Atbalstīto priekšlikumu klāstā ir jauni informācijas apmaiņas nosacījumi starp valstīm, kā arī aizliegums izmantot banku noslēpumu, ja nodokļu administrācijai ir nepieciešama informācija, lai atklātu izvairīšanos no nodokļiem.
ES valstu pārstāvji parlamentā debatēs aptvēra ievērojami plašāku jautājumu loku, tostarp par ārzonām, karuseļa shēmām, nodokļu sarežģītību, godīgumu un sabiedrības vajadzībām. Jāatceras, ka šogad Latvijā, apkarojot ēnu ekonomiku, valsts budžetu paredzēts papildināt ar 60 miljoniem latu. ES kopā nodokļus izkrāpj un nesamaksā vismaz 200 miljardu eiro apmērā.
Eiropas Komisijas uzstādījumam cīņai pret krāpšanos nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas ES bijuši vismaz trīs pamatojumi: pirmkārt, krāpšana samazina valstu budžetus izdevumiem veselības aprūpes, izglītības un pētniecības jomā. Otrkārt, tās pieļaušana ir netaisnīgums pret tiem pilsoņiem un uzņēmumiem, kuri pilda savas saistības. Un, treškārt, krāpšana un izvairīšanās kropļo konkurenci, kas savukārt rada tirgus darbības traucējumus.
„Pazudušā tirgotāja” darījumi un PVN karuseļi
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmu ļaunprātīgā izmantošanā uzmanība tiek pievērsta tā dēvēto pazudušo tirgotāju darījumiem ES. Šī shēmošana ir definēta kā karuseļveida krāpniecība, kas ir ekspertu un profesionālu krāpnieku krimināla darbība, uzsver speciālisti. Pēdējie pētījumi ir apliecinājuši, ka šāda veida krāpšana veido aptuveni 24% no visa veida ar PVN saistītās krāpniecības.
Deputāti atklāj arī krāpšanas shēmu: persona, kas piedāvā pakalpojumu vai pārdod preci, saņem PVN maksājumu no pircēja Kopienas iekšienē un šis maksājums pazūd, krāpniekiem un noziedzniekiem neveicot paredzētos nodokļa maksājumus budžetā.
"Pausts mudinājums pārtraukt fiktīvu juridisko personu izveidi, kuras nolūks ir izvairīties no nodokļiem."
Dalībvalstis ir ziņojušas arī par jaunām krāpšanas formām. Tāpēc rosināts nodrošināt ieinteresētajām dalībvalstīm iespēju piemērot vispārējo apgrieztās nodokļa maksāšanas mehānismu (reverse charge), kura ietvaros ierobežotā skaitā nozaru ar īpašu krāpšanas risku klients ir par PVN atbildīgā persona. Proti, dalībvalstīm no piecu kategoriju saraksta būtu iespēja izvēlēties ne vairāk kā divas preču kategorijas ar īpaši augstu krāpšanās risku, piemēram, mobilie tālruņi, un vienu pakalpojumu kategoriju, piemēram, siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotas, attiecībā uz kurām jau ir atklātas ievērojamas krāpšanās shēmas.
Tieši emisijas kvotu tirdzniecības sistēma tiek minēta pie jaunajiem nodokļu riskiem, jo īpaši, kad 2013. gadā emisiju tiesības sāks izsolīt vairāksolīšanā, būs vajadzīga uzticama tirdzniecības sistēma, ko nevājina krāpšanās ar PVN vai līdzīgas problēmas. Apgrieztās nodokļa maksāšanas mehānisms varētu būt veids, kā novērst krāpšanos ar PVN. Tas nodrošinātu gan sistēmas uzticamību, gan efektivitāti – šāds ir jaunā ierosinājuma pamatojums.
Pret fiktīviem uzņēmumiem
ES politiķi uzskata, ka joprojām ir pārāk vienkārši iegādāties vai izveidot fasādes jeb pastkastītes uzņēmumus, lai izvairītos no nodokļiem. Internetā ir tūkstošiem tīmekļa vietņu, kurās piedāvā iegādāties uzņēmumus, pat Eiropas Savienības valstīs. Nereti vienīgais, kas jāizdara, lai izveidotu uzņēmumu, ir jānosūta e-pasts un jāpievieno ieskenēta savas pases kopija. Tāpēc ir pausts mudinājums pārtraukt fiktīvu juridisko personu izveidi, kuras nolūks ir izvairīties no nodokļiem.
Starp ierosinājumiem ir Uzkrājumu direktīvas darbības jomas paplašināšana, lai apkarotu krāpšanos ar PVN, izveidojot atklātībā pieejamu ES reģistru, kurā uzskaitīti to personu vārdi un uzņēmumu nosaukumi, kas ir izveidojuši uzņēmumus vai bankas kontus nodokļu paradīzēs.
Pārrobežu piedziņas problēmas
Parlaments ir kritizējis EK priekšlikumu par savstarpējo palīdzību nodokļu piedziņā. Jo dalībvalstu noteikumu par nodokļu piedziņu darbības joma attiecas tikai uz attiecīgo dalībvalstu teritorijām, un krāpnieki šo apstākli ir izmantojoši, lai valstīs, kurās tiem ir parādi, organizētu bankrotus. Tādēļ dalībvalstis aizvien biežāk lūdz palīdzību citām, lai piedzītu nodokļus. Tādējādi gan izdevies atgūt tikai 5% parādu, labāku rezultātu kavē tiesību aktu trūkumi.
Šajā ziņā ES līmenī nav vērojams nekāds progress, lai rastu veidu, piemēram, kā paaugstināt pārrobežu nodokļu piedziņas rādītāju „virs nožēlojamā 5% līmeņa”. Pagaidām ES valstis, kuras cīnās ar saviem pilsoņiem, nodokļu bēgļiem, vairāk spēj izdarīt nevis legāli, bet izmantojot bankās zagtus datus.
Nodokļu konkurence
Reizumis Eiropas Parlamenta un komiteju diskusijās parādās jautājums par kopējas nodokļu bāzes ieviešanu uzņēmumu aplikšanai ar nodokli, kas situāciju padarītu skaidrāku gan nodokļu maksātājiem, gan dalībvalstīm un veicinātu arī godīgāku konkurenci. Jo nodokļu dempings negatīvi ietekmē dalībvalstu nodokļu ieņēmumus. Tas savukārt rada kaitējumu „nodokļu maksātājiem un MVU, kuriem nav lielo starptautisko kompāniju rīcībā esošu resursu, lai sarīdītu dalībvalstis vienu pret otru”.
Tiesa, domai par konsolidētu nodokļu bāzi, uzņēmumu nodokļu likmju saskaņošanas ieviešanai (sākot ar minimālo sliekšņu noteikšanu) ir vairāk pretinieku nekā piekritēju. Šī iecere joprojām ir izpētes un novērtējuma stadijā.
Krīze tiek piesaukta arī kā iemesls problēmai, kas ir saistīta ar nodokļu konkurenci Eiropā - tā neveicina solidaritāti un ekonomisko un sociālo izlīdzināšanu dalībvalstu starpā. Izsakoties nodokļu konkurencei par labu, eiropolitiķi uzsver: noteikumiem jābūt godīgiem, un neviena dalībvalsts nedrīkst tos izmantot, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, jo „krāpšanās ar nodokļiem ir nelikumīga, amorāla un pasliktina atsevišķu ES dalībvalstu situāciju”.
Taču konkurence un tās apiešana ir viens no būtiskajiem iemesliem, kāpēc tiek meklēts ceļš uz ārzonām.
Ārzonas – paradīze, kurai krīzes nav
Nodokļu paradīžu, izvairīšanās no nodokļiem un nelikumīgas kapitāla aizplūšanas apkarošana nereti ir deklarēta starp Eiropas Komisijas prioritātēm. Par politisku jautājumu, kas īpaši aktuāls ir krīzes seku novēršanā, tiek uzsvērta cīņa pret nodokļu paradīzēm un arī pret pelēkajām zonām jeb nodokļu indulgences praksi, kas vēl aizvien pastāv Eiropas Savienībā vai saistītās teritorijās. Deputāti uzskata, ka jaunie risinājumi būs arī veids, kā pārvarēt krīzi galvenokārt no ieņēmumu viedokļa, jo tas „ļaus izbeigt šo murgu, ko radījušas nodokļu paradīzes un plaši piekoptā izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, kā arī krāpšanās ar nodokļiem lielajos uzņēmumos un banku sistēmā”.
Debatēs ir minēti pētījumu fakti, ka ārzonās noguldītie aktīvi šobrīd veido vienu trešo daļu no visas pasaules aktīviem. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sniegto informāciju nodokļu paradīzēs 2008. gadā nobēdzināti aktīvi 5 līdz 7 triljonu eiro apmērā. Eiropas Savienībā izvairīšanās no nodokļu maksāšanas veidojot 2–2,5% no ES bagātības, kas ir puse no ES budžeta.
Augstākas likmes, sarežģītāki nodokļi – lielāka bēgšana
Jo lielāki nodokļi, jo vairāk nodokļu maksātāju centīsies atrast veidu, kā izvairīties no saistību pildīšanas, parlamentārieši atgādināja arī šo ekonomisko patiesību, jo īpaši pašreizējā siuācijā, kad vairums politiķu uzskata, ka valsts finanšu deficīta problēma tiks atrisināta, palielinot nodokļus, tātad ar budžeta ieņēmumu, nevis krasas izdevumu samazināšanas palīdzību.
Par vēl vienu būtisku iemeslu, kāpēc pastāv izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, tiek uzskatīts nepārredzamās un sarežģītās nodokļu sistēmas, tas nozīmē - jo vairāk atbrīvojumu no nodokļa, jo lielāka krāpšanās. Statistikas dati un dažādi pētījumi apliecina, ka, piemēram, sarežģījumus PVN iekasēšanā galvenokārt izraisa mulsinoši skaidrojumi un tūkstošiem dažādu atbrīvojumu.
"Jo vairāk atbrīvojumu no nodokļa, jo lielāka krāpšanās."
Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas nespēj izsekot līdzi visiem tiesību aktiem šajā jomā, ir īpašas grūtības piedāvāt savus pakalpojumus citās valstīs. Tāpēc Eiropas Komisijas uzdevums, kā norādījis Parlaments, ir sagatavot priekšlikumu par divkāršās aplikšanas ar nodokli pārvaldības iespējām, un MVU jānosaka taisnīga un pārredzama nodokļu sistēma. Turklāt attiecībā uz MVU būtu jāievieš vienas pieturas aģentūra, tādējādi izveidojot šiem uzņēmumiem īpašu kontaktpunktu un nodrošinot ātru, efektīvu un pārredzamu nodokļu atmaksu.
Datu aizsardzība – problēma vai aizsegs
Ir vienkārša likumsakarība - kamēr vieni iedzīvotāji slēps savus ienākumus, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, visi pārējie būs spiesti maksāt lielākus nodokļus, lai šo iztrūkumu kompensētu. Eiroparlamentārieši arī atgādina: nodokļi nav pašmērķis, bet sabiedrības instruments, lai īstenotu politiski apstiprinātus mērķus, tostarp ienākumu sadales izlīdzināšanu, kaitīgu darbību aplikšanu ar nodokli un kopējo sociālās palīdzības pakalpojumu ekonomiskās bāzes izveidošanu. Labas nodokļu sistēmas pamatā ir taisnīga un plaša nodokļu bāze un saprātīgas nodokļu likmes. Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un krāpšanās ar nodokļiem šo nodokļu bāzi grauj, un godīgajiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem nākas samaksāt šos nodokļus, no kuriem izvairījušies krāpnieki.
Jaunie nosacījumi cīņā pret nodokļu krāpniekiem ir raisījuši arī diskusiju par datu aizsardzību. Savukārt asās cīņas pozīcijas aizstāvji uzskata: tiesības uz privātumu nedod tiesības izvairīties no nodokļu maksāšanas.
