Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pirmsskolas izglītība ir pirmais vispārējās izglītības posms, kurā notiek bērna personības daudzpusīga veidošanās, veselības stiprināšana un sagatavošanās pamatizglītības ieguvei.
FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV
Izglītības reformas plāns nebūt nav vienīgi ministrijas ierēdņu izstrādāts dokuments, kas, iespējams, varētu rosināt domāt, ka tas ir atrauts no reālās dzīves, neņemot vērā sabiedrības vajadzības.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis norāda, ka reformas plāna izstrādē piedalījušies ap 70 eksperti no visām lielajām sadarbības organizācijām - izglītības darbinieki, pētnieki, bērnu vecāki – un tie ir cilvēki, kurus šīs organizācijas pašas ir deleģējušas.
Eksperti strādājuši:
Izglītības un zinātnes ministrs uzsver, ka plāna izstrādē būtisks uzdevums bija noteikt izpildes termiņus un atbildīgos, kā arī apzināt administratīvos soļus, kas ietver nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos un finansējuma piesaistīšanu.
Izmaiņas šajā periodā ir piedzīvojusi arī Izglītības un zinātnes ministrija – ir apstiprināta jauna IZM struktūra un amatus ieņēmuši cilvēki, kas būs atbildīgi par plāna īstenošanu.
Pirmajā izglītības reformai veltītā publikācijā – par galvenajām nostādnēm pirmsskolas izglītībā.
Kādas izmaiņas sagaida pirmsskolas izglītību?
Izglītības likuma 1.pantaa 18.punkts nosaka: pirmsskolas izglītība ir izglītības pakāpe, kurā notiek bērna personības daudzpusīga veidošanās, veselības stiprināšana un sagatavošanās pamatizglītības ieguvei. Saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 3.punktu pirmsskolas izglītība ir vispārējās izglītības pirmā pakāpe.
Tātad – lai arī ikdienā joprojām ir pieņemts teikt "bērnudārzs", nevis pirmsskolas izglītības iestāde (PII), būtībā tajā apgūst pirmo izglītības posmu jeb pirmsskolas izglītību.
"Reforma paredz nodrošināt kvalitatīvu un vienlīdzīgi pieejamu pirmsskolas izglītību."
Reformas mērķis pirmsskolas izglītībā: nodrošināt ikviena bērna spēju attīstošu un attīstībai atbilstīgu, kvalitatīvu un vienlīdzīgi pieejamu pirmsskolas izglītību.
Lai to paveiktu, ir nepieciešams mainīt gan pedagogu, gan sabiedrības izpratni par pirmsskolas izglītību, pārskatīt izglītības programmu, veicināt uz bērnu centrētu izglītības procesu, dot lielāku patstāvību pirmsskolas izglītības iestādēm, atbrīvoties no nevajadzīgas kontroles, sakārtot šīs izglītības pakāpes finansēšanas jautājumus.
Obligātā vispārējā izglītība – no piecu gadu vecuma
R.Ķīlis norāda, ka obligātā vispārējā izglītība sākas piecu gadu vecumā, taču tas nenozīmē, ka bērns piecu gadu vecumā dodas uz skolu. Pirmsskolas izglītību apgūst pirmsskolas vidē.
Apguvis pirmsskolas izglītības programmu, bērns dodas uz skolu septiņu gadu vecumā vai pēc vecāku izvēles, kā tas ir bijis arī līdz šim, - gadu ātrāk vai gadu vēlāk. Pirmsskolas izglītība ir sistemātisks izglītības process, kas ir obligāts arī tiem bērniem, kas neapmeklē PII.
Pirmsskolas izglītības darba grupas vadītāja Daina Kājiņa atgādina, ka Latvijā jau kopš 2002.gada ir noteikta obligātā sagatavošana skolai no bērna piecu gadu vecuma. Savulaik šāda norma tika ieviesta, lai, nokļūstot izglītības iestādes 1.klasē, bērniem nebūtu krasi atšķirīgs zināšanu un prasmju līmenis.
D.Kājiņa vēlreiz uzsver, ka reforma neietekmēs skolas gaitu uzsākšanu un sešgadnieki joprojām paliek pirmsskolas izglītības posmā. Tāpat reforma neparedz pirmsskolas izglītības pārcelšanu no skolām, kur šīs programmas jau pastāv, uz pirmsskolas izglītības iestādēm.
Iemesli, kādēļ šīs programmas īsteno skolās, ir dažādi – iespējams, pašvaldībā nav pirmsskolas izglītības iestādes, pirmsskolas izglītības programmas ieviešana skolā ir bijis labākais risinājums no resursu viedokļa, vai arī tādējādi ir nodrošināta šīs izglītības pieejamība bērniem, kas neapmeklē bērnudārzu.
Pirmsskolas izglītības darba grupas vadītāja norāda, ka sešgadīga bērna vecumposma īpatnībām pirmsskolas vide un mācību metodes ir daudz piemērotākas, un šajā vecumā bērns mācās caur integrētām rotaļu nodarbībām, ar atbilstošu dienas režīmu, ēdināšanu un atpūtu. Turklāt bērna uzturēšanās bērnudārzā ir nozīmīgs atbalsts vecākiem, jo bērnudārzs tiem nodrošina garāku darbdienu un bērni ilgāk ir pieskatīti. Skolas parasti to nespēj piedāvāt.
Lielāka autonomija un mazāka birokrātija
Reforma paredz pilnveidot pirmsskolas izglītības programmas paraugus, veicinot izglītības iestāžu autonomiju izglītības procesa plānošanā un organizēšanā.
D.Kājiņa norāda, ka pašlaik vairāk nekā 70 procenti pirmsskolas izglītības iestāžu izmanto vienota parauga programmu. Paraugprogrammu ir vienkāršāk licencēt un ar to ir vieglāk strādāt, tomēr darba grupa ir secinājusi, ka programmu nepieciešams pilnveidot, atsakoties, piemēram, no noteiktiem rotaļu nodarbību veidiem. Tajā pašā laikā plāns paredz veicināt autorprogrammu izstrādāšanu un licencēšanu.
Būtisks uzsvars likts arī uz izglītības satura pēctecības starp pirmsskolu un sākumskolu nodrošināšanu.
"Obligātā vispārējā izglītība sākas 5 gadu vecumā, un tās pirmā pakāpe ir pirmsskolas izglītība."
Ir plānots samazināt obligāto pedagoģisko dokumentāciju, piemēram, skolotāju dienasgrāmatas aizpildīšanu, kuras formu un kārtību nosaka Izglītības ministrija, un, ja pašlaik to vēlas darīt citādi, tas ir jāsaskaņo ar IZM. Pirmsskolas pedagoģiskā procesa plānošana ir pirmsskolas atbildība.
Darba grupa atzinusi, ka nepieciešams pārskatīt arī higiēnas prasības pirmsskolas izglītības iestādēs un izvērtēt citu obligāto prasību lietderību un jēgu. Darba grupas vadītāja atzīst, ka šis jautājums skar arī Iekšlietu ministriju, Veselības ministriju un citas iesaistītās institūcijas.
Piemēram, bērnu drošības apsvērumu dēļ visām bērnudārza durvīm ir jābūt slēgtām. Savukārt saskaņā ar ugunsdrošības normām visām ieejām un evakuācijas ceļiem jābūt brīvi pieejamiem. Šeit rodas pretruna dažādu noteikumu izpildē. Tātad - jāsaskaņo prasības un jānodrošina gan bērnu atrašanās drošā vidē, gan arī nepieciešamības gadījumā viņu evakuācija.
Vienlīdzīga izglītības pieejamība un labvēlīga mācību vide
Viens no svarīgākajiem reformas uzdevumiem ir panākt vienlīdzīgi pieejamu pirmsskolas izglītību no bērna 1,5 gadu vecuma. D.Kājiņa norāda: vēsturiski izveidojies, ka jēdziens "obligātums" ir attiecināts uz 5-6 gadus vecu bērnu apmācību PII, bet ne uz to, lai nodrošinātu bērnam vietu pirmsskolas izglītības iestādē jau no 1,5 gada vecuma.
Eksperte uzsver, ka nebūtu pareizi šo jautājumu reducēt uz skaitli, par cik ir sarukusi rinda uz vietu bērnudārzā. Ikvienai ģimenei vajadzētu paļauties uz savu pašvaldību, kas garantē, ka vecāku izvēles gadījumā par labu bērna izglītošanai PII, vieta bērnudārzā būs pieejama. Pašvaldībām vajadzēs meklēt risinājumus, piemēram, pielāgotas telpas, papildu bērnudārzu atvēršana vai sadarbība ar privāto sektoru šī pakalpojuma nodrošināšanai.
Tā kā reformas mērķis ir uz bērnu centrēts izglītības process, tad labvēlīga mācību vides nodrošināšana ir viens no būtiskiem aspektiem. Videi ir jābūt vecumposmam atbilstošai un attīstošai, bet mācību procesa galvenajai metodei - rotaļai.
Izglītības eksperte Aija Tūna norāda, ka daudzviet Latvijā pirmsskolas izglītības iestādes un skolas jau strādā kopā un sākumskolas virzās uz bērnam draudzīgu vidi, bet, kā tieši šo darbu organizēt, ir autonoms lēmums, kura pamatā jābūt bērna interešu respektēšanai.
Skaidri definēta finansēšanas sistēma
Saskaņā ar pirmsskolas izglītības reformas plānu pamatā visas izmaiņas paredzēts veikt ar esošiem budžeta līdzekļiem.
Uz pirmsskolas izglītību attiecas reformas plānā iekļautā "izglītības pakalpojumu groza" noteikšana, definējot nepieciešamos pakalpojumus (minimumu un variācijas) un tiem atbilstīgu finansējumu.
"Noteiks „izglītības pakalpojumu grozu”, definējot nepieciešamos pakalpojumus un tiem atbilstīgu finansējumu."
Finansēšanas principa izstrādes darba grupas vadītāja Zane Ozola norāda, ka ir nepieciešams sakārtot finansēšanas sistēmu un skaidri noteikt, ko finansē valsts, pašvaldība un vecāki, un katrai pozīcijai pievienot finanšu aprēķinu. Tāpat ir jāveido galvojuma sistēma, lai nodrošinātu šī finansēšanas principa darbību.
D.Kājiņa skaidro, ka summas, ko sedz pašvaldības, ir dažādas, un tas skaidri parāda, ka nav vienotas metodikas, kā šī nauda tiek aprēķināta. "Grozam" būtu jābūt caurskatāmam, un vecākiem ir jāzina, par ko viņi maksā.
Pašlaik izmaksas pirmsskolas izglītības iestādēs un pašvaldības finansējuma daļa ļoti atšķiras. Piemēram, Rīgas dome par bērnu, kurš apmeklē privāto PII, maksā 93 latus mēnesī. Babītes novada dome – 180 latus. D.Kājiņa uzskata, ka blakus esošām pašvaldībām tik būtiski izmaksas nevarētu atšķirties. Pašvaldības daļa visā valstī noteikti nebūs identiski vienāda, tomēr vajadzētu būt aprēķinos pamatotam, noteiktam izmaksu "koridoram".
Reformu plānā paredzēts nodrošināt visu pirmsskolas izglītības sistēmā strādājošo pedagogu darba samaksu no valsts budžeta, kā arī sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, paredzot pirmsskolas izglītības no bērna 1,5 gada vecuma finansēšanu no valsts budžeta.
Turpmāk vēl.
