Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
2011.gadā no Latvijas oficiāli, deklarējot dzīvesvietu ārzemēs, ir emigrējuši 17 709 iedzīvotāji, liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati.
FOTO: Nora Krevneva, A.F.I
Latviešu diaspora ārvalstīs ietver trimdas gaitās devušos iedzīvotājus un no Latvijas emigrējušos tautiešus. Laika periodā no 2000.gada līdz 2010.gadam no Latvijas aizbraukuši 192 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo, vēsta Ekonomikas ministrijas informācija. Taču kopš Repatriācijas likuma pieņemšanas 1995.gadā līdz 2011.gadam repatriācijas ceļā uz pastāvīgu dzīvi Latvijā ir pārcēlušies tikai 5948 cilvēki, tostarp tikai ap 100 cilvēkiem ik gadu pēdējo trīs gadu laikā, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati.
Repatriācijas likums nosaka, ka repatriants ir persona, kura ir Latvijas pilsonis vai kurai viens no vecākiem vai vecvecākiem ir latvietis vai lībietis (līvs) un kura brīvprātīgi pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijas Republikā.
Ņemot vērā arvien pieaugošo latviešu diasporas apmēru, kā arī kopējās demogrāfijas tendences, Latvijā 2030.gadā, pēc Ekonomikas ministrijas aprēķiniem, dzīvos 1,86 miljoni iedzīvotāju, bet mērķtiecīgas politikas rezultātā šo skaitu būtu iespējams paaugstināt līdz 1,94 miljoniem iedzīvotāju.
Ministrijas pievēršas diasporas jautājuma risināšanai
2011.gadā Valda Dombrovska valdībai uzsākot darbu, valdības Rīcības plānā par risināmu uzdevumu atzīts, ka ir nepieciešams stiprināt ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu saikni ar dzimteni un sadarbībā ar pasaules latviešu organizācijām sekmēt globāla Latvijas valstspiederīgo tīkla izveidi, lai nostiprinātu latvisko identitāti un sekmētu viņu atgriešanos dzimtenē. Arī 2011.gadā Ministru kabinetā apstiprinātajās "Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs" par īpašu rīcībpolitikas virzienu ir izvirzīta ārzemēs dzīvojošo latviešu atbalstīšana.
"Diasporas jautājuma nozīme pieaug, un turpmāk tam ir jāpievērš aizvien lielāka uzmanība"
Ilmārs Latkovskis, Sabiedrības saliedētības komisijas vadītājs, deputāts
Ar diasporas jautājumiem nodarbojas vairākas ministrijas – Ārlietu, Izglītības un zinātnes un Kultūras ministrija. Par to, ko ministrijas dara, lai stiprinātu Latvijas saikni ar latviešu diasporu, ministriju pārstāvji stāstīja šā gada 3.oktobra Saeimas Saliedētības komisijas sēdē, kurā bija sanākuši gan deputāti, gan valsts pārvaldes pārstāvji un arī nevalstiskās organizācijas.
Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Rolands Lappuķe norādīja, ka Ārlietu ministrija pasākumus diasporas saiknes stiprināšanā nodrošina ar vēstniecību un konsulāro pārstāvniecību starpniecību.
Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktora vietniece valsts valodas politikas jomā Liesma Ose skaidroja, ka ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.149 "Noteikumi par kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi", kurā ietverts regulējums par to, kā izglītības iestādei ir jārīkojas, ja izglītojamais ir atgriezies no mācībām citā valstī un vēlas turpināt mācības Latvijas izglītības iestādē. Turklāt ārzemēs esošiem bērniem no 7. Līdz 9.klasei un vidusskolas skolēniem tālmācībā ir iespējams mācīties gan privātajās skolās, gan valsts finansētās mācību iestādēs.
Savukārt Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Ruta Klimkāne informēja, ka šogad norosinājās ikgadējā konference "Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai". Katru gadu notiek pasākums "Bērnu žūrija" bērnu lasītprasmes veicināšanai, nākamajā gadā notiks XXV Vispārējie latviešu dziesmu un XV Deju svētki.
Pasākumi sadarbības stiprināšanai
Šā gada 4.oktobrī Saeima komisijām nodeva izskatīšanai 2013.gada valsts budžeta projektu. Šā brīža projekta versijā sadarbības veicināšanai ar diasporu valsts finansējums ir atvēlēts
Taču Saeimas Saliedētības komisijas sēdē valsts pārvaldes pārstāvji uzsvēra finansējuma trūkumu, lai īstenotu nepieciešamos pasākumus. Informējot par nākamā gada pasākumiem, R.Lappuķe norādīja, ka Ārlietu ministrija plāno izveidot platformu "Globālais latvietis" ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, lai veicinātu viņu piederības sajūtu Latvijas valstij. Ir ieplānots arī globālais forums, kurā būs iespēja piedalīsies uzņēmējiem, kuri strādā ārzemēs. Vēl ir iecerēta sadarbība ar latviešu diasporas portāla uzturētājiem, lai veicinātu informācijas apmaiņu un noskaidrotu, kā uzlabot komunikāciju starp Latviju un latviešu diasporu.
L.Ose informēja, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir iecerējusi izveidot latviešu valodas apguves portālu, lai latviešu valodu varētu apgūt tiešsaistē. Ir paredzēts izveidot mācību materiālus studentiem latviešu valodas apguvei.
Ministru prezidenta padomniece Sarmīte Ēlerte uzsvēra, ka diasporas jautājumu risināšana ir katras ministrijas pārziņā un svarīgākais ir laba sadarbība starp nozarēm. Deputāts un Sabiedrības saliedētības komisijas vadītājs Ilmārs Latkovskis sēdes noslēgumā atzina, ka diasporas jautājuma nozīme pieaug un šim jautājumam turpmāk būs jāpievērš aizvien lielāka uzmanība, jo ar entuziasmu ilgstoši vairs nepietiks.
Reemigrācijas plāns
Vairāku ministriju uzdevums ir rūpēties par sadarbības stiprināšanu ar diasporu, savukārt Ekonomikas ministrija domā par pasākumiem, kas mudinātu aizbraukušos Latvijas iedzīvotājus atgriezties dzimtenē. Ekonomikas ministra padomniece Ilona Platonova norādīja, ka iedzīvotāju skaits Latvijā turpina samazināties un prognozes liecina, ka 2015.-2016.gadā sāks trūkt darbaspēka, jau šobrīd pietrūkst kvalificētu speciālistu.
Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka ir brīvas 19 000 darba vietas. Turpmākais valsts uzdevums būs gādāt, lai ziņas par vakancēm regulāri būtu pieejamas arī latviešu diasporai.
"Iedzīvotāju skaits Latvijā turpina samazināties, un prognozes liecina, ka 2015.-2016.gadā sāks trūkt darbaspēka."
Ekonomikas ministrija ir sākusi darbu pie reemigrācijas atbalsta plāna izstrādes, ko iecerēts pabeigt līdz gada beigām. Šā gada 10.septembrī notika pirmā reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna izstrādes darba grupas tikšanās. Tajā ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts kā iespējamos atbalsta pasākumu virzienus prezentēja:
Turklāt darba grupa ir atbalstījusi priekšlikumu, ka ir nepieciešams emigrējušo iedzīvotāju atgriešanās atbalsta pasākumu kopums. Tādēļ ir iecerēts virzīt grozījumus Repatriācijas likumā, lai šī likuma normas varētu attiecināt arī uz tiem iedzīvotājiem, kas no Latvijas aizbraukuši pēc 1990.gada 4.maija un patlaban vēlas atgriezties.
Šobrīd "Repatriācijas likuma" 14.pants paredz, ka sociālo palīdzību ir iespējams saņemt repatriantam:
Atbalsta pasākumi būtu gan transporta kompensācijas, gan atbalsts sociālajai palīdzībai, gan iedzīves pārcelšanai, kā arī latviešu valodas apmācībām.
