Arī Latvijas dokumentārais mantojums ir ierakstīts UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā. 2001. gadā tajā iekļāva Dainu skapi, savukārt 2009. gadā kopā ar Igauniju un Lietuvu sagatavoto nomināciju „Baltijas ceļš”, kas atspoguļots dokumentētajās šī vēsturiskā notikuma liecībās.
Rūpējas par nozīmīgu mantojumu
Impulss 1992. gadā izveidot programmu „Pasaules atmiņa” nācis no aizvien pieaugošās apziņas par to, ka dažādās pasaules daļās nozīmīgi vēsturiski dokumenti ir sliktā stāvoklī un tiem ir grūti piekļūt – teikts UNESCO organizācijas starptautiskajā mājaslapā. Kari, sociālie nemieri, nabadzība – visi šie apstākļi ir tikai pasliktinājuši gadsimtiem ilgušas problēmas: dokumentu bojāeju, nelegālu tirdzniecību, tīšu iznīcināšanu, sliktus uzglabāšanas apstākļus. Daudzas nozīmīgas kolekcijas pasaulei jau zudušas uz mūžu, bet vēl daļa – apdraudētas.
„UNESCO ir nodibinājis programmu „Pasaules atmiņa”, lai cilvēkus pasargātu no kolektīvās amnēzijas, panākot, ka vērtīgi arhīvu krājumi un bibliotēku kolekcijas tiek saglabātas, kā arī taptu izplatītas un atpazītas visā pasaulē,” teikts UNESCO mājaslapā.
Starptautiskā organizācija šo gadu laikā ir izveidojusi gan sarakstu ar svarīgu dokumentāro mantojumu, kas vairs nav atjaunojams, gan arī uzskaitījusi apdraudētās kolekcijas. Tāpat UNESCO strādā pie pilotprojektiem, kas uzlabo oriģinālā dokumentārā mantojuma stāvokli un veicina izplatīšanu – oriģinālus reproducē mūsdienīgos formātos, kā, piemēram, CD.
Iedvesmas avots nācijām
Programmas„Pasaules atmiņa” starptautisko reģistru, kas dibināts 1995. gadā, UNESCO dēvē par visredzamāko programmas aspektu. Tas izveidots ar mērķi apzināt un padarīt plaši atpazīstamas dokumentu formā saglabājušās nozīmīgākās cilvēces atmiņas. Reģistrā iekļautās vēstures liecības plānots publiskot tiešsaistē, jo tas varētu palīdzēt identificēt trūkstošos dokumentus, atkal apvienot pa pasauli izkaisītas kolekcijas, veicināt nelegāli atsavināta mantojuma atrašanu.
„Lai gan „Pasaules atmiņa” reģistrs pats par sevi ir nozīmīgs dokuments, tam būtu jākalpo par iedvesmas avotu atsevišķām nācijām un reģioniem identificēt, uzskaitīt un mēģināt aizsargāt un saglabāt vietējo dokumentāro mantojumu,” aicinājums izskan UNESCO interneta vietnē.
"UNESCO ir nodibinājis programmu „Pasaules atmiņa”, lai cilvēkus pasargātu no kolektīvās amnēzijas."
Kopš 1997. gada, kad reģistrā tika veikti pirmie ieraksti, tajā iekļautas 193 nominācijas. Tāpat kā no Latvijas, arī no kaimiņvalsts Lietuvas tajā ir divas dokumentārā mantojuma vienības, no kurām viena ir „Baltijas ceļš”. Šī nominācija gan ir vienīgā, kas pārstāv Igauniju.
Laika gaitā UNESCO ir attīstījis trīs veidu programmas „Pasaules atmiņa” reģistrus: starptautisko, reģionālo un nacionālo. Taču katram no tiem ir pienākums atspoguļot vien pasaules mēroga nozīmes materiālus.
Netrūkst unikālu vērtību
Reģionālajos reģistros Latvijas dokumentārais mantojums nav ierakstīts. Taču 2009. gadā UNESCO Latvijas Nacionālā komisija uzsākusi darbu pie programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālā reģistra izveides, kur pērnā gada 30. novembrī tika fiksētas pirmās četras nominācijas: Eduarda Krauca fotonegatīvu uz stikla pamatnes kolekcija, kas atspoguļo Ķeguma spēkstacijas celtniecības gaitu no 1936. līdz 1940. gadam; Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss, Raiņa un Aspazijas sarakste laika posmā no 1894. līdz 1929. gadam; Latvijas Centrālās padomes Memorands, kas tapis Rīgā 1944. gada 17. martā.
"UNESCO ir attīstījis programmas „Pasaules atmiņa” trīs veidu reģistrus: starptautisko, reģionālo un nacionālo."
Plānots, ka arī Latvijas nacionālais reģistrs tiks regulāri atjaunots – atkārtota nomināciju iekļaušana notiks ik pēc diviem gadiem.
Latvijas nacionālais reģistrs tiecas atspoguļot tās vērtības, kurām ir nozīmīga loma latviešu kolektīvās kultūras atmiņas pastāvēšanā, – akcentē UNESCO Latvijas Nacionālā komisija. Jo skaidri ir zināms fakts, ka valsts muzeju arhīvos, bibliotēku un privātajās kolekcijās netrūkst unikālu vērtību, kuru iepazīšana bagātinātu Latvijas iedzīvotāju izpratni par valsts un tautas vēsturi.
Pienākums – gādāt par saglabāšanu
UNESCO interneta vietnē teikts, ka nomināciju atlases kritērijus nacionālajiem reģistriem ir jābalsta uz starptautisko reģistru paraugu, ņemot vērā vietējā mēroga vajadzības. Viena no pamata prasībām ir dokumenta autentiskums, oriģinalitāte. Otrkārt – vai un kādā veidā vēstures liecība būtu jāuzskata par visai cilvēcei nozīmīgu mantojumu - vai neaizstājamība, pazušana un bojāeja radītu kaitējumu cilvēces vēstures izpratnē, vai tam ir bijusi ietekme uz pasaules vēstures gaitu.
Jāņem vērā arī papildu apstākļi: varbūt vēstures liecībai ir izcila estētiskā, stilistiskā vai lingvistiskā vērtība, iespējams, tas jau ir zudis vai pamazām izzūdošs dokumenta nesējs vai formāts. Svarīgi tāpat noskaidrot, vai nominācijas saturs ir reti sastopams vai tā izdzīvošana ir apdraudēta, vai tas ir saglabājies pilnībā.
Nācijas atzītu dokumentārā mantojuma nomināciju starptautiskajam „Pasaules atmiņa” reģistram sagatavo un iesniedz katras valsts UNESCO „Pasaules atmiņa” komiteja vai nacionālā komisija. Pēc tam dokumenta atbilstību izvērtē programmas „Pasaules atmiņa” Starptautiskā konsultatīvā padome. Ja tiek gūts apstiprinājums, tad piekrišana vēl ir jāsaņem no UNESCO ģenerāldirektora.
"Latvijas nacionālais reģistrs tiecas atspoguļot tās vērtības, kam ir nozīmīga loma latviešu kolektīvās kultūras atmiņas pastāvēšanā."
Nacionālā mērogā nominācijas iekļaušana sarakstā ir vienkāršāka. Piemērotību izvērtē UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas pieaicināti neatkarīgi eksperti.
Līdzko kāda no nominācijām ir iekļauta starptautiskajā reģistrā, tai ir lielāka aizsardzība. Valsts pienākums ir gādāt, lai cilvēcei nozīmīgais dokuments neaizietu zudībā. Līdzīgi arī nomināciju iesniedzējiem nacionālā mēroga reģistram ir jārūpējas, lai nacionālā mērogā atzītās vēstures liecības tiktu pienācīgi saglabātas, tiktu veicināta to atpazīstamība un pieejamība plašākai sabiedrībai. Piemēram, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija iesaistās nomināciju digitalizēšanas darbā, lai informācija par tām būtu pieejama Pasaules digitālajā bibliotēkā jeb World Digital Library (www.wdl.org).
ZINĀŠANAI
Pasaules atmiņas programmas misija
- Veicināt pasaules dokumentārā mantojuma saglabāšanu, izmantojot visatbilstošākās tehnikas – pielietojot tiešu, praktisku palīdzību, izplatot padomus un informāciju, iedrošinot uzsākt nepieciešamās apmācības, dibinot kontaktus starp sponsoriem un projektiem, kas ir laikus paveikti un atbilst UNESCO prasībām.
- Nodrošināt pieeju dokumentārajam mantojumam pasaules mērogā. Atbalstīt digitalizētu kopiju un katalogu veidošanu, kas būtu pieejami internetā, nodrošināt mantojumam publikācijas, pēc iespējas plašāk izplatīt par tiem radītas grāmatas, CD, DVD.
- Palielināt sapratni un apzināšanu par dokumentārā mantojuma esamību un nozīmību visā pasaulē – attīstīt „Pasaules atmiņa” reģistrus, sadarboties ar medijiem un veicināt informācijas publicēšanu. Stimulēt un atbalstīt dokumentu kopiju radīšanu, lai nebūtu tik liels pieprasījums pēc oriģināla.
Avots: http://portal.unesco.org/ci/en/ev.php-URL_ID=23928&URL_DO=DO_TOPIC&URL_SECTION=201.htm
