Šā gada pirmajā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēdē 19. janvārī pašvaldību vadītājiem VARAM pamatnostādnes saistībā ar jauniegūtajām atbildības zonām izklāstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis, bet par veselības aprūpes organizēšanu pašvaldībās informēja veselības ministrs Juris Bārzdiņš.
Jaunais Nacionālās attīstības plāns – pamats Eiropas naudas sadalei
Šķiet, pašlaik pašvaldību un VARAM attiecības ir delikātajā solījumu un savstarpējas iepazīšanās līmenī. Raimonds Vējonis gan savas runas ievadā uzsvēra, ka lielāko daļu pašvaldību vadītāju jau iepazinis saistībā ar vides jautājumu risināšanu. Ministrs uzreiz apsolīja: „Prioritātes, ar kurām sāksim, nebūs tikai šim gadam, pilnā apjomā tās jāīsteno arī turpmākajos gados. Vēlos apliecināt, ka tie jautājumi, kas saistīti ar pašvaldībām, plānošanu, reģionālo attīstību, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) ieviešanu, manā darba kārtībā ir un būs tikpat svarīgi kā jebkurš jautājums, ar ko ministrija nodarbojas.”
Par pirmo prioritāti R. Vējonis nosauca Nacionālās attīstības plānu 2014.-2020. gadam, kura izstrāde jāsāk nekavējoties. „Ministrijas vīzija ir tāda, ka šim plānam jākļūst par pamatu turpmākajiem dokumentiem, kas būs saistīti ar Eiropas fondu finansējuma piesaisti visā valstī, tostarp arī pašvaldībām. Mēs gribētu lauzt tradīciju, ka paralēli tiek veidoti daudz un dažādi dokumenti, bet tiem nav reāla pienesuma, jo tapuši autonomi, bez savstarpējas saistības. Jaunā kārtība ir tāda, ka Eiropa noteiks 10 prioritātes un no tām katrai dalībvalstij būs jāizvēlas savs prioritāšu loks, kur tā plāno ieguldīt ES naudu.”
Ministrs atzinās, ka ar plānošanu nevedas vienkārši, bet „mūsu pamatdoma ir tāda, ka ES finansējums ir jāvirza katras Latvijas pašvaldības attīstībai. Lai katra pašvaldība nākamajā plānošanas periodā tiešām saņemtu ES finansējumu”.
Atsaucoties debatēs pašvaldību vadītāju paustajām domām, viņš apstiprināja, ka jo īpaši nākamajā ES fondu plānošanas posmā lielāka uzmanība jāvelta tieši līdzekļu piešķiršanai infrastruktūras un citiem projektiem reģionālajā, nevis nozaru skatījumā.
Reģionālās politikas pamatnostādnes – lai teorija nepaliek tikai „uz papīra”
„Nākamais svarīgais darbs ir vienas pieturas aģentūras principa (VPA) ieviešana valstī. Lai jebkurš iedzīvotājs jebkurā Latvijas pašvaldībā spētu saņemt kvalitatīvu valsts pārvaldes publisko pakalpojumu, pat neizbraucot no savas pašvaldības teritorijas. Šajā jautājumā mums būs ļoti jāsastrādājas – citādi šo VPA principu ieviest nevarēs,” aicināja ministrs.
Trešā prioritāte ir reģionālās politikas pamatnostādnes. R. Vējonis uzsvēra, ka ir jāparedz atbalsta pasākumu komplekss stratēģijā „Latvija 2030” noteiktajām mērķa teritorijām – piekrastes zonām, attīstības centriem, Rīgai kā metropolei un Austrumu pierobežas teritorijām. Saskaņoti ir jāplāno gan normatīvo un attīstības dokumentu kopums, gan nepieciešamie finanšu resursi, lai tiešām šīm teritorijām tiktu sniegts pienācīgais atbalsts. „Lai kārtējo reizi teorija nepaliek tikai uz papīra, bet patiešām notiek attīstība.”
"Šķiet, pašlaik pašvaldību un VARAM attiecības ir delikātajā solījumu un savstarpējas iepazīšanās līmenī."
Ministrs solīja pievērsties arī finanšu izlīdzināšanas sistēmas pilnveidošanai. „Ir jāizstrādā jauns likums, par šo jautājumu notiek diskusijas, taču tās ir pietiekami smagas, jo parādās intereses starp novadiem, pilsētām un lielajām pilsētām. Katrā ziņā šis process nav vienkāršs,” informēja R. Vējonis.
„Ļoti iespējams, ka šis jaunais likums būtu jāpieņem nedaudz vēlāk. Manuprāt, tagad, kad noslēdzies viens posms administratīvi teritoriālajā reformā, vēl pietrūkst reālās pieredzes finanšu plānošanā. Bet tas vienmēr būs jautājums par bagātākajām un nabadzīgākajām pašvaldībām. Protams, tiem, kuriem ir nauda, ne vienmēr gribas dalīties ar tiem, kam naudas nav. Šeit ir arī jautājums par valsts lomu – cik lielā mērā tā ir gatava iesaistīties finanšu izlīdzināšanas shēmā.”
Būt vai nebūt otrajam pašvaldību līmenim
Joprojām aktuāls paliek jautājums par pašvaldību otro līmeni. „Valdības veidošanas procesā un arī pēc tam bija aktīvas diskusijas par plānošanas reģionu likteni. Pašlaik likvidēšanas process ir apstājies, jo sākušās diskusijas, ir vai nav nepieciešams pašvaldību otrais līmenis.
Esam nosprauduši mērķi līdz 1. maijam panākt par to politisko vienošanos. Ja lēmums būs pozitīvs, tad tiesiskā un ekonomiskā finanšu bāze jāsagatavo tā, lai šis otrais līmenis var darboties. Manuprāt, ir ļoti smags jautājums par to, no kurienes ņemt nepieciešamo finansējumu. Ja būs šis otrais līmenis, plānošanas reģioni tiks iekļauti tajā, notiks zināms pāraugšanas process,” skaidroja ministrs.
„Ja izlemsim, ka otrā līmeņa pašvaldību nebūs, protams, aktualizēsies jautājums par plānošanas reģioniem. Bet jebkurā gadījumā lēmumam jābūt izsvērtam, jo plānošanas reģionus vienkārši likvidēt – tas arī nebūtu prāta darbs.
Ministrija virzīs uz priekšu Eiropas vietējo pašvaldību hartas 9. panta 8. punkta ratificēšanu. Harta paredz to, ka pašvaldībām ir jānodrošina pieeja nacionālajam kapitāla tirgum. Ir jādomā par pašvaldību kreditēšanas nosacījumu atvieglošanu. Tie pašlaik ir pietiekami sarežģīti un ļoti ierobežojoši. Domāju, ka ir jāizbeidz šī neuzticēšanās pašvaldībām no valsts puses. Kaut gan arī valsts pati tai pašā laikā daudzas lietas izdara nepareizi, bet par to neatzīstas.”
"Mēs gribētu lauzt tradīciju, ka paralēli tiek veidoti daudz un dažādi dokumenti, bet tiem nav reāla pienesuma."
Vēl R. Vējonis solīja atkal iekustināt jautājumu par nodokļu politiku, jo „pašvaldībām ir jābūt līdzeklim, kā savā teritorijā piesaistīt uzņēmējus. Pašreizējā nodokļu politika to nekādi neveicina. Valstij ir jāatrod mehānisms, kas pašvaldībām ļautu piedalīties uzņēmējdarbības sekmēšanā. Un viens no variantiem varētu būt uzņēmumu ienākuma nodokļa pārdale, kādu daļu varbūt atstājot pašvaldībām. Taču tā būs smaga diskusija, jo zinām, ka ar Finanšu ministriju spriest par naudas lietām ir ļoti grūti: ja kaut ko samazinām, tad attiecīgi tiek prasīts, kur citā vietā tieši tikpat daudz tiks ietaupīts. Tomēr tas vienreiz ir jāizrunā un jāmēģina pieņemt racionālu lēmumu tieši attiecībā uz šīm lietām.”
Ministrs nāca klajā ar ierosinājumu: varbūt pašvaldībām, vadoties no nule piedzīvotās krīzes ar elektroapgādi novados, vajadzētu veidot īpašu rezerves fondu šādiem gadījumiem, jo ne vienmēr valsts budžetā varēs atrast naudu, lai šādas krīzes situācijas steidzami atrisinātu. Viņš arī atgādināja, ka ministriju reorganizācijas dēļ Valsts kancelejā „ir iesprūdušas” vairākas pašvaldībām svarīgas lietas. „Piemēram, Teritorijas plānošanas likums, kas ļoti atvieglotu un vienkāršotu gan plānošanas, gan būvniecības procesus. Tas steidzami jāvirza uz priekšu.”
VARAM vadītājs izteica arī apņemšanos doties reģionālajās vizītēs uz pašvaldībām, lai sīkāk iepazītos ar tiem jautājumiem, kas tām ir jārisina, un lai labāk apzinātu lielākās problēmas.
Veselības politikas pamatuzdevums – garāks veselīga mūža ilgums
Ar dziļu interesi pašvaldību vadītāji gaidīja veselības ministra Jura Bārzdiņa uzstāšanos. Viņa skaidrojums bija šāds: „Neskatoties uz 3,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ko Latvijā veselības aizsardzības finansēšanai atvēl no valsts budžeta, mums vēl ir salīdzinoši izcili laba medicīna.
Bet līdz ar to netiek samaksāts no valsts budžeta un palielinās nepiepildītās vajadzības veselības aprūpē; ir daudzas slimības, kuras vairs neārstējam, vēl citas ir noliktas „gaidīšanas režīmā” un novārtā palikusi profilakse. Tas, kas veselības aprūpē netiek solidāri samaksāts no valsts budžeta, tiek apmaksāts jau nesolidāri – maksā tie, kuri saslimst. Pirms krīzes aptuveni 40% bija tieši šie maksājumi no pacientiem – gan par zālēm, gan slimnīcas pakalpojumiem, taču tagad šī daļa ir vēl pieaugusi, un paldies, ka ir „sociālais spilvens”, kas pasargāja iedzīvotāju īpaši trūcīgo daļu.
Kamēr debates par veselības aprūpi galvenokārt notiks starp nozares vadību un dažādiem medicīnas pakalpojumu sniedzējiem, kā bijis visus šos daudzos gadus, mēs uz priekšu netiksim. Jo tad netiek paturēts prātā veselības politikas pirmais uzdevums – garāks veselīga mūža ilgums mūsu iedzīvotājiem.
Šīs politikas uzdevums nav ne darbavietu, ne reģionālās attīstības nodrošināšana. Latvijā gan dzīves ilgums it kā pieaug, bet tas nav veselības aprūpes, bet gan citu faktoru nopelns. Piemēram, samazinājusies mirstība no mehāniskiem cēloņiem, un te ir ievērojama ceļu satiksmes drošības pasākumu ietekme. Bet tās līknes, kas saistās ar veselības aprūpi un pašu cilvēku rīcību savas veselības labā, īpaši nav samazinājušās.”
Primārā aprūpe – efektīvākā veselības aprūpes daļa
No 2005. gada līdz 2008. gadam veselības aprūpes budžets, kaut arī saglabājās nepietiekams, bija vairāk nekā dubultots, bet cilvēka mūža garuma paildzināšanā tas nebija devis līdzvērtīgu efektu, skaidroja ministrs. „Tas galvenokārt ir tādēļ, ka šie līdzekļi tika ieguldīti augstas tehnoloģijas iekārtās, ko izmanto samērā šaura pacientu grupa, un, otrkārt, veselības aprūpi turpināja balstīt uz slimnīcām.
Bet pacientu lielākā daļa ir gados veci cilvēki vai cilvēki, kas slimo ar hroniskām kaitēm, un ir skaidri redzams, ka tas ir nepareizs investīciju virziens. Cilvēks slimnīcā atrodas apmēram piecas dienas, bet slimība tajā laikā ne sākas, ne beidzas. Pārāk liels uzsvars tiek likts uz modeli, ka slimnīca ir pilna ar avārijās cietušiem, akūti saslimušiem jauniem cilvēkiem.
"Kamēr debates par veselības aprūpi galvenokārt notiks starp nozares vadību un dažādiem medicīnas pakalpojumu sniedzējiem, mēs uz priekšu netiksim."
Septiņu gadu laikā ceļu negadījumos cietušo skaits ir samazinājies no sešiem tūkstošiem uz trijiem. Protams, visus baida, ka tagad ar varu tiks krasi samazināts gultu skaits slimnīcās. Nē, tas nav mūsu mērķis. Tas ir tikai rezultāta mērījums, ka šīs gultas kļūtu nevajadzīgas.
Veselības ministrijas pirmais un galvenais uzdevums pašlaik ir primārās aprūpes - izmaksu ziņā efektīvākās veselības aprūpes daļas – iespēju un atbildības palielināšana. Veselības ministrija viena bez sabiedrotajiem nevar panākt to, ka ģimenes ārstu institūcija strādātu tikpat efektīvi kā tajās valstīs, uz kuru līmeni vēlamies tiekties, kur ir garākais iedzīvotāju mūža ilgums. Jo tur ģimenes ārsti par savu pacientu rūpējas nevis piecu dienu posmā, bet mūža garumā. Var dzīvot ilgāk un neielaist daudzas slimības, ja cilvēki lietos tās zāles, ko viņiem laikus parakstījis ģimenes ārsts. Ja ārsts sekos līdzi savu pacientu veselības stāvoklim un pats pat uzaicinās uz vizīti pacientu, kurš ilgi nav redzēts.”
Ar varu mazās slimnīcas un feldšeru punktus nelikvidēs
„Tiekoties ar Pensionāru federācijas pārstāvjiem, dzirdējām, ka vecie ļaudis saka – gādājiet, lai mēs varētu nokļūt pie ārsta un lai puse pensijas mums nebūtu jāiztērē par zālēm! Tieši gados veco un hronisko pacientu aprūpe ir tā, kas visvairāk tērē slimnīcu resursus,” stāstīja ministrs. „Jā, zāles ir dārgas, un, kā liecina statistika, vecie ļaudis skaita ziņā lieto daudz mazāk tablešu, nekā tepat blakus, Igaunijā.
Slimnīcā cilvēks nonāk, kad slimība ir saasinājusies, kādu brīdi viņš tiek ārstēts, bet pēc tam atkal nonāk dzīvesvietā, kur šo aprūpi zaudē. Pašlaik slimnīcās nonāk pacienti ar ielaistām kaitēm, un mūsu ministrijas uzdevums pirmām kārtām ir panākt, lai nedaudz ar pamudinājumiem, nedaudz ar sankcijām uzlabotu ģimenes ārstu institūcijas pakalpojumu sistēmu. Protams, ir ģimenes ārsti, kuri jau tagad strādā ļoti labi.”
J. Bārzdiņš pašvaldību vadītājus informēja, ka ir izveidota darba grupa, kurā piedalās LPS pārstāvji, lai šādu primārās aprūpes sistēmu izveidotu. Darba grupā domes sēdes laikā pieteicās arī daži pašvaldību vadītāji. „Šobrīd redzam, ka vietās, kur labi strādā ģimenes ārsti, bet slimnīca ir tālu, piemēram, Mazsalacā, ļoti daudz kas tiek izdarīts uz vietas. Tiklīdz slimnīca ir tuvāk, bet lielajās pilsētās it sevišķi, pacients uzreiz nonāk dārgākajā veselības aprūpes sektorā,” novērojumos dalījās ministrs un aicināja pašvaldību vadītājus uz ciešu sadarbību primārās aprūpes un profilakses stiprināšanā. Citādi tā nauda, ja atkal parādīsies, iekritīs tukšos „caurumos” - lielās slimnīcās, kur šos līdzekļus ātri var noēst. Bet efekts šo dzīves gadu pagarinājumā no tā nebūs.
Es zinu, ka pašvaldību vadītājus uztrauc jautājums – kas būs ar traumpunktiem pēc 1. maija un ar lokālajām slimnīcām pēc 1. jūlija? Tas, kas notiks pēc minētajiem datumiem, būs kompromiss starp dažādām iespējām – gan veselības aprūpes budžeta iespējām, gan vadoties pēc vietējām iespējām.”
Ministrs solīja, ka ar varu nekas netiks likvidēts. Pirmām kārtām tiks ņemta vērā pozitīvā pieredze gan lokālo slimnīcu, gan neatliekamās palīdzības, gan feldšeru punktu darbības organizēšanā un, pēc šīs labās prakses vadoties, plānota turpmākā rīcība.
