NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Mudīte Luksa
LV portāls
28. martā, 2012
Lasīšanai: 13 minūtes
2
2

Latvija kļūst iecienīta robežpārkāpēju tranzītvalsts

Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Robežas pārkāpēju un patvēruma meklētāju skaits Latvijā pēdējos gados krasi pieaudzis.

FOTO: A.F.I.

Cilvēki un nauda meklē vietu, kur ir labāk. Šī atziņa ir veca kā pasaule, un, tā kā Latvija nav no valstīm, kam Eiropas Savienībā pašlaik klātos vislabāk, nav pamata domāt, ka būtu daudz cilvēku no trešajām valstīm, kuri lauztos pāri robežām, lai šeit apmestos uz pastāvīgu dzīvi. Taču Latvijai ir viena vilinoša īpašība – tās austrumu robeža ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža. Un daudzi mūsu valsti izvēlas kā tranzīta ceļu, pa kuru vēlas nokļūt tālāk Eiropā – uz Skandināvijas valstīm, Vāciju, Franciju, Lielbritāniju un citām vietām. Tādējādi it sevišķi pēdējā laikā Latvija nelegālajiem imigrantiem un patvēruma meklētājiem kļuvusi par iekārojamāko valsti Baltijā.

Robežpārkāpēju arvien vairāk

Kā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotie dati, pērn patvērumu Latvijā lūguši 335 ārzemnieki. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, 2011.gadā patvēruma meklētāju skaits ir bijis rekordaugsts: piemēram, 2006.gadā patvēruma lūgumi bija saņemti tikai no astoņām personām, gadu vēlāk – no 34, savukārt 2009. un 2008.gadā attiecīgi no 52 un 51 personas.

Kopumā to cilvēku skaits, kuri nelikumīgi šķērsojuši robežu, ir bijis krietni lielāks par šiem vairāk nekā trim simtiem cilvēku, kas ir lūguši patvērumu, komisijas sēdē 14.martā sacīja Valsts robežsardzes (VRS) priekšnieks Normunds Garbars. Patvērumu pieprasot aptuveni 30% no visām personām, kas atklātas robežšķērsošanas vietās, uz "zaļās" robežas un atsevišķos gadījumos arī valsts iekšienē.

"Pērn esam konstatējuši ārkārtīgi lielu pieaugumu attiecībā uz mēģinājumiem šķērsot robežu nolūkā iekļūt Eiropas Savienībā un pēc tam pieprasīt patvērumu kādā no dalībvalstīm. Robežu šķērso personas ar viltotiem dokumentiem, bez dokumentiem un īpaši ir vērojams pārkāpumu skaits ārpus robežšķērsošanas vietām, uz tā dēvētās zaļās robežas," stāsta VRS priekšnieks.

Šeit konstatēto pārkāpumu un aizturēto trešo valstu pilsoņu skaits joprojām nepārsniedz simtu, bet kopējais pārkāpumu skaits ir četras reizes lielāks nekā 2007.gadā, kad Latvija pievienojās Šengenas teritorijai. "Aktuālākais ir tas, ka Latvija ir kļuvusi par valsti, uz kuru ir lielākais spiediens attiecībā uz mēģinājumiem nelikumīgi iekļūt Eiropas Savienībā," uzsvēra N.Garbars. "Kopumā esam konstatējuši 217 epizodes ar viltotiem ceļošanas dokumentiem. Šie ir cilvēki, kuri mēģinājuši iekļūt robežšķērsošanas vietās – caur lidostu un dzelzceļu. Piemēram, Igaunijā pagājušajā gadā konstatēti tikai 20 šādi gadījumi."

Nelegālie imigranti no Āfrikas

"Latvija šobrīd ir definēta kā valsts, kura no Baltijas valstīm visvairāk ir pakļauta mēģinājumiem nelikumīgi iekļūt ES, izmantojot robežšķērsošanas vietas. Galvenie virzieni ir no Krievijas un Baltkrievijas. No Krievijas cilvēki mēģina iekļūt Latvijā no Maskavas pa dzelzceļu; gandrīz ik dienu rīta reisā Maskava–Rīga Zilupes robežšķērsošanas vietā uz Latvijas valsts robežas tiek izsēdināti un aizturēti viens vai divi nelegālie imigranti no Āfrikas, pārsvarā Kongo Demokrātiskās Republikas pilsoņi. Lielāko daļu nelikumīgo imigrantu izdodas nogādāt atpakaļ Krievijā.

Otrs robežšķērsošanas virziens ir no Sanktpēterburgas, kas savukārt tiek izmantots, lai nelikumīgi šķērsotu "zaļo" robežu. Šā gada pirmajos divos mēnešos jau ir aizturēti Alžīrijas un citu Ziemeļāfrikas valstu pilsoņi, kuri mēģinājuši šķērsot Latvijas robežu kājām," sacīja N.Garbars. Viņš uzsvēra, ka lielais robežpārkāpēju skaits ir atklāts, pateicoties robežsargu profesionalitātei un rīcībspējai.

"Latvijai ir viena vilinoša īpašība – tās austrumu robeža ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža."

Tiekoties ar VRS priekšnieku, arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti secināja: kaut arī aizvadītajā gadā robežas nelikumīgas šķērsošanas mēģinājumu skaits audzis, tomēr robežsargi savus pienākumus pilda profesionāli, neļaujot nelegālajiem imigrantiem iekļūt Latvijā un doties tālāk uz citām Šengenas zonas valstīm.

"Piemēram, pagājušajā gadā nebija neviena gadījuma, kad Dublinas konvencijas ietvaros no citas Šengenas zonas valsts uz Latviju būtu atgriezts kāds nelikumīgais imigrants, kurš ar viltotiem dokumentiem vai citādi būtu šķērsojis Latvijas robežu, mūsu robežsargu nepamanīts. Tas ir labs apliecinājums Latvijas robežsargu profesionalitātei," uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

Ņemot vērā, ka liela daļa mēģinājumu pāri robežai pārvest nelikumīgos imigrantus no Āfrikas tiek rūpīgi organizēti Krievijā, deputāti uzsvēra nepieciešamību aktivizēt sadarbību ar Krievijas tiesībsargājošajām iestādēm.

Komisija vienojās oficiālā vēstulē aicināt Ministru kabinetu rast iespēju atjaunot robežsardzes sakaru virsnieka darbu Krievijā. N.Garbars atzina, ka iepriekš tieši Maskavā strādājošā sakaru virsnieka ieguldījums un tiešie kontakti Krievijā palīdzēja likvidēt vairākus nelikumīgo imigrantu transportēšanas kanālus.

Galvenais – rīkoties operatīvi

Robežsardzes kapacitāte attiecībā uz spēju konstatēt nelegālās imigrācijas mēģinājumus robežšķērsošanas vietās, arī uz "zaļās" robežas pašlaik ir pietiekama, norādīja VRS priekšnieks.

Kā informē VRS, ir pastiprināta kaimiņvalstu tiesībsargājošo institūciju sadarbība pie iekšējām robežām, uz Latvijas-Lietuvas un Latvijas–Igaunijas robežas darbojas abu valstu kopējie VRS, Valsts policijas un muitas kontaktpunkti, kas nodrošina operativitāti informācijas apmaiņas jomā, īpaši pārrobežas noziedzības apkarošanas jautājumos.

Pie iekšējām robežām ikdienā darbojas imigrācijas mobilās patruļas, kuras izvēles kārtībā veic imigrācijas pārbaudes aizdomīgām personām un transportlīdzekļiem Latvijas Republikas teritorijā pēc to valsts robežas šķērsošanas.

Lai nodrošinātu nelegālo imigrantu pārvadāšanā iesaistītās organizētās noziedzības apkarošanu un kriminālizmeklēšanas veikšanu, īpašā veidā tiek organizētas regulāras pārrobežu novērošanas un vajāšanas operācijas.

"Robežsardzes kapacitāte nelegālās imigrācijas mēģinājumu atklāšanā ir pietiekama."

Taču ir jāņem vērā robežpārkāpumu skaita dinamika: ja, piemēram, uz "zaļās" robežas 2007.gadā bija 22 robežpārkāpumi, bet pērn – jau 94, tad tuvā nākotnē tomēr nāksies gādāt par robežsardzes rīcībspējas stiprināšanu. Jo vairāk tādēļ, ka īpaši svarīgi šos pārkāpumus ir ne tikai operatīvi atklāt, bet arī sadzīt pēdas un robežpārkāpējus notvert.

"Šobrīd mums ir ļoti stabila un pozitīva sadarbība ar Krievijas pusi saistībā ar cilvēkiem, kuri tiek aizturēti uz Krievijas robežas. Ja vilcienā konstatējam Kongo pilsoni, kam ir derīga, bet noslēgta Krievijas vīza (jo viņš izbrauc no šīs valsts), bet uzrādījis viltotu uzturēšanās atļauju kādā no ES valstīm, šis cilvēks tiek "noņemts" no vilciena, uzsākts process par viltotu dokumentu izmantošanu, kārtotas formalitātes par viltotā dokumenta izņemšanu, un cilvēks tiek vests uz Terehovu, kur tiek nodots Krievijas pusei. Mūsu galvenais uzdevums ir šīs procedūras paveikt iespējami ātrāk," stāstīja N.Garbars. Ja process ievelkas kaut vai pāris dienu garumā, var rasties problēmas ar nelegālā iebraucēja nodošanu Krievijas pusei.

Tiesības dzīvot Latvijā iegūst nedaudzi

Ja cilvēks aizturēšanas brīdī pieprasa patvērumu, tad tiek noformēts dokuments par patvēruma pieprasīšanu un viņa izklāstītajiem iemesliem, kādēļ tas nepieciešams. Ja nav acīmredzama pamata cilvēku aizturēt, viņam tiek izsniegts patvēruma meklētāja dokuments un šo personu nogādā PMLP Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā Muceniekos.

Ja ir tiesisks pamats robežpārkāpēju aizturēt – nav personas identitāti apliecinošu dokumentu, ir ierosināts kriminālprocess par viltotu dokumentu izmantošanu  –, cilvēks nonāk VRS Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā "Daugavpils", kas ir slēgta tipa iestāde. Taču nelegālie ieceļotāji Daugavpilī uzturas līdz brīdim, kamēr tiesa atļauj to darīt; vidēji uzturēšanās laiks šeit nepārsniedz divus mēnešus. Tālāk ir faktiski divi risinājumi: ja ir pieņemts lēmums par atteikumu piešķirt patvērumu, tad cilvēku izraida no valsts - vai nu atpakaļ uz Krieviju, vai viņa mītnes zemi. Ja ir rasts tiesisks pamatojums, cilvēkam piešķir bēgļa vai alternatīvo statusu, kas arī dod tiesības dzīvot Latvijā, tad viņu atbrīvo un pārvieto uz Muceniekiem.

Bēgļa statuss pērn 335 gadījumos piešķirts deviņām personām, un vēl 18 ārzemnieki saņēmuši alternatīvo statusu, taču lielākajā daļā gadījumu PMLP eksperti konstatējuši, ka patvēruma pieprasītāji ir bijuši ekonomiskie migranti, kuri Eiropā ieradušies nolūkā uzlabot savu ekonomisko situāciju, nevis bēguši no reāliem draudiem vai vajāšanas savā valstī. Uz šādām personām patvēruma sistēma neattiecas, un tās tiek sūtītas atpakaļ.

Patvēruma likums paredz, ka starptautisko aizsardzību var piešķirt tikai personām, kas savā izcelsmes valstī tiek vajātas rases, tautības, reliģiskās, sociālās piederības vai politiskās pārliecības dēļ, kurām draud nāvessods vai spīdzināšana, necilvēcīga izturēšanās vai to dzīvība ir apdraudēta bruņotajos konfliktos.

Taču, kā informēja N.Garbars, bieži vien robežšķērsošanas vietā aizturētās personas vai nu ir iemācījušās tekstu, vai jau sagatavojušas papīru, uz kura rakstīts, ka šis cilvēks Latvijā lūdz patvērumu.

No Muceniekiem aizmūk daudzi

Kā komisijas sēdē skaidroja PMLP priekšnieks Vilnis Jēkabsons, ar ES normatīvajiem aktiem ir noteikts, ka patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs ir vaļēja tipa iestāde. Nonākot Muceniekos, ārzemnieki tiek iepazīstināti ar iekšējās kārtības noteikumiem: ja viņi vēlas doties pie draugiem, izbraukt uz pilsētu, viņiem par to jāpaziņo centra darbiniekam, kurš dežūrē visu diennakti. Bet patvēruma meklētājiem nav obligāti jādzīvo minētajā centrā, viņi var īrēt mājokli citur, bet par to jāpaziņo PMLP un arī VRS. Ja cilvēki šos noteikumus ignorē un tiek pieķerti, tad viņus nosūta uz Daugavpili.

Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs ir izveidots tā, lai tajā ērti varētu vienlaikus uzturēties 100 ārzemnieku. Ja viņu skaits strauji pieaugtu, centrā varētu izmitināt līdz 200 cilvēkiem. Pašlaik Muceniekos uzturas aptuveni 80 patvēruma meklētāju, kas vēl gaida lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.

"Pērn bēgļa statuss no 335 personām piešķirts deviņos gadījumos."

Centra iemītniekiem ir nodrošināti apstākļi elementāro vajadzību apmierināšanai - vieta istabiņā, kopīga virtuve ar visu nepieciešamo aprīkojumu un traukiem, ir iespēja izmantot veļas mazgātavu, datorus, neliela sporta zāle, bērnu rotaļistaba un bibliotēka.

Kā LV portālu informēja PMLP sabiedrisko attiecību speciālists Andrejs Rjabcevs, laikā, kamēr patvēruma meklētājs uzturas Latvijā, viņam tiek nodrošināts valsts pabalsts pusotra lata dienā, kas paredzēts pārtikas un pirmās nepieciešamības preču iegādei. Patvēruma meklētāji paši iepērkas veikalā un gatavo sev ēdienu.

Tiklīdz ārzemnieks saņēmis bēgļa vai alternatīvo statusu, dokumentu un uzturēšanās atļauju dzīvošanai Latvijā, viņam valsts nodrošinātā pajumte Muceniekos vairs nav pieejama. No šī brīža viņam patstāvīgi jāsāk dzīve gluži jaunā vietā un jaunos apstākļos. Sākumā bēgļiem valsts 12 mēnešu garumā nodrošina pabalstu 180 latu apmērā, kā arī latviešu valodas kursus valodas apgūšanai, bet personām ar alternatīvo statusu - pabalstu deviņu mēnešu garumā. Pēc tam ārzemniekam pašam ir jāspēj sevi nodrošināt.

"Nereti ir gadījumi, kad patvēruma meklētāji padzīvo kādu laiku centrā, tad patvaļīgi aizbēg un neatgriežas. Pēc tam uzzinām, ka šīs personas ir mēģinājušas doties saviem spēkiem dziļāk Eiropā, lai nelegāli apmestos vai lūgtu patvērumu tādās valstīs kā Vācija vai Francija. Taču tas nav iespējams, jo tā dēvētā Dublinas regula liedz patvēruma meklētājam pašam izvēlēties valsti pēc kaut kādiem ekonomiskiem, sociāliem vai citiem faktoriem - viņam patvērums ir jāprasa pirmajā valstī, kuras robežu viņš šķērso. Tas nozīmē, ka pat tad, ja šie patvēruma meklētāji parādās kādā citā Eiropas valstī vai tiek kaut kur aizturēti, viņi tiek sūtīti atpakaļ uz Latviju," informē A.Rjabcevs.

Šeit gan jānorāda uz vēl vienu jaunu problēmu, ko uzsvēra arī N.Garbars: no Muceniekiem "pazūd" liels skaits iemītnieku, un viņu pārvietošana uz citām ES valstīm tagad nereti notiek organizēti, ar to nodarbojas trešo valstu pilsoņi, kuri ieguvuši likumīgas uzturēšanās atļaujas Latvijā.
Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU