NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
02. jūnijā, 2010
Lasīšanai: 17 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Eiropas Savienība
9
9

Eiropas zinātnes sadarbības programma COST un Latvija

Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV

Pirms pāris mēnešiem publicētajā rakstā „Eiropas Savienības finansējuma piesaiste zinātnei Latvijā” kā vienu no daudzajām finansējuma piesaistes iespējām minēju Eiropas zinātnes sadarbības programmu COST. 25. un 26. maijā COST Vecāko amatpersonu komitejas (VAK) sanāksme pirmo reizi norisinājās Rīgā, un tajā piedalījās zinātnes politikas pārstāvji no visām Eiropas Savienības valstīm, kā arī no Izraēlas, Bosnijas un Hercegovinas, Turcijas, Šveices un Norvēģijas.

Šī ir pirmā reize, kad tāda līmeņa zinātnes programmas sanāksme norisinājās Latvijā. Tajā tika pieņemti vairāki būtiski lēmumi, kā arī notika balsojums par jauno COST prezidenta amatu, kuru pirmo reizi COST pastāvēšanas četrdesmit gados ieņems sieviete – Spānijas pārstāve Dr. Angela Rodrigesa Pena (Dr. Angeles Rodríguez Peña), nomainot ilggadējo COST prezidentu itāli Dr. Frančesko Fedi (Dr. Francesco Fedi).

Kas ir COST?

COST ir zinātnes atbalsta programma, kas izveidota, lai Eiropas līmenī veicinātu zinātnieku un pētnieku sadarbību dažādās zinātnes un tehnoloģiju attīstības jomās. Programmas mērķis ir atbalstīt galvenokārt pirmskonkurences pētniecību, kā arī pētījumus, kas risina aktuālas sabiedrības problēmas.  

COST programmas oficiālo nosaukumu veido akronīms no tās pilnā nosaukuma franču valodā - Coopération Européenne dans le Domaine de la Recherche Scientifique et Technique. COST programmu 1971. gadā ar Eiropas Savienības atbalstu izveidoja 18 Eiropas valstis: visas 15 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, kā arī Norvēģija, Šveice un Turcija. Darbojoties jau četrdesmit gadus, COST programma ir viens no senākajiem Eiropas instrumentiem, kas atbalsta sadarbību starp zinātniekiem un pētniekiem Eiropā. Pašlaik COST programmā piedalās 35 valstis – 27 ES valstis, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Islande, Norvēģija, Turcija, Serbija, Maķedonija un sadarbības valsts statusā – Izraēla. Izraēlas dalības noteikumus programmā nosaka īpašs sadarbības līgums.

Atšķirībā no daudzām citām Eiropas Savienības zinātnes atbalsta programmām COST pamatprincips ir veicināt pašu zinātnieku ierosinātās pētniecības tēmas. Finansiālais atbalsts tiek sniegts zinātnieku definētām tematiskām akcijām (par „akcijām” COST programmas ietvaros ir pierasts saukt sadarbības projektu dažādās formas) visās zinātnes jomās, sākot no mežsaimniecības, koksnes produktu izstrādes, medicīnas, vides drošības, jaunu materiālu izstrādes un beidzot ar sociālo sabiedrības problēmu izpēti.

"COST programma ir viens no senākajiem Eiropas instrumentiem, kas atbalsta sadarbību starp zinātniekiem un pētniekiem Eiropā."

COST programmu var raksturot kā starpvaldību ietvaru Eiropas sadarbībai zinātnes un tehnoloģiju jomā, kas ļauj Eiropā koordinēt nacionālajā līmenī finansēto pētniecību tās dalībvalstīs. COST sniedz ļoti būtisku ieguldījumu, mazinot Eiropas pētniecības investīciju sadrumstalotību un atverot Eiropas pētniecības telpu sadarbībai ar citām valstīm no visas pasaules. Paši COST programmas dalībnieki un īstenotāji uzsver, ka šī programma cita starpā atspoguļo zinātnes cilvēkresursu dimensiju, palīdzot zinātniekiem dalīties ne tikai ar sava darba rezultātiem, bet arī ar saviem mērķiem un pētnieciskajām metodēm.

