Labklājības ministrijai (LM) līdz jūnija beigām ir jāsagatavo sociālā budžeta glābšanas plāns. Apspriest jau tapušos priekšlikumus diskusijā par sociālās apdrošināšanas sistēmas īstermiņa un ilgtermiņa problēmām un risinājumiem ministrija šomēnes aicināja politiķus, Pensionāru federāciju, arodbiedrības, Latvijas Pašvaldību savienību, banku pārstāvjus, uzņēmējus un pētniekus.
Neliela „iesildīšanās” notika jau martā galvenajai problēmai – sociālā budžeta nepietiekamība un tātad nepieciešamība samazināt tā izdevumus – veltītajā diskusijā, ko organizēja arodbiedrības. Tagad ministrija ir sagatavojusi plašāku analītisku materiālu, kā atjaunotās brīvvalsts sociālās apdrošināšanas sistēma veidojusies un kāpēc izsīkst nauda.
LM informācijas mīnuss pagaidām ir tas, ka tajā nav detalizēta salīdzinājuma, kā kaimiņvalstis un pārējās ES dalībnieces rīkojas krīzes situācijā un ilgtermiņā. Latvijas prognozes, kas iestiepjas nu jau 2060. gadā, gan ir nepatīkami iespaidīgas, taču pašreizējās paaudzes tās uz sevi attiecināt nevēlas. Vecāko jeb pensionāru interese ir neatkāpties ne soli atpakaļ no smagās kaujās izcīnītajām iepriekšējām pirmsvēlēšanu uzvarām, piecdesmitgadnieku tūkstoši nevēlas ne dzirdēt, ka tieši viņi būs pirmie, kam pie pensijas, acīmredzot no 2016. gada, liks pa pusgadam klāt, savukārt jaunajiem ir gandrīz vienalga, jo viņiem tas ir pārāk tāls bieds.
LM diskusijā valsts sociālā atbalsta saņēmēju puse lielākoties aizstāvējās pozīcijā – mainīt, bet tūlīt neko nemazināt. Vēl izskanēja atsevišķi ierosinājumi, kā papildināt sociālo budžetu; lielākā vienprātība ir par to, ka jāizdzen gaismā ēnu ekonomika. Tikai atsevišķi atgādinājumi lika nolaisties uz zemes – problēmas ar sociālo budžetu ir jau šodien, nevis tikai sagaidāmas nākotnē, kā liecina demogrāfiskie procesi.
Pašreizējās nelaimes uz pagātnes faktu fona
Kopš 1996. gada, kad tika veikta sociālās apdrošināšanas sistēmas reforma, sociālā atbalsta sistēma pamazām paplašinājusies ar daudziem garantētiem maksājumiem, neraugoties uz to, ka valstij nav izdevies ne novērst, pat ne mazināt algu maksāšanu „aploksnēs”, kurās sociālā drošība, protams, netiek ielikta. Savukārt maksātājiem bagātajos gados pieaudzētās algas tagad, krīzes situācijā, kādu brīdi ļāva justies komfortablāk nekā citiem, jo pabalstus bezdarbniekiem, slimniekiem, atlaistajiem un citādi nežēlastībā kritušajiem līdz šā gada sākumam valsts maksāja pēc dāsno gadu pilnās programmas.
Par krīzes ietekmi uz sociālo budžetu līdz šim runāts negribīgi, jo šī problemātika skar sabiedrības lielāko, nereti visskaļāko daļu – saņēmējus, kas ir arī visaktīvākie vēlētāji.
"Krīze un iepriekšējo gadu dāsnie lēmumi pieprasa izmaiņas, lai nākotnē atslogotu sociālo budžetu un neradītu tajā neatmaksājami lielu deficītu."
Nepārskatot speciālā budžeta izdevumus vai nerodot iespējas palielināt ieņēmumus, tā uzkrājums daļēji nespēs segt jau 2011. gada pakalpojumu izmaksas. Turklāt, kā norāda LM, ņemot vērā iedzīvotāju novecošanos, pieaugs sociāli aizsargājamās sabiedrības daļa, kuras nodrošināšanai būs nepieciešami arvien lielāki līdzekļi.
LM atgādina virkni iepriekšējos gados pieņemtu politisku lēmumu, kas izjauca sociālā budžeta līdzsvaru un iedragāja tā ilgtspēju: ieviestās piemaksas pie vecuma (no 2006. gada) un invaliditātes pensijām (no 2009. gada), vecāku pabalsti (no 2008. gada) un no darba devēju pleciem pārņemtās papildu četras darbnespējas dienas (no 2009. gada). Šo lēmumu uzņēmēji valdībai uzspieda ar argumentāciju, ka Igaunijā un Lietuvā darba devēji apmaksā mazāk slimības dienu. Tiesa, netika ņemts vērā, ka Igaunijā un Lietuvā darba devēji maksā lielāku daļu no sociālās iemaksu likmes – Lietuvā darba devējs tobrīd maksāja 30,98%, darbinieks – trīs procentus; Igaunijā attiecīgi – 30,5% un trīs procentus; turpretim Latvijā darba devējs maksā 24%, darbinieks – 9 procentus. Savukārt lielā daļā citu Eiropas valstu darba devēji apmaksā vidēji 30 slimības dienas.
LM priekšlikumos vairāki robežtermiņi
Labklājības ministrs Uldis Augulis, iepazīstinot ar sociālās apdrošināšanas sistēmas īstermiņa un ilgtermiņa problēmām, pauda viedokli, ka šajā jomā Latvijā radikālas reformas nav nepieciešamas, tomēr demogrāfiskā situācija, kā arī ekonomiskā krīze un iepriekšējo gadu „dāsnie lēmumi” pieprasa izmaiņas, lai nākotnē atslogotu sociālo budžetu un neradītu neatmaksājami lielu deficītu.
LM sagatavotajā informācijā problēmas risinājumam ir paredzēti deviņi priekšlikumi:
- pensionēšanās vecuma pakāpeniska paaugstināšana, sākot no 2016. gada, ik gadu to paaugstinot par pusgadu un 2021. gadā sasniedzot 65 gadus. Tādējādi tiks veicināta iedzīvotāju ilgāka atrašanās darba tirgū, pagarinot darba mūžu un mazinot gan demogrāfisko, gan sistēmas noslodzi ar pensijas vecuma iedzīvotājiem, gan arī veicinot lielāku ienākumu atvietojuma līmeni, aizejot pensijā;
- sociālās apdrošināšanas stāža palielināšana no 10 līdz 15 (vai vairāk) gadiem, lai noteiktu tiesības uz valsts vecuma pensiju, sākot no 2016. gada; veicinot iedzīvotājus godīgi veikt sociālās iemaksas un tādējādi veicinot ēnu ekonomikas mazināšanos;
- ar sociālajām iemaksām nesegto pakalpojumu (kas ieviesti esošās sociālo iemaksu likmes ietvaros) izmaksas avota pārstrukturizēšana uz valsts pamatbudžetu ar 2011. gada 1. janvāri, tādējādi atbrīvojot sociālās apdrošināšanas sistēmu un tai skaitā pensiju sistēmu no papildu izdevumiem, kuri nepārdomāti veidojušies iepriekšējos straujas ekonomiskās attīstības gados un ir nopietns drauds sistēmas ilgtspējai. (Šie maksājumi ir arī vecāku pabalsti, kas ieviesti 2008. gada 1. janvārī, nepaaugstinot valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu kopējo likmi. Vecāku pabalstu izmaksai 2010. gadā nepieciešami 69,6 miljoni latu, kas ir 4,5% no kopējiem sociālā budžeta izdevumiem);
- izdienas pensiju vecuma paaugstināšana (ministra U.Auguļa prezentācijā diskusijas dalībniekiem šis priekšlikums nebija iekļauts – publikācijas autore);
- piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām piešķiršanas pārtraukšana, sākot no 2012. gada 1. janvāra (sociālā budžeta izdevumi piemaksām pieauguši gandrīz piecas reizes – 2009. gadā tām bija nepieciešami 29,6 milj. latu, sākot ar 2009. gadu – vairāk nekā 140 miljoni latu);
- pāreja uz pensiju kapitāla uzskaiti un uzkrāšanu, vadoties no faktiski veiktajām sociālajām iemaksām gan 1., gan 2. pensiju līmenī, un dalībnieka līdzdalības 2. pensiju līmeņa shēmā pārtraukšana vienlaikus ar 1. līmeņa pensijas piešķiršanu;
- pensiju indeksācijas iesaldēšana līdz 2016. gadam vai ilgāk atkarībā no inflācijas rādītājiem valstī;
- priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas pēc 2012. gada nepagarināšana (likumā „Par valsts pensijām” noteikta priekšlaicīgās pensionēšanās pārtraukšana, sākot ar 2012. gada 1. janvāri);
- atteikties piešķirt pensijas ar atvieglotiem noteikumiem, sākot no 2012. gada.
Saņēmēju puse atbalsta ilgtermiņa pasākumus
Latvijas Pensionāru federācija (LPF) ilgtermiņā atbalstītu vairumu LM priekšlikumu, taču ar atsevišķiem iebildumiem, skaidroja federācijas vadītāja Aina Verze. Pensionāru federācija uztur prasību sociālo budžetu atbrīvot no pensiju piemaksām un vecāku pabalstiem, šos maksājumus pārnesot uz valsts pamatbudžetu, jo “tā nav sociālā budžeta funkcija”. LPF neiebilstu pret priekšlikumu iesaldēt pensiju indeksāciju, taču to varētu pieļaut tikai līdz laikam, kad inflācijas līmenis valstī sasniegs 5%, pēc tam indeksācija ir jāatjauno.
Savukārt piemaksu pārtraukšana jaunpiešķirtajām pensijām no 2012. gada un atteikšanās no iespējas priekšlaikus pensionēties ir pāragra, jo šis pasākums jāskatās kontekstā ar bezdarba līmeni, kuram tad būtu jāmazinās vismaz līdz 6-7%, tad to varētu lemt. Arī atteikties no pensijām ar atvieglotiem noteikumiem būtu nepieļaujami, īpaši runājot par māmiņām, kas izaudzinājušas piecus un vairāk bērnu, kam, pēc LPF vadītājas domām, jāsaglabā priekšlaicīgas pensionēšanas iespēja.
Kategorisks pret priekšlikumu samazināt priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas bija Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers, kurš norādīja uz lielo bezdarbu, kā dēļ daudziem cilvēkiem priekšlaicīga došanās pensijā dod iespēju izdzīvot. Viņš neatbalsta arī priekšlaicīgas pensionēšanās pārtraukšanu, jo Latvijā daudziem iedzīvotājiem vidējais dzīves ilgums ir daudz īsāks par teorētiski plānoto. Arodbiedrības arī nepiekrīt atcelt piemaksu jaunpiešķirtajām pensijām.
Konsolidācija būs nepieciešama, un problēmas ir jau tagad
Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis pauda, ka, neko nemainot sociālās apdrošināšanas sistēmā, Latvija līdz 2030. gadam sasniegs četrus miljardus lielu parādu, turklāt par katru miljardu būs jāmaksā papildu 50 miljoni latu gadā par parāda apkalpošanu. Vaicāts par iespēju pensiju piemaksas un vecāku pabalstu izmaksas pārnest uz valsts pamatbudžetu, FM valsts sekretārs atgādināja, ka līdz šim galvenā izdevumu samazināšana valstī ir notikusi uz pamatbudžeta izdevumu samazināšanas rēķina. Un, ja vairāk nekā 200 miljonu latu izdevumu tiek pārnesti uz pamatbudžetu, tad ir jautājums – vai tas ir reāli iespējams, “ja mēs gribam saglabāt veselības un izglītības pakalpojumus līdzšinējā apjomā”.
"Cilvēkiem, kuri, piecus desmit gadus strādājot, ne reizi nav izmantojuši slimības vai kādu citu pabalstu, kādu procentu no šīs neizmantotās iespējas varētu novirzīt nākotnes pensijai."
Latvijas Bankas (LB) pārstāvis Mārtiņš Bitāns norādīja, ka viņam no diskusijas radies priekšstats, ka “dzīvojam mierīgos laikos, ka varam gaidīt līdz 2016. gadam”, un atgādināja, ka fiskālā konsolidācija (vairāk nekā 400 miljonu latu apmērā) nepieciešama jau nākamgad. No šāda aspekta raugoties, viņaprāt, vajadzētu ieraudzīt priekšlikumus, kas palīdzētu ar budžeta problēmām tikt galā jau 2011. un 2012. gadā. Taču, pēc LB pārstāvja vērtējuma, neviens no LM izraudzītajiem priekšlikumiem būtisku (vajadzīgo) iespaidu uz tuvāko gadu budžetu neatstāj.
Proti, pensijas vecuma paaugstināšanai no 2016. gada fiskālā ietekme ir nulle, vienu izmaksas veidu pārcelšanai no sociālā budžeta uz pamatbudžetu ietekme uz kopējo budžetu ir nulle, pensiju indeksācijas iesaldēšanai, ņemot vērā inflācijas/deflācijas rādītājus, arī kopējā ietekme uz valsts budžetu ir zema.
Par nodokļiem un motivāciju
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle norādīja, ka nodokļus nevajadzētu celt, lai nemazinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, jo patlaban nodokļi ir līdzvērtīgi Igaunijas un Lietuvas nodokļu sistēmai. Migrācijas un darba tirgus pētnieks Mihails Hazans, kā arī vēl vairāki diskusijas dalībnieki atzina, ka sociālā budžeta situācijas uzlabošanai tomēr būtu jāskata jautājums par progresīvā nodokļa ieviešanu.
“Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks uzskata, ka būtu jāizvērtē bezdarbnieka pabalsta piešķiršana, lai pabalsts netiktu dots cilvēkiem, kas paši aizgājuši no darba, bet gan tikai tiem, kuri darbu zaudējuši.
Arī Saeimas deputāte Anna Seile (Pilsoniskā savienība) kā vienu no priekšlikumiem minēja iespēju izvērtēt, kam tiek maksāti pabalsti. Viņa rosina no pensionāriem ar iedzīvotāju ienākuma nodokli atskaitīto ieskaitīt sociālajā budžetā.
Diskusijā retumis izskanēja priekšlikumi, kas motivētu cilvēkus parūpēties par savām nākotnes pensijas un sociālās drošības izredzēm. Saeimas deputāte Silva Bendrāte (Jaunais laiks) rosināja padomāt, varbūt cilvēkiem, kuri, piemēram, piecus desmit gadus strādājot, ne reizi nav izmantojuši slimības vai kādu citu pabalstu, kādu procentu no šīs neizmantotās iespēju naudas novirzīt viņa nākotnes pensijai.
Cīņa ar ēnām, kad mazāk atalgoto skaits strauji aug
P.Krīgers uzskata, ka sociālajam budžetam būtu liels pienesums, ja cilvēki, kuri patlaban nemaksā nodokļus, to atsāktu darīt. Arī A.Verze vērsa uzmanību uz ēnu ekonomiku. Viņasprāt, jāpiespiež samaksāt nodokļus tiem, kas tos nemaksā neattaisnoti, un tādu, pēc preses ziņām, esot vairāk nekā 220 tūkstoši.
Šogad pirmajā ceturksnī pamatdarba vietā algā “uz rokas” (pēc nodokļu samaksas) līdz 200 latiem mēnesī saņēma 44,4% darba ņēmēju Latvijā, kas ir par 12,4 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apsekojuma dati.
Savukārt 23,2% (pirms gada - 24,2%) algotu darbu strādājošo šā gada pirmajā ceturksnī mēnesī saņēma no 200 līdz 300 latiem, 19,2% (pērn 27,1%) mēnesī saņēma no 300 līdz 500 latiem, bet 6,6% (10,4%) – no 500 līdz 1000 latiem. Tāpat kā vismazāko algu pieaudzis arī vislielāko algu saņēmēju skaits: 1000 un vairāk latu mēnesī no visiem darba ņēmējiem šogad pirmajā ceturksnī algā saņēma 1,1% , 2009. gada attiecīgajā laika periodā – 1 procents.
Šā gada pirmajā ceturksnī valstī bija nodarbināti 916,7 tūkstoši cilvēku jeb 51,7% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem. (2009. gada 1. ceturksnī attiecīgi 1046,7 tūkst. cilvēku un 58,6%). Salīdzināšanai: 2006. gada 1. ceturksnī bija nodarbināti 1056,5 tūkst. cilvēku (58,4% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem).
Acīmredzams risks ir tas, ka, samazinoties strādājošo skaitam, pieaug pabalstu un pensiju saņēmēju skaits un maksājamās summas (skat. attēlus).
Avots: Labklājības ministrija
Avots: Labklājības ministrija
Uzziņai: no Papildu saprašanās memoranda ar ES
Šogad 22. februārī stājās spēkā kārtējais Latvijas ar aizdevējiem parakstītais dokuments. Papildu saprašanās memorandā ar ES ir arī vienošanās, kas attiecas uz Latvijas uzdevumiem sociālajā sfērā, proti: “Līdz 2010. gada jūnija beigām, izmantojot starptautisko organizāciju tehnisko palīdzību un sadarbojoties ar sociālajiem partneriem, sagatavot izmaiņas pensiju sistēmā ieviešanai 2011. gadā, lai nodrošinātu pensiju sistēmas trīs pīlāru ilgtspējību un piemērotību nākotnē. Šajā kontekstā tiks pārskatītas visas īpašās pensiju shēmas un pensionēšanās vecums. Līdz 2010. gada jūnija beigām, ņemot vērā ekonomikas un demogrāfiskās prognozes, pārskatīt sociālās apdrošināšanas pabalstu sistēmu, lai nepieciešamās izmaiņas varētu ieviest pēc 2012. gada.”
Šonedēļ Latvijā darbu sākusi starptautisko aizdevēju pārskata misija. Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas speciālistu vadībā tiks vērtēta Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma un ar aizdevējiem noslēgto vienošanos izpilde. No vērtēšanas rezultātiem būs atkarīga nākamā, pēc skaita ceturtā, EK aizdevuma daļa 200 miljonu eiro apmērā no kopējā plānotā EK aizdevuma 3,1 miljarda eiro apmērā. Līdz šim Latvija no Eiropas Komisijas trīs maksājumos jau ir saņēmusi 2,7 miljardus eiro.
