajai grāmatai, jo šobrīd e-grāmatu attīstīšana notiek uz tās peļņas rēķina, ko izdevniecības nopelna ar drukātajām grāmatām. Pašreizējā situācijā, kad latviešu valodā izdoto grāmatu tirgus sarūk, arī nodokļu jautājumu risināšana būtu jāiekļauj valsts politikas nostādnēs, rosina izdevēja.
Iespējamie varianti
Pēc V.Kilblokas domām, izdevniecību un bibliotēku sadarbībā saistībā ar e-grāmatu izmantošanu sākumā varētu būt pārejas posms, kad e-grāmatu bibliotēkās varētu izsniegt ar tādiem pašiem nosacījumiem kā drukāto grāmatu – to vienlaikus var lasīt tikai viens lasītājs, savukārt izdevējs saņem samaksu par terminētu licenci.
Ar laiku, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un iespējas, elektronisko grāmatu varētu lasīt vairāki interesenti vienlaikus vai pat visa tauta. Lai spēkā būtu šāda sistēma, turklāt, ja būtu vēlme, lai e-grāmatas ir pieejamas bez maksas bibliotēkās uzreiz pēc to izdošanas, normatīvajos aktos jānosaka, kas un kā par elektroniskajām grāmatām samaksās to autoriem un izdevējiem. Elektronisko grāmatu iegādi un maksu par to izsniegšanu bibliotēkām šādā gadījumā varētu segt no valsts un pašvaldību budžeta vai ES fondiem. Pretējā gadījumā izdevniecības nevarēšot pastāvēt. Īpaši tas attiecas uz elektronisko grāmatu jomu, jo e-grāmatas izdevējiem izmaksā dārgi - visu laiku jāseko līdzi jauno tehnoloģiju attīstībai un ar katru tehnoloģiju ražotāju jāslēdz atsevišķs līgums par iespēju lasīt e-grāmatas uz viņu radītās tehnoloģijas, ņemot vērā konkrētās tehniskās prasības e-grāmatu failiem.
"Dažādās valstīs e-grāmatu jomā ir atšķirīgas nostādnes."
"No tā, kāda Latvijā būs valsts politika nacionālās grāmatniecības jomā, būs atkarīga arī elektronisko grāmatu izsniegšanas sistēma bibliotēkās," norāda V.Kilbloka un uzsver, ka bez valsts politikas nostādnēm grāmatniecībā arī elektronisko grāmatu izmantošana bibliotēkās nemaz nav atrisināma, jo tas skar daudzas radošas nozares, kas iesaistītas grāmatu tapšanā.
Izdevēja tiesību jautājums
Risinot elektroniskās grāmatas jautājumus, būtu jārisina arī citas Latvijas grāmatniecībai aktuālas problēmas. "Zvaigzne ABC" vadītāja norāda uz tendenci Latvijā absolūti ignorēt to, ka grāmata ir izdevēja radīts produkts - Latvija ir viena no retajām ES valstīm, kur patapinājuma samaksu par saviem darbiem izdevēji nesaņem.
Tāpat izdevējiem nevienu gadu nav samaksāts par reprogrāfisko reproducēšanu. "Autortiesību likums gan paredz, ka par reprogrāfisko reproducēšanu ir jāsaņem atlīdzība, bet likums diemžēl ir uzrakstīts tā, ka to nevar īstenot, jo nav skaidra rīcības mehānisma. Parasti šādā situācijā tiek izdoti Ministru kabineta noteikumi, kas skaidro, kā likuma normu pildīt, bet šajā gadījumā tādu nav. Tā būtu Kultūras ministrijas kompetence, taču tai nav izdevies likuma normu padarīt praksē pielietojamu," skaidro V.Kilbloka.
Tas gan nav traucējis valsts institūcijām mudināt sabiedrību izdevēju darbus kopēt. "Piemēram, skolā bērni pamatā mācās no kopētiem materiāliem. Tādējādi plaukst un zeļ Skandināvu papīra tirgotāji, bet Latvijas izdevēji un autori nesaņem pilnīgi neko," secina izdevniecības vadītāja.
"Elektronisko grāmatu varētu lasīt vairāki interesenti vienlaikus vai pat visa tauta."
Pašlaik Autortiesību likumā, ņemot vērā publiskā patapinājuma principu, atlīdzība par izmantošanu bibliotēkās paredzēta tikai drukātajām grāmatām un tikai autoriem. "Būtu jāsakārto jautājums par atlīdzību ne tikai autoriem, bet arī izdevējiem un ne tikai attiecībā uz drukātajām grāmatām, bet arī uz e-grāmatām. Ņemot vērā sarūkošo nacionālās grāmatniecības tirgu, valsts politika varētu paredzēt atbalstu grāmatniecībai, piemēram, garantējot 400 eksemplāru iepirkumu no nacionāli vērtīgu izdevumu tirāžas, līdzīgi kā tas ir Igaunijā. Tas ļautu izdevējiem segt daļu izdevumu un ātrāk nopelnīt līdzekļus jaunu izdevumu veidošanai," pauž izdevniecības vadītāja.
Svarīgi būtu arī mazināt grāmatu zagšanas iespējas un radīt tādu sistēmu, lai katrs zaglis apzinātos, ka par nodarīto tiks saukts pie atbildības. "Pašlaik gandrīz visu Latvijā izdoto grāmatu pirātiskās versijas ir pieejamas internetā. Ir pat ierosināta krimināllieta par mūsu darbu zagšanu, taču tā bez rezultātiem ilgst jau vairāk nekā gadu," secina V.Kilbloka.
Dibinās jaunu organizāciju autordarbu tiesību aizsardzībai
Lai efektīvi risinātu grāmatniecības jautājumus, Grāmatnieku ģildes virzītā ES projekta "Arrov" ietvaros plānots dibināt organizāciju, kas ES veidos vienotu datu bāzi, kurā tiks iekļauti visu darbu (drukātu un elektronisku grāmatu un citu darbu) tiesību turētāji un kura būs pieejama jebkurā ES valstī. Viena no jaunās organizācijas prioritātēm būs arī digitālās pavairošanas, reprogrāfiskās reproducēšanas un tiesību turētāju aizsardzības jautājumi, tajā skaitā arī jautājumi par elektronisko grāmatu izmantošanu bibliotēkās.
Iecerēts, ka jaunajai organizācijai ar laiku izdosies mainīt sabiedrībā pat turīgu cilvēku vidū visai plaši izplatīto uzskatu, ka par grāmatām jau nav jāmaksā, lai gan tās nebūt nav dārgākas kā citas preces, kas tiek pirktas ikdienā. "Diez vai maza, zūdoša nacionālā grāmatu tirgus apstākļos izdevēji ar burvju nūjiņas vēzienu spēs radīt līdzekļus, kas ļaus izdot grāmatas un dot tās sabiedrībai par brīvu. Igauņi to ir sapratuši, un viņiem jau tagad ir ne tikai valsts atbalsts izdevējiem, bet arī grāmatu cenas divas trīs reizes augstākas nekā Latvijā," saka izdevēja.