COST darbības jomas

COST programma ieņem ļoti svarīgu vietu Eiropas pētniecības telpas veidošanā, tā papildina ES Ietvara programmu pētniecības un tehnoloģiju attīstībai, veidojot sadarbību starp ES un zinātnieku kopienām no vairāk nekā 40 pasaules valstīm. Šī programma atbalsta pētnieku mobilitāti un veicina zinātniskās ekselences attīstību deviņās galvenajās zinātnes jomās, kuras COST programmas ietvaros tiek sauktas par „domēniem” (angliski domains):

  • Biomedicīna un molekulārā bioloģija;
  • Ķīmija, molekulārās zinātnes un tehnoloģijas;
  • Vides zinātne un vides pārvaldība;
  • Pārtika un lauksaimniecība;
  • Meži, to produkti un pakalpojumi;
  • Indivīdi, sabiedrība, kultūra un veselība;
  • Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas;
  •  Materiāli, fizikālās un nanozinātnes;
  • Transports un pilsētvides attīstība.

Papildus minētajām jomām zinātniekiem tiek sniegta iespēja iesniegt transdisciplināros zinātniskās sadarbības priekšlikumus, kuru mērķis ir atbalstīt pētījumus tādās zinātnes problēmās, kuras skar vairākas jomas vienlaicīgi, piemēram, nanorobotika, pārtikas drošība, globālās klimata pārmaiņas, sintētiskā bioloģija un citas.

Kā darbojas COST?

COST programma tiešā veidā nefinansē pētniecību kā tādu, bet rada platformu Eiropas zinātnieku sadarbībai kāda konkrēta pētniecības projekta ietvaros un apmainīties ar pieredzi. Šos projektus dēvē par akcijām (angliski actions). Katra no COST akcijām ir kā sadarbības tīkls, kas saistīts ar kādu no nacionāli finansētajiem pētniecības projektiem jomās, kuras interesē vismaz piecas no COST dalībvalstīm. Finansiāls atbalsts tiek nodrošināts tādām COST kopīgām aktivitātēm kā konferences, īstermiņa zinātniskās apmaiņas vizītes un publikācijas. Katrai akcijai ir konkrēts mērķis, skaidri definēti uzdevumi un gala produkti.

Viena no COST priekšrocībām ir fleksibilitāte, kas arī nozīmē, ka programmas menedžments un administrācija nav komplicēta. Aktivitātes tiek uzsāktas, vadoties pēc principa „no lejas uz augšu”, kas nozīmē to, ka iniciatīva uzsākt COST akciju nāk no pašiem Eiropas zinātniekiem. Zinātnieki, kuri vēlas uzsākt jaunu akciju, vispirms iesniedz īsu priekšlikumu COST, kuru izvērtē Domēnu komiteja. Ja priekšlikums tiek apstiprināts, iesniedzēji tiek lūgti sagatavot pilnu priekšlikumu ar visu zinātnisko un administratīvo informāciju par akciju, tad šo galīgo priekšlikumu izvērtē peer review procesā un visbeidzot to apstiprina COST Vecāko amatpersonu komiteja.

"Latvija COST programmā darbojas kopš 1997. gada, un aptuveni simts Latvijas zinātnieku šo gadu laikā ir veiksmīgi iesaistījušies vairāk nekā 70 COST akcijās."

Akcija var sākties, kad vismaz piecas COST valstis ir parakstījušas saprašanās memorandu dalībai akcijā. Lai arī šis process apraksta veidā var likties sarežģīts, tomēr īpaši pēdējos gados visas COST programmas administratīvās prasības ir ļoti vienkāršotas un padarītas pēc iespējas draudzīgākas to lietotājiem – zinātniekiem. Viena no galvenajām COST priekšrocībām ir tā, ka zinātniekiem nav jāgaida projektu uzsaukumu konkurss, jo COST programmas aicinājums iesniegt priekšlikumus ir atvērts nepārtraukti.

Piemēram, 2009. gadā COST atbalstīja 242 COST akcijas, 900 zinātniskos seminārus un sanāksmes (4,3 katru darba dienu visa gada garumā), kuros piedalījās vairāk nekā 29 500 dalībnieku, 1200 īslaicīgas zinātniskās vizītes ar aptuveno ilgumu trīs nedēļas, 90 apmācību skolas, kurās piedalījās vairāk nekā 2000 dalībnieku, kuri saņēma finansiālu atbalstu, 100 augsta līmeņa publikācijas.

Latvijas dalība COST programmā

Latvija COST programmā darbojas kopš 1997. gada, un aptuveni simts Latvijas zinātnieku šo gadu laikā ir veiksmīgi iesaistījušies vairāk nekā 70 COST akcijās. Latvijas dalību COST programmā koordinē Latvijas Zinātņu akadēmija. Visa veida informācija par to, kā zinātniekiem no Latvijas piedalīties COST akcijās, atrodama Latvijas Zinātņu akadēmijas mājaslapā www.lza.lv sadaļā „ES programmas”.

Atbildot uz jautājumu par to, kāds ir Latvijas zinātnieku ieguvums no dalības COST programmā, Latvijas nacionālā COST programmas koordinatore Dr. Maija Bundule skaidro: „Pats COST programmas mērķis jau norāda uz to būtisko ieguvumu, ko dod dalība COST programmā. Tā ir zinātniskā sadarbība, jauni kontakti, zināšanu apmaiņa ar kolēģiem citās valstīs par veiktajiem darbiem un iegūtajiem rezultātiem, tā ir iespēja koordinēti veikt pētniecības darbus. Latvijas zinātnieki, iesaistoties COST akcijās, gūst iespēju atrast sev jaunus sadarbības partnerus un piedalīties lielāku zinātniskās izpētes projektu izstrādē, lai piesaistītu finansējumu no dažādiem starptautiskiem avotiem, kā Eiropas Savienības 7. ietvara programma, Life programma u.c. Manuprāt, ieguvums ir arī tas, ka COST programmas ietvaros liela uzmanība tiek pievērsta jaunajiem zinātniekiem, piedāvājot apmācības kursus un seminārus jaunu zināšanu un praktisko iemaņu apgūšanai.”

Šo viedokli apstiprina arī Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētnieka Dr. Arņa Treimaņa pieredzētais, darbojoties koordinatora statusā COST akcijā „Papīru veidojošo šķiedru mikrostruktūras un īpašību pētījumi, izmantojot jaunās tehnoloģijas”. Šī ir vienīgā akcija, kurā Latvija ir bijusi sadarbības idejas pieteicēja un arī nodrošina tās koordināciju. Akcija veiksmīgi darbojas kopš 2006. gada, un tajā ir iesaistījušās 19 COST valstis, kā arī Dienvidāfrika un Krievija.

Stāstot par savu pieredzi, Dr. A.Treimanis, norāda, ka akcijas pieteikuma laikā līdzīgas pētniecības jomas ideja esot bijusi Somijai un, tieši pateicoties COST ieteikumam apvienot spēkus vienotā akcijā, Latvijas zinātnieki ir uzzinājuši un iepazinuši Somijas kolēģus. Šis projekts ir lielisks COST veiksmes stāsts, jo Koksnes ķīmijas institūta pētnieki, kuri specializējas papīra šķiedru un koksnes zinātnes jomā, ir varējuši mācīties un dalīties zināšanās ar kolēģiem no citām valstīm, tai skaitā no Somijas, kur pētnieku specializācija ir tieši robotronika un jaunās tehnoloģijas. Sadarbības rezultātā ir radīta ne tikai jauna aparatūra – mikrobotoikas platforma automatizētām mikromanipulācijām, kas nepieciešama pētījumu veikšanai, – bet arī jauna intelektuāla projektu platforma, kas, apvienojot spēkus, palīdz turpināt piesaistīt finansējumu, piesakoties uz nacionālajiem un ES projektu konkursiem.

A.Treimanis uzsver – lai gan par trūkumu varētu uzskatīt to, ka COST programma nefinansē pētniecību tiešā veidā, tomēr programmas sniegtais atbalsts sadarbības tīklu veidošanas aktivitātēm (semināriem, konferencēm, pieredzes apmaiņas vizītēm un publikācijām) ir ļoti nepieciešams, jo tieši sadarbības tīklu veidošanas lomu zinātnē nedrīkst novērtēt par zemu – balstoties uz izveidoto kontaktu tīklu, COST akcijas ietvaros ir iespējams izveidot labas iestrādes citiem projektiem. Kā uzsver A.Treimanis, COST programmas princips „no lejas uz augšu” ir ļoti būtisks jaunajām valstīm, kurām varbūt vēl nav izdevies sevi pierādīt un iekļūt jau vēsturiski izveidotajos sadarbības tīklos starp vecajām ES dalībvalstīm, kā arī jaunajiem zinātniekiem, kuru atbalstam COST pievērš īpašu uzmanību.

"Rīgā notikušās COST sanāksmes dalībnieku iespaidi gan tiešā, gan netiešā veidā veicinās Latvijas zinātnes un tās zinātnieku atpazīstamību Eiropā."

Katrai programmai ir arī savi mīnusi, tāpēc jautāju Dr. M.Bundulei: kādi ir galvenie šķēršļi, lai dalība COST no Latvijas puses būtu vēl aktīvāka? Dr. M.Bundule sarunā uzsvēra: „Latvijas zinātnieku interese par COST programmu un tās radītajām sadarbības iespējām ir augusi īpaši pēdējos divos gados. Statistikas dati rāda, ka Latvijas zinātnieki aktīvi darbojas vairāk nekā 80 COST izveidotos zinātniskās sadarbības tīklos (akcijās), kas ir apmēram trešā daļa no pašlaik aktīvajiem COST sadarbības tīkliem. Domāju – šis nav slikts rādītājs tik mazai valstij, kāda ir Latvija. Līdzīgu aktivitātes intensitāti uzrāda arī mūsu kaimiņi – igauņi un lietuvieši.

Ir grūti nosaukt kādus īpašus šķēršļus, kas kavētu vēl aktīvāku Latvijas zinātnieku iesaisti COST akcijās, izņemot pašu interesi sadarboties. COST ir programma, kurā birokrātiskās procedūras ir samazinātas līdz minimumam. Idejas par jauniem sadarbības tīkliem akcijām piesaka paši zinātnieki. Un šeit gan gribētos redzēt lielāku aktivitāti no mūsu zinātnieku puses. Līdz šim esam bijuši ļoti pasīvi, piesakot zinātniskās darbības virzienus, kuros būtu attīstāma sadarbība. Aktivitāte šajā ziņā ļautu mums vairāk kļūt par situācijās noteicējiem un virzīt COST programmas atbalstu sev un Latvijas zinātnei vēlamā virzienā. Līdz šim mēs galvenokārt izmantojam tikai iespēju pievienoties un iekļauties jau izveidotos sadarbības tīklos.”

COST VAK sanāksme Rīgā

COST Vecāko amatpersonu komitejas (VAK) sanāksme Rīgā 25. un 26. maijā bija ļoti nozīmīga, jo tajā tika lemti divi būtiski jautājumi. Pirmkārt, sanāksmes laikā tika turpināta diskusija par COST nākotni, jo šobrīd aktuāls ir jautājums par COST programmas juridiskā statusa noteikšanu. COST ir viena no pirmajām Eiropas zinātnes sadarbības atbalsta organizācijām un, kā iepriekš minēts, viena no nedaudzajām, kurā zinātne tiek atbalstīta, izmantojot pieeju „no lejas uz augšu”. Līdz šim programma ir darbojusies uz starpvaldību vienošanās pamata, līdz ar to programmas attīstībai nākotnē ir nepieciešama juridiskā statusa noteikšana, kas palīdzētu vēl labāk risināt visus administratīvos jautājumus un nodrošinātu veiksmīgu COST un Eiropas Komisijas sadarbību.

Otrkārt, Rīgā notika COST programmas prezidenta vēlēšanas. Ilggadējā COST prezidenta itāļu izcelsmes profesora Frančesko Fedi pilnvaru termiņš ir beidzies, un par COST jauno prezidenti tika ievēlēta Spānijas pārstāve Dr. Angela Rodrigesa Pena.

COST programmas patriots – profesors Frančesko Fedi

Foto: Boriss Koļesņikovs, LV

Prof. Frančesko Fedi COST programmai veltījis vairāk nekā 40 gadus un ir dedzīgs šīs programmas patriots. Viņam esot prezidenta amatā, COST programmā ir veikti vairāki svarīgi uzlabojumi, kas ir atvieglojuši zinātnieku dalību, tāpat ir būtiski attīstīts COST sadarbības lauks, jo programmā ir iesaistījušies zinātnieki arī no Amerikas Savienotajām Valstīm, Indijas, Brazīlijas, Krievijas, Austrālijas, Jaunzēlandes un citām pasaules valstīm. Izmantoju iespēju un sanāksmes pārtraukumā prof. Frančesko Fedi uzdevu dažus jautājumus.

Kā jūs raksturotu COST nākotnes lomu Eiropas pētniecības telpā?

Nākotnē COST būs jāturpina īstenot divi galvenie uzdevumi Eiropas pētniecības telpā – pirmkārt, jāsniedz ieguldījums Eiropas pētniecības fragmentācijas mazināšanā, turpinot veiksmīgi īstenot COST koordinētās akcijas un īstenojot pieeju no „lejas uz augšu”. Otrkārt, COST programmai ir jāveicina Eiropas pētniecības telpas atvērtība zinātniskajai sadarbībai globālā līmenī, veicinot Eiropas un citu pasaules valstu zinātnieku sadarbību COST akciju ietvaros.

Kādas, pēc jūsu domām, ir galvenās COST priekšrocības?

Viena no nozīmīgākajām COST priekšrocībām ir tā, ka šī programma sniedz atbalstu izciliem jaunajiem zinātniekiem un zinātniecēm, ļaujot īstenot pašu idejas un iniciatīvas un novēršot situāciju, kas bieži ir vērojama citās programmās un nacionālajās atbalsta aktivitātēs, kur jaunajiem pētniekiem, kam vēl nav bijusi iespēja sevi pietiekami pierādīt, ir grūtības iesaistīties.

Jūsu dzīve lielā mērā ir bijusi veltīta darbam COST programmā. Kādas ir bijušas lielākās grūtības, un kādi ir jūsu galvenie sasniegumi, darbojoties COST prezidenta amatā?

Lielākās grūtības bija saistītas ar to, ka programmas pārvaldības reformu rezultātā tika pieņemts lēmums, ka COST Vecāko amatpersonu komitejas līmenī lēmumi ir jāpieņem ar trīs ceturtdaļu balsu vairākumu, kas programmai kritiskos brīžos, kāds izveidojies tagad, diskutējot par tālāko juridisko statusu, nozīmē, ka ir „atvērtas durvis mazākuma diktātam”.

2003. gadā, kad es pārņēmu COST prezidenta pienākumus, COST programma tika ļoti kritizēta un uzskatīta par neefektīvu un nepopulāru. Pēdējos sešos gados, man esot prezidenta amatā, COST ir pilnībā pārmainījusies, pateicoties vairākām reformām, un kļuvusi par vienu no visefektīvākajiem instrumentiem – ir pieaudzis COST akciju skaits, būtiski palielinājusies ārpus COST organizācijas valstīm esošo pētniecības institūtu dalība, kā arī ir izdevies panākt finansējuma pieaugumu. Varētu teikt, šo gadu laikā esam kopīgi nogājuši ceļu no spēcīgas kritikas līdz slavas dziesmām, par ko liecina arī biežie raksti ES medijos 2007. gadā pēc COST programmas prezentācijas Eiropas Parlamentā un arī pēc tam.

Izcili rezultāti ar minimāliem resursiem un maksimālu entuziasmu

Rīgā notikušās COST sanāksmes dalībnieku iespaidi gan tiešā, gan netiešā veidā veicinās Latvijas zinātnes un tās zinātnieku atpazīstamību Eiropā, jo vizuālais iespaids rada spēju asociēt Latvijas vārdu ar pavisam konkrētiem cilvēkiem un vietām, kas savukārt nākotnē nozīmē, ka, izdzirdot vārdus „Latvija” un „Rīga”, cilvēkiem ir ne tikai atmiņas, bet arī zināšanas, kas nepieciešamas, lai sadarbības kontaktu veidošana noritētu daudz raitāk nekā tajās bēdīgajās situācijās, kad, iepazīstoties un sakot „esmu no Latvijas”, tālākā saruna jāsāk ar skaidrojumu, ka tā nav Balkānu, bet Baltijas valsts, un jāprecizē, ka galvaspilsēta nav Tallina, bet gan Rīga.

Veiksmīgā sanāksmes norise un viesu sajūsma gan par tās ļoti labo organizāciju, gan par iespēju divās dienās iepazīt arī Rīgas kultūrvēsturi un gūt labāku priekšstatu par Latviju, kura daudziem līdz šim bija zināma tikai kā nosaukums Eiropas kartē, liecina par to, ka nacionālajai COST programmas koordinatorei Dr. Maijai Bundulei un Latvijas Zinātņu akadēmijai ar pavisam niecīgiem resursiem, bet maksimālu entuziasmu nest Latvijas zinātnes vārdu pasaulē bija izdevies lieliski tikt galā ar šo organizatoriski sarežģīto uzdevumu.

Sīkāku informāciju par COST programmu var iegūt COST mājaslapā http://www.cost.eu un LZA mājaslapā http://www.lza.lv sadaļā „ES programmas”.

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU