Visticamāk, jau nākamā gada beigās dažu zemes gabalu īpašnieki kopā ar zemes nodokļa rēķinu saņems brīdinājumu, ka pēc gada nāksies maksāt par trešdaļu lielāku summu, bet pēc trim gadiem „kokvilnas” plantāciju īpašniekiem zemes nodoklis paaugstināsies pat divdesmit reižu.
Tuvākajā laikā lauksaimniecības ministra izveidotā darba grupa iesniegs valdībā savus priekšlikumus, kā piemērot zemes vērtības kartes, aprēķinot zemes nodokli no nedeklarētās privātās zemes platības. Politiķi apgalvo, ka lēmums par to tiks pieņemts jau Seima šā gada rudens sesijā.
Pēc neoficiāliem aprēķiniem, ar papildu nodokli nāktos aplikt aptuveni 500 tūkst. hektāru ar nezālēm vai krūmiem aizaugušas lauksaimniecības zemes platības. Budžetā papildus tas ienestu dažus desmitus miljonu litu. Pieaugot nodokļiem, īpašnieki zemi labprātāk iznomātu zemniekiem, kas zemi arī apstrādā, tādējādi veicinot piena un gaļas ražošanu, audzējot lauksaimniecības un pārtikas produkcijas eksportu, radot jaunas darbavietas un valsts budžetā - papildu ienākumus. Sakārtotie un apstrādātie zemes gabali palielinātu gan pašas zemes vērtību (tirgus cenu), gan arī uz tās esošo ēku vērtību, iespējams, ka pat iekustētos zemes tirgus.
Cik daudz zemes neapstrādā, precīzu ziņu nav
Lietuvas Lauksaimniecības palāta jau sen aicināja palielināt nodokli nedeklarētām, aizlaistām platībām. „Līdz šim Finanšu ministrija pret mūsu priekšlikumiem minēja vienu argumentu: nodokļa paaugstināšanu nedrīkst pārvērst par sodu,” atceras palātas priekšsēdis Broņus Markausks. Īstais iemesls tomēr ir tas, ka lielākie zemes nodokļa pretinieki esot politiķi un ierēdņi, kuri sapirkušies zemes gabalus spekulatīvos nolūkos. Briesmīgākie skati esot ap lielākajām pilsētām, kur spekulanti cer neapstrādāto, aizlaisto zemi pārdot par miljoniem litu.
„Pēdējais laiks izspriest šo veco problēmu, vēl jo vairāk, ka samazinās piena ražošana un valstī samazinās liellopu skaits. Jāveicina ražošana,” uzskata Lauksaimniecības palātas vadītājs.
"Lielākie zemes nodokļa pretinieki esot politiķi un ierēdņi, kuri sapirkuši zemes gabalus spekulatīvos nolūkos."
Lauksaimniecības palātas argumenti zemes nodokļa palielināšanai nevīžīgajiem zemes īpašniekiem:
- no paaugstinātā zemes nodokļa valsts budžetā ienāktu lielāki ieņēmumi;
- aktivizētos zemes tirgus, jo, paaugstinot nedeklarētās lauksaimniecībā izmantojamās zemes nodokli, zemes īpašnieki būtu ieinteresēti to iznomāt lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem;
- samazinātos novārtā atstātās, ar nezālēm aizaugušās zemes platības, kas bojā ainavu un vairo nezāles kaimiņu laukos, tostarp arī samazinātos ražošanas izmaksas;
- pieaugot lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām, palielinātos lauksaimnieku peļņas un ienākumu nodokļu iemaksas valsts budžetā;
- lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības pieaugums būtu viens no faktoriem, kas apturētu piena ražošanas samazināšanos un liellopu skaita samazināšanos.
Lietuvā pašlaik ir 2,6 miljoni hektāru deklarētas lauksaimniecības zemes un aptuveni 0,5 miljoni hektāru nedeklarētas lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Cik no šī pusmiljona hektāru ir aizlaistas un pamestas zemes, precīzu ciparu neviens šobrīd nevar nosaukt.
Pašvaldības varētu, bet visur radi un draugi...
Daži Lauksaimniecības ministrijas speciālisti lēš, ka Lauksaimniecības palātas iniciatīva par lielāku nodokli aizlaistai lauksaimniecības zemei var pavērsties pret viņiem pašiem - zemes nodokli piedāvā visiem īpašniekiem aprēķināt ne pēc zemes kadastrālās vērtības, bet pēc tirgus vērtības. Atsevišķos Lietuvas reģionos tirgus vērtība no kadastrālās vērtības atšķiras līdz pat 20 reizēm.
Lauksaimniecības ministrijas darba grupas vadītājs, lauksaimniecības ministrijas viceministrs Edvards Raugals mierina, ka zemniekiem, kas zemi apstrādā, mazdārziņu īpašniekiem nav ko satraukties: viņiem būtu nodokļa atlaides un nodoklis samazinātos no 1,5% līdz 0,01 procentam. Aprēķinot zemes nodokli pēc zemes vidējās tirgus vērtības, minētiem īpašniekiem naudas izteiksmē nāktos maksāt tikpat, cik tagad, bet neapstrādātās, nekoptās zemes īpašniekiem nodoklis gan krietni pieaugtu.
"Lietuvā radiniekiem un draugiem pāri darīt nevar..."
E. Raugals lēš, ka nodokļa administrēšana nebūtu sevišķi dārga. Pēc taisnības, nodokli varētu paaugstināt jau šodien, nepieņemot nekādus jaunus likumus. To varētu izdarīt pašvaldības. Pašvaldības ir tiesiskas paaugstināt zemes nodokli no 1,5% līdz 4 procentiem. Arī jaunajos priekšlikumos par nekoptās zemes nodokli esot izskanējis, ka tieši pašvaldības varētu to administrēt. Bet...
„Labāk jau būtu, ka aizlaistās zemes ar nodokli apliktu tieši pašvaldības, bet tās visiem spēkiem raisās vaļā no šī darba - kā tu sodīsi savu kaimiņu vai svaini?!” prāto viceministrs. Lietuvā radiniekiem un draugiem pāri darīt nevar.
Darba grupa plāno nodokli paaugstināt pakāpeniski. Nekāda šoka. Saņemdams gadskārtējo nodokļa rēķinu, aizlaistās zemes īpašnieks saņems arī brīdinājumu – ja nākamajā gadā nesakops savu zemes gabalu, nodoklis būs jau par trešdaļu lielāks.
Skaidrība būs rudenī
Izklausās jau jauki, tomēr pat pašā Lauksaimniecības ministrijā dažs speciālists šaubās par šī pasākuma efektivitāti, jo „parasti likumi apaugot ar visdažādākajiem izņēmumiem, un tad īpašniekiem nebūs grūtību atrast kādu „spraugu” likumā un tad jau arī nodoklis var kļūt par nodokļa parodiju”.
Lietuvas mērnieku korporācijas ,,Mātininkai” („Mērnieki”) prezidents Ķēstutis Kristinaitis (arī lauksaimniecības eksministrs) domā, ka būtu pareizi, ja valsts sāktu zemes nodokli aprēķināt, ņemot vērā zemes tirgus vērtību, bet sākt vajadzētu pašai no sevis - daudz aizlaistas zemes ir Valsts zemes fondā. Apmēram pusgada laikā pārbaudītāji atklājuši 657 aizaugušus, nekoptus zemes gabalus, un no tiem 100 zemes gabali pieder valstij. Eksministrs atzīst, ka būtu pareizi nodokli rēķināt no zemes tirgus vērtības, bet šaubās, vai ministrija panāks to, ko deklarē – visvairāk ar nezālēm un krūmiem aizaugušu zemes gabalu ir pie galvenajām autoceļu maģistrālēm, un šiem zemes gabaliem jau sen mainīts zemes izmantošanas veids. Tā vairs nav lauksaimniecībā izmantojama zeme, un sodīt īpašnieku, ka viņš nebūvējas, jo bankas atsakās dot kredītu vai arī piesola kredītu ar pārāk lieliem procentiem, diez vai būtu taisnīgi.
"Ja aizlaistās zemes īpašnieks nākamajā gadā nesakops savu zemes gabalu, nodoklis būs jau par trešdaļu lielāks."
Lauksaimniecības ministrija uzskata, ka galvenie iemesli, kādēļ zeme netiek izmantota, ir:
- lielākā daļa zemes īpašnieku, kas savā laikā atguvuši vecākiem vai vecvecākiem piederējušo zemi, dzīvo pilsētās vai arī devušies uz ārzemēm;
- daļa cilvēku zemi pērk, tajā investējot līdzekļus un nedomājot to apstrādāt;
- daļa zemes ir neauglīga un tajā nodarboties ar lauksaimniecību nav izdevīgi.
Lietuvas finanšu ministre Ingrīda Šimonīte saka: „Pašlaik notiek diskusija par procedūrām, jo spēkā esošajā kārtībā ir daudz aizlaistās zemes vērtības samazināšanas koeficientu, kuri veicina īpašniekus par savu zemi nerūpēties. Nepieciešams tagadējo nodokļu aprēķināšanas kārtību mainīt. Zemes nodokļu sistēmai jābūt loģiskai, lai visi zemes īpašnieki rūpētos par saviem zemes gabaliem. Ja visi zemes īpašnieki sakārtotu savu zemi, tad lielāks kopējais zemes nodoklis gan netiks iekasēts, bet būs citi pozitīvi ekonomiskie efekti - pieaugs lauksaimnieciskās produkcijas ražošana, jo zemi izmantos tie, kas to arī apstrādā.”
Jācer, ka Lietuvas parlamentārieši zemes nodokļa jautājumā rudens sesijā pieņems saprātīgus lēmumus, zemes nodokļa aprēķināšana būs loģiska un taisnīga un „kokvilnas” lauku platības samazināsies.
Un ja vēl autovadītāji pa logiem nemestu tukšo plastmasas un stikla taru... Bet tā jau ir cita problēma.
