Kas ir trihineloze?
Trihineloze ir viena no pasaulē izplatītākajām invāzijas slimībām, ko ierosina parazitārais tārps Trichinella spiralis. Parazītu izplatītāji lielākoties ir savvaļas dzīvnieki – mežacūkas, lapsas, vilki, jenotsuņi, peles, žurkas, eži. Mājas cūkas mēdz turēt āra aplokos, kur tās var apēst kādu mazo meža vai mājas grauzēju, jo cūka ir visēdāja – pārtiek ne vien no augiem, bet arī dzīvniekiem. Tāpat nevar izslēgt, ka mājas cūkām izbaro virtuves atkritumus, kuros var trāpīties arī kaušanas un medījumu jēlprodukti (kas gan ir stingri aizliegts).
Ņemot to visu vērā, arī to mājas cūku īpašniekiem, kuri audzē rukšus pašpatēriņam, tie pirms lietošanas uzturā ir jāpārbauda, piekodina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) speciālisti.
Ar trihinelozi var saslimt ikviens, kurš ēdis svaigu vai termiski nepietiekami apstrādātu un nepārbaudītu mājas vai meža cūkas gaļu, kurā nokļuvušas trihinellas. Slimību laikus nediagnosticējot, tās iznākums var būt pat letāls.
"Pirmie saslimšanas simptomi var parādīties jau divas trīs dienas pēc inficēšanās."
Cilvēka apēstais dzīvotspējīgais trihinellas kāpurs, ko kuņģa sula palīdz atbrīvot no saistaudu kapsulas, nonāk tievajās zarnās un pēc vienas divām dienām kļūst par pieaugušu trihinellu. Tā rada dzīvus kāpurus, kas cauri zarnu sieniņai nokļūst asinsritē un ar asinsplūsmu nonāk visā ķermenī, lokalizējoties muskulatūrā.
Pirmie saslimšanas simptomi var parādīties jau divas trīs dienas pēc inficēšanās, kaut trihinelozei raksturīgie simptomi visbiežāk parādās astoņu līdz 15 dienu laikā, taču šis laiks var būt gan piecas, gan pat 45 dienas: simptomu parādīšanās un slimības smagums atkarīgs no tā, cik daudz kāpuru iekļuvis organismā.
Slikta dūša, vemšana, caureja, sāpes vēderā, nogurums parasti ir pirmie saslimšanas simptomi, kam vēlāk pievienojas raksturīgākās pazīmes: drudzis, sāpes muskuļos, plakstiņu un sejas tūska, acu gļotādas iekaisums, niezoši alerģiski izsitumi uz ādas, stipra svīšana, vispārējs vājums, sāpes locītavās un elpojot (ja trihinellu kāpuri lokalizējas diafragmā vai starpribu muskuļos).
Jo vairāk kāpuru iekļuvis cilvēka organismā, jo smagāka var būt klīniskā aina, līdz pat kustību koordinācijas un sirdsdarbības traucējumiem. Vieglos gadījumos var nebūt iespējams noteikt īsto slimības iemeslu, un tad trihineloze var tikt diagnosticēta kā gripa vai cita vīrusu slimība. Tāpēc, ja cilvēkam ir konstatēti iepriekš nosauktie slimības simptomi, nekavējoties jāvēršas pēc mediķu palīdzības.
Kā izvairīties no saslimšanas?
Ir vairāki vienkārši un pavisam viegli izpildāmi nosacījumi, kas jāievēro, lai novērstu iespēju saslimt ar trihinelozi, un ko iesaka PVD speciālisti.
Pats pirmais un svarīgākais nosacījums: nelietot uzturā nezināmas izcelsmes gaļu, kā arī gaļu, kas nav pārbaudīta veterinārajā laboratorijā un nav atzīta par veselībai nekaitīgu. Par iespējām izmeklēt pašu patēriņam nokautās cūkas uz trihinelozi var interesēties gan pie veterinārārsta, gan sava reģiona PVD pārvaldē, gan Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā BIOR. Viena izmeklējuma cena BIOR laboratorijā maksā ap 10 latiem.
"Uzturā jālieto tikai termiski labi apstrādāta cūkas vai meža dzīvnieka gaļa."
