Nav noliedzams, ka šobrīd „Iespēju kartes” datubāze nesatur bagātu informācijas klāstu un tieši atsevišķu mazo pagastu iedzīvotāji, kam, iespējams, palīdzība un informācija ir visvairāk nepieciešama, to šajā resursā atrast nevar. Joprojām nav pieejama informācija, kas interesētu lielāko iedzīvotāju daļu – darbs un nodarbinātības iespējas, proti, kur vērsties bezdarba gadījumā. Tāpat mājaslapā nav atrodama rokasgrāmata vai pamācība interesentiem, kas vēlas reģistrēties kā informācijas sniedzējs. Eksperti gan atzīst, ka karte būtībā ir ļoti vērtīgs resurss un, tiklīdz informācijas apjoms pieaugs, tā kļūs par nozīmīgu informācijas avotu interneta lietotājiem. Centrālās Statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2010.gadā Latvijā internets ir pieejams 59, 8 % iedzīvotāju.
„Iespēju kartes” projektu īsteno Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls un Latvijas Bērnu forums sadarbībā ar Labklājības ministriju un pašvaldībām, bet „Iespēju kartes” izstrādi un pilnveidošanu finansē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.
Resurss klikšķa attālumā
Kas ir „Iespēju karte”? Bez darba palikušie, maznodrošinātie, krīzē nonākušie, bezpajumtnieki un citi interneta vietnē www.iespejukarte.lv var meklēt atbildes uz jautājumiem: kur meklēt sociālo palīdzību? Kur vērsties pēc atbalsta grūtā brīdī? Kur saņemt bezmaksas pārtiku un apģērbu? Kur atrast patvērumu? Jautājumi, uz kuriem kartes veidotāji sola sniegt atbildes, var būt dažādi. Tomēr aktuāls joprojām paliek galvenais – kā uzzināt par pašu „Iespēju karti” un atbildēm, ko šis resurss sniedz?
Labklājības ministrijā (LM) gan norāda, ka tuvākajā laikā aizsāksies aktīva datubāzes informatīvā kampaņa, lai uzrunātu iedzīvotājus lietot „Iespēju kartes” vietni. Paralēli šim ziņojumam cilvēkiem sniegs arī informāciju, kur pieejams bezmaksas internets un kas var palīdzēt pēc iespējas vienkāršāk nokļūt līdz vajadzīgajām ziņām. Turklāt informācija par „Iespēju karti” tiks izplatīta tur, kur visbiežāk uzturas cilvēki, – vietējās pasta nodaļās, pašvaldībās, veikalos, sociālajos dienestos vai bibliotēkās.
Statistiski no kartes dibināšanas dienas šā gada 3. jūnijā līdz šim brīdim atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem ir saņēmuši vairāk nekā 6000 iedzīvotāju, kas ir datubāzi apmeklējuši. Tomēr, lai gan Rīgas pašvaldība ir viena no aktīvākajām kartes aizpildītājām, veicot nelielu aptauju galvaspilsētas ielās, uz jautājumu „Vai zināt, kas ir „Iespēju karte”?” vispopulārākā atbilde bija neziņa vai asociācijas ar banku sniegtajām iespējām.
"Tuvākajā laikā aizsāksies aktīva datubāzes informatīvā kampaņa, lai uzrunātu iedzīvotājus lietot „Iespēju kartes” vietni."
Kartes izveidotāju mērķis gan ir citāds – šo divu vārdu virknējumam cilvēkiem būtu jāasociējas ar ziņām par vistuvāk dzīvesvietai pieejamām pirmās nepieciešamības lietām (pajumti, pārtiku, apģērbu), pabalstiem un veselības aprūpi, sociālo aprūpi un rehabilitāciju, emocionālo un krīžu atbalstu, iekļaušanos sabiedrībā, kā arī izglītošanās iespējām. Tāpēc līdz ar gada nogales tuvošanos, aizvien aktuālāks kļūst jautājums, vai tieši tā iedzīvotāju daļa, kuras vajadzībām ideja tika realizēta, spēs resursam piekļūt un rast šajā vietnē reālu palīdzību vai vismaz uzziņu, kā savu problēmu risināt.
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca, vērtējot kartes lietderību, norāda: „”Iespēju karte” ir interneta vietne, kura saved kopā tos, kuri meklē palīdzību, ar tiem, kuri gatavi to sniegt. Kopš karte ir atklāta, palīdzības sniedzēju skaits tajā ir trīskāršojies no 38 līdz 130. Pieejami 1013 pakalpojumi. Arī tad, ja nevalstisko organizāciju iniciatīva būtu palīdzējusi tikai vienam cilvēkam, tikai vienai ģimenei, es nosauktu to par veiksmi. Bet palīdzēts, kā var spriest pēc atsauksmēm, ir jau tūkstošiem. Jāuzsver, ka „Iespēju kartes” veidošana ne tuvu nav pabeigta – tiek apzināti un kartē atzīmēti arvien jauni palīdzības sniedzēji.”
Pēc I. Šulcas domām, lai gan ar palīdzības sniegšanu nodarbojoties gan valsts, gan pašvaldību iestādes, dažādas nevalstiskās organizācijas, fondi, orientēties šajā plašajā piedāvājumā neesot viegli – „Iespēju kartes” uzdevums ir būt ceļvedim šajā daudziem tik svarīgajā laukā.
„Protams, cilvēki visbiežāk vēlas finansiālu palīdzību, bet situācijās, kad tā nav iespējama, sociālie darbinieki saņem pateicību arī par citādu palīdzību: "Paldies, ka uzklausījāt!" un "Paldies par padomu!". Iespēju karte ir viens no risinājumiem, kā cilvēks var saņemt plašas atbildes – kādos gadījumos, kur, pie kā iet un kādu palīdzību sagaidīt. Ilgtermiņā ir daudz svarīgāk atrisināt savu samilzušo situāciju, nevis tikai saņemt pabalstu," uzskata Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Silvija Šimfa.
„Trauks” pildās lēnām
„Iespēju karti” tēlaini varētu salīdzināt ar lielu trauku, kurā vieni ielej ūdeni, bet otri no tā pasmeļas veldzei. To, ka pašlaik „trauka” piepildīšana jeb datubāzes papildināšana ar informāciju nav tik aktīva, kā sākotnēji prognozēts, atzīst arī LM pārstāve Evija Meiere, kura ir atbildīga par Eiropas gada (2010) virzību Latvijā.
Idejas autori un veidotāji gan uzver – „Iespēju karti” veido un piepilda pēc brīvprātības principa. Līdz ar to ir jānovērtē tā lielā atbildība un līdzdarbības vēlme, ar kādu cilvēki šo karti aizpilda, sniedzot savu personīgo ieguldījumu palīdzības sniegšanā.
Organizācijas „Latvijas Bērnu forums” sniegtā informācija liecina, ka pašlaik kartē reģistrējušās 156 nevalstiskās organizācijas un 42 pašvaldības no 118 pašvaldībām kopumā. Pašlaik visaktīvāk karti aizpilda Latvijas Sarkanais Krusts, Alūksnes novada Sociālais dienests, Preiļu novada Sociālais dienests, Ķekavas novada Sociālais dienests un Rīgas Sociālais dienests. Latvijas Sarkanais Krusts jau kartē reģistrējis visu informāciju par saviem pakalpojumiem.
"Arī tad, ja nevalstisko organizāciju iniciatīva būtu palīdzējusi tikai vienam cilvēkam, tikai vienai ģimenei, es nosauktu to par veiksmi."
Savukārt visplašākā informācija par iespējām novados atrodama Rīgas, Dobeles, Ventspils, Rēzeknes, Saldus, Skrundas, Daugavpils un Alūksnes novados. Viena no aktīvākajām - Dobeles novada pašvaldība - informācijas sniegšanā aktīvi iesaista brīvprātīgos.
Vienlaikus attālākos mazos Latvijas novados un pagastos zināšanas par kartes esamību ir līdzvērtīgas aptaujāto Rīgas iedzīvotāju zināšanām. Kartes veidotāji cer, ka līdz ar informatīvo kampaņu arī mazie pagasti tiks uzrunāti un vēlēsies izmantot resursu, lai informētu savus iedzīvotājus S. Šimfa norādījusi, ka kartes datu aizpildīšana nenotiek raiti. Tomēr esot jāizvērtē cilvēku palielinātā slodze un tas, ka ne visi uzreiz ir gatavi uzņemties papildu darbus līdzās jau esošajai slodzei. Neraugoties uz to, pašvaldības savu iespēju robežās projektā iesaistās.
Interesējas par specializētajām darbnīcām
Organizācijas „Latvijas Bērnu forums” pārstāve Dace Paegle norāda, ka pašlaik cilvēki visvairāk interesējas par specializētajām darbnīcām, sociālo aprūpi, invaliditātes noteikšanas un iegūšanas iespējām, pašpalīdzības grupām sievietēm. Tas vismaz pagaidām ļauj spriest, ka kartei piekļūst un to izmanto cilvēki, kam informācija par palīdzību ir aktuāla un nepieciešama.
LM pārstāve E. Meiere uz jautājumu, kā līdz kartei reāli var piekļūt, piemēram, cilvēks bez noteiktas dzīvesvietas, norāda: „Informācijas trūkums par to, ka Latvijā ir daudzas bezmaksas datora pieejamības un izmantošanas vietas, piemēram, pašvaldību publiskās bibliotēkas, ir viens no būtiskiem sociālās iekļaušanas šķēršļiem šajā informācijas un komunikācijas attīstības laikmetā. Tāpēc, pirmkārt, svarīgākais būtu šos cilvēkus informēt, kur viņi bez maksas sev vēlamo un nepieciešamo informāciju var iegūt. Otrkārt, lai cilvēkiem, kuri šo informāciju vēlas atrast, būtu kāds, kurš parādītu, kā to izdarīt, jo nereti viņiem trūkst vajadzīgās prasmes darbam ar datoru un internetu. „Iespēju kartes” komunikācijas kampaņas laikā cilvēki tiks informēti, kur bez maksas var piekļūt internetam. Taču LM aicina ikvienu iedzīvotāju, kuram līdzās dzīvo cilvēki, kam šāda palīdzība ir nepieciešama, arī būt aktīviem un palīdzēt, informējot viņus par „Iespēju kartē” ievietoto informāciju. Līdzatbildība jeb kopējā atbildība par nabadzības mazināšanu arī ir viens no Eiropas gada 2010 mērķiem un pamatprincipiem. Mēs iegūsim tik daudz, cik paši dosim.”
"Pašlaik cilvēki visvairāk interesējas par specializētajām darbnīcām, sociālo aprūpi, invaliditātes noteikšanas un iegūšanas iespējām, pašpalīdzības grupām sievietēm."
I. Šulcai ir līdzīgas domas. Viņa uzsver, ka "Trešā tēva dēla" projekta ietvaros 874 Latvijas publiskajām bibliotēkām ir nodrošināts interneta pieslēgums, ko bez maksas var izmantot ikviens Latvijas iedzīvotājs. Turklāt piekļūt „Iespēju kartei” varot arī daudzajos ES informācijas punktos visā Latvijā, sākot ar ES māju un Europe Direct informācijas centriem. Turklāt ir jāvēršas arī pie sabiedrības, kuras pienākums ir rūpēties, lai tie, kam palīdzība nepieciešama, varētu to iespējami vienkārši atrast.
Aicinās iepazīties dzelzceļa stacijā
E. Meiere informēja, ka reāla tikšanās iedzīvotājiem ar „Iespēju karti” gaidāma jau drīzumā - 28. oktobrī, kad dzelzceļa stacijā norisināsies Eiropas gada 2010 ietvaros organizēts publiskais pasākums „Rīga vieno. Cilvēki, Zināšanas. Atbalsts”. Stacijā ikdienu ieplūst un satiekas tūkstošiem iedzīvotāju no dažādiem Latvijas lielākiem un mazākiem novadiem. Šajā krustpunktā nevalstiskās organizācijas ir nolēmušas rādīt cilvēkiem to ceļu, kas aizved pie zināšanām, kur meklēt palīdzību, darbu, sabiedrību. Šī vieta atzīta par atbilstošu „Iespēju kartes” prezentēšanai un cilvēku uzrunāšanai lietot apjomīgo informācijas resursu.
Pasākuma laikā iedzīvotājiem būs iespēja klātienē praktiski izmantot datubāzē pieejamo meklētāju. Piemēram, īsā laikā interesents varēs noskaidrot, kur Grobiņā dala pārtikas pakas, kur Liepājā pulcējas sieviešu atbalsta grupa, kur notiek anonīmo alkoholiķu sanāksmes un kur Krāslavā var apgūt angļu valodu bez maksas. Paralēli adresēm un kontaktiem būs iespējams uzreiz arī redzēt atrašanās vietu Latvijas kartē. Vienlaikus pasākumā piedalīsies tieši tās nevalstiskās organizācijas, kas sniedz atbalstu un palīdzību.
Priekšlikumus par kartes pilnveidi var iesniegt Dacei Paeglei pa e-pastu birojs@bernuforums.lv un dace@bernuforums.lv.
