Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Eiropas Parlaments uzsācis diskusijas par kvalitatīvu informatīvo marķējumu uz pārtikas iesaiņojuma. Informācijai jābūt labi salasāmai. Pārtikas pircējs ir jāinformē ne tikai par pārtikas produkta sastāvdaļām, bet arī par veselībai bīstamām vielām produktu sastāvā, piemēram, alergēniem vai hidrogenētajiem taukiem, kā arī jānorāda produktu izcelsmes vieta.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Aprīļa vidū, kā vēsta Eiropas Parlamenta preses dienests, Eiropas Parlamenta Vides komiteja apstiprināja virkni noteiktumu, kuri paredz, ka informācijai uz pārtikas iesaiņojuma jābūt vienkāršākai, skaidrākai. Tai jāinformē patērētāji ne tikai par pārtikas produkta sastāvdaļām, bet arī par veselībai bīstamām vielām produktu sastāvā, piemēram, alergēniem vai hidrogenētajiem taukiem. Ir sagatavots ziņojums, par kuru eiroparlamentārieši balsos jūlijā. Savukārt maijā jau sākušās sarunas ar ES Padomi un Eiropas Komisiju, lai vienotos par šo pamatprasību ievērošanu.
EP uzskata, ka ražotājiem turpmāk būs jānorāda ne tikai pārtikas produkta sastāvā esošie tauki, piesātinātie tauki, cukurs, sāls, olbaltumvielas, ogļhidrāti, kā arī produkta enerģētiskā vērtība. Būs nepieciešamas arī skaidras norādes uz pārtikas produktiem, kas patiesībā ir produkta imitācija, piemēram, sakausētie sieri vai līmēta gaļa.
"Saldētajiem produktiem - nepārstrādātai mājputnu un liellopu gaļai un zivīm - būs jānorāda pirmais sasaldēšanas datums."
Paredzēts, ka visiem vienas sastāvdaļas produktiem, piemēram, gaļai, pienam, augļiem un dārzeņiem, būs jānorāda izcelsmes vieta. Turklāt tas attieksies uz visu produkta dzīves ciklu. Piemēram, ja liellops ir audzēts vienā, bet nokauts citā valstī, tad uz iepakojuma būs jāatrodas arī šādai norādei. EP atbildīgā komiteja uzskata: saldētajiem produktiem - nepārstrādātai mājputnu un liellopu gaļai un zivīm - būs jānorāda pirmais sasaldēšanas datums.
EP deputāti domā, ka jau tagad patērētāji uz produkta var atrast daudz informācijas, taču nevar to izlasīt, jo druka ir pārāk maza. Tāpēc norādēm uz iepakojuma vajadzēs būt skaidri salasāmām (minimālais burtu izmērs - 1,2 mm).
Paredzēts, ka šādas prasības neattieksies uz alkoholiskajiem dzērieniem, pārtiku dāvanu iesaiņojumā, sezonas konditorejas izstrādājumiem, pārtiku tūlītējam patēriņam un mazo ražotāju mājas apstākļos vai ar rokām darinātiem pārtikas produktiem.
Vai sula patiešām ir sula?
Augļu sulu patēriņš Eiropā pēdējo gadu laikā ir gandrīz divkāršojies. Taču lielveikalos nopērkamā sula ne vienmēr ir sula, bet gan nektārs vai dažādu sastāvdaļu kopums. EP Vides komiteja izstrādājusi priekšlikumus par augļu sulām, lai tiktu uzlabots sulu ražošanas process, kvalitātes standarti, bet patērētāji varētu izvēlēties veselīgākos produktus.
"Lielveikalos nopērkamā sula ne vienmēr ir sula, bet gan nektārs vai dažādu sastāvdaļu kopums."
EP Vides komiteja aicina sulu ražošanā izmantot vietējo produkciju, kā arī nodrošināt labāku informāciju patērētājiem. Ražotājiem turpmāk būs skaidri jānorāda, vai produkts ir sula, koncentrāts vai nektārs, vai īpaši pievienots cukurs vai citi saldinātāji. Jaunais priekšlikums paredz to, ka tiks arī regulēts, cik augļu sulās daudz ir citu atļautu sastāvdaļu, piemēram, nosakot, ka apelsīnu sulai atļauts pievienot mandarīnu sulu apjomā, kas nepārsniedz 10% no apelsīnu sulas.
Patlaban vairāk nekā 82% no citrusaugiem (apelsīniem, mandarīniem, citrusiem u.c.), no kuriem tiek iegūtas sulas, kas tiek realizētas Eiropas tirgū, tiek audzēti ārpus Eiropas Savienības, galvenokārt Brazīlijā un ASV. EP aicina izmantot pēc iespējas vairāk Eiropā ražotus augļus.
Jāzina, vai kažokādas ir īstas
EP plenārsēdē Strasbūrā, kas notika pagājušajā nedēļā, deputāti otrajā lasījumā atbalstīja EP un ES Padomes panākto vienošanos par tekstilizstrādājumu jauno regulu, kas attiecas uz tekstilizstrādājumu marķējumu. Regula tiks pieņemta, lai patērētājiem būtu vieglāk izvērtēt to, vai viņi iegādājas izstrādājumus, kuros ir dabīgas kažokādas, kā arī ādu saturoši izstrādājumi. Sarunās ar Padomi tika panākta būtiska vienošanās par etiķetēm uz kažokādu saturošiem izstrādājumiem, kā arī par izvērtējumu, lai jaunie noteikumi neuzliktu uzņēmumiem nesamērīgi lielu slogu.
"Kažokādas bieži tiek izmantotas kā apģērbu dekoratīvie elementi, bet patērētājiem nereti ir grūti atšķirt dabīgo kažokādu no mākslīgās."
Kažokādas bieži tiek izmantotas kā apģērbu dekoratīvie elementi, bet patērētājiem nereti ir grūti atšķirt dabīgo kažokādu no mākslīgās. Turpmāk jebkādu dzīvnieku izcelsmes materiālu izmantošana tiks norādīta uz etiķetes. Tā būs liela palīdzība cilvēkiem ar alerģiju, kuriem kažokāda ir potenciāls risks veselībai. Eiroparlamentārieši rosināja Eiropas Komisiju līdz 2013. gada rudenim veikt pētījumu un sagatavot ziņojumu, izvērtējot to, vai pastāv cēloņsakarības starp alerģiskām reakcijām un sintētisko vielu (krāsvielu, biocīdu vai nanodaļiņu) izmantošanu tekstilizstrādājumos. Ziņojumā būs jāiekļauj informācija arī par tādiem jautājumiem kā saskaņota marķēšanas sistēma attiecībā uz tekstilizstrādājumu kopšanu, vai visā ES piemērojama vienota marķēšanas sistēma attiecībā uz apģērbu izmēriem, kā arī norādes par potenciāli alergēnām vai bīstamām vielām, kas izmantotas tekstilizstrādājuma ražošanas vai apstrādes procesā. EP deputāti uzskata, ka jāizvērtē iespējas izmantot jaunas tehnoloģijas, piemēram, elektronisko marķējumu, tostarp radiofrekvenču identifikāciju, kas nākotnē varētu aizstāt tradicionālās etiķetes.
Pēc apstiprināšanas EP jaunie noteikumi jāakceptē visām ES dalībvalstīm. Regula stāsies spēkā 20 dienas pēc publikācijas ES "Oficiālajā Vēstnesī". Jauno noteikumu ieviešanai būs noteikts divarpus gadus ilgs pārejas periods, lai ļautu nozarei ieviest jaunās prasības.
