Kā notiek lobēšana eirokrātu gaiteņos

Galvenais šādas rīcības motīvs, kā to pamatoja "iekritušie" EP deputāti, bija apgalvojums, ka viņi snieguši konsultācijas, sadarbojoties ar kādu no ES lobiju organizācijām. Tas arī izrādījās pēdējais piliens, lai visbeidzot savestu kārtībā Eiropas Savienības (ES) institūcijās strādājošo lobiju reģistru, izveidojot noteiktu sistēmu, un šī darbība tiktu stingrāk regulēta, tā būtu atklātāka.

Laba lobēšana nav uzpirkšana, bet sadarbība

Diplomātiskā lobēšana ES sākās pagājušā gadsimta 70. gados – laikā, kad ES loma pamazām pieauga. Parlamenta lobētāju reģistrs pastāv kopš 1996. gada, bet Eiropas Komisijas – kopš 2008. gada. Ar gadiem šis process vērsās plašumā, līdz 2008. gadā Eiropas Parlaments kopā ar Eiropas Komisiju (EK) nāca klajā ar prasību visiem lobijiem labprātīgi reģistrēties. Tas izdarāms bez maksas, taču jāuzrāda finansiālā situācija, intereses, konsultāciju firmām – arī klienti. Pats galvenais - reģistrējoties par oficiālu lobiju, interešu grupu pārstāvji apņemas ievērot lobēšanas ētikas kodeksu, savukārt EK un EP sniedz viņiem iespēju sadarboties ar lēmumu gatavotājiem un pieņēmējiem šajās institūcijās. Ir arī tādas kompānijas, kuras izmanto formāli atļautas un legālas, tomēr būtībā ne pārāk godīgas metodes, piemēram, lobēšanai izmantojot kādreiz ES līmenī ietekmīgus cilvēkus, kuri augstos amatus vairs neieņem, bet savus sakarus saglabājuši. Piemēram, vācietis Ginters Ferhoigens, kurš 10 gadus bija EK komisārs paplašināšanās, vēlāk rūpniecības jautājumos, pieņemts darbā "The Royal Bank of Scotland". Īrs Čārlijs Makkrīvijs, bijušais EK iekšējā tirgus komisārs, kura pārziņā bija arī likumdošana, kas saistīta ar bankām, tika pieņemts darbā bankā "NBNK Investments", turklāt konsultē arī "Ryanair".

"Eiropas Savienībā, tāpat kā, piemēram, ASV, lobēšana ir oficiāli atzīta un regulēta nodarbe."

Sadarbība ar lielajām starptautiskajām profesionālajām asociācijām, kurās darbojas daudzu ES valstu nacionālās asociācijas, ir nozīmīga, jo tā iegūstam būtisku informāciju, kas nepieciešama lēmumu pieņemšanai, uzskata Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle, kurš septiņus gadus strādā EP Transporta komisijā. Bet esot arī tādas konsultantu firmas, kuras pārstāv vien atsevišķas lielās kompānijas, un sadarbība ar tām neesot diez ko auglīga, jo lobētas tiek tikai atsevišķas firmas intereses. Ar lobijiem varot gadīties visādi, neoficiālu informāciju sniedza avots Briselē. Esot deputāti, kuri nav pietiekami kompetenti, kuri nesaprot dažu šķietami tehnisku ierosinājumu ietekmi uz visu nozari, tāpēc gadoties, ka viņi ņemas aizstāvēt viedokli, par kuru pārliecinājuši lobiji. Tad daudz kas atkarīgs no pārējo deputātu pieredzes, lai šāds nemotivēts priekšlikums nenonāktu likumprojektā. Taču tā ir arī pašu EP deputātu izvēle – lobijus uzklausīt vai ignorēt.

Latvijas lobiji un lobiji Latvijā

Patlaban ES institūcijās kopumā darbojas aptuveni 15 000 lobiju, kuru vidū ir, piemēram, profesionālās asociācijas, konsultantu un juristu biroji, korporācijas, nevalstiskās organizācijas, domnīcas. Apmēram 2600 lobiju grupām ir sava pārstāvniecība Briselē, kuru apmaksā ieinteresētās organizācijas. Lobijus visvairāk interesē Eiropas Komisija, kur top likumprojekti, bet, pamazām pieaugot Eiropas Parlamenta ietekmei lēmumu pieņemšanas procesā, viņi meklē ceļu arī pie EP deputātiem.

Jāuzsver, ka Eiropas Savienībā, tāpat kā, piemēram, ASV, lobēšana ir oficiāli atzīta un regulēta nodarbe. Tā kā jebkurā lēmumu pieņemšanas procesā saduras dažādas intereses, to pārstāvji neizbēgami cenšas ietekmēt pašus lēmumu pieņēmējus. Latvijā tas viss notiek "aizkulišu līmenī", tāpēc vārds "lobijs" ieguvis negatīvu nokrāsu un vairāk asociējas ar vienkāršu balsu pirkšanu vai kādu citu labumu sniegšanu. Lai cik bieži runāts par šīs jomas sakārtošanu ar likumdošanas palīdzību, Latvijā tas palicis joprojām tikai vēlmju līmenī.

"Latvijā pagaidām vēl nav vienota ES strādājošo mūsu valsts lobiju reģistra."

Latvijas profesionālās asociācijas – mežsaimnieku, autoostu, lidostu un citas – lielākoties darbojas lielo starptautisko asociāciju ietvaros. Arī nevalstiskās organizācijas, kuras pārstāvētas lobiju reģistrā, lielākoties iekļāvušās starptautiskajā vidē. Latvijā pagaidām vēl nav arī vienota ES strādājošo mūsu valsts lobiju reģistra, paskaidroja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji.

Pārskatāms lobiju reģistrs – jauni pienākumi plus papildu iespējas

2008. gadā Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā aicināja izveidot jaunu, vienotu reģistru, kam pievienotos ne tikai Eiropas Komisija, bet arī ES Ministru padome. Šim nolūkam EP un EK izveidoja darba grupu, kas 2010. gada novembrī lēma par vienotā reģistra izveidi. Tika izstrādāti konkrēti priekšlikumi, kuri nu ir īstenoti jaunajā reģistrā. Piemēram, EP paredzēja, ka informācija par lobētāju sadarbību ar EP deputātiem būs jāapkopo sarakstos, kurus pievienos likumdošanas ziņojumiem. Turklāt ir atrunātas arī procedūras, kā varēs iesniegt sūdzības vai piemērot sankcijas. EP priekšsēdētājs Ježijs Buzeks šo reģistru vērtēja kā nozīmīgu soli cīņā par atklātu un atbildīgu lēmumu pieņemšanu ES: "Mums ir jāuzklausa lobētāji un interešu grupas, lai zinātu par iespējamo likumdošanas ietekmi uz dažādām indivīdu grupām un uzņēmumiem, taču mums arī ir jānodrošina, lai lēmumu ietekmēšanai netiktu izmantoti nelikumīgi līdzekļi."

Jaunais, nu jau kopējais un publiskais EP un Eiropas Komisijas Pārredzamības reģistrs tika atklāts jūnija beigās. Tā vietne: http://europa.eu/transparency-register

Mainot nosaukumu no lobētāju uz pārredzamības reģistru, tika vienkāršota pievienošanās reģistram organizācijām un personām, kas pārstāv arī izpētes institūtus vai baznīcas un reliģiskās organizācijas. EP un EK vienošanās paredz, ka reģistrēšanās arī turpmāk nebūs obligāta. Taču saņemt akreditāciju iekļūšanai Parlamentā bez reģistrēšanās nebūs iespējams.

"Reģistrējoties par oficiālu lobiju, interešu grupu pārstāvji apņemas ievērot lobēšanas ētikas kodeksu, savukārt EK un EP sniedz viņiem iespēju sadarboties ar lēmumu pieņēmējiem."

Pārredzamības reģistrs aizstāj 2008. gada reģistru, kurā jau bija ietvertas vairāk nekā 4000 organizācijas. Nākamo 12 mēnešu laikā tās pakāpeniski tiks pārvietotas uz Kopējo pārredzamības reģistru. Tajā papildus tradicionālajiem lobētājiem iekļaus arī juristu birojus, NVO, ideju laboratorijas, kā arī jebkuru organizāciju vai pašnodarbinātu personu, kas ir iesaistīta ES politikas veidošanā un īstenošanā. Reģistrētajiem būs arī jāsniedz vairāk informācijas nekā iepriekš, piemēram, lobēšanā iesaistīto darbinieku skaits, galvenie tiesību aktu priekšlikumi, ko tie ir sagatavojuši, kā arī saņemtais ES finansējuma vai cita veida atbalstu apjoms. 

Reģistrējoties Pārredzamības reģistrā, organizācijas apņemas pildīt kopēju rīcības kodeksu, kas paredz, piemēram, vienmēr norādīt savu vārdu un iestādi, kā labā tās strādā, kā arī neiegūt informāciju negodīgā veidā. Ir izstrādāts sūdzību iesniegšanas mehānisms un pasākumi, ko piemēro pret rīcības kodeksa pārkāpējiem. Tas nodrošinās iespēju iedzīvotājiem iegūt informāciju par personām un organizācijām, kuras lobēšanas nolūkā uzrunā ES institūcijas. Politiķi uzskata, ka šāda vienas pieejas sistēma arī atvieglos interešu pārstāvju darbību.

EK priekšsēdētāja vietnieks Marošs Ševčovičs: "Šīs ir labas ziņas politikas veidošanas pārredzamībai Eiropā. Visas organizācijas, tirdzniecības asociācijas vai profesionālās apvienības, NVO, ideju laboratorijas vai citas, kurām nav nekas slēpjams, tiks iekļautas reģistrā un sniegs sabiedrībai un iestādēm informāciju par savu darbu. Visām organizācijām, kas nav reģistrā, būs jāatbild, kāpēc tās nevar būt pārredzamas, un nereģistrēšanās dēļ to ikdienas darbs kļūs sarežģītāks, īpaši pildot Eiropas Parlamenta prasības. Esmu gandarīts, ka arī Padome patlaban vēlas aktīvi piedalīties minētā reģistra darbībā."

EP priekšsēdētāja vietniece Diāna Volisa: "Ceru, ka mēs palīdzēsim Briselē ieviest stabilāku pārredzamības kultūru. Līdz šim, iespējams, ir bijušas neskaidrības. Tagad to vairs nevar būt: viens reģistrs nu ir vienīgā vieta, kur lobijiem pierakstīties. Visiem, kas vēlas piedalīties ES politikas veidošanas procesā, šis reģistrs arī pierādīs, ka mūsu iestādes strādā kopā. Esmu apmierināta, ka arī Padome tagad ir paziņojusi par savu vēlēšanos mums pievienoties."

"Lai cik bieži Latvijā runāts par lobēšanas sakārtošanu ar likumdošanas palīdzību, tas palicis vēlmju līmenī."

Starptautiskās sabiedrisko attiecību asociācijas priekšsēdētājs Ričards Linings:

"Starptautiskā sabiedrisko attiecību asociācija atzinīgi vērtē kopējā pārraudzības reģistra atklāšanu. Tā mērķi atbilst mūsu pašu 50 gadu vecajam ētikas kodeksam, ko nesen pārskatīja, to skaidrāk definējot un pārtulkojot vairāk nekā 25 valodās. Mēs sagaidām, ka jaunais reģistrs uzlabos pieeju Komisijas ierēdņiem un Eiropas Parlamenta locekļiem."

"Transparency International" pārstāve Jana Mitermaiere: