SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Mudīte Luksa
LV portāls
03. decembrī, 2010
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Ekonomika
5
5

Pašvaldības un valdība: pretrunās un kopīga viedokļa meklējumos

Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Vienošanās noslēgta – LPS priekšsēdis un valdības vadītājs viens otram var spiest roku. LPS domes sēdē ierosināja – turpmāk protokolu dēvēt par vienošanās un domstarpību protokolu, uzsvaru liekot uz iespējām rast kopīgu viedokli.

FOTO: Valsts kanceleja

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), sabiedriska organizācija, kas pārstāv visas Latvijas pašvaldības, ir nozīmīgs valdības sociālais partneris, bez kura piekrišanas faktiski nav iespējams apstiprināt valsts budžetu. Tādēļ ik gadu savstarpējās pārrunās, ņemot vērā abu pušu viedokļus, tiek parakstīts Ministru kabineta un Pašvaldību savienības domstarpību un vienošanās protokols.

Tā kā šogad valsts budžeta izstrāde top lielā steigā un sarežģītos taupības apstākļos, valdībai garām un atkārtotām pārrunām ar sociālajiem partneriem nebija daudz laika. Pirms protokola galīgās apspriešanas LPS domes sēdē 1. decembrī, kurā piedalījās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, finanšu ministrs Andris Vilks un citas atbildīgas Finanšu ministrijas (FM) amatpersonas, kā arī daudzi pašvaldību vadītāji, bija notikušas tikai pāris diskusijas, mēģinot saskaņot viedokļus. Taču domstarpību bija (un joprojām ir) daudz, sevišķi par FM aprēķinātajām iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozēm un ar tām saistītajiem ieņēmumiem pašvaldību budžetos, par IIN sadalījuma proporciju pašvaldību un valsts budžetā, kā arī valsts garantiju slieksni, ja pašvaldības plānoto IIN apmēru tomēr nākamgad neiegūs.

FM par IIN prognožu pareizību droša, LPS – šaubās

Tomēr, lai cik skaļi bija pašvaldību protesti pirms domes sēdes, tā tomēr norisinājās gana mierīgā gaisotnē, atkal soli pa solim ejot cauri problemātiskajiem punktiem un mēģinot atrast kopīgu viedokli. Premjers Valdis Dombrovskis prezentācijā skaidroja valdības redzējumu par nākamā gada budžeta skaitļiem, arvien uzsverot – pēc smagās piedzīvotās recesijas 2009. gadā, kas nesa 18% IKP kritumu, ekonomiskā situācija pakāpeniski uzlabojas, un trešais ceturksnis bija pirmais, kas to apliecināja ne tikai pret iepriekšējo ceturksni, bet arī attiecīgu laikposmu pērn 2,7% apjomā. “Līdz ar to arī tālākās prognozes ir koriģētas, un, ja, piemēram, 2010. gada budžets tika gatavots, balstoties uz prognozi par četru procentu recesiju, tad pašreizējā FM prognoze ir 0,4 procenti (turklāt vairums ekonomistu šo skaitli prognozē tuvāk nullei), un nākamgad FM plānotais ekonomikas pieaugums ir 3,3 procenti; tā ir pietiekami piesardzīga prognoze.”

Valdības vadītājs atgādināja, ka ikviens plānotais un protokolā minētais skaitlis ir ļoti apdomīgi izsvērts un tādēļ pašvaldību aizdomām par realitātei neatbilstošām prognozēm (turklāt kontekstā ar jau minēto tautsaimniecības atdzīvošanos) nevajadzētu būt. Arī finanšu ministrs Andris Vilks bija pārliecināts, ka pašvaldību budžeta ieņēmumu prognoze 2011. gadam ir reāla un pat konservatīva, izvērtējot pašreiz vērojamās tendences tautsaimniecībā un analizējot datus par pašvaldību reālajiem ieņēmumiem. “Iekasēto nodokļu rādītāji būs labāki, nekā prognozēts. Iepriekšējos divos gados tomēr bija cits ekonomikas cikls, tagad – cits, un attiecīgi mainīsies arī ieņēmumi.” 

"Šogad valdībai garām un atkārtotām pārrunām ar sociālajiem partneriem nebija daudz laika."

Valdības pozīcija protokola projektā saistībā ar IIN bija formulēta it kā negrozāmi stingri: IIN prognozes sadalījumu pašvaldību un valsts budžetā 2011. gadā noteikt attiecīgi 82% un 18% apmērā un ieņēmumus no šā nodokļa prognozēt 590,4 milj. apmērā. Ja pašvaldībām tiek izmaksāta kompensācija, bet turpmākajā laikposmā ieņēmumi pārsniedz paredzētos, FM ir tiesības no šīs pārpildes ieturēt izmaksāto kompensāciju un atmaksāt to valsts budžetam.

LPS pretī lika savus argumentus: IIN ieņēmumu prognozes bija neprecīzas jau 2009. gadā (neizpilde par 16,8 milj. latu jeb 2,7%), arī šogad sagaidāmā starpība starp prognozētajiem un reālajiem ieņēmumiem, kā liecina šā brīža dati, ir sagaidāma 6,9% jeb 45,6 milj. latu apmērā. Turklāt FM sagatavotā IIN prognoze nākamajam gadam paredz, ka pašvaldību ieņēmumi būs par 10,3% (67,2 milj. latu) mazāki nekā pērn prognozētie, un par 3,5% (21,6 milj.) mazāk nekā sagaidāmā nodokļa izpilde. Tādēļ uzstāja – lai nodrošinātu pašvaldību pamatfunkciju izpildi, nākamgad IIN sadalījuma proporcija pašvaldību un valsts budžetā ir jāmaina attiecīgi 85%:15%, kas pašvaldībām pienestu par 22 milj. latu vairāk.

Valdība piekāpjas par četriem procentiem

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis domes sēdē, uzklausot minētos faktus, iebilda – ja FM bažu par ieņēmumu prognozes izpildi nav, tad kādēļ gan valsts 2011. gada valsts budžeta likumā IIN ieņēmumu prognozi nevarētu garantēt 100%, nevis – tāpat kā pērn – tikai 92 procentus?

“Pagājušajā gadā mums ar valdību bija smagas diskusijas par to, ka IIN prognozes var nepiepildīties, un vienojāmies par šīm valsts garantijām 92% apmērā. Janvārī un februārī tās nācās arī praktiski izmantot, jo pašvaldību ieņēmumi bija vēl zemāki. Pērn pēc domstarpību un vienošanās protokola parakstīšanas aicinājām pašvaldības plānot savus budžetus 92% apmērā, un, izņemot vienu, visas tā arī rīkojās. Tas nozīmē, ka pašvaldības savus budžetus samazināja par 45 miljoniem pret to simtprocentu prognozi, ko teorētiski varēja iekļaut ieņēmumu daļā. Bet šī piesardzīgā attieksme attaisnojās, un tikai tās dēļ pašvaldībām tagad gada beigās nav finanšu krīzes tādēļ, ka nepietiek naudas jau ieplānoto izdevumu segšanai. Pašvaldības spēja izvairīties no lielām nepatikšanām. Arī tagad lēšam, ka reālā IIN ieņēmumi līdz gada beigām būs ievērojami mazāki par prognozētajiem. Tas faktiski ir pamatā pašreizējiem strīdiem, jo vairāk ņemot vērā ieviestās izmaiņas IIN iekasēšanā, kas ievērojami ietekmēs bāzi, no kuras tiek rēķināts šis nodoklis. Valdības piedāvātais variants par 92% garantiju nozīmē, ka no teorētiski paredzētajiem 590 miljoniem reāli pašvaldību budžetus varam plānot par 76 miljoniem mazāk,” situāciju skaidroja A. Jaunsleinis.

FM Pašvaldību finanšu darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Jolanta Plūme centās atspēkot LPS pesimistiskās aplēses par IIN ieņēmumu prognozes izpildi šajā gadā, informējot, ka pašvaldības ieņēmumu nesadalīto atlikumu par novembri no Valsts kases saņems novembra pirmajās darba dienās, bet janvāra sākumā – par decembri, un tad statistika par prognozes un reālās situācijas atbilstību var ievērojami mainīties. Pie viena viņa kliedēja radušās baumas, ka no 1. janvāra tiks konfiscēti visi pašvaldību naudas atlikumi un budžets būs jāsāk no baltas lapas. Arī V. Dombrovskis apstiprināja, ka nekas tamlīdzīgs nav plānots, bet “protams, mums ir jautājumi par šiem līdzekļu atlikumiem, īpaši saistībā ar Eiropas Savienības fondu apguvi, kas ir bijusi pārāk lēna. Tāpat, kā mēs aicinām ministrijas paātrināt fondu apguvi, aicinām to darīt arī pašvaldības, bet nekāda naudas pārpalikumu atsavināšana nav paredzēta”.

"Tomēr, lai cik skaļi bija pašvaldību protesti pirms domes sēdes, tā tomēr norisinājās gana mierīgā gaisotnē."

Valdība tomēr jau bija sagatavojusies pretimnākšanai, un V. Dombrovskis piedāvāja garantiju līmeni paaugstināt līdz 95%, to sezonāli izlīdzinot pa ceturkšņiem. Pēc īsas, bet pietiekami enerģiskas argumentu apmaiņas un rēķināšanas diņģēšanās beidzās ar to, ka V. Dombrovskis un A. Vilks piekāpās garantijas paaugstināt līdz 96%, ko var uzskatīt par tiešām vērā ņemamu pašvaldību ieguvumu.

Tā kā līdz martam, kad pašvaldību budžetā ienāks pirmie nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumi, IIN ir vienīgais pašvaldību budžeta ieņēmumu avots (turklāt daudzas iestādes visus maksājumus steidz nokārtot jau šogad un tātad janvārī ieņēmumi būs mazāki), un, iespējams, valsts garantijas pašvaldībām būs nepieciešamas, A. Jaunsleinis vēlējās pārliecināties par to izmaksas kārtību un drošumu. Kā norādīja arī J. Plūme, prakse liecina, ka arī iepriekšējos gados IIN prognoze janvārī un februārī izpildīta tikai 20–21% apmērā, savukārt turpmākajos mēnešos rādītāji arvien uzlabojas.

V. Dombrovskis informēja, ka, tāpat kā pērn, tiklīdz tiks saņemtas nepieciešamās ziņas no pašvaldībām, nākamajā valdības sēdē tiks pieņemts lēmums par garantiju saņemšanu un kompensācijas tiks operatīvi izmaksātas.

Domstarpības par NĪN iekasēšanu

Otrs domstarpību cēlonis ir FM paredzētās NĪN nodokļu politikas izmaiņas, ieņēmumu prognozes un LPS viedoklis par reālajām iespējām nolemto iekasēt. NĪN uzskatāms par pašvaldību nodokli, jo visā pilnībā, nedaloties ar valsti, nonāk vietējās varas kasē, un arī prognoze tika veidota, balstoties uz pašvaldību iesniegtajiem datiem par nodokļa ieņēmumiem. Taču klāt nākuši NĪN ieviestie grozījumi, kas stāsies spēkā no 1. janvāra.

Valdība deklarē, ka ieņēmumi no NĪN 2011. gadā pašvaldībām būs 99,5 milj. latu. LPS tam nepiekrīt šādu iemeslu dēļ:

  • 2011. gadā nebūs iespējams iekasēt paredzēto 1 milj. latu saistībā ar 3% NĪN likmi par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi (paaugstinātais NĪN maksājums pārcelts no 2010. gada), jo nodokļa maksātājiem ir iespējams apstrīdēt Lauku atbalsta dienesta (LAD) rīcību par fakta konstatēšanu (valdība uzskata, ka LAD kontroles ir pietiekami precīzas un efektīvas un nebūs daudz gadījumu, kad zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs apšaubīs LAD kompetenci un pārsūdzēs pašvaldības maksājuma uzdevumu par papildlikmes piemērošanu);
  • prognozējot ieņēmumus no NĪN pašvaldību budžetā, pietiekami nav ņemta vērā nodokļu maksātāju maksātspēja; pēc 15. novembra (NĪN nomaksas gala termiņš) pašvaldībām nesamaksātā nodokļa apjoms bija 28,9 milj. latu (29%) no šajā gadā pašvaldībās aprēķinātā NĪN.

    "Otrs domstarpību cēlonis ir FM paredzētās NĪN nodokļu politikas izmaiņas, ieņēmumu prognozes un LPS viedoklis par reālajām iespējām nolemto iekasēt."

Tā kā NĪN ieņēmumu bāzes prognoze (90,35 milj. latu) tiek izmantota pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinā un tādējādi ietekmē pašvaldības iemaksas lielumu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā vai dotācijas lielumu no šā fonda, LPS protokola projektā prasīja 2011. gada valsts budžeta likumā noteikt, ka pašvaldībām, kurām no to darbības neatkarīgu apstākļu dēļ nav iespējams iekasēt NĪN paredzētajā apmērā, tiek kompensēta nodokļa neizpildes prognoze.

LPS arī uzskata, ka īpaši lauku apvidos dabā nemaz neeksistē daudzas no Kadastra informācijas sistēmā pašlaik iekļautajām dzīvojamo māju palīgēkām, jo to izslēgšana no reģistra ir ilgs un samērā dārgs process (vienas būves izslēgšanas cena ir aptuveni 17 latu, turklāt pasūtītājam ir jāapmaksā VZD darbinieka nokļūšana pie attiecīgā objekta). Tādēļ, pirms sākt dzīvojamo māju palīgēku aplikšanu ar NĪN, piemērojot tādas pašas likmes kā mājokļiem, ir jānodrošina vienkārša un lēta šo palīgēku datu aktualizācija Kadastra informācijas sistēmā. Lai to izdarītu, nepieciešams noteikt pārejas posmu, kura laikā īpašniekiem šis pienākums ir jāizpilda.

Kādas vienošanās saistībā ar NĪN panāktas

“Pieņemot šā gada budžetu, nevienam valstī nebija skaidrības, cik daudz NĪN varēsim iekasēt par ēkām, un tad bija kompromisa vienošanās, ka šo summu neiekļaujam NĪN ieņēmumu bāzes summā un arī pašvaldību finanšu izlīdzināšanā,” domes sēdē informēja A. Jaunsleinis. “Šī pieeja bija pareiza, jo tā nodrošināja pašvaldību budžetu finanšu stabilitāti. Novembra otrajā pusē kļuva redzams, ka valstī diemžēl jau ir sākušās problēmas ar nodokļa nomaksu gan juridiskām personām, kuras nonākušas maksātnespējas vai bankrota situācijā, gan fiziskām personām, kurām nav naudas nodokļa maksājumiem. Ja pērn nodokļa bāzē būtu iekļauti 90 milj. latu, tad nodokļa parādu līmenis būtu aptuveni 30%. Protams, līdz gada beigām šī starpība mazināsies, jo pašvaldības darīs visu, lai nodokli maksimāli iekasētu, bet mums ir ļoti lielas bažas par nākamo gadu, un esam jau panākuši kompromisu ar FM, ka tiek pielietots 10% iekasēšanas koeficients, nodokļa iekasēšana netiek rēķināta 100% apmērā, un šajā apjomā iespējama kompensācija neparedzētiem gadījumiem. Šāds precedents jau bija 1998. gadā, kad notika ļoti būtiskas izmaiņas zemes nodoklī un šāds kompensāciju mehānisms no valdības puses normatīvajos aktos tika iestrādāts. Taču NĪN parādu apjoms varētu būt lielāks. Jautājums par palīgēku aplikšanu ar nodokli sarunu procesa rezultātā ir pārcelts uz 2012. gadu, un līdz ar to mēs iegūsim laiku, lai varētu atrisināt ēku izņemšanu no reģistra un sakārtot to uzskaiti.”

Un vēl viena vienošanās. Izvērtējot Jūrmalas pilsētas faktisko NĪN izpildi šā gada 10 mēnešos, plānoto NĪN prognozes par zemi pieaugumu un ņemot vērā Jūrmalas iedzīvotāju maksātspēju, 2011. gada valsts budžeta likumprojektā tiks ieļauts pants, kas nosaka – FM, veicot pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu, Jūrmalas pilsētas pašvaldībai izmantot NĪN prognozi par zemi pagājušā gada apmērā. Bet Jūrmalas domei jāizstrādā saistošie noteikumi “Par atvieglojumu piešķiršanu nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem 2011. gadā” un līdz 15. janvārim tie jāiesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Valdības un LPS sarunās tika panākta vienošanās par to, ka netiek tālāk virzīti Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumi (IZM) jau šajā mācību gadā profesionālās izglītības iestāžu finansēšanā mainīt pašreizējo kārtību un ieviest pašvaldību savstarpējos norēķinus. “Mums bija ļoti lielas diskusijas IZM, un panācām vienošanos, ka šajā mācību gadā saglabājam pašreizējo finansēšanas modeli, nodrošinām finansējumu Mālpils profesionāli tehniskajai vidusskolai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, un tālāk jau uzdodam IZM nākamā gada sākumā sagatavot konceptuālus priekšlikumus par profesionālās izglītības finansēšanu nākamajā mācību gadā,” domes sēdē sacīja V. Dombrovskis.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU