Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Izglītības un zinātnes ministrs uzskata, ka laba skola būtu veids, kā ne tikai celt valsts pašapziņu, bet arī piesaistīt Latvijai cilvēkus.
FOTO: Arnis Blumbergs
Reforma paredz:
Lielāka skolotāja patstāvība, 40 stundu darba nedēļa un izaugsmes iespējas
Reformas vispārējā izglītībā skar ne vien visas izglītības pakāpes un to saturu, bet arī jautājumus par pedagoga kā izglītības kvalitātes nodrošinātāja lomu un atbildību. Šajā jomā reformas mērķis ir ieviest pedagoga motivācijas sistēmu. Tā ietver atalgojumu par veiktajiem pienākumiem, profesionālās meistarības novērtēšanu un karjeras veidošanu, birokrātiskā sloga un pedagogu kontroles mazināšanu, kā arī mērķtiecīgu darbu skolotāja profesijas prestiža palielināšanā.
Pedagogu kvalitātes, atalgojuma, motivācijas sistēmas darba grupas vadītāja Evija Papule norāda: svarīgi, pamatojoties uz Eiropas Sociālā fonda aktivitātes "Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos" projekta rezultātiem, ieviest pedagogu un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās kvalifikācijas vērtēšanas sistēmu. Vispirms tas nozīmē noteikt 40 stundu pedagoga darba nedēļu, kā arī diferencēt pedagoga darba samaksu atbilstīgi kvalitātes pakāpēm, tātad - izveidot visiem saprotamu pedagoga atalgojuma un motivācijas sistēmu.
Viens no rīcības plāna pasākumiem ir arī likumprojekta izstrāde, kas paredzētu pāreju uz vispārējās, profesionālās izglītības iestāžu, kā arī profesionālas ievirzes, interešu izglītības iestāžu un koledžu vadītāju iecelšanu uz noteiktu laiku.
Lielāku lomu plānots piešķirt pedagogu profesionālajām organizācijām, slēdzot ar tām deleģēšanas līgumus par pedagogu kvalifikācijas un kvalitātes standartu vērtēšanu un uzturēšanu.
Piesaistot papildus valsts budžeta līdzekļus, paredzēts ieviest pedagogu tālākizglītības koordinācijas un metodiskā atbalsta sistēmu.
Ko dos izglītības kvalitātes monitoringa sistēma?
Izglītības kvalitātes monitoringa sistēma nepieciešama vienotai izpratnei par izglītības kvalitāti un tās kritērijiem. To izveidojot, plānots nodrošināt kvalitatīvu, mūsdienīgu un skolēniem draudzīgu mācību vidi un procesu, sekmējot skolēnu motivācijas paaugstināšanos. Ciktāl tas attiecas uz skolēnu – būs iespēja izsekot viņa individuālajiem sasniegumiem un izaugsmei visos izglītības posmos.
"Pedagoga motivācija – atalgojums par veiktajiem pienākumiem, profesionālās meistarības novērtēšana."
E.Papule norāda, ka izglītības kvalitātes vērtēšanai jāizmanto trīs līmeņu instrumenti: starptautiski salīdzinošie, skolēnu sasniegumu un izglītības kvalitātes indikatori. Pilnveidojot valsts pārbaužu datubāzi, to varēs izmantot pētījumiem par izglītības sistēmas kvalitāti un specifiku. Savukārt rezultātu pārskatāmība katrā izglītības posmā ir efektīvs veids, kā vērot skolēnu sasniegumu progresu, samazinot citu pārbaužu skaitu. Ieviešot šādu sistēmu, varēs izvērtēt katras izglītības iestādes "pievienoto vērtību", salīdzinot ar vidējo valstī vai novadā.
E.Papule skaidro, ka esošā Valsts izglītības satura centra datubāze ir izmantojama, tai pievienojot klāt arī starptautiskos rādītājus. Nākamais solis: cita veida iekšējās kvalitātes vērtēšanas sistēmas izveidošana. IZM izglītības iestādes rosinās veikt pašnovērtējumu, izmantojot skolēnu, vecāku un darbinieku aptaujas, mazinot ārējās kontroles nozīmību.
Kāpēc saglabāt mazās skolas?
Mazo skolu darba grupas vadītāja Aija Tūna atgādina, ka mazo skolu jautājums Latvijā ir bijis aktuāls ļoti ilgu laiku, bet īpaši saasinājies ap 2009.gadu, kad daudzas mazās skolas tika slēgtas. Aizvadītajos gados ir izkristalizējusies doma, ka mazās skolas ļoti labi iederas 21.gadsimta izglītības paradigmā. Darba grupa apkopoja informāciju no pilsētu un novadu izglītības pārvaldēm, pedagogiem un sabiedrības pārstāvjiem, kas ļauj secināt, ka ir ne mazums iemeslu mazo skolu saglabāšanai.
Svarīgi, lai skola ir maksimāli tuvu dzīvesvietai un līdzekļi tērēti nevis, piemēram, skolēnu pārvadāšanai, bet izglītības vajadzībām – pedagoģiskā procesa nodrošināšanai. A.Tūna atzīmē, ka ir daudz ekonomiski aktīvu jauno ģimeņu, kas labprāt dzīvotu nevis Rīgā, bet laukos, ar nosacījumu, ja tur būs laba skola viņu bērniem. Mazās skolas ir iespēja veidot šo labo skolu.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis uzsver, ka IZM nostādne ir saglabāt mazās skolas tur, kur to pieļauj demogrāfiskā situācija. Mazās skolas neslēgs, kamēr nebūs skaidrības, kas notiks ar šo teritoriju.
A.Tūna uzsver, ka mazo skolu attīstības plāns aicina skatīties uz skolu kā kopienas fizisko un intelektuālo resursu, nevis slogu, kas prasa finanses. Tas nozīmē: gan skolas ēka, gan visas zināšanas un prasmes, kas pieejamas skolā kā izglītības iestādē, ir pieejamas ne tikai dažiem desmitiem skolēnu, bet arī viņu vecākiem, ģimenei un sabiedrībai.
Mazā skola – kopienas centrs
Reforma paredz, ka mazā skola kļūst par daudzfunkcionālu vietējās kopienas centru, kas var ātri reaģēt uz sabiedrības vajadzībām, piedāvāt elastīgu pieeju un veidot apstākļus mūsdienīgiem izglītības ieguves un nodarbinātības risinājumiem mūžizglītības ietvarā.
A.Tūna norāda, ka skola jāskata kā iestāde ar dažādu - veselības, sociālo, kultūras un izglītības – pakalpojumu "grozu", sadarbojoties vairākām nozarēm. Tas nozīmē, ka skola aptvers ne tikai bērnu, bet plašākas sabiedrības vajadzības, ievērojot kopējo interešu viedokli.
"Plānots sekot skolēna sasniegumiem un izaugsmei visos izglītības posmos."
R.Ķīlis uzsver, ka nav jāpaļaujas tikai uz bērnu skaitu, bet jādomā par kopienu, kuras ietvaros šī skola darbojas. IZM no savas puses piedāvā veidu, kā skolas saglabāt, taču sagaida no vietējām kopienām ieinteresētību un iniciatīvu, bet no pašvaldībām – vēlmi un plānu tuvākajiem gadiem, kā šīs skolas attīstīt.
Pirmais solis ceļā uz reformas īstenošanu ir mazo skolu kritēriju definēšana, ņemot vērā gan bērnu skaitu, gan kopienas profilu, vajadzības un iespējas. Nākamais: jāveic aprēķini un jāizstrādā finansēšanas modeļi šo skolu pastāvēšanai. Iespējams, ka šie modeļi ir vairāki, bet jebkurā gadījumā tur saplūst līdzekļi no dažādām jomām dažādu funkciju nodrošināšanai.
Izmaiņas izglītības finansēšanas kārtībā
Izglītības finansēšanas sakārtošanas mērķis ir izveidot sistēmu, kas finansē bērnu/skolēnu izglītības procesu, nevis izglītības iestādi, nodrošinot maksimālu atbalstu katra bērna attīstībai un izglītībai neatkarīgi no dzīvesvietas, sociālā stāvokļa un citiem faktoriem.