Nākamais nosacījums: uzturā lietot tikai termiski labi apstrādātu cūkas (un meža dzīvnieka) gaļu. Svarīgi, lai temperatūra visās gaļas gabala vietās būtu sasniegusi vismaz 710C un termiskās apstrādes ilgums būtu 2 līdz 2,5 stundas, līdz viss gaļas gabals (arī viducī) ir mainījis krāsu no sārtas uz pelēku. Ēdienu tomēr labāk gatavot, gaļu sagriežot nelielos gabaliņos, lai visos tās slāņos varētu panākt trihinellu iznīcināšanai vajadzīgo temperatūru.
Uzmanību! Meža dzīvnieku gaļas sasaldēšana, atšķirībā no mājas cūku gaļas, trihinellas pilnībā neiznīcina.
PVD darbinieki iesaka cūkgaļu malt atsevišķi no citu dzīvnieku gaļas. Ja tas nav iespējams, tad, pirms sākt malt cita veida gaļu, rūpīgi iztīrīt gaļas maļamo mašīnu no cūkgaļas un meža dzīvnieka gaļas.
Noteikti jāpiekodina, ka gaļas sālīšana, žāvēšana, kūpināšana vai gatavošana mikroviļņu krāsnī trihinellas pilnībā neiznīcina.
Jāievēro arī elementārie higiēnas nosacījumi: pēc darbošanās ar jēlu gaļu kārtīgi jānomazgā rokas, trauki un pārējais inventārs, kas bijis saskarē.
Šogad – jau virs 40 saslimušajiem
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija par epidemioloģisko situāciju saistībā ar trihinelozi ir šāda:
- no 2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.maijam Latvijā reģistrēti 94 trihinelozes gadījumi. Tostarp Latgales reģionā saslimis 71 cilvēks (45 sievietes un 26 vīrieši vecumā no 7 līdz 73 gadiem).
- šogad, no 2012.gada janvāra līdz maijam, Latvijā konstatēti 42 saslimšanas gadījumi.
Saslimušie uzturā lietojuši gan mājas, gan meža cūkas gaļu.
PVD no 1.janvāra līdz 31.maijam ir pārbaudījis vairāk nekā 80 cūku novietnes Daugavpils novadā, veiktas arī ap 900 Daugavpils novada mājas cūku seroloģiskās pārbaudes. Piecu cūku asins paraugos ir konstatētas antivielas pret trihinelozi (cūkai ir bijis kontakts ar trihinelozes ierosinātāju). Visi pozitīvie gadījumi konstatēti dzīvnieku novietnēs, kas cūkas audzē un kauj pašpatēriņam. PVD šīs fermas patlaban uzrauga pastiprināti, ir noteikti ierobežojumi un veicamie pasākumi slimības apkarošanai. Tai skaitā - cūkas drīkst kaut tikai kautuvēs, tādējādi nodrošinot katra kautķermeņa izmeklēšanu uz trihinelozi. Kautuvēs nokautas un uz trihinelozi laboratoriski pārbaudītas 161389 cūkas, laboratoriski pozitīvas nav konstatētas.
Novietņu un pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu pārbaudes turpinās, bet ikkatram Latvijas patērētājam PVD speciālisti piekodina: neiegādāties un uzturā nelietot mājās kautu, laboratoriski nepārbaudītu cūku gaļu. Savukārt cūku īpašnieki, kas cūkas audzē pašpatēriņam un kauj dzīvniekus mājās, nedrīkst nodarboties ar šādi kautu dzīvnieku gaļas tirdzniecību.
"Cūku īpašnieki, kas cūkas audzē pašpatēriņam, nedrīkst nodarboties ar šādi kautu dzīvnieku gaļas tirdzniecību."
PVD šā gada piecos mēnešos pārbaudījis arī vairāk nekā 198 dažādas tirdzniecības vietas, tostarp tirgū, un 184 jaukta sortimenta veikalus. Arī šīs pārbaudes patlaban turpinās, un paraugi laboratoriskajiem izmeklējumiem tiek ņemti gan gaļas tirdzniecības vietās, gan kautuvēs, gan no nomedītajām mežacūkām.
Tomēr neviena pārbaude nelīdzēs, ja cilvēks pats sevi, savu ģimeni un ikvienu, kas svētkos sēdīsies pie viņa klātā galda, nesargās. Ja ir vēlēšanās pirkt cūkgaļu nevis drošā tirdzniecības vietā, bet no labā lauku kaimiņa, metiet neērtību pie malas un pavaicājiet par dzīvnieka analīžu rezultātiem Jāpārbauda arī pašpatēriņam nomedīta meža cūkas gaļa.
