Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts skaidro, ka pirmais un galvenais iemesls, kādēļ cilvēki brauc prom, ir ekonomiskais faktors, precīzāk, tā ir atalgojuma atšķirība. Viņš norāda, ka Eiropas Savienība (ES) nodrošina brīva tirgus apstākļus, tādēļ cilvēki var netraucēti braukt strādāt uz daudzām ES valstīm.
Latvijas diasporas lielums pasaulē varētu būt ap 350-400 tūkstošiem cilvēku, minēts informatīvajā ziņojumā par priekšlikumiem reemigrācijas atbalsta pasākumiem. Lielākās latviešu kopienas ir izveidojušās Lielbritānijā un ASV – katrā no valstīm dzīvo aptuveni 100 tūkstoši cilvēku. Tāpat ievērojams diasporas skaits ir Kanādā (aptuveni 26 000) un Īrijā (25 000–30 000 cilvēku).
Ziņojumā norādīts, ka šodien, runājot par diasporu, mēdz izdalīt "veco" un "jauno" kopienu, tas nozīmē, emigrāciju, kas notikusi līdz 1990.gadam jeb trimdas latviešus, un neseno emigrāciju.
D.Pavļuts norāda, ka izbraukušo iedzīvotāju skaits pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2011.gadu, ir būtiski sarucis, turklāt atsevišķās nozarēs jau šobrīd ir manāms darbaspēka trūkums. Ministrs uzsver, ka darba roku trūkums drīzumā varētu būt kā vispārēja parādība lielākajā daļā mūsu tautsaimniecības nozaru. Galvenais priekšnosacījums, lai cilvēki atgrieztos Latvijā, ir labi atalgots darbs un lai Latvijas algas būtu konkurētspējīgas, tuvojoties minimālās algas līmenim, kas ir valstīs, uz kurieni ekonomiskie emigranti dodas.
Plāns reemigrācijas veicināšanai
Reemigrācijas atbalsta pasākumu mērķis ir atbalstīt tos ārzemēs dzīvojošos Latvijas piederīgos un viņu ģimenes locekļus, kuri apsver iespēju vai ir jau izlēmuši atgriezties un strādāt Latvijā vai vēlas dibināt savu uzņēmumu, vai attīstīt biznesa saiknes ar Latviju.
Ekonomikas ministrijas vadītā reemigrācijas plāna izstrādes darba grupa, kurā ir piedalījies plašs iesaistīto pušu loks gan no valsts iestādēm, gan NVO, ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem reemigrācijas atbalsta pasākumiem, atspoguļojot pašas darba grupas piedāvātos pasākumus, kā arī ietverot sabiedriskās apspriešanas rezultātus. Informatīvo ziņojumu un astoņus atbalsta virzienus šī gada 29.janvārī apstiprināja valdība.
"Galvenais priekšnosacījums, lai cilvēki atgrieztos Latvijā, ir labi atalgots darbs."
Ekonomikas ministrija jau pagājušā gada nogalē sabiedrībai plašāk prezentēja astoņus pasākumu virzienus labvēlīgu reemigrācijas apstākļu veidošanai:
- vienas pieturas aģentūras principa nodrošināšana (palīdzība iedzīvotājiem saziņā ar valsts iestādēm);
- darba tirgus informācijas pieejamība;
- augsti kvalificēta darbaspēka piesaiste (pārskatīt prasības un profesiju sarakstu, kurās, strādājot Latvijā, valsts dzēš studiju kredītus);
- latviešu valodas apmācības;
- sadarbība ar diasporu (biznesa saiknes veidošana un uzturēšana);
- atbalsts skolēniem, kas atgriežas/iekļaujas Latvijas izglītības sistēmā, kā arī šo skolēnu vecākiem;
- valsts pārvaldes/ pašvaldību institūciju un valsts uzņēmumu rīcība/ prasības, atlasot darbiniekus (stingrāk jāizvērtē svešvalodu prasību nepieciešamība amatu pretendentiem);
- personu loka paplašināšana, kuriem iespējams pretendēt uz repatrianta statusu (personas, kas izbraukušas pēc 1990.gada 4.maija un ārvalstīs nodzīvojušas vismaz 10 gadus).
Darba grupa papildus astoņiem nosauktajiem rīcības virzieniem informatīvajā ziņojumā ir norādījusi vēl devīto - kvalifikāciju un diplomu atzīšana Latvijā, kā arī prasību pārskatīšana reglamentētajās profesijās. Taču darba grupa ir uzsvērusi, ka šim atbalsta virzienam vēl būs nepieciešama papildu izpēte.
Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece, Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna izstrādes darba grupas vadītāja Dace Akule skaidro: piemēram, ārsts ir izbraucis no Latvijas un ieguvis papildu kvalifikāciju; šobrīd nav sistēmas, kas, viņam atgriežoties Latvijā, atzītu viņa iegūto kvalifikāciju. Vai – ja ārsts nav strādājis savā profesijā, šobrīd pastāv nepamatotas prasības, lai atjaunotu ārsta sertifikātu.
Plāna virzība un tālākā rīcība
Informatīvais ziņojums kopumā norāda uz virzieniem un priekšlikumiem, kādu atbalstu būtu nepieciešams sniegt. Ekonomikas ministrs skaidro, ka nākamais solis ir detalizētu priekšlikumu izstrāde, ko sagatavos atbildīgās ministrijas, un līdz šī gada 2.aprīlim kopā ar budžeta pieprasījumu, kas noteikti orientēsies uz nākamo gadu, kā konkrētu gala plānu iesniegt valdībai. Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns būs paredzēts trīs gadiem – 2013.-2016.gadam.
Detalizētajā rīcības plānā iekļaus konkrētus ieviešanas pasākumus, nepieciešamo finansējumu, tā avotus, termiņus un atbildīgos.
Atbalsta pasākumi diasporai 2013.gadā
Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka Ārlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un Kultūras ministrija jau ir uzsākušas darbu, lai stiprinātu ārzemēs dzīvojošo tautiešu latvisko identitāti un piederību Latvijai, un veic pasākumus aktīvai sadarbībai ar diasporu.
Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas 30.janvāra sēdē bija ieradušies šo ministriju pārstāvji, lai iepazīstinātu deputātus ar plānotajiem pasākumiem 2013.gadā. Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta direktora p.i. Anita Kleinberga pastāstīja, ka šī gada 1.jūlijā Latvijā notiks diasporas konference. Par konferencē aplūkojamiem tematiem vēl būs diskusijas, taču aptuvenās tēmas varētu būt par izglītību, komunikācijas platformu "Globālais latvietis", kultūru, jauniešiem, reemigrāciju. Kultūras ministrija turpinās nodrošināt kultūras pieejamību diasporas centros, pasākumu "Bērnu un jauniešu žūrija", atbalstu viesģimeņu programmai. Sabiedrības informācijas fonds ir izstrādājis nolikumu, lai izsludinātu konkursu par ārpusskolas pasākumiem ar diasporas bērnu dalību un atbalstu diasporas pilsoniskajai līdzdalībai.
"Darba grupa informatīvajā ziņojumā ir norādījusi 9.atbalsta virzienu - kvalifikāciju un diplomu atzīšanu Latvijā."
Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Rolands Lappuķe sīkāk skaidroja par komunikācijas platformu "Globālais latvietis", ka ir izveidots projekts sadarbībā ar portālu draugiem.lv un Liepājas pilsētas pašvaldību, lai noskaidrotu, kā ir iespējams atrast savus novadniekus ārvalstīs. Viens no mērķiem esot apzināt, kur diaspora vēlas saglabāt saiknes ar Latviju.
Viņš norāda, ka liela uzmanība 2013.gadā būs pievērsta konsulārai palīdzībai. Ņemot vērā Saeimā atvērto Pilsonības likumu par dubultpilsonības atļaušanu, šī jautājuma pieņemšanas gadījumā pieaugšot apmeklētāju skaits vēstniecībās un pārstāvniecībās. Attiecībā uz starpministriju sadarbību Ārlietu ministrija vadīs darba grupu, kas uzraudzīs diasporas jautājumus starp valsts institūcijām.
Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktora vietniece valsts valodas politikas jomā Liesma Ose informēja, ka šogad notiks diasporas skolotāju metodiskās pilnveides turpināšana, būs kursi, latviešu valodas apguvei tiks nodrošināti mācību līdzekļi un materiāli skolēniem, kā arī vasarā bērniem notiks latviešu valodas apguves nometne.
