Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi ik gadu Līgo svētku laikā pieredz pieaugošu izsaukumu skaitu, tādēļ aicina iedzīvotājus svētku dienās būt piesardzīgiem un visās aktivitātēs ievērot mērenību, bet gadījumā, ja notikusi nelaime, laikus meklēt mediķu palīdzību. Saskaņā ar apdrošināšanas sabiedrības ERGO un NMPD datiem, visbiežāk Līgo svētkos notiek tādi nelaimes gadījumi kā savainošanās ar sasistu pudeļu lauskām, smagi izmežģījumi, sasitumi un kaulu lūzumi, kā arī dažādas grieztas brūces. Tipiska vasaras saulgriežu trauma ir dažādas pakāpes apdegumi, kas radušies pie grila vai lecot pāri ugunskuram un aizdegoties drēbēm.
Uzzini, kur svini!
Nereti Līgo svētku svinēšana tiek organizēta lauku mājās, privātmājās un vasarnīcās, kas var atrasties nomaļās, grūti piebraucamās vietās. Tādēļ mediķi aicina svinētājus vienmēr noskaidrot māju (vai citas svinību vietas) precīzu atrašanos, lai vajadzības gadījumā, izsaucot neatliekamo medicīnisko palīdzību vai kādu citu operatīvo dienestu, jūs precīzi un ātri spētu aprakstīt savu atrašanās vietu un saņemtu nepieciešamo palīdzību. Mediķi bieži vien piedzīvo situācijas, kad cilvēks piesaka izsaukumu, bet lāgā nezina, kur viņš atrodas.
Peldies ar apdomu
Ik gadu vasarā ātrās palīdzības mediķi saņem izsaukumus pie cilvēkiem, kuri, vai nu alkohola ietekmē, vai aiz pārdrošības peldoties nezināmās peldvietās, lec „uz galvas”, met salto no laipām un gūst smagas galvas, mugurkaula un kakla skriemeļu traumas. Vairumā gadījumu šīs traumas pārdrošniekiem var radīt invaliditāti uz mūžu. Tāpēc mediķi iesaka lieki neriskēt un nelēkt ūdenī no augstuma un atgādina, ka nav ieteicams iet peldēties naktī, peldēties vienam, kā arī alkohola reibumā un nezināmās peldvietās. Ūdenskrātuvju tuvumā ne uz mirkli neatstājiet bez uzraudzības bērnus!
Apdegumam – vēss, tekošs ūdens
Ugunskura aizdegšana, lejot tajā benzīnu vai citus degmaisījumus, bieži vien beidzas ar nopietniem apdegumiem vai pat traģiskām sekām. Īpaši jāuzmana ir bērni, kuri ugunij mēdz pieiet pārāk tuvu vai, atdarinot pieaugušos, lej tajā degmaisījumus, kas atstāti turpat pie ugunskuriem un griliem. Apdrošināšanas sabiedrības ERGO un NMPD apkopotā informācija liecina, ka vasaras saulgriežos un pēcsvētku laikā no nelaimes gadījumos cietušajiem ap 20% ir bērni pirmsskolas vecumā. Visbiežāk tiek gūtas tādas traumas kā apdegumi pie griliem un ugunskuriem, smagi sasitumi, savainojumi, kaulu lūzumi, kā arī notiek negadījumi pie ūdens un saskarsmē ar dzīvniekiem.
Ļoti piesardzīgiem jābūt, lecot pāri ugunskuram, jo lēcējs var ielēkt vai iekrist tieši ugunskurā un gūt smagus apdegumus. Ja nelaime tomēr notikusi un aizdedzies apģērbs, cilvēks jānogulda zemē un liesma nekavējoties jādzēš. Cietusī vieta tūlīt jāatdzesē ar vēsu, tekošu ūdeni. Taču, tā kā līgotajiem, kuri svētkus svin pie dabas, ūdens no krāna parasti nav pieejams, noderīgs būs jebkāds vēss ūdens spainī, bļodā vai no minerālūdens pudelēm. Ja gūtais apdegums ir lielāks par cietušā plaukstu vai apdegusi seja, nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Arī gadījumos, kad apdegums ir mazāks par cietušā plaukstu, ieteicams konsultēties ar mediķi.
Līgo arī ērces, bites un odi
Dodoties jāņuzāļu meklējumos, atcerieties, ka pļavās un mežmalās var piesūkties ērces, kas arī tā vien gaida kādu smeķīgu Jāņu dienas mielastu. Līgotājiem apģērbs jāpielāgo tā, lai ērces zem tā nevarētu pakļūt – bikšu gali jāieliek zeķēs vai zābakos, aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošai, apģērba augšdaļa jāliek biksēs. Ieteicams valkāt gaišas drēbes, uz kurām ērces labi saskatāmas, un tās iespējams savlaicīgi notraukt. Atgriežoties pilnu klēpi jāņuzāļu, rūpīgi pārbaudiet, vai uz drēbēm un ķermeņa nav ērce. Ja ērce piesūkusies, tā jānoņem pēc iespējas ātrāk. Noņemot ērci, to nedrīkst saspiest. Ērce jāsatver ar pinceti pēc iespējas tuvāk snuķītim un, ceļot uz augšu, uzmanīgi jāizvelk. Ja nav pincetes, var izmantot diegu. To apsien ap ērces snuķīti un, velkot aiz abiem galiem, kukaini izvelk.
Augu ziedēšanas laikā aktīvi ir dažādi insekti – bites, lapsenes, kamenes un irši, kuru dzeloņi var radīt nepatīkamas sajūtas koduma vietā un dažkārt pat izraisīt smagas, dzīvībai bīstamas alerģiskas reakcijas un šoka stāvokli. No bišu, iršu un lapseņu dzēlieniem visvairāk jāuzmanās tiem, kuri cieš no alerģijām. Visbīstamāk, ja insekts iedzeļ galvas apvidū, limfmezglos, elpošanas ceļos. Pēc kukaiņu dzēlieniem cilvēkam var paaugstināties temperatūra, parādīties pampums, paātrināties sirdsdarbība, var sākties alerģiskas reakcijas un dažkārt steidzami nepieciešama ārsta palīdzība.
"Ja gūtais apdegums ir lielāks par cietušā plaukstu vai apdegusi seja, nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība."
Kukaiņiem garšo saldumi. Vienmēr, īpaši brīvā dabā, pirms ēšanas un dzeršanas apskatiet, vai uz augļa, ogām un glāzē ar dzērienu vai limonādes pudelē nav lapsene vai bite. Sevišķi bīstami, ja spindzētājs iedzeļ līgotāja mutes dobumā. Šāds dzēliens var apdraudēt cilvēka dzīvību, jo, piepampstot koduma vietai, cietušais var nosmakt. Ja lapsene, bite vai irsis ir iedzēlis un sākas nopietnas alerģiskas reakcijas, nekavējoties jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Ja iedzelts ir mutes dobumā, līdz mediķu atbraukšanai cietušajam jādod sūkāt ledus gabaliņš vai dzert auksts ūdens. Lai mazinātu pietūkumu, sakosto vietu var dzesēt arī no ārpuses, liekot klāt aukstas kompreses. Ja jums ir alerģija, ņemiet uz svētkiem ārsta rekomendētos medikamentus alerģijas mazināšanai un jau iepriekš brīdiniet arī draugus par iespējamo alerģiju no kukaiņu dzēlieniem.
Pret odiem mediķi aicina jau laikus iegādāties aizsarglīdzekļus, kas nopērkami aptiekās un citās tirdzniecības vietās. Īpaši no odiem jāsargā mazi bērni, izvēloties apģērbu, kas pēc iespējas vairāk nosedz ķermeni, galvā liek cepuri vai lakatiņu un nodrošinās ar moskītu tīkliem (bērniem ratiņos, mājas logiem u.c.).
Jāņu nakts rasols brokastīm neder
Iegādājoties pārtikas produktus svētku galdam, pārliecinieties, vai ēdienam nav slikta smarža, neraksturīgs izskats vai nav beidzies derīguma termiņš. Pārtikas produkti, kuru lietošanai un uzglabāšanai būtu jāpievērš īpaša uzmanība, ir piena, gaļas un zivju produkti, kā arī olas un dažādi jau sagatavoti produkti vai pusfabrikāti.
Gatavojot gaļu, zivis un arī vistas gaļu, atcerieties, ka tikai kārtīgi izcepta gaļa pasargās no saslimšanas. Pagatavotais ēdiens jāuzglabā piemērotā temperatūrā, lai tas nebojātos. Rasola bļoda vai cita pārtika, kas visu Jāņu nakti nostāvējusi uz galda, nav labākā brokastu izvēle pēcsvētku rītā. Pārtiku uzglabājiet ledusskapī vai aukstuma kastēs, pagrabos, lai tā nebojātos. Produktus tiem neatbilstošā temperatūrā nedrīkst glabāt ilgāk par divām stundām.
Lietojot nekvalitatīvus vai nepareizi uzglabātus pārtikas produktus, var saindēties ar pārtiku vai inficēties ar salmonelozi, dizentēriju u.c. Ja parādās šādas saslimšanas pazīmes – slikta dūša, vemšana, caureja, paaugstināta ķermeņa temperatūra – meklējiet mediķa palīdzību.
Savukārt ejot meklēt papardes ziedu, jāpatur prātā, ka prezervatīvi pasargā ne vien no nevēlamas grūtniecības, bet arī no inficēšanās ar seksuāli transmisīvajām slimībām, tajā skaitā HIV/AIDS.
Sargies saules!
Sinoptiķi svētku dienās šogad sola gaisa temperatūras kontrastus, jaunākā prognoze gan vēsta, ka gaidāms mākoņains un arī lietains laiks pašās svētku dienās, taču garo brīvdienu nobeigumā laiks varētu būt silts un saulains. Tas nozīmē, ka jāuzmanās no karstuma dūriena jeb pārkaršanas, kas var piemeklēt tos atpūtniekus, kuri plāno ilgstoši uzturēties ārā, kā arī tos, kuri sildīsies pirtīs.
"Vienmēr, īpaši brīvā dabā, pirms ēšanas un dzeršanas apskatiet, vai uz augļa, ogām un glāzē ar dzērienu vai limonādes pudelē nav lapsene vai bite."
Karstuma dūriena pazīmes ir galvassāpes, slikta dūša, sārta, karsta āda, apjukums, reibonis, vemšana, vājums, neadekvāta uzvedība, var iestāties arī bezsamaņa. Pārkaršana vairāk apdraud bērnus un vecus cilvēkus, kā arī tos, kam ir palielināts ķermeņa svars un kas slimo ar dažādām hroniskām saslimšanām.
Ja cilvēkam parādās kādas no minētajām karstuma dūriena pazīmēm, jāizsauc ātrā palīdzība. Uzturoties ārā tiešos saules staros, ieteicams apsegt galvu un nodrošināties ar dzeramo ūdeni, lai izvairītos no pārkaršanas.
Brīvdienās pieņems dežūrārsti
Arī Veselības norēķinu centrs (VNC) aicina visus līgotājus svētku dienās būt piesardzīgiem un rūpēties par savu un savu tuvinieku veselību un gadījumos, ja notikusi nelaime, aicina savlaicīgi meklēt mediķu palīdzību.
VNC atgādina, ka Rīgā un citās lielākajās pilsētās iedzīvotāji var doties pie dežūrārstiem, kas sniegs palīdzību akūtos saslimšanas gadījumos. Palīdzība tiek sniegta visiem iedzīvotājiem ārstniecības iestādes darbības teritorijā neatkarīgi no tā, pie kura ģimenes ārsta pacients ir reģistrēts. Vēršoties pie dežūrārsta ārstniecības iestādē, pacientam jāmaksā pacienta iemaksa – viens lats. Pacienta iemaksa nav jāmaksā no pacientu iemaksām atbrīvotajām iedzīvotāju kategorijām.
