Vētra nodarījusi ne tikai materiālos zaudējumus, bojā gājuši arī četri cilvēki, vēl divi atrodas reanimācijā. Trīs cilvēki gājuši bojā, nakšņojot teltīs mežā, kādu Šauļu agrofirmas slaucēju agrā svētdienas rītā notrieca spēcīgas vēja brāzmas apgāztais lopbarības vezums. Trieciens bija nāvējošs. Kauņas Botāniskajā dārzā izgāzti simtgadīgi koki, Zooloģiskajā dārzā arī daudz nolauztu koku, bet, par laimi, nav cietuši dzīvnieki. Mežainajā Varēnas rajonā ir pat tādas vietas, kur vairs neesot nevienas veselas priedītes.
Lietuvā gan cietušie iedzīvotāji, gan mežsaimnieki skaita zaudējumus. Kauņas mērs bija izsludinājis triju dienu pilsētas sakopšanas talku. Prezidente Daļa Grībauskaite pēc vizītes nopostītajos ciematos un pilsētās solīja, ka valsts savus pilsoņus bez palīdzības neatstās.
Dzīvību un veselību apdraud grausti
Šī vētra Lietuvā, plūdi Čehijā, Polijā un Vācijā, neredzēti augstā gaisa temperatūra un sausums Krievijā - tās visas ir stihiskas nelaimes, kas nav atkarīgas no cilvēka. Labākajā gadījumā pār tām var brīdināt, laikus paglābties, bet ne novērst. Bet ir nelaimes, kuru varētu nebūt. Ja ir cilvēku upuri, tas vispār nav attaisnojams.
Lietuvā daudzviet vēl stāv pamestas bijušo kolhozu un padomju saimniecību lopu fermas un ražošanas ēkas, un pat muižas. Arī Viļņā ir mājas - rēgi, kuras iecienījuši bezpajumtnieki, bet pilsētas tēvus nez kāpēc šie grūstošie nami nesatrauc. Taču arī tie var apdraudēt ļaužu veselību un dzīvību.
"Vētra Lietuvā, plūdi Čehijā, Polijā un Vācijā, neredzēti augstā gaisa temperatūra un sausums Krievijā - tās visas ir stihiskas nelaimes, kas nav atkarīgas no cilvēka."
Tāda nelaime jūlijā notika Kauņas rajona Pakapju ciemā. Negaiss un lietus pārsteidza pa Baltijas valstīm ceļojošos čehu skautus. Daļa jauniešu, par spīti lietum, devās tālāk uz Kedaiņiem, bet pārējie ceļa malā ieraudzīja pamestu ēku un nosprieda, ka tur negaisa laikā varētu rast patvērumu. Pagāja tikai 15 minūtes, kuru laikā pēc spēcīgas vēja brāzmas no ēkas, kur kādreiz atradusies graudu kalte, palika tikai ķieģeļu, šīfera šķembu un siju kaudze. Nelaime notika svētdienas vakarā. Medicīniskā palīdzība bija nepieciešama 11 cietušajiem, kam konstatēja smagas galvas un mugurkaula traumas, roku un kāju lūzumus. Septiņi no skautiem bija nepilngadīgi, jaunākajam - tikai 14 gadu. Trīs cietušie ar smagām politraumām tika nogādāti Kauņas Medicīnas universitātes klīnikas Bērnu reanimācijas un intensīvās terapijas nodaļā. Viens no cietušajiem - deviņpadsmit gadu vecais Jans Holups - Kauņas klīnikā no gūtajām traumām nomira.
Sākotnēji Kauņas rajona policija nosprieda ierosināt pirmstiesas izmeklēšanu par neuzmanības dēļ izraisītiem neievērojamiem veselības traucējumiem. Par to draud arests no 15 līdz 90 diennaktīm vai brīvības atņemšana uz vienu gadu. Tiesībsargātāji bija pārliecināti, ka lieta ir bez jebkādas perspektīvas. Televīzijā viens no komisariāta vadītājiem teica: "Bet ēkas īpašnieks taču neaicināja tūristus paslēpties no lietus." Vislielākais sods, kas var draudēt īpašniekam, - administratīvā atbildība par būves (ēkas) neuzraudzīšanu. Un tas vairs neesot policijas, bet citu iestāžu kompetencē.
Sabiedrība bija sašutusi. Kas atbildīgs? Kas ir šo gruvešu īpašnieks? Šķiet, vienkārši jautājumi, bet ar atbildēm pagrūti.
Lielā problēma – kurš vainīgs
Pēc tam kad nomira čehu jaunietis, pirmstiesas izmeklēšana tika papildināta ar vēl vienu Kriminālkodeksa pantu – dzīvības atņemšana nepiesardzības dēļ.
Beidzot tika atrasts "it kā" gruvešu īpašnieks, kurš sevi par tādu atzīt negrib. Tomēr iegūtie dati liecina, ka tas ir 67 gadus vecs kādas lauksaimniecības biedrības īpašnieks un vadītājs A. Kožeņausks. Minētais īpašums neesot nostiprināts Nekustamo īpašumu reģistrā, bet, kā norādījis pagasta vecākais, tas nenozīmē, ka par īpašumu neesot jāatbild. Vēl dzirdamas runas, ka Kauņas rajona pašvaldība jau 2008. gadā esot brīdinājusi A. Kožeņausku, ka avārijas stāvoklī esošā ēka jānojauc. Kas pārbaudīja, vai tas ir izdarīts?
"Sabiedrība bija sašutusi. Kas atbildīgs? Kas ir šo gruvešu īpašnieks? Šķiet, vienkārši jautājumi, bet ar atbildēm pagrūti."
Visus izdevumus par čehu tūristu ārstēšanu, par pārvešanu uz Čehiju ar lidmašīnu un citus izdevumus apmaksāja Čehijas apdrošināšanas sabiedrības, kuras aktīvi interesējas par izmeklēšanas gaitu. Apdrošinātāji māk skaitīt naudu. Ja būs kaut mazākā iespēja atgūt līdzekļus, viņi to izmantos.
Ja izdosies pierādīt, ka savas nolaidības dēļ A. Kožeņausks ir vainīgs jaunā čeha nāvē un viņa tautiešu iegūtajās smagajās traumās, viņu gaida civilprasība par milzu summām. Vainīgajam nāksies maksāt par skautu medicīnas izdevumiem un morālās kompensācijas mirušā un cietušo piederīgiem.
"Ja izdosies pierādīt, ka savas nolaidības dēļ A. Kožeņausks ir vainīgs jaunā čeha nāvē un viņa tautiešu iegūtajās smagajās traumās, viņu gaida civilprasība par milzu summām."
Privātīpašums esot svēts. Vai tad par svētu lietu, šai gadījumā – ēku, nevajadzētu rūpēties? Vai pašvaldības nav atbildīgas par savās teritorijās notiekošo?
Avīzē "Lietuvos rytas" publicēts neapsaimniekoto būvju skaits - visā Lietuvā to esot deviņi tūkstoši. Aizdomīgi apaļš skaitlis, bet, pat ja tas nav visai precīzs, graustu Lietuvā tiešām nav mazums.
Pēc nelaimes, kas notika ar čehu tūristiem, dzird runas, ka būtu jāpalielina soda nauda par būvju neuzturēšanu kārtībā. Bargāki sodi varbūt īpašniekus piespiedīs vairāk rūpēties par saviem īpašumiem, tomēr - vai lielāka soda nauda īpašniekam būs mierinājums tam pilsonim, kam uz galvas nogāzīsies balkons vai kura bērni, slēpjoties no lietus, iegūs traumas? Tās tomēr ir nelaimes, kuras iespējams novērst.
