Laikraksts „Postimees” šos drūmos ciparus salīdzina ar Krieviju, kur šogad arī ir ļoti augsta gaisa temperatūra un noslīkušo skaits ir krietni palielinājies, sasniedzot 1200 cilvēku. Attiecinot šo ciparu uz Krievijas kopējo iedzīvotāju skaitu (142 miljoniem), uz 100 000 iedzīvotājiem iznāk 0,8 bojāgājušie. Veicot līdzīgu aprēķinu par Igauniju, rezultāts ir daudz drūmāks – uz katriem 100 000 iedzīvotājiem četri bojāgājušie.
Rekordliels noslīkušo skaits
Ņemot vērā šajā vasarā noslīkušo skaita straujo pieaugumu Igaunijā, savu viedokli Igaunijas presē izteikusi parlamenta (Riigikogu) locekle un Peldētāju savienības prezidente Evelīna Sepa. Viņa arī uzdevusi ar šo situāciju saistītos jautājumus risināt kultūras ministrei Lainei Jenesai, lūdzot noskaidrot, cik katrā reģionā ir darbojošos baseinu, kad tie ir būvēti un kam pieder, kā arī to, cik pēdējo desmit gadu laikā valsts ir investējusi peldbaseinu attīstībā.
"Šovasar Igaunijā uz katriem 100 000 iedzīvotājiem jau ir četri noslīkušie. Būtu jāpanāk, lai skolās Igaunijā naudas trūkuma dēļ tomēr neizzustu peldēšanas apmācības nodarbība."
Partijas „Centra savienība” biedre Evelīna Sepa aicina pievērst lielāku uzmanību peldēšanas apmācībai skolās. Kā vecākiem, tā skolotājiem būtu jāpanāk, lai skolās Igaunijā naudas trūkuma dēļ tomēr neizzustu peldēšanas apmācības nodarbība. Kaut gan šī apmācība ir iekļauta valsts skolas programmā, patlaban divas trešdaļas nepieciešamā finansējuma ir jāatrod pašvaldībām un skolēnu vecākiem. Ir arī tādas pašvaldības, kuras ekonomisko grūtību dēļ peldbaseinus slēgušas vai arī krietni samazinājušas to lietošanas laiku. „Tādēļ nav arī nekāds brīnums, ka šī vasara raksturīga ar rekordlielu noslīkušo skaitu, jo ir pasliktinājusies Igaunijas iedzīvotāju peldēšanas prasme. Neapskaužamā situācijā nonākuši arī tie pieaugušie, kuri līdz šim ir nodarbojušies ar peldēšanu un tagad peldbaseinu pieejamības trūkuma dēļ zaudē savu profesionālo sagatavotību,” uzskata Peldētāju savienības prezidente.
E.Sepa skaidro, ka viņa patlaban pētot, vai valstij ir iespēja atbalstīt 50 metrus gara peldbaseina celtniecību, kas būtu izmantojams arī starptautisku peldēšanas sacensību organizēšanai, vai Tartu ūdens centrs „Aura” būtu jāpaplašina un vai Tallinā būtu jāizveido valsts nozīmes ūdenssporta centrs.
Arī elektrības vadi var būt drauds
Karstais laiks rada draudus ne tikai veldzes meklētājiem ūdenī, bet arī citur. „Eesti Energia” uzņēmums „Sadales tīkli” brīdina iedzīvotājus, ka lielā karstuma dēļ var pagarināties elektrisko līniju vadi, samazinot pieļaujamo attālumu līdz zemes virsmai. Tas var radīt draudus iedzīvotājiem, tāpēc uzņēmums lūdz iedzīvotājus būt ļoti uzmanīgiem un neskarties kokiem, kuru zariem piekļaujas elektrības vadi. Tāpat ļoti uzmanīgiem un vērīgiem jābūt lauksaimniekiem, kam nākas apstrādāt laukus zem elektropārvades līnijām.
"„Eesti Energia” uzņēmums „Sadales tīkli” brīdina iedzīvotājus, ka lielā karstuma dēļ var pagarināties elektrisko līniju vadi."
Kā ziņo Meteoroloģiskais dienests, jūlija trešajā dekādē gaisa temperatūra Igaunijā sasniegusi maksimāli augstāko līmeni pēdējo 50 gadu laikā. Augsta gaisa temperatūra ar brāzmainu vēju un vietām ar periodiskām lietus gāzēm saglabāsies arī turpmākajās nedēļas dienās. Īpaši kontinentālajā valsts daļā gaisa temperatūra joprojām var sasniegt 32 grādus pēc Celsija skalas.