"Ejot meklēt papardes ziedu, jāpatur prātā, ka prezervatīvi pasargā ne vien no nevēlamas grūtniecības, bet arī no inficēšanās ar seksuāli transmisīvajām slimībām."
Līgo svētku brīvdienās, 24. jūnijā un 26. jūnijā, Rīgā dežūrārsti būs pieejami no plkst. 8.00 līdz plkst. 15.00. Citās pilsētās dežūrārstu pieņemšanas laikus var meklēt VNC mājaslapā http://www.vnc.gov.lv/lat/informacia_presei/jaunumi/?doc=1939.
Svētku laiku gaida arī zagļi
Arī Valsts policija aicina atcerēties dažus vienkāršus noteikumus. Pats galvenais – reibumā un paģirās pie stūres sēsties nedrīkst! Sēžoties pie stūres, jāpiesprādzējas un jāpiesprādzē bērni arī tad, ja jābrauc tikai neliels attālums. Savukārt gājējiem un velobraucējiem jāatceras par atstarotājiem, kas dod iespēju viņus tumsā pamanīt pat līdz astoņām reizēm ātrāk.
Policija aicina būt iecietīgiem, jo var gadīties, ka brauciena laikā šoferi pat vairākas reizes apturēs ceļu policijas inspektori. Īpašu uzmanību ceļu policisti pievērsīs ne vien republikas maģistrālajiem ceļiem, bet arī vietējas nozīmes ceļiem, kā arī vietām, kur tiek organizēti dažādi sporta un atpūtas pasākumi.
Tāpat policija iesaka: braucot svinēt svētkus ārpus savas dzīves vietas, neaizmirstiet par dzīvokļa drošību. Izejot no mājas, pārbaudiet, vai laikus izņemta korespondence, noslēgta gāzes padeve, atvienotas elektroierīces, cieši aizvērti logi un visbeidzot - aizslēgtas durvis, kā arī ieslēgta signalizācija (ja tāda ir). Braucot prom, noskaidrojiet uzticamus kaimiņus, kuri šajās svētku dienās neizbrauks no mājām, un vienojieties, lai tie pievērš uzmanību arī jūsu mājoklim, īpaši logiem. Atstājiet kaimiņiem savu tālruņa numuru, kā arī atgādiniet policijas tālruņa numurus: 02, zvanot no fiksētā tālruņa līnijas, vai 112, zvanot no mobilā tālruņa.
"Bērniem iemāciet nebaidīties gadījumā, ja viņi noklīst, bet lūgt palīdzību policijai, apsardzei vai pasākuma organizētājiem un prast nosaukt savu un vecāku vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju."
Ja mājās paliks pusaudži, vēlreiz pārrunājiet ar viņiem vienkāršus drošības nosacījumus - turēt durvis aizslēgtas, neatvērt tās svešiniekiem, glabāt atslēgas drošā vietā, kā uzvesties uz ielas un pagalmā, kā arī kam zvanīt briesmu gadījumā.
Uzmanieties sabiedriskās vietās, kur pulcējas liels skaits cilvēku. Turiet drošībā naudas maku, mājokļa un īpaši automašīnas atslēgas, jo drūzma, kas veidojas veikalos un tirgos pirmssvētku dienās, ir labvēlīga kabatas zagļiem!
Bērniem iemāciet nebaidīties gadījumā, ja viņi noklīst no vecākiem. Piekodiniet, ka šādā situācijā jālūdz palīdzība policijai, apsardzei vai pasākuma organizētājiem un jāprot nosaukt savs un vecāku vārds, uzvārds, kā arī kontaktinformācija, piemēram, mammas vai tēta tālruņa numurs.
