Jāpriecājas par katru, kurš atgriežas dzimtenē

Nodokļu maksātāju biedrības šā gada februārī veiktā aptauja liecina, ka 93% no ārzemēs aptaujātajiem Latvijas valstspiederīgajiem ir pārliecināti, ka valdības veiktie pasākumi reemigrācijas veicināšanai nav izrādījušies veiksmīgi. Atgriezties uz dzīvi Latvijā varētu tad, ja valstī būtu labāka ekonomiskā situācija, atzinuši 22% aptaujāto. 21% kā noteicošo min iespējas atrast labi apmaksātu darbu, 19% vēlas lielāku skaidras naudas masu, kas paliek "uz rokas" pēc nodokļiem, 19% – lielākas sociālās garantijas un pabalstus, 6% – labākas izglītības iespējas. Tikai 8% respondentu nešaubīgi pauduši nodomu doties atpakaļ uz dzimteni.

Mājas allaž būs dzimtenē

Portālā "Baltic-Ireland", kur publicēta informācija par minēto aptauju, skaidri redzams, ka ne Reemigrācijas plāns, ne kāds cits plāns aizbraucēju vēlmes piepildīt nespēs, jo pagaidām Latvijā ne sapņos nerādās tās vidēji sešreiz lielākās algas, ko uzrāda pētījums. Tad uz ko tagad cerēt Latvijā, kur katrs valstspiederīgais ir no svara? Atliek domāt, kā patiešām atgūt šos 8% no vairāk nekā 300 tūkstošiem izceļojušo tautiešu un vēl kādu daļu no tiem, kuri par emigrācijas mērķi norāda nevis ekonomiskās intereses, bet vēlmi iegūt jaunus iespaidus, bagātināt pieredzi un izglītoties.

Viens no izceļotāju kritiski vērtētā Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna punktiem nosaka – "veidot komunikācijas kanālus starp valsts un pašvaldību iestādēm un ārzemēs dzīvojošajiem sociālo tīklu lietotājiem". Ar to lielā mērā sasaucās Ārlietu ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 5.martā kopīgi rīkotais seminārs –diskusija "Latvijas pašvaldību sadarbība ar tautiešiem ārzemēs. Veiksmes stāsti un izaicinājumi".

Ko pašvaldības varētu darīt, lai aicinātu mājās aizbraucējus un viņu atvases? Latvijas vēstnieks Īrijā Gints Apals ļoti kodolīgi izteica kādu svarīgu ideju: daudzi aizbraucēji ir devušies tālumā ar rūgtumu pret Latvijas valsti (valdību?) un tādēļ pastāv ievērojama psiholoģiska plaisa. Ne velti Īrijas latviešu portāla moto ir "Pašiem sava republika". Taču G.Apals domā, ka uz vietējo varu tas lielākoties neattiecas un tādēļ pret to sagaidāma atsaucīgāka attieksme un ieklausīšanās sadarbības aicinājumos.

Pasākumu atklājot, LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis cita starpā sacīja: "Traģiski ir tas, ka esam spiesti runāt par emigrāciju, kas bija saprotama kara laika apstākļos, bet tagad diemžēl piedzīvojam ekonomisko emigrāciju un būtu muļķīgi noliegt, ka tā ir liela problēma. Jautājums ir tas, vai mācēsim plusus, ko šī problēma rada – mūsu cilvēku pasaulē iegūto pieredzi, izglītību, pārvērst kopīgā ieguvumā vai tikai mocīsimies ar zaudējuma sajūtu. Cilvēkiem, kuri aizbraukuši no Latvijas, mājas allaž būs tikai savā dzimtenē, starp saviem tuviniekiem un draugiem. Šie ļaudis te dzīvotu un strādātu, ja viņiem būtu pārliecība par nākotni – savu darbu, atalgojumu, bērnu labklājību un visu pārējo. Mūsu pienākums ir darīt visu iespējamo, lai to varētu nodrošināt, un atliek cerēt, ka arvien vairāk būs ar tautiešu atgriešanos mājās saistītu veiksmes stāstu. To var panākt, ne katrai pašvaldībai rīkojoties atsevišķi, bet sadarbojoties, daloties pozitīvajā pieredzē."

Konferences un kopīgi svētki nebūt nav viss

Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Rihards Kols, kas pats pēc studijām un darba ārzemēs nu atgriezies dzimtenē, uzsvēra, ka Latvija pēdējos gados, it sevišķi pēc profesora Mihaila Hazana pētījuma par emigrācijas apjomu un tendencēm publiskošanas 2011.gadā, ir apzinājusies diasporas nozīmīgumu un tās lomu valsts attīstībā. "Latvija sākusi darbu dažādu atbalsta programmu īstenošanā, kuru mērķis ir ne tikai stiprināt diasporas pārstāvju piederības sajūtu Latvijai, bet arī palīdzēt saglabāt latvisko identitāti, veicināt atgriešanos dzimtenē.

Ir rīkoti vairāki semināri un konferences, kurās, piedaloties diasporas pārstāvjiem, ir spriests par to, kā veidot kontaktus ar Latvijas valstspiederīgajiem ārvalstīs. Spilgts piemērs tam ir Kultūras ministrijas gadskārtējā konference "Latvieši pasaulē – piederība Latvijai", kurā apspriežamo tematu loks ir ļoti plašs, un tas ir palīdzējis īstenot reālus projektus, piemēram, atbalstu diasporas skolām ārvalstīs un citas aktivitātes. Šo pasākumu rīkošanā iniciatīva nāk arī no diasporu organizācijām, kas piedāvā risinājumus sadarbības paplašināšanai. Kā piemēru var minēt Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) organizēto pasākumu "Pasaules latviešu ekonomikas un inovācijas forums". Taču sadarbības attīstīšanā ar diasporu nav tikai viens noteikts virziens, bet jāīsteno vairākas jomas. Manuprāt, šobrīd paveras jauna iespēja sadarbības paplašināšanai – pašvaldību iesaiste, kas līdz šim bija tikai ieskicēta, bet ne reāli izvērsta."

"Īrijas latviešu portāla moto ir „Pašiem sava republika”."

Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Rolands Lappuķe uzsvēra Kultūras ministrijas Nacionālās identitātes un pilsoniskās sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes – to īstenošanai pērn oktobrī izveidota darba grupa sadarbības koordinēšanai ar diasporu. Pirmais pamatnostādnēs minētais virziens ir saiknes uzturēšana ar tautiešiem ārzemēs, un šajā jomā tiek darīti daudzi un dažādi darbi. Tostarp ar Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu tiek veidots latviešu skoliņu tīkls ārvalstīs (ir apzinātas 97 skoliņas, valdība pērn spējusi atbalstīt 37 no tām). "Tas ir ļoti svarīgi, lai jaunā paaudze nepazaudētu latviešu valodu, jo bez tās atgriešanās Latvijā būs ļoti apgrūtināta," secināja R.Lappuķe.

Viņš uzsvēra no PBLA pārmantotās "3x3" nometnes, kuras pulcē trīs paaudzes, popularizējot un saglabājot tautas un ģimenes tradīcijas. Pašvaldības tāpat varētu domāt par vasaras nometņu rīkošanu savu tālumā aizbraukušo iedzīvotāju atvasēm.

Svarīgs darbības virziens ir kultūras pieejamība, un tas ir nodrošināms, mūsu pašdarbniekiem apmeklējot latviešu centrus ārvalstīs. Tieši šis varētu būt ievērojams pašvaldību ieguldījums – apzinot tās vietas, kur koncentrējušies aizbraucēji no to teritorijas un organizējot savu pašdarbības kolektīvu uzstāšanos šajās vietās.

Pašvaldībām, rīkojot savus pasākumus – vai tie ir novada, pilsētas vai tradicionālie kapusvētki vai citi, jāņem vērā, ka uz tiem ierodas tautieši no visas pasaules un jādomā par plašāku pavērsienu – par diasporas tūrismu. Ir jātiekas ar šiem tautiešiem, jādibina kontakti, jārīko viņus interesējoši papildu pasākumi, ieteica R.Lappuķe. Pašvaldības varētu uzturēt kontaktus ar saviem iedzīvotājiem arī sociālajos tīklos.

Rūjienas novada domes priekšsēdētājs Guntis Gladkins sacīja:"Pašvaldība cenšas veidot tādu tēlu, lai no malas būtu redzams, ka novads ir dzīvs, ka šeit patiešām viss notiek. Ir prieks Rūjienā redzēt smaidošas cilvēku sejas, kas apliecina, ka patiešām tā ir. Lai cik neticami izklausītos, liels atspaids pilsētas atpazīstamībai un iedzīvotāju pašapziņas celšanai ir sadraudzība ar Japānas Higašikavas pilsētu, kas cita starpā izpaužas ļoti reāli – mūsu sadraudzības partneri nopērk visus daiļamatnieku mājražotāju darbus, kurus pārdod suvenīru veikalā Japānā. Tādējādi vietējie amatnieki papildus kaut ko nopelna, bet preces uzcenojuma starpība tiek pašvaldībai."

"Ir trīs atslēgas vārdi, kuri jāpatur prātā: nodarbinātība, mājoklis un dzīves kvalitāte."

Pašvaldība novērtējusi arī "Rūjienas saldējuma" zīmolu un izveidojusi lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību "Rūjienas oga". Tagad vietējie iedzīvotāji savos dārzos sākuši audzēt dažādas ogas, ko saldējuma ražotājs varēs izmantot savas produkcijas gatavošanā. Tas vēl ir procesā, kā saka domes priekšsēdētājs, ogulāji vēl aug, bet iedzīvotāji ir iedrošināti, apvienoti un nodarbināti. "Divi puiši no Anglijas ir atgriezušies savā tēvu zemē ar domu, ka to pašu, ko svešās plantācijās veikuši ārzemēs, var darīt pašu labumam dzimtenē. Tagad viņi sākuši audzēt lielo ogu – ķirbi, vairāk nekā 40 šķirņu, un pārdod savu produkciju arī lielveikaliem. Prieks, ka ar savu iniciatīvu esam šos jaunos cilvēkus mudinājuši atgriezties un iesaistīties ekonomikā."

G.Gladkins uzsvēra, ka mazās pašvaldībās priekšrocība ir tā, ka šeit pašvaldības un iedzīvotāju starpā valda tāds kā ģimeniskums. Pašvaldība labi pārzina reālo situāciju savā teritorijā un ir informēta arī par aizbraucēju ģimenēm – kādēļ cilvēki emigrējuši, kurp un kā viņiem klājas. Par tiem, kuri atgriezušies, pašvaldības vadītājs saka: viņi ir sapratuši, ka to darbu, ko viņi darīja ārzemēs, var turpināt arī šeit un nopelnīt naudu.

"Lielos pasākumus rīkojam arī Rūjienā, kad sabrauc ģimenes no visas pasaules, tad aprunājamies, redzam, kurš atgriezies, kurš atkal devies prom. Dziedāšana, dejošana ir viena lieta – tas patiešām ir tuvināšanās ar diasporu jautājums, mūsu identitātes un lepnuma lieta, bet reālā situācija ir tā, vai cilvēks šeit Latvijā varēs izdzīvot un nokārtot, piemēram, kredīta saistības, ko ir uzņēmies."

Gunārs Laicāns, Dundagas novada domes priekšsēdētājs, sanāksmē sacīja tā: "Ikdienā strādājot ar ļaudīm, redzu, ka ir trīs atslēgas vārdi, kuri jāpatur prātā: nodarbinātība, mājoklis un dzīves kvalitāte. Satiekot cilvēkus uz ielas, allaž pajautāju – kā tev ar darbu, kā esi apmierināts ar dzīvošanu? Mēs, visas pašvaldības, esam iemācījušās svinēt svētkus, tur problēmu nav. Problēmas ir divos pirmajos punktos, ko minēju. Cilvēki brauc projām tieši nodarbinātības un nereti arī mājokļa trūkuma dēļ.

Ārkārtīgi svarīgi ir zināt, kas notiek ar mūsu ļaudīm. Esam domājuši par mūsu iedzīvotāju datubāzes veidošanu, mazā pašvaldībā tas nebūtu grūti. Pastāv gan visādi noteikumi par personas datu aizsardzību un drošību, bet esam jau veikuši aptaujas par mūsu iedzīvotājiem, kuri aizbraukuši uz Rīgu, citām pilsētām, arī uz ārvalstīm. Šos datus varam izmantot, ja pašvaldības teritorijā parādās kādas vakances gan pašvaldību iestādēs, gan komercsabiedrībās. Mēs taču varam aicināt atpakaļ savējos, cenšoties nodrošināt viņus arī ar mājokli. Mums jāpriecājas par katru cilvēku, kurš atgriežas savā dzimtajā pusē."