SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
01. augustā, 2011
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Drošība
3
3

Ārzemnieki Latvijā bez uzraudzības nepaliek

PMLP apkopotā statistika šī gada 1. janvārī liecina: Latvijā uzturējās 42 054 ārzemnieki ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām un 13 557 ārzemnieki ar termiņuzturēšanās atļaujām.

FOTO: A.F.I.

Vērtējot ārzemnieku skaitu, kas valstī uzturas ar derīgām pastāvīgās uzturēšanās atļaujām, no 2002. līdz 2011. gadam, vērojams iebraukušo pakāpenisks kāpums. Tāpēc arvien svarīgāk kļūst tas, lai pēc ārzemnieka ieceļošanas Latvijas Republikas teritorijā netiktu aizmirsts par viņa turpmākās darbības pārraudzību.

Imigrācijas likuma I nodaļas 1. panta pirmais punkts skaidro, ka ārzemnieks ir persona, kura nav Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis. Nav atšķirība starp vārdiem "ārzemnieks" un "ārvalstnieks”, tie lietojami kā sinonīmi.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs norāda: „Ir jāizdala divas dažādas ārzemnieku kategorijas - ES dalībvalstu pilsoņi, kuriem ir brīvas pārvietošanās tiesības visā ES zonā, un trešo valstu pilsoņi, kuriem lielākoties iebraukšanai Latvijā ir nepieciešams saņemt vīzu. Nekādas īpašas reģistrēšanās nav nepieciešamas ne vieniem, ne otriem, taču tiek sekots līdzi, lai uzturēšanās laiks nepārsniegtu maksimāli atļauto un, ja ārzemnieks ir ieceļojis ar vīzu, tad lai viņš valsti pamestu vīzas derīguma termiņa laikā.”

Veicot kontroles mehānismus, PMLP vadās pēc ziņām, kas atrodas vienotajā  Migrācijas informācijas sistēmā.

Kā informē Valsts robežsardzē (VRS), viens no tās uzdevumiem ir kontrolēt, kā tiek ievēroti noteikumi par ārzemnieku ieceļošanu, uzturēšanos, izceļošanu un tranzītu Latvijas Republikas teritorijā. „Piemēram, šogad jūlija pirmajās piecās dienās LR ārējo robežu šķērsoja aptuveni 5 tūkstoši trešo valstu valstspiederīgie, kuriem Latvijas diplomātiskajās vai konsulārajās iestādēs ārvalstīs ir izsniegtas īstermiņa vīzas. Šie ieceļotāji pamatā tiek kontrolēti, izmantojot Valsts robežsardzē pieejamās informācijas sistēmas, t.i., Nacionālo vīzu informācijas sistēmu un Valsts robežsardzes elektroniskās informācijas sistēmu. Īpašs reģistrs uzturēts netiek.

Vēl trešo valstu valstspiederīgie tiek kontrolēti, VRS amatpersonām veicot imigrācijas kontroles pasākumus valsts iekšienē (viesnīcās, viesu namos u.c.). Ja tiek konstatēts, ka ārzemnieks LR teritoriju nav atstājis vīzā noteiktajā laikā, saskaņā ar normatīvajiem aktiem viņam tiek anulēta vai atcelta vīza, izsniegts izbraukšanas rīkojums vai ārzemnieks tiek aizturēts Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā un pēc procesuālo darbību veikšanas no LR tiek izraidīts.

Ja ir konstatēta ārzemnieka nelikumīga uzturēšanās Latvijā un ja ir pamats uzskatīt, ka viņš izvairīsies no izraidīšanas procedūras vai traucēs tās sagatavošanu, vai pastāv ārzemnieka bēgšanas iespējamība, ārzemnieku izraida piespiedu kārtā. Lai nodrošinātu izraidīšanas procedūru, ārzemnieku (izņemot personu, kas nav sasniegusi 14 gadu vecumu) var aizturēt un ievietot nelegālo imigrantu izmitināšanas centrā Daugavpilī vai speciālās telpās. Aizturēšanas brīdī sastāda protokolu,” informāciju sniedz Valsts robežsardzes pārstāvji.

VRS ir tiesības ārvalstnieku aizturēt līdz 10 diennaktīm. Aizturēt ilgāk par 10 diennaktīm ir tiesīga tikai tiesa. PMLP pieņem lēmumu un izdod rīkojumu par izbraukšanu.

"Lai sekotu līdzi valstī iebraukušo personu tālākai rīcībai, Valsts robežsardze veic pārbaudes gan dzīvesvietās, gan uzņēmumos."

A. Rjabcevs vēsta: „Tas nosaka, ka personai noteiktu dienu laikā ir jāpamet valsts, un personai šis lēmums ir jāizpilda. Ja persona nav izpildījusi šo rīkojumu, tiek pieņemts lēmums par piespiedu izraidīšanu, kas paredz personas piespiedu nosūtīšanu uz to valsti, no kuras tā ieceļojusi. Pārkāpjot imigrācijas nosacījumus, persona tiek iekļauta tā saucamajā melnajā sarakstā jeb personu sarakstā, kam valstī un visā Šengenas zonā ir liegta iebraukšana.”

Pamatojums ārzemnieka piespiedu izraidīšanai ir:

1. Lēmums par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu (pieņem Valsts robežsardze vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, kompetence ir noteikta Imigrācijas likumā);

2. Tiesas spriedums krimināllietā ar papildsodu - izraidīšana no valsts;

3. Atzītais citas ES dalībvalsts lēmums par piespiedu izraidīšanu (lēmumu par atzīšanu pieņem Valsts robežsardze vai PMLP, atkarībā no tā, kas konstatēja).

Valsts robežsardze veic ārzemnieka identificēšanu un ceļošanas dokumenta noformēšanu (ja ārzemnieka rīcībā nav dokumenta), plāno izraidīšanas maršrutu, rezervē biļetes, kā arī veic ārzemnieka fizisku piespiedu izraidīšanu, ja nepieciešams konvojējot viņu līdz izraidīšanas galamērķa valstij.

Lai sekotu līdzi valstī iebraukušo personu tālākai rīcībai pēc ieceļošanas Latvijas Republikā, Valsts robežsardzes darbinieki veic ārzemnieku uzraudzību valsts iekšienē, lai pārliecinātos, ka persona ir ieceļojusi tieši ar to mērķi, ko norādījusi vīzas pieteikumā. Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Administratīvās pārvaldes Koordinācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore Jevgēnija Pozņaka skaidro: „Latvijā ārzemnieku uzraudzību valstī veic Valsts robežsardze saskaņā ar Robežsardzes likumu, Imigrācijas likumu, Patvēruma likumu,  Latvijas Republikas valsts robežas likumu un šiem likumiem pakārtotiem Ministru kabineta noteikumiem.” Tiek kontrolēts tas, vai ārzemnieks neuzturas Latvijā ilgāk par 90 dienām bez uzturēšanās atļaujas. Valsts robežsardze veic pārbaudes gan dzīvesvietās, gan uzņēmumos. Uzņēmumos pārbauda, lai ārvalstnieki tiktu nodarbināti legāli un būtu saņēmuši darba atļaujas.

Uzturēšanās atļaujas

A. Rjabcevs stāsta: „Iebraucējiem no tā saucamajām augsta riska valstīm (valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju, veic papildu pārbaudi, iespējams apskatīties MK 21.06.2010. noteikumos Nr. 554) ir jārēķinās, ka, uzturoties Latvijā, laiku pa laikam robežsargi tos var apciemot, lai pārliecinātos, vai viss atbilst likumu prasībām. Šāda kontrole attiecas arī uz tiem ārzemniekiem, kas saņem uzturēšanās atļaujas. Ir bijuši gadījumi, kad ārzemnieks ar aprēķinu apprecas ar Latvijas pilsoni, bet izrādās, ka pāris nemaz kopā nedzīvo un nekad nav dzīvojuši. Jaunais vīrs jau sen ir devies peļņā uz citām valstīm, un starp laulātajiem nav vispār nekādu sakaru. Tā tātad ir fiktīva laulība, kas nodibināta ar mērķi ārzemniekam saņemt uzturēšanās atļauju Latvijā un līdz ar to arī pārvietošanās iespējas Eiropas Savienībā.”

Valsts robežsardzē vērš uzmanību: „Valsts robežsardzes amatpersonas pēc Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes pieprasījuma kontrolē, vai laulība, kas noslēgta starp ārzemnieku un Latvijas valsts piederīgo, ir monogāma, vai laulātie dzīvo kopā un vai viņiem ir kopīga mājsaimniecība. Šis ir priekšnoteikums, lai Imigrācijas likuma noteiktajā kārtībā ārzemniekam izsniegtu termiņuzturēšanās atļauju vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Valsts robežsardzes amatpersonas par konstatēto informē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, kas pieņem lēmumu izsniegt/neizsniegt, reģistrēt/nereģistrēt uzturēšanās atļauju vai anulēt iepriekš izsniegto uzturēšanās atļauju.”

"Ieceļojot Latvijas teritorijā ar vīzu, maksimālais uzturēšanās laiks nedrīkst pārsniegt 90 dienas pusgada laikā."

Uzturēšanās atļauja ir ielīme ārzemnieka pasē, kas apliecina, ka personai ir tiesības iebraukt un dzīvot Latvijā noteiktu laiku (termiņuzturēšanās atļaujas) vai pastāvīgi (pastāvīgās uzturēšanās atļaujas). Termiņuzturēšanās atļaujas tiek izsniegtas līdz 5 gadiem, savukārt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ir bez termiņa, taču tās ik pēc pieciem gadiem ir jāpārreģistrē (bez pārreģistrācijas nav derīgas). Pastāvīgās uzturēšanās atļaujas formē PMLP, tās tiek izsniegtas tajos gadījumos, kad persona jau piecus gadus legāli nodzīvojusi Latvijā un iemācījusies valsts valodu.

Ārzemnieki ir informēti par uzturēšanās atļauju nepieciešamību. Tā ir ierasta kārtība visās valstīs, un ārzemnieki ar to rēķinās. Trešo valstu (jebkura valsts, izņemot ES dalībvalsti, Eiropas Ekonomikas zonas valsti un Šveices Konfederāciju) pilsoņiem, kas ierodas Latvijā ar vīzu, maksimālais uzturēšanās laiks Latvijas Republikas teritorijā nedrīkst pārsniegt 90 dienas pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas.

„Taču gadījumos, ja ārzemnieks ir nodibinājis ģimeni ar kādu Latvijas pilsoni vai nepilsoni, iestājies Latvijas augstskolā, ir uzaicināts kā augsti kvalificēts darbinieks u.c., ar šīm 90 dienām nepietiek. Tādos gadījumos ārzemnieks noformē uzturēšanās atļauju, kas dod tiesības legāli dzīvot un atsevišķos gadījumos arī strādāt Latvijā. Parasti ārzemnieks vispirms saņem termiņuzturēšanās atļauju, bet pēc pieciem Latvijā nodzīvotiem gadiem viņš var prasīt pastāvīgo uzturēšanās atļauju. Un tad savukārt, ja viņš vēl piecus gadus nodzīvo Latvijā ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju, ārzemnieks var uzsākt naturalizācijas procesu, lai kļūtu par Latvijas pilsoni,” informē A. Rjabcevs.

PMLP apkopotā statistika šī gada 1. janvārī liecina: Latvijā uzturējās 42 054 ārzemnieki ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām un 13 557 ārzemnieki ar termiņuzturēšanās atļaujām.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU