Šī prioritāte ir sadalīta divos lielos pasākumos – „Atbalsts ilgtspējīgai pilsētvides un pilsētreģionu attīstībai”, kur savukārt divās atsevišķās aktivitātēs infrastruktūras uzlabošanai atbalstu var iegūt reģionu centru pilsētas (pieejamais finansējums 209,2 milj. latu) un Rīga (8,27 milj. latu), un gluži jaunā pasākumā „Komplekss atbalsts novadu pašvaldību izaugsmes sekmēšanai”, kur šim nolūkam ieplānoti 9,5 milj. latu.
Pārbūvē ielas, atjauno izglītības iestādes un tūrisma objektus
Tā dēvētā pilsētu programma tika atvērta 2009. gadā, un kopš tā laika paveikts ir daudz (piemēram, centrālo ielu rekonstrukcijā Jelgavā, kas iepriekš bija slavena ar savām izdangātajām brauktuvēm), un vēl vairāk darbu atrodas vai nu sākuma posmā, vai vēl projektu mapēs. Izsmeļošas ziņas par pilsētu pašvaldībām piešķirtajām naudas summām un projektiem ir atrodamas minēto valsts atbalsta programmu administrētājas - Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) - interneta vietnē http://www.vraa.gov.lv/lv/eraf_2007_2013/attistiba/signed/. Tādēļ minētās prioritātes raksturošanai kopumā turpmāk vien par dažiem projektiem.
Nosacīti pašvaldību infrastruktūras projektus var iedalīt ielu un satiksmes rekonstrukcijas, pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanas, izglītības un kultūras iestāžu, kā arī tūrisma objektu pārbūves un atjaunošanas projektos.
Piemēram, Gulbenē par vairāk nekā diviem miljoniem latu notiek ielu seguma rekonstrukcija, tiks renovēts arī kultūras centrs (1,2 milj. latu).
Daugavpilī paredzēta 20 izglītības iestāžu renovācija (11,2 milj. latu), pilsētas satiksmes rekonstrukcija (2,6 milj. latu), kā arī Daugavpils cietoksnī ielu kompleksa labiekārtošana un inženiertīklu atjaunošana (8,8 milj. latu).
Līvānos jaunu veidolu un arī aprīkojumu iegūs kultūras centrs (2,2 milj. latu), pilsētas ielās un daudzdzīvokļu māju kvartālos tiks uzlabota infrastruktūra (826 tūkst. latu), kā arī paaugstināta siltumnoturība novada pašvaldības ēkās (1,7 milj. latu).
"Prioritātes „Policentriska attīstība”, kā liecina arī tās nosaukums, galvenais uzdevums ir nostiprināt nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centrus kā virzītājspēku tīklu, veicinot pilsētu un lauku apvidu mijiedarbību."
Ventspilī vairākās kārtās tiks uzlabota ielu infrastruktūra (1. kārta – 1,5 milj. latu), vērienīgi darbi notiks izglītības iestāžu labiekārtošanā (728 tūkst. latu), jaunas aprises iegūs Jaunrades nams (3 milj. latu), un jau šogad tiek atjaunots vienīgais Baltijā vēsturiski saglabātais 600 mm šaursliežu dzelzceļš un iekļauts gan Ventspils transporta struktūrā, gan starptautiskajā tūrisma apritē (1,7 milj. latu).
Kuldīgā norisināsies sabiedriskās un darījumu ass – Liepājas un Piltenes ielu – rekonstrukcija (1,8 milj. latu), Sinagogas ēku kompleksa pārbūve (1,5 milj. latu), lai tajā iemitinātu pilsētas galveno bibliotēku un tūristu un pašu pilsētnieku priekam tiks uzspodrināta Kuldīgas „Venēcija” – Alekšupīte, un ar to saistītās ielas un laukumi kļūs par pievilcīgu dzīves telpu un ekonomiskās attīstības teritoriju (2,3 milj. latu).
Tā kā nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes programmā piedalās 16 pilsētu pašvaldības, tad šis uzskaitījums varētu izvērsties teju bezgalīgs, pie viena zīmējot ainu, kas visai tāla no ierastajām krīzes noskaņām, ka viss iet bojā, nekas netiek atjaunots un no jauna būvēts. Nē, dzīve kūsā, un cilvēki vismaz šajos objektos strādā teju visos Latvijas reģionos.
Eiropas Komisijas ideja, kā novērst attīstības ūdensgalvu veidošanos
Prioritātes „Policentriska attīstība”, kā liecina arī tās nosaukums, galvenais uzdevums ir nostiprināt nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centrus kā virzītājspēku tīklu, veicinot pilsētu un lauku apvidu mijiedarbību.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) valsts sekretāres vietnieks Andris Kužnieks par šīs atbalsta programmas izcelsmi stāsta: „Eiropas Savienības līmenī plānojot struktūrfondu apguvi posmā no 2007. līdz 2013. gadam, kā viens no pasākumiem bija izvirzīts ne tikai globālais mērķis - atšķirību samazināšana starp reģioniem, bet programmās parādījās arī teritoriāla un telpiska dimensija, un kā viens no tās elementiem bija policentrisms. Kā to saprast? Ir daudzas valstis un reģioni, kur izaugušas milzīgas galvas – galvaspilsētas, bet pārējo pilsētu attīstība palikusi daudz zemākā līmenī. Tādēļ līdzās tam, ka struktūrfondu apguvē ir nosacīti vertikālas programmas, kas skar vienas vai otras ministrijas darbības jomu, piemēram, uzņēmējdarbību, kultūru, izglītību, zinātni, sociālās lietas, līdztekus tika izveidota vienīgā programma, kas paredzēta šādai policentriskai attīstībai.
Tika izstrādāta īpaša pilsētvides attīstības stratēģija; pilsētas tika vērtētas kā attīstības dzinuļi, reģionālie centri. Programmu veidošanas laikā Eiropas Komisija vēlējās redzēt arī mūsu attīstības stratēģiju, un tikai pēc tam piekrita šādas aktivitātes ieviešanai Latvijā.”
Tā nu 16 mūsu valsts pilsētas tika iekļautas aktivitātē „Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai”. „Rīgas tur nav, jo prioritātē „Policentriska attīstība” ir atsevišķa aktivitāte „Rīgas pilsētas ilgtspējīga attīstība”. Par Rīgu ir atsevišķs stāsts, kas jāuzlūko starptautiskas konkurences kontekstā,” skaidro A. Kužnieks.
Kā tika sadalīti 209 miljoni
Bet kā tika lemts, cik daudz naudas katrai pilsētai atvēlēt? RAPLM Valsts stratēģiskās plānošanas departamenta direktora vietniece, Reģionālās attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Ilona Raugze stāsta: „Finanšu resursi tika sadalīti atkarībā no iedzīvotāju skaita un teritorijas attīstības indeksa. Tie ir objektīvi rādītāji, turklāt programma tika veidota sadarbībā ar sociālajiem partneriem - Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Lielo pilsētu asociāciju. Tas bija kopīgs darbs, vienošanās rezultāts. Tā kā atbalsta sniegšanā ir teritoriālā pieeja, šajā aktivitātē svarīgākā iezīme ir tā, ka nevis mēs no augšas nosakām pašvaldībām, kādās jomās projekti jāveido, bet tieši pašvaldības pašas piedāvā savas stratēģijas, pašas ierosina sev nepieciešamos investīciju projektus un nodrošina arī to, ka šie projekti tiek īstenoti savstarpējā saistībā, loģiskā secībā arī no laika grafika. Tādējādi vietējai varai ir iespēja piedāvāt investīciju kopumu, kas būtu konkrētā teritorijā īstenojams un atbilst nākotnes perspektīvas redzējumam. Turklāt policentriskās attīstības pieeja ir definēta arī ilgtspējīgas attīstības stratēģijā „Latvija 2030”, kuru nesen apstiprināja parlamentā.”
A. Kužnieks: „Katras pilsētas pašvaldība zina, cik daudz naudas tai ir iedalīts visam finansējuma periodam, un tās gatavo projektu idejas, kuras apspriežam koordinācijas padomē. Pēc tam kad saņemts šīs padomes apstiprinājums, tiek gatavoti projektu pieteikumi. Nosacītā pretimnākšana atšķirībā no citām programmām (un arī no iepriekšējā plānošanas posma) ir tā, ka, tiklīdz ir pieņemts koordinācijas padomes lēmums, projekta izmaksas kļūst attiecināmas: projektu bez kavēšanās var sākt īstenot, un pārējās formalitātes – projekta pieteikuma iesniegšana, līguma slēgšana - norisinās līdztekus. Var teikt, ka valsts šādi pauž savu uzticēšanos pašvaldībām. Protams, tās arī pašas uzņemas risku: ja projekts atšķirsies no sākotnēji akceptētā vai būs kādas citas novirzes, izmaksas vienkārši nebūs attiecināmas un izdevumi netiks atmaksāti. Bet īstenībā pašvaldības nāk ar stipri gataviem projektiem, un ļoti daudz kas īstenībā jau ir uzsākts. Nav tādas shēmošanas, kā viss varētu notikt.”
„Pašvaldībām tā ir ļoti laba iespēja uzlabot savu infrastruktūru. Šajā programmā ir iekļautas 16 pašvaldības, un līgumi pašlaik jau noslēgti par aptuveni pusi no šiem 209 miljoniem, kas vien jau liecina, ka Eiropas nauda bija ļoti nepieciešama. Savukārt līdzfinansējums izmaksāts 44% apjomā no noslēgto līgumu summas. Ņemot vērā, ka programma tika atvērta tikai pērn, temps, manuprāt, ir apmierinošs,” kolēģu sacīto papildina Ritvars Timermanis, Attīstības instrumentu departamenta struktūrfondu vadības nodaļas vadītāja p. i.
A. Kužnieks: „Ir pašvaldības, kuras savu tā dēvēto kvotu jau ir apguvušas visā pilnībā, citām tik raiti nevedas, bet jebkurā gadījumā progress ir pietiekams. Projektiem visā pilnībā jābūt īstenotiem līdz 2015. gadam.”
Pirmajā un otrajā iesniegumu pieņemšanas kārtā tika apstiprināti 43 projektu iesniegumi, trešajā tiek gaidīti mazliet vairāk par trīsdesmit.
Projektam jābūt iekļautam pilsētas attīstības programmā
Programmas nosacījumi pašvaldībām ir ļoti izdevīgi: Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums projektiem ir līdz 85 procentiem.
R. Timermanis: „Dažām pašvaldībām ir problemātiski līdzfinansēt arī tos 15 procentus, bet ir pieejams avanss, un pašvaldības līdzfinansējumu var nomaksāt projekta norises gaitā. Turklāt pašvaldības savas daļas nodrošināšanai saņem arī valsts budžeta dotāciju.”
Vērojot dažkārt šaubīgo situāciju ar valsts un pašvaldību iepirkumiem, protams, rodas jautājums, vai pašvaldību projekti vienmēr ir godprātīgi izplānoti; vai to izcelsme nevarētu būt kādiem varasvīriem pietuvinātu uzņēmēju mudināti – piemēram, lai iegūtu izdevīgu pasūtījumu un peļņu. „Projektu izvirzīšana atbilstoši attīstības stratēģijai ir garants, ka tie nav iecerēti, balstoties uz kādu politisku pieprasījumu vai citādi,” spriež I. Raugze. „Mēs arī aktīvi esam piedalījušies pašvaldību attīstības programmu sagatavošanā, snieguši vispusīgu metodisko atbalstu, lai tiešām tad, kad projekti tiek sagatavoti, tie izrietētu no attīstības stratēģijas un esošās situācijas izvērtējuma.”
"Pašvaldībām pašām ir jāļauj izlemt, kad un kādās jomās ir nepieciešamas investīcijas, lai nodrošinātu projektu pēctecību."
Tas ir viens no kritērijiem – vai attiecīgais projekts ir iekļauts pilsētas attīstības programmā, norāda A. Kužnieks. Ja tā nav, projekts netiek akceptēts. „Protams, arī šīs programmas projektu īstenošanas gaitā nākas saskarties ar problēmām, kuras ir visos valsts un pašvaldību publiskajos iepirkumos saistībā ar būvniecības sektoru. Par to ir daudz runāts, iesniegti priekšlikumi, veikti grozījumi Publisko iepirkumu likumā – lai izskaustu nelegālo nodarbinātību, lai konkursos uzvarētu patiešām tie, kuri godprātīgi maksā nodokļus. Pieaugošas konkurences apstākļos ļoti izplatītas ir pārsūdzības, mēģinājumi apturēt projektus. Gan pamatoti, gan arī nepamatoti. RAPLM, kā par programmu atbildīgajai iestādei, ir pienākums pārliecināties, ka viss notiek saskaņā ar likumu. Ja projektus īsteno struktūrfondu programmu ietvaros, ir papildu risks nedabūt šos līdzekļus atpakaļ. Tas prasa vēl lielāku uzmanību un kontroli.”
Kā līdzsvarot ES naudas horizontālo un vertikālo sadalījumu
Pirms kāda laika VRAA izdeva rokasgrāmatu par Eiropas fondu programmām, kurās pašvaldības varētu piedalīties – kur tās meklējamas, kādi ir kritēriji un pārējās prasības. Aktivitāšu daudz, administrētāju arī, prasības atšķirīgas, un šajā jūklī apjukt ir viegli, tādēļ šāds ceļvedis nepieciešams. Kopš parādījās prioritāte „Policentriska attīstība”, aktualizējusies arī diskusija – vai vispār nebūtu prātīgāk lielāku Eiropas naudas daļu atvēlēt tieši pašvaldībām, lai tās rīkojas saskaņā ar savām vajadzībām, nevis sadalīt vertikāli – ar nozaru ministriju starpniecību.
I. Raugze: „Viens no argumentiem, ko mēs arī izmantojam šajā diskusijā, ir tas, ka pašvaldībām īstenībā ir ļoti grūti piedalīties nozaru ministriju piedāvātajos atbalsta pasākumos. Mēs izvērtējām nozaru atbalsta programmu laika grafikus, un tad atklājās, ka pašvaldības ir spiestas veikt neloģiskas darbības. Piemēram, vispirms ir jāsataisa ceļš, jo Satiksmes ministrija konkrētā laikposmā piedāvā valsts atbalstu. Pēc tam ceļš jāuzrok, jo pienākusi kārta Vides ministrijas piedāvātajam ūdenssaimniecības uzlabošanas projektam un šī atbalsta programma tiek īstenota vēlāk. Tas ir spilgts apliecinājums, ka pašvaldībām no augšas nav jānosaka stingras prasības, kādās jomās, kādos laika grafikos šie projekti būtu īstenojami. Pašvaldībām pašām ir jāļauj izlemt, kad un kādās jomās ir nepieciešamas investīcijas, lai nodrošinātu projektu pēctecību.
"Pirmajā un otrajā iesniegumu pieņemšanas kārtā tika apstiprināti 43 projektu iesniegumi, trešajā tiek gaidīti mazliet vairāk par trīsdesmit."
Otrs arguments – pašvaldībām nākas pieteikties uz tādu Eiropas fondu naudu, kas tiek piedāvāta (jo negribas šo iespēju arī laist garām), bet ne vienmēr piedāvājums atbilst reālajām vajadzībām. Ja viena ministrija piedāvā valsts atbalsta programmu, piemēram, kultūras namu atjaunošanai, pašvaldības šo iespēju izmantos, bet vienlaikus ir arī atzinušas, ka labprātāk par šo finansējumu sakārtotu pilsētām vai novadiem daudz svarīgākus objektus. Šādas centralizētas pieejas saglabāšana būtībā samazina arī vietējā līmeņa plānošanas dokumentu nozīmīgumu, jo tie nereti tiek pielāgoti pieejamam atbalstam no augšas.”
A. Kužnieks: „Jā, vertikālo (nozaru ministriju) interešu saskaņošana ar šīm nosacīti horizontālajām (pašvaldību) interesēm reģionu līmenī faktiski ir līdzsvara meklēšana. Īstenībā arī šī programma ir šāda līdzsvara meklēšana, pašvaldībām dodot iespēju finansēt to, ko nevienā citā struktūrfondu aktivitātē nevarētu izdarīt. Tā kā pašvaldībām gandrīz vairs nav līdzekļu attīstībai, tos nespēj investēt arī valsts, šī ir gandrīz vienīgā iespēja virzīt attīstības projektus.”
R. Timermanis: „Šie 209 miljoni pirmajā mirklī šķiet ļoti liela nauda, bet, pirmkārt, infrastruktūras projektos izmaksas ir ļoti augstas, otrkārt, šos līdzekļus sadalot tik daudzām pašvaldībām, beigās iznāk, ka var apmierināt galvenokārt degošās, neatliekamās vajadzības.”
Valsts atbalsts Rīgai un novadiem
Kā sacīja A. Kužnieks, ERAF finansējums Rīgai prioritātē „Policentriska attīstība” tiešām ir atsevišķs stāsts. „Rīgai kā ar citiem reģionu centriem konkurējošai pilsētai ir atsevišķi iedalīta nauda – kopumā deviņi miljoni latu. Tas, protams, nav daudz, bet jāņem vērā, ka daudzās ES dalībvalstīs galvaspilsētas vispār ir izslēgtas no šīs programmas tādēļ, ka to attīstības rādītāji ir ļoti augsti. Otrkārt, viens no EK uzstādījumiem attiecībā uz Latviju un Rīgu bija tāds, ka finansēta tiek degradēto teritoriju attīstība. Jau ir apstiprināts tā dēvētais Spīķeru projekts teritorijai pie Centrāltirgus, kurš tagad maina funkcijas un sāk atdzīvoties. Pēdējā sēdē tika akceptēts parku projekts, kurā ietilpst Grīziņkalns, Ziedoņdārzs, Miera parks. Vēsturiskais segums Maskavas priekšpilsētā šajā rajonā tiks atjaunots vēl divām ielām. Šīs teritorijas pašlaik izskatās nožēlojami, un jauni soliņi, celiņu segums, videonovērošanas iekārtas būs patiešām vērtīgs ieguldījums, arī tūristu piesaistei.”
I. Raugze: „Ņemot vērā, ka mēs atzīstam – policentriskās attīstības prioritātes atbalsta programmu īstenošana ir veiksmīga un arī to, ka šīs pašlaik izvēlētās pašvaldības tomēr nenosedz visu nacionālās reģionālās nozīmes attīstības centru tīklu, tāpat ir vēl vairākas citas pašvaldības, kas nākotnē varētu izveidoties par vērā ņemamiem reģionālās attīstības centriem, mēs piedāvājam jaunu pasākumu minētās prioritātes ietvaros un esam arī saņēmuši konceptuālu atbalstu no EK tā izveidošanai. Šeit pieeja būs faktiski tāda pati kā pilsētu programmā. Šobrīd noteikti 18 potenciālie atbalsta saņēmēji - lielākie novadi, kuros ir vairāk nekā 10 tūkstoši iedzīvotāju, un lielākā daļa arī ietver reģionālas nozīmes attīstības centrus. Pašlaik ir sagatavots Ministru kabineta noteikumu projekts, kurā ietverti pasākuma ieviešanas nosacījumi. Savukārt novadu pašvaldības ir uzsākušas attīstības programmu sagatavošanu. Tomēr problēma ir tā, ka mums pašlaik ir tikai 9,5 miljoni latu.
Tagad atkal problēma – kā šo naudu sadalīt? RAPLM speciālisti aplēsuši – ja pēc vienādības principa, tad katrai pašvaldībai iznāktu aptuveni 500 tūkstoši latu. I. Raugze domā, ka finansējuma sadalījums tomēr būtu saistāms ar iedzīvotāju skaitu un teritorijas attīstības indeksu. „Bet īstenībā šai investīciju kritiskajai masai vajadzētu būt daudz lielākai. Ar šādu naudu nozīmīgus projektus nav iespējams īstenot. Ir jādomā par papildu finansējumu. Mēs šobrīd strādājam pie pamatojuma tā piesaistei, apzinot iespējamo pieprasījumu no pašvaldībām.”
Jaunajā programmā, kurai finansējums iegūts, pārdalot citās aktivitātēs neizmantotos līdzekļus, varētu piedalīties dažas Rīgas reģiona pašvaldības, vairākas pašvaldības no Latgales, Vidzemes un Kurzemes.
