Līgo nakts likumi

Ja šai naktij tāda burvība piemīt, tad ir vērts atgriezties pie senām izdarībām. Kas zina – ja nu tieši šogad, pēc sentēvu likumiem Jāņu nakti vadot, var tikt pie ilgi cerētā un kārotā. Raudzīsim, ko vēsta tautas gudrības!

Bez ierunām darāmie darbi

Katram kārtīgam latvietim pieklājas zināt, kas darāms, sagaidot Līgo nakti. Vispirms jau – dārzs jāizravē, māja un sēta jāsakopj un jāizpušķo Jāņu zālēm. Arī par svētku mielastu jāgādā. Tad vēl vainagi jāpin no trejdeviņām zālītēm, jo "visa laba Jāņu zāle, kas zied Jāņu vakarā". Noteikti nedrīkst aizmirst izlocīt balsi un līgot līdz pat saullēktam.

Visu gadu dziesmas krāju
Sudrabiņa vācelē;
Pašā Jāņu vakarā
Izbārstīju pagalmā.

Jāņuguns ugunskurs kalniņā vai muca staba galā ir jādedzina noteikti. Pēc sentēvu tradīcijām rīta rasā ir jāmazgā mute un jāsagaida saulīte rotājamies.

Jaunas meitas, jauni puiši,
Jāņu nakti neguļat,
Tad rītā redzēsit,
Kā saulīte rotājas:
Brīžam zila, brīžam zaļa,
Brīžam tāda iesarkana.

Raganu un likstu atbaidīšana

Saka jau, ka latvieši tāda māņticīga tauta: gan visādiem mošķiem un ļauniem gariem tic, gan paši šad tad kaimiņam ko noskauž.

Akurāt Jāņos arī burvji un raganas, ģērbušās baltās drānās un vaļējiem matiem, rosās uz nebēdu. Par raganām Jāņos uzskatāmas arī tās sievas, kuras buras kaimiņu tīrumos un lopu laidaros, tiem ļaunu vēlot.

Tāpēc, lai pasargātu savu māju un saimniecību, jāievēro šādi likumi: kūts stūros, sienās, jumtā un durvīs jāsasprauž dadži, usnes, nātres un ērkšķi, lai raganas sadurstītos un netiktu pie lopiem.

"Vainagi jāpin no trejdeviņām zālītēm, jo „visa laba Jāņu zāle, kas zied Jāņu vakarā”."

Jāņu vakarā no sērmūkšļa zariem vajag taisīt trīs krustus. Divus piesprauž katrā pusē pie kūts durvīm, trešo - zem sliekšņa noliek, apkaisa ar salmiem un dzen pāri govis, tad lopiem ļaunums neķeras. Bet zirgus šajā naktī, no raganām sargājot, nevajag laist pieguļā.

Kam dūša lielāka, Jāņu vakarā jāsadedzina raganu vēmekļi un uz krustceļiem jāizkaisa pelni – tad drošs, ka skauģi un būrēji tai mājai metīs līkumu.

Bet no visādām likstām var tikt vaļā, saplūcot un izkaltējot zālītes. Jāņa dienas zālītēm ir tāds spēks, ka der gan pret ugunsgrēkiem, gan cilvēku un lopu slimībām.

Pilnas pastalas ar naudu

Tiem, kam pēc naudas liela vajadzība, Jāņu nakts nāk kā saukta, jo tad var redzēt naudu kaltējamies. Parādās malduguntiņa, un tā esot nauda, kas nākot no zemes apakšas kaltēties. Kad pie tās pieiet cilvēks, kam tā nav novēlēta, tad uguns nodziest. Lai kā, vajag iet droši klāt un uzmest ko virsū. Labāk uzmest kurpes vai pastalas, tad nauda ir tikai pēdu dziļi. Ja uzmet cepuri, tad nauda – sešas pēdas dziļi. No rīta vajag iet un to naudu izrakt!

Ja rakšana nav pa prātam, ap pusnakti jābrien pa ūdeni, tad rītā būs nauda pastalās.

Un vēl viens paņēmiens: Jāņu vakarā jāsalasa vībotņu ziedi, jāiesien kabatas lakatiņā un naktī jābrien pa ūdeni vai rasu – tad ziedi, kā likts, pārvēršas zeltā vai sudrabā.

 

Gādāt par auglību un domāt par precībām

Auglībai un dzīvības spēkam šajā naktī ir liela loma. Tad tik jāizmanto gadījums, kad puišiem un meitām vienam otrā ieskatīties un ļauties ar’ kādai nerātnībai.

Pa pāriem rieksti auga,
Pa pāriem āboliņš;
Pa pāriem jauni ļaudis
Jāņu nakti pulcējās.

Šis nu ir īstais brīdis meitām noskaidrot, kad izies pie vīra. Ja Jāņu vakarā meita skatās ezerā, tad ūdenī var redzēt precinieka atspulgu. Meitai Jāņu naktī jāsviež ābelē vainags. Cik reizes vainags krīt zemē, tik gadi vēl līdz precībām. Var dedzināt tikko no meža pārnestas sūnas. Ja tās labi deg, tad dedzinātājs drīz apprecēsies.

"Pusnaktī jābrien pa ūdeni, tad rītā būs nauda pastalās."

Draiskāka meita var noģērbties plika un uzlikt galvā rožu vainagu. Kurš puisis meitu noķers, tas būs viņas nākamais vīrs.

Bet galvenais likums – meitām jāiet Jāņu naktī līgot: "ja gulēsi Jāņu nakti, mūžam vīra nedabūsi!"
Jāņos gan meitām, gan sievām galvā zāļu vainagi. Saproti nu – kura meita, kura sieva?

No papardēm līdz lielai laimei

Par brīnumu, kas vārdā papardes zieds, stāsta jau gadu simtiem. Tas zied sidraba, zelta vai dimanta ziediņiem. Un sargā papardi nikni zvēri un ļauni gari. Runā, ka – lai ziedu dabūtu – vīzes jāapaun ačgārni, ar purniem uz papēžiem. Tad jāsatinas baltā palagā un jāuzmeklē papardes zieds. Ja laimējas to atrast, var iet, kur grib, un darīt, ko grib, un neviens to cilvēku neredz.

Vēl var darīt tā – uz slotas kāta astoņas reizes ir jālec ap astotnieku, kas uzvilkts uz zemes. Nedrīkst ne smieties, ne sarunāties. Pēc tam vienam pašam uz slotas kāta jāšus jāaizlec līdz papardes pudurim un tad var redzēt papardes ziedu ziedam.

"Kas iegūst papardes ziedu, tas ir laimīgs, jo piepildās viss, ko viņš vēlas. "

Bet, lai zinātu visu, kas notiek pasaulē, papardes ziedus nobirdina nēzdodziņā, to aizsien un stingri glabā.

Kas iegūst papardes ziedu – tas ir laimīgs, jo piepildās viss, ko viņš vēlas.