SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
28. decembrī, 2012
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Politika
4
4

Ko sniegs jaunais reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna projekts

Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna projekts paredz astoņus konkrētus rīcības virzienus, kas sniegtu praktisku palīdzību un atbalstu tiem ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri ir gatavi tuvāko gadu laikā atgriezties Latvijā.

FOTO: SXC

Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) datiem, pēdējo divpadsmit gadu laikā Latvijas iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 340 tūkstošiem, no kuriem apmēram 213 tūkstoši iedzīvotāju ir emigrējuši. EM prognozē, ka līdz 2030.gadam varētu rasties ap 120 tūkstoš brīvu darba vietu, kuras, ja nenotiks reemigrāciju veicinoši pasākumi, būs jāaizpilda ar imigrantu darbaspēku. Lai šādas situācijas iespējamību mazinātu, ir izveidots reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna projekts.
īsumā

Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna projekta rīcības virzieni:

  • vienas pieturas aģentūras noteikšana;
  • darba tirgus informācijas pieejamība;
  • augsti kvalificēta darbaspēka piesaiste;
  • latviešu valodas apmācības;
  • sadarbība ar diasporu – biznesa saiknes veidošana un uzturēšana;
  • atbalsts skolēniem, kas iekļaujas Latvijas izglītības sistēmā, kā arī skolēnu vecākiem;
  • valsts un pašvaldību institūciju un valsts uzņēmumu prasības, atlasot darbiniekus;
  • personu loka paplašināšana, kuriem iespējams pretendēt uz repatrianta statusu.

Lai apzinātu paveikto un vēl darāmo aizbraukušo iedzīvotāju atgriešanās Latvijā sekmēšanai, šā gada augustā pēc ekonomikas ministra iniciatīvas tika izveidota darba grupa. Tajā iesaistīti valsts pārvaldes, pašvaldību, arodbiedrību, uzņēmēju un ārzemju latviešu organizāciju pārstāvji. Nu ir izveidots reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna projekts, kas paredz astoņus konkrētus rīcības virzienus tuvākajiem trīs gadiem.

Rīcības virzieni ietver gan informatīvus atbalsta pasākumus, gan valodas apmācību, gan finansiālu atbalstu, tā paplašinot personu loku, kam iespējams pretendēt uz repatrianta statusu.

Mērķis - sniegt praktisku palīdzību

 "Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna mērķis ir sniegt praktisku palīdzību un atbalstu tiem emigrējušajiem iedzīvotājiem un viņu ģimenēm, kas vēlas un redz iespēju atgriezties Latvijā, lai šeit strādātu, dibinātu uzņēmumu vai attīstītu biznesa saiknes ar Latviju. Mūsu mērķis ir radīt apstākļus, lai cilvēki, pirms pieņem lēmumu atgriezties Latvijā, zina, kurp viņi dodas, lai viņiem ir informācija par to, kādas darba vietas viņus potenciāli gaida un ko viņi ar savām prasmēm varētu iesākt," atzīst ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece, reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna izstrādes darba grupas vadītāja Dace Akule norāda, ka plāna mērķgrupas ir darba tirgum nepieciešamie speciālisti, emigrantu ģimenes ar bērniem, ārpus Latvijas izglītību un darba pieredzi ieguvušie un ārzemēs studējošie jaunieši.

Galvenā problēma – paredzams darbaspēka trūkums

Pēc EM prognozēm, negatīvo demogrāfijas tendenču iespaidā turpmākajos gados darbaspēka pieejamības jautājumi, attīstoties ekonomikai un mainoties tās struktūrai, Latvijā kļūs arvien aktuālāki. EM izstrādātais ekonomikas izaugsmes mērķa scenārijs paredz, ka līdz 2020.gadam ekonomika pieaugs vidēji par 4-5% gadā. Piepildoties šādam tautsaimniecības attīstības plānam, var prognozēt, ka ilgtermiņā – līdz 2030.gadam – varētu rasties ap 120 tūkstoš brīvu darba vietu, kuru nodrošināšanai būs nepieciešams papildu darbaspēks.

"Radīsies darba vietas, kuras mēs nevarēsim aizpildīt ne uz bezdarba, ne uz produktivitātes pieauguma rēķina. Un šeit rodas jautājums – vai mēs ievedīsim imigrantus vai arī palīdzēsim atgriezties mūsu pašu valstspiederīgajiem, kas šobrīd atrodas ārvalstīs. Mērķis ir panākt, lai brīvās darba vietas iegūtu emigrējušie Latvijas tautieši, nevis imigranti no citām valstīm," pauž D.Pavļuts.

Astoņi rīcības virzieni

Darba grupa šobrīd ir izstrādājusi reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna projektu, kas paredz astoņus konkrētus rīcības virzienus. Plāna izveidē iesaistījās arī iedzīvotāji, kopumā iesūtot vairāk nekā 60 priekšlikumus.

Pirmais rīcības virziens rosina paplašināt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes funkcijas, lai palīdzētu orientēties nepieciešamajās darbībās ar dažādām valsts iestādēm ārvalstīs dzīvojošam Latvijas valstspiederīgajam vai viņa ģimenes locekļiem, respektīvi, izveidot vienas pieturas aģentūru. Darba grupas vadītāja D.Akule norāda, ka jābūt konkrētam telefonam, e-pastam, institūcijai, kurā cilvēkam, kas domā atgriezties Latvijā, vērsties ar jautājumiem. Piemēram, uzzināt, kā var pieteikt bērnu skolā; noskaidrot, kas būtu jādara, lai varētu izvērtēt, kurā klasē skolēns mācīsies; kur griezties dažādu jautājumu risināšanā.

Otrais rīcības virziens paredz paplašināt darba tirgus informācijas pieejamību. Paredzēts ieviest efektīvu divvirzienu komunikācijas mehānismu, lai darba devēji informētu ārvalstīs dzīvojošos tautiešus par nepieciešamajiem speciālistiem, prakses iespējām Latvijā, bet ārvalstīs dzīvojošie un studējošie varētu uzrunāt potenciālos darba devējus. Attiecīgi ir nepieciešama Nodarbinātības valsts aģentūras CV un vakanču datu bāzes pilnveide, popularizēšana un plašāka sadarbība ar citām interneta vietnēm.

Trešais virziens nozīmē augsti kvalificēta darbaspēka piesaisti: jāpiešķir valsts un Eiropas Savienības finansējums komersantiem augstas kvalifikācijas speciālistu piesaistei, tai skaitā arī uz ārvalstīm izbraukušo augsti kvalificēto speciālistu un zinātnieku atgriešanās veicināšanai vai piesaistei Latvijai.

"Mērķis ir veidot apstākļus, lai cilvēki, pirms pieņem lēmumu atgriezties Latvijā, zina, kurp viņi dodas."

"Būtība ir tāda, ka uzņēmējs uzraksta projektu par jaunu inovāciju vai jaunu tehnoloģiju ieviešanu un norāda konkrētu speciālistu, kas būs vajadzīgs, lai jauno inovāciju vai tehnoloģiju ieviestu. Tad noteikta programma palīdzētu līdzfinansēt šī cilvēka atalgojumu," stāsta D.Akule. Viņa arī atzīmē, ka pie šī atbalsta punkta jāuzsver priekšlikums pārskatīt kārtību, kurās profesijās varētu dzēst ārvalstīs studējošo studiju kredītus.

Ceturtais virziens paredz atbalstu latviešu valodas apmācībai pēc ierašanās Latvijā visiem Latvijas valstspiederīgā ģimenes locekļiem neatkarīgi no viņu valstiskās piederības un latviešu valodas zināšanu līmeņa.

Piektais virziens nosaka sadarbību ar diasporu – veidot un uzturēt biznesa saikni. Priekšlikums ir aktīvi izmantot ārvalstīs dzīvojošo latviešu organizāciju tīklu un to pasākumus diasporas informēšanai par aktualitātēm Latvijā, piemēram, darba un uzņēmējdarbības iespējām, nepieciešamajiem speciālistiem un veiksmes stāstiem. D.Akule norāda, ka tas ir nepieciešams, lai varētu palīdzēt cilvēkiem, kuri varbūt šobrīd vēl nav gatavi fiziski atgriezties Latvijā, bet grib strādāt kopā, veidojot uzņēmējdarbību ar cilvēkiem Latvijā.

"Šobrīd plānots, ka nākamajā gadā vairākas aktivitātes var uzsākt bez papildu naudas."

Sestais virziens reemigrācijas plānā ir atbalsta nodrošināšana tiem skolēniem, kas atgriežas Latvijas izglītības sistēmā, kā arī šo skolēnu vecākiem. Priekšlikums ir pilnveidot un paplašināt jau pastāvošos atbalsta pasākumus. Piemēram, skolotāja palīgam jāizskaidro skolēna vecākiem, kāda ir situācija izglītības sistēmā, ko no bērna sagaida, skaidro D.Akule.

Septīto rīcības virzienu darba grupa ir iekļāvusi no sabiedriskās apspriešanas, kas paredz pastiprināti kontrolēt valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju un valsts uzņēmumu rīcību un prasības, atlasot darbiniekus. Piemēram, valsts iestādēm vai kapitālsabiedrībām ir jāierobežo iespējas izvirzīt nepamatotas krievu valodas prasības amatu pretendentiem. Savukārt, ja krievu valodas zināšanas nepieciešamas darba pienākumu veikšanai, nepieciešams organizēt jauno darbinieku apmācību.

Astotais rīcības virziens rosina paplašināt to personu loku, kam iespējams pretendēt uz repatrianta statusu. Šajā gadījumā būtu nepieciešami grozījumi Repatriācijas likumā, lai personu loku paplašinātu. Priekšlikums ir attiecināt šos noteikumus arī uz personu, kas ārpus Latvijas dzīvojusi vismaz 10 gadus un ir bijusi reģistrēta mītnes valstī. Piemēram, ģimene, kurā ir abi vecāki (tēvs ir latvietis, māte – ārzemniece) un trīs bērni, pārceļas uz Latviju. Ģimenei segs ceļa izdevumus līdz 500 latiem, vecākiem piešķirs bezdarba pabalstu līdz 9 mēnešiem (kamēr meklē darbu) un pabalstu (mātei) latviešu valodas apguvei.

Priekšlikumus izskatīs valdībā

Darba grupas vadītāja D.Akule norāda, ka grupas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu" nākamā gada sākumā iesniegts izskatīšanai valdībā. Pēc informatīvā ziņojuma izskatīšanas un apstiprināšanas atbildīgajām ministrijām tiks dots uzdevums trīs mēnešu laikā sagatavot rīcības plānu, nosakot pasākumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu.

"Tautieši ārvalstīs, kuri pulcējas biedrībās, kultūras aktivitātēs vai vienkārši saviesīgos sarīkojumos, ir Latvijas patrioti. Viņiem nav vienaldzīga Latvijas valsts un latviskās tradīcijas."

"Šobrīd plānots, ka nākamajā gadā vairākas aktivitātes var uzsākt bez papildu finansējuma, ti.i., institūcijā esošā budžeta ietvaros, bet paralēli ministrijām ir lūgts aprēķināt, cik attiecīgie pasākumi varētu izmaksāt," atzīmē D.Pavļuts.  

D.Akule norāda, ka Ekonomikas ministrija katru gadu plāno apkopot informāciju par plānā iekļauto pasākumu izpildi, izstrādāt priekšlikumus par jauniem pasākumiem un ziņot Ministru kabinetam par reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna izpildi.

Svarīgi uzturēt diskusiju

Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētājs Aldis Austers izstrādāto pasākumu plānu vērtē atzinīgi, bet norāda, ka tas neveicinās masveidīgu Latvijas valstspiederīgo atgriešanos. Viņš uzskata, ka būtiskākais plānā ir diskusija un ir svarīgi to uzturēt arī turpmāk, kā arī strādāt pie tapušā reemigrācijas plāna regulāras atjaunošanas.

"Plānā izvirzītie priekšlikumi, ja tie tiešām tiks īstenoti un tiem atradīsies finansējums, zināmu ietekmi var sniegt. Te varētu minēt apņemšanos aktīvāk informēt ārvalstīs dzīvojošos par darba iespējām Latvijā, tajā skaitā valsts iestādēs, atbalstu talantīgiem jauniešiem, kā arī to personu loka paplašināšanu, uz kuriem attiektos repatrianta statuss ar priekšrocībām konkrētajai personai un tās ģimenes locekļiem. Vēl īpaši augstu vērtējam priekšlikumu stiprināt sadarbību ar diasporas kopienām. Tie tautieši ārvalstīs, kuri pulcējas biedrībās, kultūras aktivitātēs vai vienkārši saviesīgos sarīkojumos, ir Latvijas patrioti. Viņiem nav vienaldzīga Latvijas valsts un latviskās tradīcijas," ieceri komentē A.Austers.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU