Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ja parādi par mājokli sakrāti lieli, nākotnē var biežāk gadīties, ka mājoklis ar tiesas lēmumu būs jāatstāj.
FOTO: www.sxc.hu
Ministru kabinets 20.marta sēdē izskatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavo informatīvo ziņojumu "Par pasākumiem ar dzīvokļa īpašuma lietošanu saistīto parādu problēmas risināšanai", kas tika sagatavots atbilstoši Ministru prezidenta 2010.gada 7.jūlija rezolūcijai Nr.90/SAN-2245. Šajā dokumentā izmantotā informācija skar laika posmu no 2006.gada līdz 2010.gadam.
Ziņojumā secināts, ka savlaicīga nenorēķināšanās par piegādāto siltumenerģiju ir ilgstoša problēma, ko nav izraisījusi tikai ekonomiskā krīze. Jau no 2006.gada parādsaistību apmērs pret rēķinos izrakstīto maksājumu apmēru vidēji pārsniedz 14 procentus. Lielāki parādi pret kopējo parāda summu ir pašvaldībās, kurās starp pakalpojumu sniedzēju un dzīvokļu īpašniekiem pastāv tieši vai daļēji tiešie norēķini.
Pašvaldībās ar procentuāli mazu parāda apmēru norēķini tiek veikti ar pārvaldnieka starpniecību. Vidējā parāda summa uz vienu kavētāju par siltumenerģiju lielajās pilsētās atbilst no trīs līdz sešu mēnešu maksājuma kavējumam, savukārt pārējās pašvaldībās – no piecu līdz astoņu mēnešu maksājuma kavējumam.
Ilgstoša problēma
EM ir secinājusi, ka ar hipotēku apgrūtināto dzīvokļu īpašumu skaits kopējā parādnieku apjomā veido nenozīmīgu daļu – 2,6%, tomēr šo īpašnieku parādi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, veido vairāk nekā trešo daļu no kopējo parādu apjoma.
Pētot parādu veidošanos, kā galvenos iemeslus var minēt:
Sagatavojot ziņojumu, EM ir secinājusi, ka situācijas jārisina divos pamatvirzienos. Lai ilgtermiņā novērstu parādu veidošanos, jāturpina darbs nodarbinātības veicināšanā. Savukārt, lai sekmētu esošo parādu efektīvu un ātru piedziņu, kā arī lai novērstu jaunu parādu veidošanos un mazinātu ļaunprātīgo nemaksātāju skaitu, ir nepieciešamas izmaiņas tiesību aktos.
Nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos
Ziņojumā minēti vairāki ceļi, kas ejami, lai nodrošinātu esošo parādu efektīvu un ātru piedziņu.
Galvenais – darbs ar parādnieku jāuzsāk jau parāda veidošanās sākumposmā, ar brīdi, kad maksājuma kavējums par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, nepārsniedz trīs līdz četru mēnešu vidējā maksājuma apmēra summu.
Šajā procesā nozīmīga loma ierādāma apsaimniekotāja dialogam ar dzīvokļu īpašniekiem.
Bez tam jāveicina parādu piedziņa ārpus tiesas, izmantojot personas, kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros veic parāda ārpustiesas atgūšanu kreditora vārdā vai uzdevumā attiecībā uz personu parādiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Plānots noteikt termiņus tiesvedības uzsākšanai pret dzīvokļa īpašnieku, ja tas atvēlētajā laikā nav nomaksājis izveidojušos parādu.
Paredzēts arī samazināt tiesvedības ilgumu, kā arī valsts nodevas apmērus par prasības pieteikumu iesniegšanu lietās par maza apmēra prasībām. Iecerēts pārskatīt nosacījumus personas aicināšanai uz tiesas sēdi ar publikāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" gadījumos, kad tā nav sastopama deklarētā dzīvesvietā.
"No 2006.gada parādsaistību apmērs pret rēķinos izrakstīto maksājumu apmēru pārsniedz vidēji 14 procentus."
EM plāno rosināt grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, papildinot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas obligātās darbības, kā arī pārvaldītāja pienākumus ar uzdevumu pēc noteikta termiņa notecējuma rakstveidā brīdināt dzīvokļa īpašnieku par parādsaistību esamību un aicināt tās nomaksāt.
Kopumā informatīvajā ziņojumā "Par pasākumiem ar dzīvokļa īpašuma lietošanu saistīto parādu problēmas risināšanai" secināts - ja dzīvokļa īpašums nav apgrūtināts ar hipotēku, parāda piedziņa ir iespējama.
Savukārt, ja īpašums ir apgrūtināts ar hipotēku un ķīlas vērtība pārsniedz īpašuma vērtību, cita regulējuma pilnveidošana, nemainot Civilprocesa likumā noteikto prasījumu apmierināšanas secību, problēmu ar parāda piedziņas iespējamību nevar atrisināt. Tad iespējama tikai kreditoru savstarpēja labprātīga vienošanās par attiecīgo maksājumu segšanu.
Medaļas otra puse
Neapšaubāmi, ka šā parādu kalna veidošanās iemesls ir ne tikai ļaunprātīgie nemaksātāji, bet arī sliktais dzīvojamo namu tehniskais stāvoklis, kas ir tiešs vaininieks lielajiem maksājumiem par siltumu. Par šo parādu veidošanās aspektu tika spriests starptautiskā konferencē "Daudzdzīvokļu māju pārvaldīšana un renovācija Latvijā un pasaulē".
"Šobrīd viens no Saeimas uzdevumiem ir izveidot tādu normatīvo aktu bāzi, kas sakārtotu valsts komunālās saimniecības sfēru," konferencē uzsvēra Saeimas deputāts, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Sakovskis. "Tā skartu ne tikai apsaimniekotājus, bet arī komunālo pakalpojumu piegādātājus. Šajā kontekstā svarīga ir dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas problēma, kas ir cieši saistīta ar pieaugošo parādu līmeni. Te vienīgā izeja ir dzīvojamo namu kompleksa renovācija."
"Mūsu valstī kopumā ir jāsiltina 78% daudzdzīvokļu namu, kas patērē divas reizes vairāk enerģijas, nekā ir nepieciešams," teica Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks Aino Salmiņš. "Mēs katru gadu importējam aptuveni 1,7 miljardus kubikmetru gāzes, no kuras apmēram 60% izmantojam centralizētai siltumapgādei, par to maksājot ap 324 miljoniem latu. Ja siltumu saražojam efektīvi, ar maziem zudumiem, tad līdz pat 50% to zaudējam mūsu namos.
"Parādu kalnu veidošanās iemesls ir ne tikai ļaunprātīgie nemaksātāji, bet arī sliktais dzīvojamo namu tehniskais stāvoklis."
Enerģijas tarifi lielajās pilsētās pēdējos sešos gados ir cēlušies 1,7 reizes, bet mazajās – 1,5 reizes. Kā liecina aptaujas, reizē ar tiem ik gadu aptuveni par 20% pieaug arī parādi. Aptuveni 40% no Latvijas mājsaimniecībām zemo ienākumu dēļ šos rēķinus gluži vienkārši nespēj apmaksāt."
Ziemas mēnešos mājsaimniecību budžetos maksa par siltumenerģiju veido 80% no visiem komunālajiem maksājumiem. Turklāt uzkrātie parādi un to apjoma pieaugums apdraud visu iedzīvotāju tiesības saņemt garantētus pakalpojumus.
"Arvien vēl aktuāla ir hipotekāro parādnieku problēma," uzskata A.Salmiņš. "Ir pienācis laiks vienoties ar bankām par labāko šīs situācijas risinājumu."
"Ja likumdošana lēnām tiek sakārtota, arvien vēl neatbildēts paliek jautājums – ko darīt, ja ir tiesas spriedums, bet no parādnieka piedziņa nav iespējama. Kurš maksās parādu?" sprieda Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes loceklis Artis Rimma.
Diemžēl šis jautājums pagaidām paliek bez atbildes.
Parādu lietas jārisina tiesā
"Igaunijā uzņēmumu darbību namu apsaimniekošanas sfērā regulē astoņi likumi. To darbu nosaka standarti, normas, kā arī tradīcijas," stāstīja Igaunijas pārvaldnieku asociācijas EKHHL vadītājs Juris Kronstroms. "Normatīvo aktu starpā var minēt likumu par dzīvokļa īpašumu, dzīvokļu biedrībām un citus. Igaunijā ir pieņemti arī standarti. Piemēram, nekustamā īpašuma uzturēšanas standarts. Savukārt EKHHL ir pieņēmusi Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas labo tradīciju kodeksu.
Šīs konferences laikā visai bieži skanēja frāzes – "politiķi nedzird" un "bankas neļauj". Apsaimniekotājiem taču arī ir savas intereses un tiesības! Tās ir jāaizstāv tiesā.
Igaunijā parādus par dzīvokļu lietošanas maksājumiem tiesas izskata parastā vai paātrinātā veidā. Spriedums stājas spēkā 30 dienu laikā, ja viena no pusēm to nav pārsūdzējusi. Savukārt tiesu izpildītājs pieņem lēmumu par dzīvokļa pārdošanu. Ja nepietiek naudas parāda segšanai, tad atlikusī daļa pāriet jaunajam mitekļa īpašniekam. Šādos gadījumos nav jāiet uz bankām, bet gan jādodas uz tiesu."
Ja Latvijā īpašniekam pieder dzīvoklis un visai mistiskā kopīpašuma daļa, tad Somijā cilvēks iegādājas nevis dzīvokli, bet gan tā lietošanas tiesības, kas tad arī ir tirgus objekts. Dzīvojamās mājas šajā zemē pārvalda dzīvokļu lietotāju sabiedrības, kuras ir juridiskas personas. Tās atbild par visiem nama uzturēšanas jautājumiem.
"Somijā cilvēks iegādājas nevis dzīvokli, bet gan tā lietošanas tiesības."
Savukārt mājas apsaimniekošanu organizē valde un īpašuma izpilddirektors, taču svarīgi jautājumi tiek izlemti kopsapulcēs, kas parasti tiek sasauktas reizi gadā.
Dzīvokļa lietotāji katru mēnesi maksā noteiktu summu (vidējo gada maksājumu) par īpašuma uzturēšanu. Tajā ir iekļauta arī maksa par siltumu, ūdeni, gāzi un citiem pakalpojumiem. Piemēram, 2010.gadā vidējās izmaksas bija aptuveni 3,55 eiro par kvadrātmetru mēnesī. Jāpiebilst, ka vidējā dzīvokļu platība Somijā ir apmēram 60 kvadrātmetru."
"Ja dzīvokļa īpašnieks nevar samaksāt rēķinu, tad dzīvokļu lietotāju sabiedrības valde pieņem lēmumu, ka parādniekam dzīvoklis ir jāatstāj," situāciju kaimiņzemē skaidroja Somijas kompānijas KIINKO attīstības nodaļas vadītāja Marja Lina Sallinena. "Ja iekrājies divu mēnešu parāds, dzīvokļa lietotājs saņem valdes sūtītu atgādinājumu ar lūgumu divu nedēļu laikā segt attiecīgo summu. Ja šis lūgums tiek ignorēts, tiek sasaukta kopsapulce, kas lemj par parādnieka izlikšanu no dzīvokļa."
Taču kopumā, uzsver M.L.Sallinena, somi parasti par dzīvokļa tēriņiem maksā un šādi gadījumi ir visai reti.
