Kas ir pierobeža, un kā rīkoties, uzturoties tajā

Tā kā pierobežas sastāvā ir arī pierobežas josla un valsts robežas josla, pastāv trīs režīmi, kas jāievēro, – pierobežas režīms, pierobežas joslas režīms un valsts robežas joslas režīms. Iedzīvotājiem gan jāņem vērā, ka drīzumā gaidāmas izmaiņas Latvijas Republikas valsts robežas likumā un līdz ar to mainīsies arī noteikumi, kas jāievēro, uzturoties pierobežā.

Pierobeža, ārējā un iekšējā robeža

Pierobeža ir noteikta teritorija, kas Latvijā gar ārējo sauszemes robežu ir ne šaurāka par 30 kilometriem, bet gar iekšējo sauszemes robežu – ne šaurāka par 15 kilometriem, sākot no valsts robežas.

Ārējā robeža ir Latvijas Republikas valsts robeža ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku. Šo robežu var šķērsot robežšķērsošanas vietās, kur notiek pasu kontrole (muitā), saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.704  "Noteikumi par robežšķērsošanas vietām un tajās veicamajām pārbaudēm". Iekšējā robeža ir Latvijas Republikas valsts robeža ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju. Uzturoties pierobežas joslā pie ārējām robežām, ir nepieciešama speciālā caurlaide, kas ļauj uzturēties pierobežas joslā, bet pierobežas joslā pie iekšējām robežām šī caurlaide nav nepieciešama.

"Uzturoties pierobežas joslā pie ārējām robežām, ir nepieciešama speciālā caurlaide"

Pierobeža ir nepieciešama, lai novērstu gadījumus, kad kāda persona nelikumīgi šķērso ārējo robežu vai pārvieto mantas un preces pāri ārējai robežai ārpus noteiktajām robežšķērsošanas vietām. Tā ir nepieciešama, lai nodrošinātu tādu pasākumu veikšanu, kuri kompensē robežkontroles atcelšanu pie iekšējās robežas un organizētu pārrobežu sadarbību noziedzības apkarošanā.

Pierobežas sastāvdaļas ir pierobežas josla un valsts robežas josla. Pierobežu, pierobežas joslu un valsts robežas joslu dabā iezīmē ar norādījuma zīmēm un informatīvām norādēm. Norādījuma zīmju un informatīvo norāžu paraugus un uzstādīšanas kārtību nosaka MK noteikumi Nr.674 "Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas un valsts robežas joslas norādījuma zīmju un informatīvo norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību".

Pierobežas režīms

Pierobežas režīms ir speciāli izstrādāti noteikumi, kas jāievēro noteiktajā teritorijā. Pierobežas režīms attiecas uz ārzemniekiem un Nacionālo bruņoto spēku vienību vai tiesībaizsardzības iestāžu vienību manevriem vai mācībām. Ārzemniekam, uzturoties pierobežā, ir pienākums pēc Valsts robežsardzes (VRS) amatpersonas pieprasījuma apliecināt savu identitāti un uzrādīt derīgu ceļošanas dokumentu, kā arī dokumentu, kas apliecina statusu, kādā viņš uzturas Latvijas Republikā. Stingrāki noteikumi, kas attiecas uz lielāku personu loku, ir pierobežas joslā un valsts robežas joslā.

Pierobežas josla un tās režīms

Pierobežas josla ir ne platāka par diviem kilometriem, sākot no valsts robežas. Tā nepieciešama, lai nodrošinātu Latvijas teritorijas apsardzībai un robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus, kā arī robežu uzraudzību ārējai sauszemes robežai piegulošajā teritorijā.

Personai, kas nav deklarējusi dzīvesvietu attiecīgajā novadā, novada pagastā vai pilsētā, kurā noteikta pierobežas josla, uzturoties pierobežas joslā, pēc VRS amatpersonas pieprasījuma jāuzrāda personu apliecinošs dokuments un speciālā caurlaide, kas ļauj uzturēties pierobežas joslā, izņemot gadījumu, kad šāda caurlaide nav nepieciešama. Ja persona pilda dienesta pienākumus pierobežas joslā pēc pieprasījuma jāuzrāda valsts pārvaldes iestādes vai pašvaldības amatpersonas dienesta apliecība.

"Speciālās caurlaides jāsaņem, tikai uzturoties pie ārējām robežām."

Pierobežas joslā aizliegta būvju un objektu celtniecība un novietošana, kas var traucēt robežsargu darbu, piemēram, kāda būve var nosprostot piekļūšanu robežkontroles objektiem. Pierobežas joslā nav atļauts izvietot brīvības atņemšanas iestādes un psihiatriskā profila ārstniecības iestādes. Lai šajā joslā veiktu darbus, kas saistīti ar pirotehniku, šaušanu un spridzināšanu, tie jāsaskaņo ar attiecīgo VRS teritoriālo struktūrvienību vismaz divas nedēļas pirms šo darbu uzsākšanas un jāsaņem atļauja šo darbu veikšanai citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Publiskus pasākumus, medības, komercdarbību pierobežas joslā organizē saskaņā ar atbilstošajiem kārtību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. 

VRS pierobežas joslā ir tiesības slēgt lauku vai mežu ceļus, tiltus, kas iet pāri ārējai robežai, vai izveidot uz tiem šķēršļus un uzstādīt informatīvas zīmes, darot to zināmu vietējai pašvaldībai un zemes īpašniekiem, lai nepieļautu nelikumīgu ārējās robežas šķērsošanu.

Speciālās caurlaides

Lai uzturētos pierobežas joslā, personām no 15 gadu vecuma nepieciešama VRS izsniegta speciālā caurlaide. Ir divu veidu caurlaides – pastāvīgās caurlaides un terminētās caurlaides. Pastāvīgo caurlaidi izsniedz personai, kurai pierobežas joslā pieder nekustamais īpašums un kura nav deklarējusi dzīvesvietu attiecīgajā novadā, novada pagastā vai pilsētā, kurā noteikta pierobežas josla. Terminēto caurlaidi izsniedz personai, kura vēlas uzturēties pierobežas joslā. To izsniedz uz laiku, kurā nepieciešams uzturēties pierobežas joslā, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu. 

"Speciālās caurlaides jāsaņem, tikai uzturoties pie ārējām robežām. Pie 
iekšējām robežām (ar Lietuvu un Igauniju) caurlaides nav nepieciešamas," norāda VRS Galvenās pārvaldes Administratīvās pārvaldes Koordinācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore Jevgēnija Pozņaka.

"Personu uzturēšanās valsts robežas joslā, izņemot atsevišķus gadījumus, ir aizliegta."

Caurlaide, uzturoties pie ārējām robežām, personai nav nepieciešama gadījumos, kad:

• persona, kas ir deklarējusi dzīvesvietu attiecīgajā novadā, novada pagastā vai pilsētā, kurā ir noteikta pierobežas josla, uzturas šā novada un blakus esošā novada pierobežas joslā; 
• persona pārvietojas pa valsts autoceļu, kas šķērso pierobežas joslu; 
• valsts pārvaldes iestādes vai pašvaldības amatpersona (darbinieks) pilda dienesta (amata) pienākumus pierobežas joslā un var uzrādīt dienesta apliecību, ja tā paredzēta attiecīgās iestādes darbību reglamentējošos normatīvajos aktos. 

Valsts robežsardzes amatpersona ir tiesīga arī atteikt terminētās caurlaides izsniegšanu šādos gadījumos: 

• attiecīgajā pierobežas joslā ir noteikta pastiprināta robežkontrole; 
• attiecīgajā pierobežas joslā ir izsludināta ārkārtas situācija vai izņēmuma stāvoklis; 
• persona, kas pieprasa speciālo caurlaidi, ar spēkā stājušos nolēmumu ir atzīta par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas saistīts ar cilvēku tirdzniecību, terorismu, spiegošanu, personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, kontrabandu, narkotiskajām vai psihotropajām vielām, ieročiem, radioaktīvajām vielām, kā arī ar nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu.

Kārtību, kādā VRS izsniedz un anulē speciālās caurlaides, nosaka MK noteikumi Nr.673 "Noteikumi par kārtību, kādā Valsts robežsardze izsniedz un anulē speciālās caurlaides, un speciālo caurlaižu paraugiem".

Valsts robežas josla un tās režīms

Valsts robežas josla ir pierobežas joslas sastāvdaļa. MK nosaka noteikta platuma valsts robežas joslu, kas nedrīkst būt šaurāka par Latvijas Republikas noslēgtajos starptautiskajos līgumos noteikto valsts robežas joslas platumu. 

Robežas josla nepieciešama, lai iezīmētu valsts sauszemes robežas atrašanos dabā visā tās garumā, kā arī radītu robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus pie ārējās robežas. Valsts robežas joslā, kas noteikta gar ārējo robežu, ir spēkā valsts robežas joslas režīms.

Personu uzturēšanās valsts robežas joslā ir aizliegta, izņemot gadījumus, kad tā saistīta ar: 

• robežu uzraudzību;
• valsts sauszemes robežas, tās nostiprinājuma būvju un elementu un valsts robežas joslas uzturēšanas un atjaunošanas darbiem, kas ir saskaņoti ar VRS; 
• valsts robežu šķērsojošo komunikāciju (piemēram, cauruļvadu, sakaru līniju, elektrolīniju), autoceļu un dzelzceļu uzturēšanas darbiem, kas ir saskaņoti ar VRS; 
• ģeodēzijas un kartogrāfijas darbiem, kas ir saskaņoti ar VRS; 
• katastrofu seku likvidācijas darbiem, par ko ir informēta VRS.

Gaidāmas izmaiņas

Šobrīd Saeimā izskatīšanai atrodas likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā". "Likumprojektā tiek svītrota norma, kas gar iekšējo sauszemes robežu nosaka pierobežu, ne šaurāku par 15 kilometriem. Līdz ar to pierobeža gar iekšējo sauszemes robežu vairs netiks noteikta," skaidro J.Pozņaka.