NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Elīna Gulbe
LV portāls
28. novembrī, 2016
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Noziedzība
2
2

Sabiedrība novērtē intelektuālo īpašumu, bet pirātismu nenosoda

46,3% no visiem Latvijas interneta lietotājiem patērē nelegālu saturu.

FOTO: Freepik

Lai rosinātu cilvēkus izvēlēties interneta vietnes, kurās pieejams legāls digitāls saturs, Kultūras ministrija izveidojusi mājaslapu “Ņem droši!”. Iniciatīva radusies, jo Eiropas Savienībā veiktie pētījumi liecina, ka iedzīvotāji mēdz nezināt, kur tiešsaistē atrast filmas, mūzikas ierakstus un televīzijas tiešraides, kuras izplatītas, ievērojot autortiesības. Biedrības “Par legālu saturu” izpilddirektore Dace Kotzeva gan norāda: “Tas, kāpēc cilvēki neizvēlas legālu saturu, ir komplicēts jautājums.”
īsumā
  • Tikai 20% Latvijas iedzīvotāju pēdējo 12 mēnešu laikā apzināti piekļuvuši nelegālam interneta saturam, tomēr 58% atzīst, ka viņiem šķiet pieņemami personīgām vajadzībām tādu lietot.
  • Pirātisms rada zaudējumus cilvēkiem, uzņēmējiem, darbavietu zudumu.
  • Nelegālās lapas bieži vien tiek veidotas tik kvalitatīvi, ka rada iespaidu par legālu saturu.
  • Daudzi pakalpojumu piedāvātāji, kuri darbojas melnajā tirgū, nav reģistrēti Latvijā, un tos apkarot ir grūti.
  • Eiropas Komisija aicina modernizēt autortiesību jomu, nodrošinot plašāku pieejamību legālam interneta saturam.

Augustā Latvijas medijos parādījās ziņa, ka Latvijā ir proporcionāli lielākais pirātisko vietņu apmeklētāju skaits pasaulē. Pētījums, kuru bija veikusi britu tīkla datu analīzes kompānija "Muso", liecināja, ka 46,3% no visiem Latvijas interneta lietotājiem patērē nelegālu saturu. Dace Kotzeva skaidro, ka "Muso" apkopotie dati Latvijas gadījumā ir tik augsti, jo mums ir pieejams salīdzinoši ātrs internets un ir daudz tā lietotāju – 76% mājsaimniecību -, tāpēc proporcionāli sanāk, ka nelegālā satura pieprasījums ir ļoti liels. Tomēr absolūtajos skaitļos visvairāk tā patērētāju ir ASV.

Pirātisms personīgai lietošanai

Eiropas intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra 2013. gadā veiktais pētījums rāda, ka tikai 20% Latvijas iedzīvotāju pēdējo 12 mēnešu laikā apzināti piekļuvuši nelegālam interneta saturam. Turklāt 96% aptaujāto piekrīt, ka ir svarīgi, lai intelektuālā īpašuma radītāji varētu aizsargāt savas tiesības un saņemt atlīdzību par savu darbu. Vairāk nekā puse no aptaujātajiem ir informēti par vietnēm, kurās legāli pieejama mūzika, filmas, grāmatas un televīzijas pārraides. Tomēr, neskatoties uz to, 58% Latvijā mītošo atzīst, ka viņiem šķiet pieņemami personīgām vajadzībām nelikumīgi piekļūt ar autortiesībām aizsargātam saturam. Turklāt vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem šādu uzskatu pauduši pat 77% aptaujāto.

"Dati liecina, ka Latvija ir pirātisma augšgalā, bet nav tā, ka mēs uz citu valstu fona absolūti izceltos," mierina projekta "Ņem droši!" vadītāja Linda Zommere. Viņa uzsver, ka līdzīgi kā citur Eiropā arī pie mums intelektuālais īpašums tiek uztverts kā nozīmīgs un attīstībai vajadzīgs, bet tajā pašā laikā tiek uzskatīts, ka pirātisms neko sliktu nenodara. Izpratnes brīžiem trūkstot pat mākslinieku vidē. "Pirātisms ietekmē arī pašus cilvēkus, valsti, tie ir zaudējumi uzņēmējiem, darbavietu zudums," atzīmē L. Zommere.

Kultūras ministrijas Autortiesību nodaļas vadītāja Ilona Pētersone kā risinājumu saskata ar intelektuālo īpašumu un autortiesībām saistīto jautājumu skaidrošanu sabiedrībai: "Iespējams, ir liela daļa cilvēku, kuri līdz galam neizprot, kā tieši pārkāpj tiesības." D. Kotzeva dalās pieredzē, ka daudzi nemaz nenojauš, ka ikdienā izmanto vietnes, kurām nav tiesību izplatīt attiecīgo saturu. Viņas pārstāvētā biedrība ķērusies pie administratīvām metodēm nelegālo uzņēmēju apkarošanai. Tomēr gan I. Pētersone, gan D. Kotzeva norāda, ka arī pašiem satura veidotājiem jādomā par to, kā savu produktu izplatīt atbilstoši auditorijas pieprasījumam.

Legāls vai nelegāls

L. Zommere stāsta, ka, veidojot mājaslapu "Ņem droši!", brīžiem bijis grūti saprast, vai tiešsaistē pieejamais saturs ir legāls. "Nelegālās lapas tiek taisītas tik kvalitatīvi, ka īsti nav pārliecības, vai tās ir legālas vai nav. Ir tādas, kurās norādīts, ka to veidotāji uzskata - par saturu nebūtu jāmaksā - un cīnās, lai viss būtu pieejams bez maksas. Skaidrs, ka tas ir nelegāls saturs. Savukārt legālajās lapās mēdz nebūt izlikta atruna par autortiesībām," stāsta projekta pārstāve. I. Pētersone norāda, ka nekā citādāk, kā tikai sazinoties ar vietnes veidotājiem, nav iespējams noskaidrot, vai pakalpojuma nodrošināšanai tiek ievērotas visas autortiesību un blakustiesību licences.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.LV IT drošības speciālists Gints Mālkalnietis atzīmē, ka 100% pārliecība par satura legalitāti var būt, tikai to patērējot izplatītāja vietnē, piemēram, televīzijas vai raidījuma mājaslapā, kā arī interneta televīzijā, kuru piedāvā licencēti satura piegādātāji, piemēram, lielākie kabeļtelevīzijas operatori. "Ja televīzijas saturu piegādā uzņēmums, kurš nav licencēts, tad, visdrīzāk, arī saturs būs nelegāls," saka G. Mālkalnietis. Par to, vai uzņēmējam sniegta atļauja kabeļtelevīzijas darbībai, var pārliecināties Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) publicētajā kabeļu operatoru sarakstā.

L. Zommere uzsver, ka, apmeklējot nelegālās lapas, nekad nevar zināt, ko vēl gadīsies lejupielādēt kopā ar pieejamo saturu: "Tie var būt ne tikai datorvīrusi, bet programmas, kuras uzkrāj arī maksājumu karšu datus." G. Mālkalnietis stāsta, ka CERT.LV praksē nav gadījies sastapt nopietnus apdraudējumus, kas tiktu izplatīti caur nelegālām vietnēm. "Visbiežāk izplatītā problēma ir tāda, ka lietotājam, instalējot vēlamo programmu, tiek piedāvātas arī papildu programmas, kas it kā ir bezmaksas, un, ja lietotājs neuzmanās, var tikt pie kāda nevēlama pārlūka papildinājuma, kas visbiežāk tiek izmantots reklāmu izplatīšanai, retāk var vākt informāciju par lietotāju," viņš skaidro, piebilstot, ka svarīgi lietot atjauninātu antivīrusu, jo tas parasti ziņo, ja tiek lejupielādēts kāds vīruss.

Nelegālās vietnes apkarot grūti

Latvijā līdz ar valsts budžetu pieņemti arī grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kuri paredz, ka NEPLP būs iespēja vērsties pret nelikumīgām retranslācijām, ierobežot televīzijas pakalpojumu nelegālu izplatīšanu internetā, vēršoties pie hostinga, kas nodrošina konkrētās platformas darbību. "Protams, tas nerisina problēmu 100%, bet vien 5-10% apmērā," atzīst D. Kotzeva, norādot, ka daudzi pakalpojumu piedāvātāji, kuri darbojas melnajā tirgū, nav reģistrēti Latvijā un to serveri atrodas Klusā okeāna salās vai ASV. "Galus atrast ir grūti."

Kā efektīvu nelegālo vietņu apkarošanas rīku D. Kotzeva min iespēju novērst vai vismaz mazināt šo mājaslapu parādīšanos Google meklēšanas rezultātos. To var izdarīt caur īpašu piekļuvi Google Dashboard panelim. Ar šo rīku darbojas pirātismu apkarojošas organizācijas Igaunijā un Skandināvijā. "Delistēšana notiek pāris minūšu laikā, bet tas jādara katru dienu," stāsta D. Kotzeva.

Biedrības "Par legālu saturu" darbība vainagojusies arī ar to, ka no nākamā gada Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības nodaļā būs par septiņām darbavietām vairāk. D. Kotzeva min, ka pašlaik nodaļā strādājot vien trīs cilvēki. Viņa cer, ka līdz ar kapacitātes palielināšanu parādīsies arī redzami kriminālprocesi un administratīvās lietas. "Vajadzīga paraugprāva, lai cilvēki lietas sāku uztvert nopietni un vairs nebūtu nesodāmības sajūtas," uzskata D. Kotzeva.

Plānots parakstīt arī memorandu, kas vienos Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, Valsts ieņēmumu dienestu, NEPLP un Latvijas Interneta asociāciju. D. Kotzeva norāda, ka līdz ar to būs pilnīgi skaidrs, ar kādiem nelegālā satura apkarošanas aspektiem nodarbojas katra iestāde. "Mūsu biedrība funkcionēs kā koordinācijas centrs," teic D. Kotzeva. Viņa atklāj, ka nākamgad plānots ne tikai turpināt cīņu ar nelegālā satura izplatītājiem, bet arī uzrunāt patērētājus un reklamēt legāla satura vietnes.

Autortiesību neatbilstība laikam

Ilona Pētersone skaidro: "Digitālā vide attīstās ātrāk nekā autortiesības, un visu laiku pastāv neatbilstība laikam. Tas notiek tāpēc, ka autoriem un tiem, kuri par produktiem maksā, ir ļoti pretrunīgas intereses."

Eiropas Komisija šogad aicinājusi modernizēt autortiesību jomu, izvirzot trīs prioritātes:

  • nodrošināt plašāku izvēli un pieejamību interneta saturam;
  • atvieglot autoru darbu pieejamību studentiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām;
  • veidot godīgu un ilgtspējīgu digitālo vienoto tirgu.

Mājaslapa "Ņem droši!" kalpo kā piemērs tam, ka legālais saturs digitālajā vidē ir ērti pieejams. Līdzīgas iniciatīvas attīstītas vēl trīs Eiropas Savienības valstīs – Portugālē, Lielbritānijā un Francijā. Pašlaik "Ņem droši!" atrodamas 26 legālā satura vietnes. Lielākā daļa no tām piedāvā internetā vērot filmas un televīzijas pārraides. Vairāk nekā pusē no avotiem saturs pieejams arī bez maksas.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU