Eiropas Komisija 26. oktobrī publicējusi ekspertu ziņojumu „Elastīgs darba laiks un dzimumu līdztiesība”, kurā sniegts pārskats par pašreizējo praksi 27 ES valstīs, kā arī Īslandē, Norvēģijā, Lihtenšteinā un Šveicē. Tajā ir skatītas darba organizācijas sistēmas uzņēmumos un organizācijās, ņemot vērā gan darba laika ilgumu, piemēram, nepilna laika darbs, gan darba laika organizāciju, piemēram, elastīgs darba laiks vai darba laika iedalījums, elastīgums attiecībā uz darba dienas sākumu un beigām. „Elastīgs darba laiks palīdz cilvēkiem saglabāt darbavietas arī laikā, kad ekonomikas attīstība palēninās. Mums arī turpmāk ir vajadzīgi panākumi ģimenei draudzīgu darba tirgus struktūru veidošanā: gan darba laika elastīgums, gan dzimumu līdztiesība ir ekonomikas atveseļošanas svarīgi priekšnosacījumi,” norādījusi EK priekšsēdētāja vietniece un tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības komisāre Viviāna Redinga.
Ziņojumā secināts, ka dalībvalstu prakse vēl aizvien ir ļoti atšķirīga. Elastīgs darba ilgums ir vairāk izplatīts Ziemeļeiropas un Rietumeiropas valstīs, savukārt Ungārijā, Lietuvā, Čehijā, Igaunijā, Bulgārijā, Slovākijā, Slovēnijā un Rumānijā dominē tradicionālā 40 stundu darba nedēļa. Dānijā, Zviedrijā, Vācijā, Somijā un Norvēģijā elastīgu darba organizāciju izmanto relatīvi plaši – nedaudz vairāk kā pusei darba ņēmēju ir iespēja organizēt savu darba laiku. Jaunākie politiskie notikumi liecinot, ka darba laika elastīgums ir skatīts vairāku valstu politiskajās programmās, piemēram, ir skatīti arī darba laika konti un gadā nostrādāto stundu uzskaite (Somijā, Vācijā un Luksemburgā). Dažās valstīs (Polijā un Portugālē) elastīga darba laika grafiks ir viens no tematiem debatēs par virsstundu skaita samazināšanu.
EK vēlas pārskatīt ES noteikumus par darba laiku. Šopavasar uzsākts pirmais apspriešanas posms ar Eiropas sociālajiem partneriem. Komisija drīzumā publicēs ekspertu ziņojumu par darba laika noteikumu sociālo un ekonomisko ietekmi. 26. oktobrī publicētais ziņojums ir trešais no salīdzinošiem pārskatiem par darba un privātās dzīves līdzsvarošanu. Pirms tam (2005. gadā) bija ziņojumi par darba un privātās dzīves saskaņošanu un 2009. gadā - par bērnu aprūpes pakalpojumiem.
Britiem jāpārtrauc diskriminācija
EK ir pieprasījusi Apvienotajai Karalistei izbeigt diskriminējošos nosacījumus attiecībā uz tiesībām uzturēties šajā dalībvalstī kā darba ņēmējam. Tie liedz saņemt noteiktus sociālos pabalstus to astoņu no desmit dalībvalstu (Čehijas, Ungārijas, Slovākijas, Slovēnijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas) valstspiederīgajiem, kuras pievienojās ES 2004. gadā, informē EK pārstāvniecība Latvijā. Apvienotajai Karalistei ir divi mēneši, lai saskaņotu tās tiesību aktus ar ES tiesību aktiem. Pretējā gadījumā Komisija var pieņemt lēmumu vērsties pret Apvienoto Karalisti ES Tiesā.
"EK vēlas pārskatīt ES noteikumus par darba laiku. "
Saskaņā ar Apvienotās Karalistes darba ņēmēju reģistrācijas shēmu Čehijas, Ungārijas, Slovākijas, Slovēnijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas valstspiederīgajiem, kuri pie pilnvarota darba devēja pārtrauc darbu ātrāk par gadu, nav tiesību uzturēties Apvienotajā Karalistē kā darba ņēmējiem. Uzturēšanās tiesības ir viens no nosacījumiem, lai varētu saņemt mājokļa, īpašuma nodokļa pabalstu, aizdevumus krīzes situācijā, saņemt sociālo mājokli un palīdzību bezpajumtniekiem. Taču minēto 8 dalībvalstu valstspiederīgie patlaban nevar saņemt šos pabalstus, jo viņiem nav uzturēšanās tiesību. Komisija uzskata, ka šis nosacījums ir pretrunā ar pārejas noteikumiem par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, kuri Apvienotajai Karalistei līdz 2011. gada aprīļa beigām ļauj ierobežot iepriekš minēto dalībvalstu piederīgo tiesības ierasties šeit strādāt, jo pārejas noteikumi ļauj ierobežot tiesības uzturēties kā darba ņēmējiem, bet ne diskriminēt pabalstu saņemšanā.
Stiprinās vienoto tirgu
EK divos paziņojumos izklāsta virkni risinājumu, lai sekmētu vienotā tirgus darbību. Paktā par vienoto tirgu aicināts rīkoties, lai atvieglotu dzīvi visiem tirgus dalībniekiem: uzņēmumiem, patērētājiem un strādniekiem. Iekšējā tirgus komisārs Mišels Barnjē uzsvēris: „Tirgiem ir jākalpo gan ekonomikai, gan ES iedzīvotājiem. Tieši tas nosaka, kāda būs mūsu sabiedrība. Tomēr patlaban ES vienotā tirgus darbība nav optimāla. Tam jānodrošina labākas iespējas. Gan iedzīvotājiem, gan lieliem un maziem uzņēmumiem jāspēj saskatīt vienotā tirgus izdevīgums. Jārīkojas bez kavēšanās. Eiropa nevar atļauties atstāt šo potenciālu novārtā. Tālab vienotais tirgus šodien nāk klajā ar 50 ierosinājumiem, kas īstenojami līdz 2012. gadam, lai uzlabotu tā darbību.”
Pirmajā ziņojumā - par pilsonību - ir aplūkotas ikdienas problēmas, ar kurām iedzīvotāji saskaras, kad viņi dzīvo un darbojas ārpus savas valsts robežām, proti, ceļo, studē, strādā, stājas laulībā, iegādājas mājokli vai auto citā ES valstī. Ziņojumā ieļauti 25 pasākumi, kurus Komisija plāno īstenot nākamajos trīs gados, lai atvieglotu Eiropas iedzīvotāju dzīvi. Piemēram, tūristu un emigrantu komfortam atjauninās noteikumus, kas atpūtniekus viņu brīvdienu laikā aizsargā pret viņu ceļojuma rīkotāja bankrotu. Patērētājiem EK palīdzēs saņemt kompensāciju, ja viņiem radīsies problēmas ar kādu tirgotāju. Komisija izstrādā arī jaunu sistēmu elektroniskai informācijas apmaiņai starp valstu iestādēm, lai cilvēki, kas strādā kādā citā ES valstī, varētu vienkāršāk un ātrāk nokārtot savas sociālās aizsardzības tiesības.
Savukārt vienota tirgus izaugsmei atkal uzsvērta MVU nozīmība, laba sociālā sistēma, kvalitatīva izglītība, konkurētspējīgas darbavietas un atalgojums. Tostarp Brisele ir atcerējusies par strādniekiem. Tāpēc jautājumā par profesionālo kvalifikāciju izpētīts, ka patlaban 4600 profesijām dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgs regulējums. Tāpēc jau sen esot pienācis laiks rūpīgi pārskatīt profesionālo kvalifikāciju direktīvu. Komisija uzskata, ka profesionālo identifikācijas karšu jeb „profesiju karšu” ieviešana ļautu mazināt birokrātiju.
Rūpniecība Eiropai – Eiropa rūpniecībai
Ja Eiropa vēlas palikt globālās ekonomikas līdere, rūpniecība jāatzīst par prioritāti, pausts paziņojumā “Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam”, ko 28. oktobrī pieņēmusi EK. Paziņojumā izklāstīta stratēģija, kuras mērķis ir stiprināt izaugsmi un nodarbinātību, saglabājot un atbalstot spēcīgu, daudzveidīgu un konkurētspējīgu rūpniecības bāzi Eiropā, kura piedāvā labi apmaksātas darbavietas un vienlaikus emitē mazāk ogļskābās gāzes. Paziņojumam pievienots ziņojums par konkurētspējas rādītājiem atsevišķās dalībvalstīs un gadskārtējais Eiropas ziņojums par konkurētspēju.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Antonio Tajāni, kura atbildībā ir rūpniecība un uzņēmējdarbība, sacīja: “Rūpniecībai Eiropā ir ļoti svarīga loma, un bez tās ne pašlaik, ne nākotnē nav iespējams risināt mūsu sabiedrības problēmas. Eiropai ir vajadzīga rūpniecība, un rūpniecībai ir vajadzīga Eiropa. Mums pilnībā jāatraisa vienotā tirgus, tā 500 miljonu patērētāju un 20 miljonu uzņēmēju potenciāls.”
"Brisele ir atcerējusies par strādniekiem."
Eiropas rūpniecības konkurētspējai paredzētas 10 galvenās rīcības, tostarp: tiks veikta jauno tiesību aktu „konkurētspējas pārbaude”; tiks rūpīgi analizēta un ņemta vērā visu politikas priekšlikumu ietekme uz konkurenci; lai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem atvieglotu piekļuvi kredītiem un atbalstītu to internacionalizāciju, tiks atbalstīta MVU dibināšana un izaugsme; lai izveidotu pienācīgus pamatnosacījumus, kas nodrošinātu ilgtspējīgu apgādi ar iekšzemes pirmējiem izejmateriāliem un to apsaimniekošanu, tiks iesniegta jauna stratēģija izejmateriālu jomā; tiks pievērsta uzmanība inovācijas rezultātiem, paredzot rīcības tādās nozarēs kā uzlabotas ražošanas tehnoloģijas, būvniecība, biodegviela, autopārvadājumi un dzelzceļa pārvadājumi, jo īpaši tiecoties uzlabot resursu efektivitāti utt. Līdz pat ... kosmosa politikai.
Mazajam biznesam par ES naudu
Trešdien, 3. novembrī, notiks Eiroinfo akcija par mazo un vidējo uzņēmumu iespējām saņemt ES atbalstu uzņēmējdarbības attīstīšanai un nostiprināšanai. Akcija sāksies 12.30 – vienlaikus Latvijas Radio 2 raidījumā „Jautājumi un atbildes par Eiropas Savienību” un ES mājā Rīgā, Aspazijas bulvārī 28, kā arī tiešsaistē www.esmaja.lv. Akcijas laikā interesenti saņems atbildes un idejas, zvanot pa tālruni 67211111, kā arī uzdodot jautājumus vietnē www.esmaja.lv sadaļā „Eiroinfo”.
Uz jautājumiem atbildēs un par iespējām stāstīs: Hipotēku bankas ALTUM Atbalsta kredītu departamenta vadītājs Dainis Dembovskis, Rīgas reģionālā ES struktūrfondu informācijas centra vecākais speciālists Ģirts Kindzulis un SIA „Demarsch” konsultants Arturs Štamers.
