Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Daudzi tautieši vēlas atgriezties dzimtenē. Taču tad dzīve it kā jāsāk no jauna: jāmeklē darbs, mājoklis, atvasēm vieta bērnudārzā un skola, kur veltīs papildu laiku, lai bērni pilnvērtīgi varētu iekļauties mācību procesā.
LV portāla kolāža
Protams, viens ir domāt un plānot "kaut kad", gluži kaut kas cits – reāli pārraut savu dzīvi šeit un spert izšķirīgo soli svešumā. Lai nu kā, joprojām aizbrauc daudz vairāk tautas nekā atgriežas.
Algas mazas, darbavietu nav
Nule Latvijas radio dzirdēju runājam kādu sievieti, kura, apgrozījusies dzimtenē, taisās atpakaļ uz Lielbritāniju. Vienkārša iemesla dēļ: arī daudz strādājot, mūsu valstī nevar nopelnīt tik daudz, lai varētu atļauties pilnvērtīgu dzīvi, lūkojoties tālāk par komunālo maksājumu kvīti un skopu dienišķo pārtikas grozu. Viņa stāstīja, ka angļu zemē, labi un daudz strādājot, ir iespēja vienoties ar darba devēju par labākiem algas nosacījumiem, turpretim Latvijā cilvēki ir pieraduši pie komersantu varas noteikt padarītajam darbam neatbilstoši zemu atlīdzību un baidās pat iepīkstēties par algas pielikumu, saskatot tūlītējus draudus atlaišanai.
Tā jau ierasta lieta, ka pieticības un pazemības izlutinātais saimnieks var pateikt – ja tev šeit nav labi, tad ej, kur būs labāk! Bet ar to algu tāpat kā ar diļļu cenu tirgū – visur maksā vienādi. Jo vairāk tādēļ, ka it īpaši no galvaspilsētas tālākos reģionos brīvu darbavietu faktiski nav. Kaut arī komersantam pagalmā džipi un varbūt pat poršs, jauna villa un ārzemju prieki, biznesā gūtajos labumos ar "gājējiem" viņš nedalīsies. Par nožēlu, jaunbagātnieku badīgums ar gadiem mazumā neiet.
Protams, visus pār vienu kārti mest nevar; minētā Anglijas strādniece uzsvēra, ka viņai ar darba devējiem laimējies, un arī Latvijā būs mazie uzņēmēji, kam pašiem "ūdens smeļas mutē" un vairāk maksāt tie nevarēs ne centa. Jo vairāk tādēļ, ka ir taču mēraukla – ja valsts tur bada režīmā tik daudz savu darba ņēmēju, tad privātajam nav īpaši jācenšas būt pievilcīgam darba tirgus konkurencē.
"Joprojām aizbrauc daudz vairāk tautas nekā atgriežas."
Tas viss teikts tādēļ, ka īstenībā cerēt uz plašu reemigrantu plūsmu nevarēsim tik ilgi, kamēr algas kaut cik nesamērosies ar ieguldīto darbu. Te prātā nāk salīdzinājums – "Maxima" no nolemtības un pārguruma klusējošas kasieres un pat pēdējā darba stundā priecīgas pārdevējas, piemēram, līdzīgos Austrijas veikalos "Billa".
Varbūt tieši tādēļ, šo problēmu saprotot, Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānā, ar ko ierēdņi tā lepojas, daudz vērības pievērsts tam, kā atdabūt atpakaļ augstas kvalifikācijas darbaspēku un veicināt kontaktus, latvisko tradīciju un valodas saglabāšanu ārvalstu diasporā.
Arī martā seminārā "Latvijas pašvaldību sadarbība ar tautiešiem ārzemēs. Veiksmes stāsti un izaicinājumi" konkrēti (un pieticīgi) veiksmes stāsti par mājās pārnācējiem faktiski bija tikai Rūjienas novadam un Valmierai Stikla šķiedras rūpnīcas piemērā, bet pārējās runas grozījās ap to, kā sūtīt savus pašdarbniekus uz ārvalstu reģioniem, kur koncentrējušies novadnieki, ar tautas mākslu neļaujot zust latvietībai un varbūt pat ar tautisko brunču plīvojumu un dzimto izloksni ilgas pēc mājām saasinot līdz atpakaļceļam nopirktai biļetei. Kā vietējos kapusvētkus no gluži lokāla pasākuma veidot ar plašāku un citādu ievirzi, ņemot vērā, ka uz tiem salido radinieki no visas pasaules, un pie viena arī pašvaldības vadītājam ir sava iespēja ar viņiem dziļāk parunāties. Arī vasaras nometnes bērniem un ģimenēm no tālām zemēm kopā ar Latvijas vienaudžiem ir svētīga lieta, tāpat kā, piemēram, Cēsu novada pašvaldības centieni pulcēt kopā latviešus no tālām zemēm, tostarp darot lielo darbu – organizējot vispasaules cēsnieku dienas un pilsētā veidojot Pasaules latviešu mākslas centru.
Kā atgriezties mājās?
Minētajā seminārā Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Mārtiņš Malcenieks līdzās lielajiem plāniem pauda arī gluži praktiskus atzinumus un idejas. Lielais mērķis, veidojot Cēsis par kultūras pilsētu, ir arī pārveidot to par labu vietu dzīvošanai. Taču pirmais nosacījums ir radīt darbavietas cilvēkiem. Ir domāts par to, kā veicināt jauno uzņēmēju aktivitātes, un, tā kā daudzi aizbraucēju dzīvokļi stāv tukši, iespējams, pašvaldības garantijas palīdzētu tos izīrēt ļaudīm, kam mājoklis vajadzīgs tagad un tūlīt.
Tas jau ir solis tuvāk reālajai ikdienai, kaut arī, protams, svētīgi ir tas, ko sadarbībai ar diasporu dara Ārlietu ministrija, Kultūras ministrija, Sabiedrības integrācijas fonds un citas iestādes.
"Atbalsta programmu jaunajām ģimenēm plānots iedzīvināt jau šā gada vasarā."
Gluži praktiski risināmas lietas jautājumu formā savā vēstulē LV portālam iekļāvusi Viktorija: "Labdien! Rakstu Jums tādā jautājumā - es, vīrs un mūsu divi bērni (10 un trīs gadus veci) dzīvojam šobrīd Anglijā, bet ļoti gribam atgriezties dzimtenē. Esam no Rīgas. Bet mums rodas uzreiz vairākas problēmas - darbs, bērnudārzs, skola un dzīvesvieta. Esam dzirdējuši, ka Latvijā tagad grib pieņemt vairākus likumus sakarā ar to, lai jaunieši un jaunās ģimenes ar bērniem atgrieztos savā dzimtenē. Kur mums griezties pēc palīdzības? Mēs ļoti gribam mājās, jo mums augstākās izglītības, valodu zināšanas, mazi bērni, kas aug bez omām un vectētiņiem. Anglijā nav slikti, mēs esam ļoti strādīgi un darbu Latvijā arī varētu atrast. Bet, kā jau teicu, uzreiz rodas daudz problēmu.
Bērnudārzā nestāvam rindā, skolā meitai vajadzīga skolotāju palīdzība atcerēties latviešu valodu, dzīvokli ir ļoti dārgi īrēt, bet dzīvot mums nav kur. Vai ir kāda iespēja dabūt kādu municipālu dzīvoklīti? Latvijā tik daudz māju un dzīvokļu stāv tukši, vai tiešām tas ir izdevīgāk, nekā ielaist dzīvot jaunas ģimenes ar bērniem, kuras ir spējīgas apmaksāt šos dzīvokļus? Un tad mēs sāktu Latvijai pelnīt naudu un maksāt nodokļus. Mēs esam Eiropas Savienībā, kāpēc tad nevar pieņemt tādu pašu likumu kā Anglijā, ka pamestas mājas un dzīvokļus dod kredītā bez pirmās iemaksas, vai dzīvokļu īres maksas maksāt uz pusēm ar valsts palīdzību. Mēs pat labprāt paņemtu dzīvokli kredītā, bet nav naudas pirmajai iemaksai. Mēs atgrieztos Latvijā, kā arī ļoti daudzi mūsu paziņas, ja viss tas būtu Latvijā pieejams."
Izglītības iespējas Rīgā
Ja par darbu un algām ģimene nebažījas, tad LV portāls vaicāja atbildīgajām Rīgas pašvaldības iestādēm, kādas iespējas būtu mājās atbraucējiem palīdzēt ar bērnu izglītību un mājokli.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments atsūtīja šādu komentāru:
"Par pirmsskolas izglītības iespējām Rīgā. Mazuli var pieteikt rindā uz kādu no Rīgas pašvaldības bērnudārziem jau šobrīd, jo tas ir izdarāms elektroniski Rīgas pakalpojumu portālā eriga.lv sadaļā "Reģistrācija pirmsskolai".
Mazuli var pieteikt rindā vairākos bērnudārzos. Taču, lai reģistrētu bērnu šajā rindā, mazulim noteikti ir jābūt Latvijā atzītam personas kodam; ja mazulis dzimis ārvalstīs, tad tas varētu būt atšķirīgs no Latvijā esošā. Tādā gadījumā jāvēršas Latvijas vēstniecībā un tas jānokārto. Ja vecākiem pašreiz nav Rīgā deklarētas dzīvesvietas, viņiem ir tiesības bērnu rindā reģistrēt, bet tad, kad šī deklarācija tiks nokārtota, tad rinda virzīsies ātrāk, jo tiem, kam nav Rīgas deklarācijas, iekļūt Rīgas pašvaldības bērnudārzos praktiski nav iespējams.
Ja vecākiem, ierodoties Rīgā, rinda pašvaldības bērnudārzā nebūs pienākusi, tad ir iespēja mazuli vest uz privāto bērnudārzu un saņemt Rīgas pašvaldības līdzfinansējumu.
Par skolām Rīgā. Vecāki var izvēlēties savam bērnam skolu un, sazinoties ar to, pieteikt bērnu izglītības iestādē. Skolu saraksts pieejams interneta vietnē "e-skola" sadaļā "Iestāžu katalogs", tur pieejama informācija par skolas atrašanās vietu, īstenotajām izglītības programmām, kā arī kontaktinformācija. Ja bērnam nepieciešama latviešu valodas prasmes uzlabošana, tad skola par to ziņo atbildīgajam departamentam un tas piešķir finansējumu pedagogiem, kas papildus strādā ar šo bērnu un nodrošina fakultatīvas latviešu valodas prasmes apguves nodarbības.
Vecāki visus šo jautājumus var noskaidrot arī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā pa tālruni 67026816 vai sazinoties e-pastā: iksd@riga.lv."
Tātad vismaz teorētiski izskatās, ka ar bērnu izglītības jautājumiem, mazliet papūloties un pacenšoties, ģimene varētu tikt galā.
Tas gan nebūs uzreiz, bet varbūt var noderēt ziņa, ka Ārlietu ministrija sadarbībā ar Pasaules Brīvo latviešu apvienību un Latviešu valodas aģentūru meklē veidus, kā, izmantojot ārvalstu pieredzi, veidot Latvijas diasporas bērniem pielāgotu tālmācības izglītības programmu. Kaut arī pašlaik pasaulē darbojas aptuveni 100 Latvijas diasporas nedēļas nogales skolu, tās dažādu apstākļu dēļ apmeklē samērā neliels skaits bērnu, individuāli piemērojamas tālmācības programmas būtu ļoti noderīgas. Mūsu valstī tālmācības pakalpojumus piedāvā vairāk nekā 70 mācību iestāžu, taču tie uzreiz nav piemērojami bērnu apmācībai ārvalstīs. Tādēļ uz šo visnotaļ nepieciešamo un noderīgo izglītības iegūšanas veidu vēl nāksies pagaidīt.
Ar mājokli nebūs vienkārši
Par iespējām tikt pie dzīvokļa Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta skaidrojums bija jau iepriekš paredzams. Tas ir šāds: "Palīdzības sniegšanas politiku valstī nosaka likumdevējs. Šobrīd likumdevēja noteiktā kārtība nosaka, ka ikvienu pašvaldības dzīvojamo telpu var izīrēt, tikai pamatojoties uz likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (Palīdzības likums) un likuma "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām" normām palīdzības saņemšanai reģistrētajām personām.
Saskaņā ar Palīdzības likumu ir pieņemti Rīgas domes 2010.gada 15.jūnija saistošie noteikumi Nr.80 "Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā". Šajos noteikumos noteiktajā kārtībā palīdzībai dzīvokļa jautājumu risināšanā ir tiesības reģistrēties dažādām mazāk aizsargātām personu kategorijām, piemēram, bērniem bāreņiem, daudzbērnu ģimenēm, personām ar 1. un 2.grupas invaliditāti, atsevišķi dzīvojošiem pensionāriem, bet šādas tiesības nav noteiktas reemigrantiem kā atsevišķai personu kategorijai. Ņemot vērā, ka Rīgā palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā ir reģistrēts vairāk nekā 5000 personu (ģimeņu), attiecīga palīdzības pretendentu loka paplašināšana nesniegs vēlamo rezultātu.
"Bet atpakaļ ir jābrauc, patiešām!"
Mūsuprāt, personām, kuras vēlas atgriezties no emigrācijas, piemērotākais palīdzības veids mājokļa jautājuma risināšanā ir Palīdzības likuma 27.1pantā noteiktais valsts sniegtais palīdzības veids – palīdzība dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai. Šobrīd Palīdzības likums ir atvērts grozījumiem un Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā tiek skatīti priekšlikumi likumprojektam "Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"". Starp citu, Ekonomikas ministrija ir iesniegusi priekšlikumu 27.1panta grozījumiem, jo valsts ir aktualizējusi galvojumu programmu. Programmas ietvaros plānots piešķirt 1000 galvojumu. Programmas mērķa grupa ir ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem, kuras vēlas iegādāties vai uzbūvēt mājokli."
Atbalsta programmu jaunajām ģimenēm pirmā mājokļa iegādei plānots iedzīvināt jau šā gada vasarā, un tas patiešām būtu noderīgs instruments, kā jauniem cilvēkiem tikt pie sava mājokļa. Vidējā valsts garantētā summa pirmajai iemaksai būtu aptuveni 5000 eiro vienai ģimenei, un nekustamā īpašuma speciālisti uzskata, ka tas ir pārāk maz, lai programma reāli darbotos.
Programmas īstenošanā vēl daudz darba, un atliek tikai sekot informācijai, vai tiešām tā sāks darboties no 1.jūlija, kā paredzēts.
Rīgas tukšie dzīvokļi – ne pašam, ne citiem
Protams, loģisks ir Viktorijas jautājums – kādēļ galvaspilsētā virtenēm vien stāv tukšas mājas, bet tajās, kuras izīrē, dzīvokļi ir nesamērīgi dārgi. Sazinājāmies ar Rīgas Namīpašnieku biedrības vadītāju Ritu Bednarsku. Lūk, ko stāstīja viņa: "Labi pārzinu situāciju Lielbritānijā un uzreiz teikšu, ka īres dzīvokļu pieprasījums ir ļoti liels un cenas ļoti augstas. Valsts palīdz tikai tai iedzīvotāju kategorijai, kam vajadzīgs sociāls atbalsts.
Par situāciju Latvijā – redziet, privātīpašums ir neaizskarams. Un, kamēr tas aizgājis līdz grausta statusam, kur pašvaldība pieņem lēmumu par tā piespiedu sakārtošanu vai nojaukšanu, tiesas ceļā piedzenot no īpašnieka tēriņus, nekas nenotiks. Ļoti daudzi tukšie nami jau ir banku īpašumi, daudzi atrodas maksātnespējas procesā, jo īpašnieki ņēmuši kredītus, tos ieķīlājot bankās, parādu nav atdevuši, naudu māju remontā nav ieguldījuši, bet iztērējuši citādi, un nav zināms, kā situācija tālāk attīstīsies. Paskatieties, kas notiek Marijas un Čaka ielā no centra gandrīz līdz Pērnavas ielai!
Katrā ziņā mūsu biedrības biedru mājas tukšas nestāv. Kaut arī ar darbu un atalgojumu Rīgā situācija nav ideāla, sakārtotos īpašumos cenas patiešām ir augstas.
Bet īstenībā vajag pajautāt valdībai – kā tad reāli darbojas tā programma, kas aicina aizbraucējus atgriezties mājās? Arī mans vecākais dēls ar ģimeni, kurā četri bērni, jau četrus gadus dzīvo Anglijā un kad saku – jūs visus aicina mājās, viņš jautā – bet kā es uzturēšu savus bērnus? Viņš viens pats strādā, sieva audzina bērnus, bet dzīvo pārticībā – nu kā man viņu pierunāt atgriezties?
Bet atpakaļ ir jābrauc, patiešām! Ja dzimtenē vēlas atgriezties kārtīgi strādātāji, nevis pabalstu saņēmēji, arī mēs no savas biedrības puses esam gatavi palīdzēt, līdzot piemeklēt piemērotu dzīvokli par tādu cenu, ko ģimene varētu atļauties."
Un nobeigumā vēl kāda ziņa. Ministru kabinets 26.maijā atbalstīja ieceri noteikt vienu iestādi, kas sniegtu koordinētu atbalstu Latvijas valsts piederīgajiem, kas vēlas atgriezties Latvijā - gan saistībā ar pārcelšanos, gan darba, izglītības un mājokļa jautājumos, tostarp vēl pirms atgriešanās Latvijā. Šādas institūcijas izveide paredzēta arī Reemigrācijas atbalsta plānā, un pašreizējās nostādnes liecina, ka šim nolūkam iecerēts paplašināt Sociālā integrācijas fonda SIF Nacionālās integrācijas centra funkcijas. Tam, protams, nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta līdzekļiem.
Bet pagaidām tautieši svešatnē informāciju par valsts un pašvaldību iestāžu pakalpojumiem var uzzināt īpašā sadaļā portālā "Latvija.lv".
