Kopš 3. jūnija sabiedrībai ir pieejama „Iespēju karte” – vēl sākuma stadijā esoša datubāze ar informāciju par dažādām sociālā atbalsta un palīdzības iespējām, kas pieejamas iedzīvotājiem. Šajā interneta vietnē tiks apkopotas ziņas par pašvaldībās, valsts iestādēs un nevalstiskajās organizācijās pieejamajiem pastāvīgajiem pakalpojumiem, kā arī par iespējām, ko Eiropas Savienība (ES) piedāvā saviem iedzīvotājiem.
„Nāc un dari” – tagad plašākas iespējas
„Iespēju kartes” projektu īsteno Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls un Latvijas Bērnu forums sadarbībā ar Labklājības ministriju (LM) un pašvaldībām. “Iespēju kartes” izstrādi un pilnveidošanu finansē Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecība Latvijā, un piekļuve tai būs caur LM interneta vietni. Tas ir viens no projektiem, kas tiek īstenots programmā Eiropas gads (2010) cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību.
„Cilvēki nav gatavi meklēt informāciju daudzo valsts iestāžu un pašvaldību mājaslapās, tādēļ ir nepieciešama viena vietne, kurā būtu saprotama informācija par atbalsta saņemšanas iespējām dažādās dzīves situācijās. Tā ir iespēja arī palīdzēt,” uzsver Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla valdes priekšsēdētāja Inete Ielīte. „Cilvēki ar „Iespēju kartes” starpniecību var informēt par to, ka viņi gatavi, piemēram, palīdzēt saskaldīt malku, izravēt dārzu un atbalstīt citās ikdienišķās dzīves situācijās.”
Nosaukums „Iespēju karte” aizgūts no nevalstiskās organizācijas „Nāc un dari”, kas līdz šim ir īstenojusi sociālo atbalsta programmu bezdarbniekiem ar nosaukumu „Iespēju karte”. „Nāc un dari” paziņojusi, ka, balstoties uz EK pārstāvniecības Latvijā sadarbības aicinājumu, pievienojas jaunajam projektam. Tādējādi „Nāc un dari” paplašina savu darbības loku informatīvā kontekstā. „Mēs piedāvājām atlaides, ko deva sadarbības partneri, lai bez darba palikušie varētu turpināt piedalīties sociālajā dzīvē un nejustos atstumti. Mēs ar prieku ļaujam lietot nosaukumu „Iespēju karte”, jo cilvēkiem ir jārada iespēja. Šī sadarbības uzsākšana ne tikai pastiprina mūsu īstenotās atbalsta programmas būtību, bet vienlaikus nozīmē arī programmas attīstību jaunā dimensijā,” stāsta biedrības vadītāja Liene Valdmane.
Informācijas meklēšana – praktiska un vienkārša
Kā darbojas „Iespēju karte”? LM mājaslapas www.lm.gov.lv sākumlapas labajā stūrī jāatrod krāsains attēls – „Iespēju karte”; tās pašreizējā adrese ir http://resursukarte.ir.lv/. Kad karte atvērta, var ielūkoties sadaļā „Par pakalpojumiem”. Tur var noskaidrot, kur atrodas cilvēkam tieši vajadzīgais, un tad turpināt strādāt, izmantojot sadaļu „Meklēšana”. Jānorāda sava dzīvesvieta (novads, pilsēta vai ciems) un jāizvēlas interesējošās palīdzības vai pakalpojuma veids. Nospiežot meklēšanas pogu, tiks atvērts saraksts ar nevalstiskajām organizācijām (NVO) vai iestādēm un kontaktinformācija, kur vistuvāk savai dzīvesvietai iespējams saņemt interesējošo pakalpojumu. Savukārt pakalpojumu sniedzēji, kas lielākoties ir pašvaldības, dažādas valsts un nevalstiskas organizācijas, savu informāciju datubāzē var ievadīt, izmantojot speciālu kartes veidošanas rokasgrāmatu http://www.esmaja.lv/?lapa=raksts&id=1190.
"Interneta vietnē būs apkopotas ziņas par pašvaldībās, valsts iestādēs un nevalstiskajās organizācijās pieejamajiem pastāvīgajiem pakalpojumiem, kā arī par iespējām, ko Eiropas Savienība piedāvā saviem iedzīvotājiem."
Gatavojot šo publikāciju, eksperimentēju, ievadot dažādus novadus un pagastus, bet nekas netika atrasts. Beidzot, kad ievadīts „Jelgava>pabalsti”, parādījās informācija par pašvaldības sociālo dienestu ar adresi un darba laikiem. Uzklikšķinot uz nosaukuma, ir pieejama sīkāka informācija un pat karte.
Palīdzību piedāvā, bet cilvēki nezina
Kā stāsta EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca, „Iespēju kartes” izveidošanā ieguldīti 2500 lati. Septembrī ir plānota informatīvā kampaņa, kuras laikā ikvienu Latvijas iedzīvotāju vajadzētu sasniegt ziņai par šo datubāzi un tās piedāvātajām iespējām. Informācijas kampaņai atvēlēti 15 000 eiro (Ls 10 542), un informācija par „Iespēju karti” tiks izplatīta tur, kur visbiežāk uzturas cilvēki – vietējās pasta nodaļās, pašvaldībās, veikalos, sociālajos dienestos, bibliotēkās.
Aptaujas liecina, ka 62% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pēdējā gada laikā nabadzīgo iedzīvotāju skaits ir pieaudzis, kamēr ES valstīs tikai 28% iedzīvotāju domā, ka nabadzīgu cilvēku skaits palielinās. Latvijā 77% iedzīvotāju pārliecināti, ka par iedzīvotāju labklājības līmeni ir atbildīga valdība, taču tajā pašā laikā uzticības līmenis valdībai ir zems.
"„Iespēju kartes” projektu īsteno Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls un Latvijas Bērnu forums sadarbībā ar Labklājības ministriju un pašvaldībām."
„Kad pieteicām šo projektu, tad bija daudz kritikas, arī no plašsaziņas līdzekļiem, ka Eiropas gada cīņai ar nabadzību un atstumtību ietvaros atkal rīkosim seminārus un konferences,” stāsta I.Šulca. „Vienmēr ir vidējais aritmētiskais starp zupas bļodu un semināriem. Šis projekts Latvijā būs lielākais ieguvums cilvēkiem, kuriem palīdzība vajadzīga tūlīt un tagad. Man labāk patiktu vārdu kopums „palīdzības karte”, toties vārdā „iespējas” ir vairāk pozitīvā, kas Latvijā cilvēkiem ir vajadzīgs. Iespēju kartē var iegūt ziņas par vistuvāk pieejamajām pirmās nepieciešamības lietām, piemēram, pajumti, pārtiku, apģērbu, par pabalstiem un veselības aprūpi, par sociālo aprūpi un rehabilitāciju, par emocionālo un krīžu atbalstu, par iekļaušanos sabiedrībā un izglītošanās un apmācības iespējām.
Latvijā bieži ir situācija, ka „aiz kokiem mežu neredz”. Ir daudz labu lietu, ko īsteno nevalstiskās organizācijas, atsevišķi cilvēki, Nodarbinātības valsts aģentūra, veselības norēķinu centrs. Tajā pašā laikā cilvēki, uz kuriem šī informācija visvairāk attiecas, par to nemaz neuzzina. No 2007. līdz 2013. gadam Latvijā kopumā ienāks 551 miljons eiro, kas paredzēts šīm mērķa grupām. Pasaules Banka 2009.–2011. gadam finansē programmu trūcīgo veselības aprūpei cilvēkiem, kuriem nav līdzekļu, lai apmaksātu ārstu vizītes. Šo pakalpojumu organizē Veselības norēķinu centrs – bet cik daudz cilvēku zina par šo priekšrocību?”
Gaida pašvaldību atsaucību
Prezentējot jauno datubāzi, tās idejas autori un veidotāji vairākkārt uzsvēra, ka tā ir tikai sākuma posmā. Jo, piemēram, tikai 33 no 118 Latvijas pašvaldībām datubāzē ir savadījušas visu informāciju. Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Silvija Šimfa aicina arī pārējās pašvaldības un to teritorijā esošās nevalstiskās organizācijas, reliģiskās organizācijas, juridiskās un fiziskās personas, kas iedzīvotājiem sniedz dažādu veidu sociālo palīdzību, sūtīt informāciju par savu sniegto atbalstu uz e-pastu: birojs@bernuforums.lv vai dace@bernuforums.lv, vai arī ievietot informāciju pašiem.
S.Šimfa: „Pēdējos gados ir izveidojusies ļoti laba saikne starp ministrijām, pašvaldībām un nevalstisko sektoru, kas strādā kopā sociālās politikas veidošanā. Pašvaldības ir ļoti svarīgs ziņu avots šajā “Iespēju kartē”, jo tās visvairāk palīdz saviem iedzīvotājiem risināt trūkuma problēmas, tādējādi sniedzot atspaidu izdzīvošanā. Sociālajiem dienestiem patlaban ir smagi laiki, jo pēc trūcīgā statusa saņemšanas katru mēnesi vēršas 15 000 – 30 000 cilvēku – nekad iepriekšējos gados tā nav bijis! Nedarbojas ieteikums, ka uz katru sociālo darbinieku jābūt 1000 klientiem; tagad uz katru ir pāri par 6000 klientu. „Iespēju kartei” ir vēl viens resurss – pašvaldību teritorijās norit daudzu juridisko personu dzīve un aktivitātes. Nereti arī šo juridisko personu darbībā ir kaut kas tāds, kas atbilst “Iespēju kartes” informācijai, proti, ko uzņēmumi un privātpersonas, arī reliģiskās organizācijas, var palīdzēt un dot grūtībās nonākušajiem. Arī viņus gribu aicināt ievietot informāciju.”
"Šā projekta veiksmes vai neveiksmes pamatā ir informācija."
„Parasti nevalstiskās organizācijas ir viskritiskākās, bet šoreiz mēs esam visapmierinātākie,” projektu vērtē I.Ielīte. „Centrā ir cilvēks, vērtības un partnerība. Ir pagājis gads kopš izpētes un ideju izstrādes sākuma, un neticami ātri ir pienācis brīdis, kad mums jau ir ko parādīt. Patlaban svarīgi par to sadzirdēt tam, kuram ir informācija un pakalpojumi. Jāpiebilst, ka pēc Uzņēmumu reģistra datiem Latvijā ir 12 000 nevalstisko organizāciju, bet daudzām nav savu mājaslapu. Piemēram, Latvijas Pensionāru federācijas nodaļām, bet tajā pašā laikā tām ir ļoti labi pasākumi. Nabadzības apkarošana nav tikai pārtikas paku izsniegšana, tā ir arī cita aktīva rīcība, un šī ir iespēja.”
Nabadzīgais un ... internets?
„Šā projekta veiksmes vai neveiksmes pamatā ir informācija. Lauku apvidos tas ir Latvijas radio un Latvijas televīzija, veikali, autobusu pieturas,” uzskata I.Šulca, norādot, ka rudenī tur tiks izvietota informācija par „Iespēju karti”. Tomēr ir kāds fakts, kas rada neizpratni, un tā ir interneta pieejamība. Latvijā patlaban regulāri internetu lieto tikai aptuveni 40% iedzīvotāju, mēneša laikā tīmeklī ielūkojas aptuveni 60% cilvēku. Īstenībā pat absurdi šķiet piedāvāt grūtībās nonākušiem vai lauku nostūros mītošiem ļaudīm interneta vietni, kurā meklēt informāciju. Ja šim cilvēkam būs izdzīvošanas situācija, tad viņam noteikti nebūs interneta, jo tā ir „lieka greznība”. Ja viņam atradīsies kāds lats, lai nokļūtu līdz pašvaldībai, tad tur viņš klātienē visu uzzinās, nevis ies uz bibliotēku, sēdīsies pie datora, lūgs kādu palīdzēt ar meklējumiem interneta datubāzē.
Tostarp dažas valsts iestādes, vaicātas, kāpēc to pakalpojumu nav „Iespēju kartē”, norāda, ka tām nav tādu cilvēkresursu, lai ievadītu apjomīgo informāciju šai interneta vietnē. Tas varētu būt vienīgais neatrisinātais jautājums – kurš ar to visu nodarbosies, jo nav jēgas datubāzei, kurā trūkst informācijas. Idejas autori cer, ka šī iestāde varētu būt LM, bet šobrīd ministrija ir ievietojusi tikai pieeju šim resursam un izvairās no jautājuma, vai „Iespēju karte” būs ministrijas datubāze. Vēl viens no izskanējušajiem viedokļiem: patlaban jau ir interneta vietne www.latvija.lv, un šī jaunā datubāze dublēs informāciju, kas jau ir atrodama tās pakalpojumu katalogā.
Gaidīsim rudeni, un tad skaitīsim cāļus.
