Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Īstenojot reformu, izglītības process būs orientēts nevis uz atsevišķu prasmju apguvi, bet šīs prasmes, zināšanas un kompetences savietotas struktūrā, kas caurvij visus mācību priekšmetus.
FOTO: ikki.nl
LV portāls turpina rakstu sēriju (iepriekšējā publikācija – par pirmsskolas izglītību), kurā iepazīstina ar galvenajām reformas plāna nostādnēm.
Kāpēc nepieciešamas izmaiņas izglītības saturā?
Latvijas vispārējās izglītības sistēma ir kritizēta par pārlieku apjomīga satura iekļaušanu mācību programmās, skolēnu pārslodzi, daudzajām mācību stundām dienā, arī par to, ka mācību priekšmetu saturs ir ļoti atrauts no reālās dzīves un iegūtās zināšanas ir praktiski maz pielietojamas.
Izglītības speciāliste Evija Papule norāda: darba tirgum Latvijas izglītības sistēma faktiski sagatavo ļoti labu izpildītāju, taču ir vajadzīgi ne tikai izpildītāji, bet arī vadītāji. Ir salīdzinoši maz liecību par jauniešiem, kas nodibinājuši savus uzņēmumus un nodarbina citus. Latvijai nepieciešami pašiem savi uzņēmēji! Lai to nodrošinātu, radošs un uzņēmīgs cilvēks jāsāk veidot jau pašos pirmajos izglītības posmos.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis atzīst, ka vispārējās izglītības satura pārskatīšana un minimālā kodola nodefinēšana ir ilgi gaidīts un grūti nācis solis. Līdz šim ir bijusi pieeja likt klāt arvien jaunus priekšmetus. Reforma gājusi pretējo – samazināšanas ceļu.
Obligāti apgūstamais saturs un kompetences
Darba grupas par mācību saturu un mācību procesa organizāciju vadītāja Maija Kokare uzsver, ka reformas mērķis ir izveidot uz kompetencēm balstītu mācību saturu. Sākotnēji nepieciešams atteikties no sadrumstalotības, kas rada ilūziju par skolēnu pārslodzi. Līdz ar to tiks veidotas jaunas programmas un jauna procesa organizācija, kas atbalstīs skolēnu un palīdzēs viņam skolā labi mācīties, nevis nogurt un vienkārši atsēdēt mācību stundas.
Reformas plānā paredzēts pamatizglītībā (1.- 9.klase) izstrādāt obligāti apgūstamo saturu piecos priekšmetos – matemātikā, dzimtajā valodā, svešvalodā, vēsturē un dabaszinībās –, kā arī izveidot izglītības satura daļu, kuras standarti noteikti pa izglītības jomām. Tas nozīmē integrētu un starpdisciplināru izglītību. Galvenais akcents – skolā māca bērnus, nevis saturu.
Tātad – pieciem priekšmetiem būs noteikts obligāts saturs, bet pārējie priekšmeti iekļauti izglītības jomu izvērsumā, lai skolas varētu radīt jaunus, mūsdienīgus risinājumus, piemēram, apvienojot vai kādu priekšmetu integrējot citos, skolotājiem sadarbojoties.
"Reformas mērķis ir izveidot uz kompetencēm balstītu mācību saturu."
Izglītības process būs orientēts nevis uz atsevišķu prasmju apguvi, bet šīs prasmes, zināšanas un kompetences savietotas struktūrā, kas caurvij visus mācību priekšmetus. Tas ļaus atteikties no liekas mācību priekšmetu satura detalizācijas, saglabājot saturisko pamatu vadlīniju formā, lai tiktu realizēts kopīgais mācību saturs.
E.Papule skaidro: iespējams, skolā būs mazāks priekšmetu skaits. Pasaules prakse rāda, ka skolās vidēji ir 8-10 priekšmeti, bet Latvijā to ir krietni vairāk. Tas, ka kaut ko māca atsevišķi, nenozīmē, ka šīs zināšanas pēc tam lieto vairāk vai labāk, ja iemācīto nekādā veidā nesaista ar reālo dzīvi. Izglītības speciāliste uzsver, ka spēju priekšmeti (ārpus obligāti apgūstamā satura, piemēram, sports, mūzika, vizuālā māksla utt.) ir tie, ko vajadzētu stiprināt, bet arī šo priekšmetu ietvaros būtu vairāk jādomā par spēju spektra paplašināšanu, jo nav gluži tā, ka Latvijā ir tauta, kas obligāti tikai dzied un dejo. Skolām tiek dota iespēja darīt citādi un paskatīties uz radošumu no citas puses.
Ko iegūs skolas, ko - skolēns?
Reforma vērsta uz skolu autonomijas atbalstīšanu un stiprināšanu, no kā izriet arī lielāka skolas atbildība elastīga mācību satura plānošanā un mācību procesa organizēšanā. Pedagogi var paļauties uz radoša darba atbalstu. Likumsakarīgi, ka paaugstināsies pedagoģiskās argumentācijas loma lēmumu par izglītības jautājumiem pieņemšanā skolās. M.Kokare norāda, ka tas gan nenozīmē pilnīgu atteikšanos no dažādām metodiskām izstrādnēm, kuras būtu ierosme skolotāju pašu radošam darbam.
E.Papule uzskata, ka novecojusi ir arī centralizēto eksāmenu sistēma, kas šobrīd neatbilsts ne skolēnu vajadzībām, ne tālākajām studijām, tādēļ ir jāpilnveido valsts pārbaudījumu sistēma.
"Līdz šim ir bijusi tendence likt klāt arvien jaunus priekšmetus. Reforma gājusi pretējo – samazināšanas ceļu."
Viens no paredzamajiem ieguvumiem ir optimizēta skolēnu slodze, ko plānots panākt, novēršot mācību procesa sadrumstalotību, pārklāšanos dažādos mācību priekšmetos un pārskatot skolēnam izvirzīto prasību detalizāciju. Tāpat tiek domāts par mūsdienīgu mācību līdzekļu un mācību literatūras nodrošinājumu vispārējā izglītībā.
Izstrādājot un praksē ieviešot jaunu vispārējās izglītības standartu, skolām būs iespēja radoši attīstīt savu potenciālu, bet vecākiem - iespēja izvēlēties piemērotu izglītības programmu saviem bērniem.
Iekļaujošā izglītība – vienlīdzīgas iespējas visiem
Iekļaujošās izglītības darba grupas vadītāja Sarma Freiberga atzīst, ka neatkarīgās Latvijas pastāvēšanas laikā pirmo reizi oficiālā dokumentā ir minēts termins "iekļaujošā izglītība".
Līdz šim iekļaujošā izglītība Latvijā ir bijusi gandrīz nemanāma, kaut gan speciālās izglītības programmas skolās tika licencētas un izveidoti arī astoņi iekļaujošās izglītības centri.
Reforma paredz bērnu ar speciālām vajadzībām iekļaušanos izglītības sistēmā visos izglītības veidos un pakāpēs. Plānots izstrādāt mācību līdzekļus, metodiskos materiālus atbilstoši traucējumu veidiem un nodrošināt vides pieejamību. Pārmaiņu ieviešanai un iekļaujošās izglītības īstenošanai jāveido kvalitatīva un efektīva pedagogu sagatavošanas sistēma, cieši sadarbojoties ar augstskolām, kuras gatavo speciālos pedagogus. Jāstrādā pie tā, lai nodrošinātu savlaicīgu speciālo vajadzību diagnostiku, bet skolās būtu kompetents atbalsta personāls, kas izstrādā atbilstošu pasākumu kompleksu un seko tā realizācijai.
S.Freiberga norāda: būs jādiferencē pamatizglītības standartā noteiktās prasmes un iemaņas skolēniem ar speciālām vajadzībām, ņemot vērā viņu izaugsmes attīstības līmeņus un fizioloģiskās iespējas. Noteikti jāizmanto informācijas tehnoloģiju iespējas, nodrošinot datoru bērnam, kam tas ir nepieciešams mācību procesā.
Speciālās vajadzības. Vai "zīmogs"?
Valsts izglītības satura centra Speciālās izglītības nodaļas vadītāja Iluta Vilnīte, savulaik stāstot par pedagoģiski medicīnisko komisiju darbu, atklāja, ka nereti vecāki kaunas no savu bērnu speciālajām vajadzībām. S.Freiberga atzīst: daudzi bērni un vecāki vairās arī no nosaukuma "speciālās skolas", uztverot to kā "zīmogu" - viņu bērns ir sliktāks, nekā citi.
Reforma paredz atteikties no termina "speciālā" lietojuma izglītības programmu un speciālās izglītības iestāžu nosaukumos. Izņēmums būs vienīgi programmas skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem. Viņiem nepieciešams izstrādāt jauna satura mācību līdzekļus, jo pašlaik bērni ar garīgās attīstības traucējumiem mācās pēc pielāgotām vispārizglītojošo skolu programmām.
"Bērnus ar speciālām vajadzībām plānots iekļaut izglītības sistēmā visos izglītības veidos un pakāpēs."
Savukārt speciālo izglītības programmu vietā bērniem piedāvās atbalsta pasākumus mācību procesā, kas nodrošinās iespēju skolēniem bez intelektuālās darbības traucējumiem iekļauties vispārizglītojošās izglītības iestādēs.
Latvijā pašlaik normatīvajos aktos ir minēti trīs termini: "izglītojamie ar speciālām vajadzībām", "bērni ar īpašām vajadzībām" un "cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem". Lai neradītu pārpratumus, ir plānots šos terminus pārskatīt, atstājot vienu formulējumu.
Svarīgi, lai sadarbībā ar ģimenes ārstiem, vecākiem un skolu atbalsta personālu sekmētu iespējami agrīnu diagnostiku un veiktu preventīvus pasākumus funkcionālo traucējumu ātrākai novēršanai un atbalsta pasākumu sniegšanai.
Plānots izstrādāt arī īpašu iekļaujošās izglītības apraksta karti, kas saturēs informāciju, kā soli pa solim rīkoties vecākiem, ja viņi saprot, ka bērnam ir speciālas vajadzības.
S. Freiberga uzsver, ka bērniem ar speciālām vajadzībām jārada iespējas pilnvērtīgi piedalīties visos ārpusskolas pasākumos, tajā skaitā Dziesmu un deju svētkos Mežaparka estrādē un Daugavas stadionā, sporta spēlēs un visur Latvijā, kur vien šāda iespēja dota visiem pārējiem skolēniem.
Turpmāk vēl.
