Valstī - divkārši svētki
Līdzās vasaras saulgriežu ugunskuriem Igaunijā 23. un 24. jūnijā pie visām mājām plīvoja arī valsts karogi. Jāņu svinību dienās Igaunija atzīmēja Karoga jeb Uzvaras svētkus (Võnnu lahing) pār Landesvēra karaspēku pie Cēsīm. 1919. gada jūnijā pie Cēsīm Landesvēra daļas sastapās ar Igaunijas nacionālo armiju, kurai pieprasīja atbrīvot okupēto Ziemeļvidzemi un kopīgi vērsties pret Sarkano armiju austrumos. Cēsu kaujās vācu zemessardze tika sakauta un atkāpās, ļaujot igauņiem ieņemt Rīgu. Ja kaujas pie Cēsīm tiktu zaudētas un Igaunijas armija sakauta, vāciešiem būtu brīvs ceļš uz Igaunijas iekarošanu.
Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas un Igaunijas brīvības cīņās, kuras notika starp Igaunijas armijas un Latvijas Pagaidu valdībai uzticīgajiem Ziemeļlatvijas brigādes spēkiem, no vienas puses, un Niedras valdībai pakļautā Landesvēra (zemessardzes) un no vācu algotņiem veidotās Dzelzsdivīzijas daļām, no otras puses.
"Atmiņas par skaistākiem vasaras saulgriežu vakariem mūs aizved bērnībā, kad svētki tika ļoti gaidīti un svinēti ar lielu degsmi."
Cēsu kaujas, kurās apvienotais igauņu un latviešu karaspēks sakāva landesvēristus, vācu acīs vienmēr bijis traktētas kā pārpratums. Savukārt Igaunijā uzvaru Cēsu kaujās atzīmē kā lielākos nacionālos svētkus, rīkojot militāro parādi. Karogi pie igauņu mājām plīvoja divas dienas un tika nolaisti tikai 24. jūnija vakarā.
Jāmin, ka arī Cēsīs gadskārtēji norisinās Cēsu kaujas atceres pasākumi, tajā skaitā arī militārā parāde. Latvijas Satversmes sapulce 1921. gadā par Latvijas brīvības cīnītāju dienu noteica Cēsu kauju uzvaras dienu - 22. jūniju, bet 1934. gadā K. Ulmaņa valdība 22. jūniju no oficiālo svinamo dienu saraksta svītroja. Cēsīs 22. jūnijs ir diena, kad tiek godināti Cēsu kaujās kritušie karavīri - Igaunijas armija Cēsu kaujās zaudējusi 1024 cilvēkus (40 virsniekus un 984 kareivjus), bet Ziemeļlatvijas brigāde - 129 (5 virsniekus un 124 kareivjus). Šogad Cēsu kaujām svinēta 91. gadskārta.
Līdztekus uzvarai pār Landesvēru Igaunijā, tāpat kā Latvijā, šajās dienās tiek svinēti vasaras saulgriežu svētki un visos valsts reģionos iedegti neskaitāmi ugunskuri. Jāņu dienas priekšvakarā laikraksts „Maaleht” veica Igaunijā pazīstamu cilvēku aptauju, uzdodot visiem vienu un to pašu jautājumu: „Kurš no vasaras saulgriežu vakariem jums ir bijis visskaistākais un palicis atmiņā visvairāk?”
Skolotāja Mārja Kallasta: „Tas bija pirms pāris gadiem. Mēs ar draudzeni bijām pie jūras līča, vietā ar nosaukumu „Viimsi”, no kurienes bija labi redzama arī bijušā Valsts prezidenta Lennarta Meri māja. Dārzā bija iekurts ugunskurs, spīdēja saule, divi karogi plīvoja pie mājas, un mēs vienkārši vērojām šo lielisko skatu. Tas bija ļoti skaisti – radās iespaids, it kā Meri dvēsele lidinātos virs dārza. Lielāko tiesu vasaras saulgriežu vakari pavadīti kopā ar ģimeni un draugiem. Nekad neesmu bijusi lielu masveida pasākumu mīļotāja.”
Aktieris Andero Ermels: „Ja labi padomā, tad visvairāk prātā palikušais vasaras saulgriežu vakars ir tas, kurš tika pavadīts pie mūziķes Selias Rozes Kikri ezera krastā Antsla pusē. Tas bija labi organizēts vakars, kur katrs varēja parādīt savas zināšanas nacionālo paražu un rotaļu demonstrēšanā. Šogad plānots apmeklēt savus vecākus, iekurt ugunskuru, pacept gaļu, pasēdēt un patērzēt. Man ir svarīgi, lai varētu būt kopā ar savu ģimeni un tuviniekiem.”
Tallinas Zoodārza direktors Mati Kāls: „Vislīksmākie vasaras saulgriežu vakari, bez šaubām, ir saistīti ar jaunības laiku, kad šos svētkus svinējām Sāremā. Tad laukumā sanāca kopā ciema ļaudis, šūpojāmies un dejojām uz nebēdu - līdz rīta gaismai. Tas bija jauks laiks. Svarīga loma Jāņu svinēšanā bija mājās brūvētajam ļoti garšīgajam alum. Tagad šos svētkus pavadu galvenokārt ģimenes lokā un stāstu saviem bērniem, kā Jāņus svinējām manā jaunībā.”
"Ja kaujas pie Cēsīm tiktu zaudētas un Igaunijas armija sakauta, vāciešiem būtu brīvs ceļš uz Igaunijas iekarošanu. "
Teleproducents Juris Jānuss: „Skaistu Jāņu dienu bijis daudz. Bieži esam sēdējuši kopā ar kaimiņu viņa vasarnīcā, ēduši desiņas un, risinot pasaules problēmas, malkojuši kaut ko stiprāku. Ja sākumā aprunājam sievas un valdību, tad beigās savas sievas un to pašu valdību lielām. Jāņu diena ir īpaša, jo pēc tās viss kļūst drūmāks – vakari tumšāki un zaglīgi sāk tuvoties ziema.”
Narvas pilsētas mērs Andress Normegi: „Tā jau ir, ka atmiņas par skaistākiem vasaras saulgriežu vakariem mūs aizved bērnībā, kad svētki tika ļoti gaidīti un svinēti ar lielu degsmi. Katrai saimei nozīmīgs bija savs ugunskurs, kuram jau laikus tika vākti nepieciešamie materiāli. Šos Jāņus pirmo reizi svinu Narvā. Kā pilsētas galvai mans pienākums ir atvest uguni no reģiona centra ugunskura iekuršanai centrālajā laukumā mūsu pilsētas ļaudīm.”
Igaunijas valsts atbalsta jaunos lauku uzņēmējus
Saskaņā ar lauksaimniecības ministra Helira Valdora Sēdera apstiprināto lauksaimniecības attīstības programmu 2007.–2013. gadam jaunie lauku uzņēmēji var saņemt valsts atbalstu. Atbalsta mērķis ir palīdzība lauku uzņēmējdarbības uzsākšanai, tās veiksmīgai attīstībai, kā arī jaunās paaudzes ieinteresētības palielināšanai lauku uzņēmējdarbības attīstībā. Jaunie uzņēmēji var saņemt līdz EEK 625 864 (LVL 28 101) par vienu projektu, kas tiek finansēts 75% apmērā no Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un 25% - no Igaunijas valsts budžeta.
"Triju gadu laikā ir iesniegti 638 projekti, un katru gadu projektiem pieprasītais finanšu kopapjoms ir bijis lielāks par atbalsta iespējām."
Šiem pasākumiem 2010. gadā paredzēti EEK 35 miljoni (LVL 1,57 milj.). Kā ziņo Igaunijas Lauksaimniecības reģistru un informācijas dienests (Latvijā - LAD), šādu atbalstu lauksaimniecības uzņēmēji var saņemt kopš 2008. gada. Triju gadu laikā ir iesniegti 638 projekti, un katru gadu projektiem pieprasītais finanšu kopapjoms ir bijis lielāks par atbalsta iespējām. Šajā gadā vērtēšanas kritēriji ir precizēti, pievēršot lielāko uzmanību pasākuma mērķim un projekta īpatnībām.
Līdzšinējie iesniegtie projekti lielāko tiesu ir saistīti ar lauksaimniecības tradicionālo apakšnozaru attīstību - lopkopību un lauku kultūru audzēšanu. Tomēr ir arī projekti augļudārzu un dažādu ogu audzēšanas komercplatību veidošanai, strausu un šinšillu audzēšanai. Šogad jaunajiem uzņēmējiem sniegtas plašas investēšanas izvēles iespējas.
