Izmaiņas Igaunijas izglītības sistēmā jaunajā mācību gadā

Atkarībā no audzēkņa dzīvesvietas, par robežlaiku, kas nepieciešams, lai nokļūtu līdz skolai, pieņemtas 60 minūtes. Ar likuma izmaiņām pamatskolās ir paredzēts mācību kurss par karjeras paaugstināšanas iespējām darbavietās, bet ģimnāzijās - ekonomikas un uzņēmējdarbības programmas ieviešana. Izmaiņas paredz arī naudas sodus audzēkņu vecākiem līdz 200 soda vienībām, ja viņu skolas vecuma bērns nav reģistrēts nevienas skolas audzēkņu sarakstā vai arī viena mācību ceturkšņa laikā bez pamata nav apmeklējis līdz 20 procentiem mācību stundu.

Vispirms – algas palielināšana skolotājiem

Igaunijas izglītības un pētniecības ministrs Teniss Likas saka: „Izglītības reformas ieviešanai budžetā nauda ir. Pamatskolas un ģimnāzijas piespiedu kārtā nesāksim nošķirt, bet gan ļausim tām pašām nopietni visu apsvērt. Papildu nauda programmas ieviešanai ir paredzēta nākamā gada budžetā, kā arī jau pašlaik budžetā ir nepieciešamais finansējums mācību grāmatu un darba burtnīcu izdošanai un skolotāju apmācībai. Budžeta stratēģija pieciem gadiem šim mērķim paredz vienu miljardu Igaunijas kronu, bet mācību grāmatām viena gada laikā tiks iztērēti simts miljoni valsts budžeta līdzekļu. Ņemot vērā 20% pieaugumu, piecu gadu laikā papildus jāsaņem vēl 100 miljoni kronu, tātad kopā piecu gadu laikā mācību grāmatām ir paredzēti 600 miljoni Igaunijas kronu (LVL 26,94 miljoni), bet skolotāju apmācībai - EEK 500 miljoni (LVL 22,45 miljoni). Šīm summā ir vēl jāpieaug, jo drīz sāksim skolotāju algu palielināšanu. Visiem šiem mērķiem izmantosim arī Eiropas finansējumu. Lielākas problēmas šodien rada dažādu tehnoloģisko līdzekļu un mācībām nepieciešamo uzskates līdzekļu finansēšana. Arī darbmācības klases daudzās skolās ir neapmierinošā stāvoklī.

 Mums patlaban prioritāra ir skolotāju algu paaugstināšana un jauno skolotāju iesaistīšana skolas darbā. Man ir liels prieks, ka mums ir iespēja skolotājiem maksāt atbilstošu piemaksu, kaut gan tas diemžēl nav veicinājis strauju skolotāju pieplūdumu. Esam gatavi tam, ka nākotnē piemaksas izmantotāju skaits palielināsies.”

"Izmaiņas paredz arī naudas sodus audzēkņu vecākiem, ja viņu skolas vecuma bērns nav reģistrēts nevienas skolas audzēkņu sarakstā vai arī viena mācību ceturkšņa laikā bez pamata skolēns nav apmeklējis līdz 20% mācību stundu. "

Ministrs uzsver, ka ir svarīgi arī, kā tiek veidots skolu tīkls. Laukos attālumi ir lielāki, un tur nozīmīgi, lai pastāvētu esošais skolu tīkls. Pilsētā nav tik svarīgi, vai skola ir pāris kvartālu attālumā uz vienu vai otru pusi no transporta pieturas. Tallinā noteikti nākšoties ģimnāzijas apvienot, šādi ieekonomējot naudu algām un uzskates līdzekļu iegādei.

Runājot par mācību grāmatām, ministrs teic, ka daudzas no esošajām atbilst arī jaunajai mācību programmai. Raizes radot tas, ka izdevniecības pieradušas pie konkrētiem ienākumiem (no budžeta tām katru gadu paredzēti EEK 100 miljoni jeb LVL 4,49 miljoni) un nevēlas uzņemties papildu slodzi. Neskatoties uz to, ministrs ir drošs, ka mācību grāmatas vajadzīgajā laikā būs gatavas.

Saskaņā ar jauno mācību programmu, mācību viela salīdzinājumā ar līdzšinējo esot vairāk integrēta, un tas prasot gan grāmatu autoru, gan arī skolotāju papildu izglītošanu.

Augstskolām jāuzlabo sadarbība

Skarot jautājumus, kas saistīti ar augstāko izglītību, ministrs norādīja: „Mācību kvalitātes jautājumam augstskolās jābūt pirmajā vietā. Finansējuma resursi ir ierobežoti, tāpēc vairāku mācību programmu nodrošināšanai to nepietiek. Augstskolu iekšējās strukturālās izmaiņas nav gaidāmas, tomēr būs jāsagatavo dažādi priekšraksti. Domāju, ka tuvākajā laikā sabiedriski tiesiskais augstskolu skaits nemazināsies, kaut gan ir jāuzlabojas to savstarpējai sadarbībai. Dublēšanās nebūtu pieļaujama.”

"Igaunijā patlaban prioritāra ir skolotāju algu paaugstināšana un jauno skolotāju iesaistīšana."

Ja augstskolas nespēšot savstarpēji vienoties, valdībai būtu jāizlemj, kuras nozares uzskatāmas par prioritārām. Dublēšana pilnīgi nebūtu jāizskauž, piemēram, skolotāju izglītošana noteikti varētu pastāvēt kā Tartu, tā arī Tallinā. Mācību programmas nevar vērtēt tikai pēc Igaunijas iekšējiem aspektiem, jo Igaunija konkurē arī starptautiski. Lai jaunatne tomēr mācītos Igaunijā, augstākai izglītībai valstī jābūt kvalitatīvai, uzskata ministrs Teniss Likas.

Skolotāju noslodze nemainīsies, augs ģimenes atbildība

Ministrs, apkopojot galvenos jauninājumus, kas nu gaida skolas un skolotājus, uzsver: „Līdz ar pārmaiņām paaugstināsies arī skolotāja statuss. Drošības sajūtas radīšanai teikšu, ka skolu noslodze nemazināsies, bet pieaugs ģimeņu atbildību. Var teikt, ka skolotājs skolā būs atkal saimnieks, kuram ir skaidras tā tiesības un arī - ar likumu apstiprināts algas aprēķināšanas mehānisms.”

"Mācību programmas nevar vērtēt tikai pēc Igaunijas iekšējiem aspektiem, jo Igaunija konkurē arī starptautiski."

Vairāk uzmanības tiks pievērsts bērniem ar speciālām vajadzībām un individuālajām mācību programmām. Šajās skolās turpmāk tiks veidotas mazas mācību grupas, kas ir ļoti svarīgi bērniem ar īpašām vajadzībām. Pamatskolu klasēs vienlaikus varēs būt ne vairāk kā 24–26 skolēni, lai skolotājs varētu veltīt uzmanību katram skolēnam individuāli.

„Skolotājiem jāgūst stingra pārliecība, ka viņu darbs ir īpašs un izglītība Igaunijā ir prioritāra,” ir pārliecināts Igaunijas izglītības un pētniecības ministrs Teniss Likas.

Pedagogu pamatalga Igaunijā
(2009. gada valdības lēmums Nr. 101 un 102)