Darba grupas vadītāja Zane Ozola uzsver naudas līdzekļu nozīmi nozares attīstībā, salīdzinot finansēšanu ar izglītības sistēmas degvielu. Pamatojot finansēšanas sistēmas izveides nepieciešamību, Z.Ozola atgādina neseno tiesībsarga ziņojumu "Par tiesību iegūt pamata un vispārējo vidējo izglītību bez maksas nodrošināšanu pašvaldības dibinātās izglītības iestādēs", kas skaidri parādīja, ka pašlaik izglītības sistēmas finansēšana ir pretrunā ar likumu. Tiesībsarga ziņojumā secināts: Latvijas Republikas Satversmes 112.pantā garantētās tiesības iegūt pamata un vidējo izglītību bez maksas netiek nodrošinātas pilnā apmērā. Vecāki ir spiesti iegādāties mācību programmu īstenošanai nepieciešamos mācību līdzekļus.
Reforma paredz:
R.Ķīlis skaidro, ka jaunā galvojuma sistēma būs atšķirīga no pašreizējās, kurā nauda seko skolēnam pedagoga atalgojuma nodrošinājumam. Galvojuma sistēmas gadījumā ne tikai pedagoga atalgojums, bet arī citi līdzekļi, kas ieplūst izglītības sistēmā, piemēram, no valsts kā sporta un interešu izglītība, mācību materiāli, – izveido vienu summu jeb "grozu" un seko līdzi bērnam uz skolu. Savukārt skola izlemj par šo līdzekļu optimālu izlietošanu. Galvojuma sistēma būtu pilnīga, ja šai naudai nāktu klāt arī pašvaldības finansējuma daļa, bet par to vēl ir plānotas diskusijas ar pašvaldību pārstāvjiem.
Nauda un laiks - reformas īstenošanai
IZM reformu īstenošanas rīcības plāns vispārējā izglītībā ir dokuments uz teju 20 lappusēm, kurās veicamie uzdevumi iztirzāti soli pa solim, minot gan izpildes termiņus, gan atbildīgās institūcijas un finansējuma avotus. Lielāko daļu reformu paredzēts veikt esošā budžeta ietvaros. Atsevišķos gadījumos plānots dalīt izdevumus ar pašvaldībām un citām ministrijām vai piesaistīt Eiropas struktūrfondu naudu.
Ministrs uzsver, ka IZM rēķinās ar finansēm, kas ir valsts rīcībā, nelielu IKP pieaugumu un esošo resursu pārstrukturēšanu. Pielikums, ko plānots lūgt izglītības budžetam, ir neliels un samērojams ar valsts ekonomisko attīstību. Ministrs norāda, ka reformas ieviešanā ir jāņem vērā arī laika ierobežojums (šīs valdības darba ietvaros), tādēļ plānā iekļautos rīcības pasākumus paredzēts īstenot līdz 2014.gada 1.septembrim.
"Mazas skolas ir kopienas fiziskais un intelektuālais resurss."
Ministrs atzīst, ka dažviet ārvalstīs reformu ieviešana prasījusi 30 gadus, citur – piecus līdz astoņus, bet Latvijai nav daudz laika – cilvēku skaits iet mazumā. Laba skola būtu veids, kā ne tikai celt valsts pašapziņu, bet arī piesaistīt Latvijai cilvēkus. Vecā izglītības sistēma ir jāpārveido, lai būtu vienkārša un visiem saprotama.
R.Ķīlis uzskata, ka Latvijā ir jābūt labai un drošai skolai, kur bērniem gribas un patīk mācīties, bet mācību process un atbalsta pasākumi ir pielāgoti bērna īpatnībām, lai attīstītu katra spējas un talantus, cik iespējams, plaši un daudzveidīgi. Skola ir sabiedrības nacionāli svarīgākais institūts, tātad reforma – nacionāli nozīmīga.
