Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pēc nepilniem pieciem gadiem Latvijā pakāpeniski sāks paaugstināt pensionēšanās vecumu. Daļa nepatīkamu jaunumu iedzīvotājus sagaida jau nākamgad.
FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV
Likumprojekts paredz pensionēšanās vecuma paaugstināšanu līdz 65 gadiem gan vīriešiem, gan sievietēm. Sākot ar 2016. gadu, to pakāpeniski paaugstinās par pusgadu. 2021. gadā pensionēšanās vecums Latvijā būs 65 gadi. Pensionēšanās vecuma pakāpeniska paaugstināšana skars tos, kas dzimuši pēc 1954. gada 1. janvāra. 2016. gadā pirmajiem apmēram 30 000 cilvēku, lai dotos pelnītajā pensijas atpūtā, nāksies strādāt līdz 62,5 gadiem.
Tajos pašos termiņos un arī pakāpeniski tiks paaugstināts pensionēšanās vecums tiem, kuriem saskaņā ar pašreizējo likumu ir tiesības pensionēties piecus gadus ātrāk - piecu un vairāk bērnu vecākiem, bērna invalīda vecākiem, politiski represētajiem, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, kuriem pensionēšanās vecums 2021. gadā būs 60 gadu.
Sākot no 2016. gada, paaugstinās arī minimālo apdrošināšanas stāžu - no pašreiz vecuma pensijas saņemšanai nepieciešamajiem desmit līdz 15 gadiem. Latvijā šis limits ir viens no zemākajiem ES.
Par strādājošo invalīdu piespiedu "izvēli" vēl diskutēs
Saeimas komisijā neizpratni izsauca paredzētais grozījums nemaksāt invaliditātes pensiju, ja tās saņēmējs, pārtraucot darba attiecības, būs izvēlējies saņemt bezdarbnieka pabalstu. Proti, invaliditātes pensijas saņēmējiem pēc darba zaudēšanas vajadzētu izvēlēties - saņemt bezdarbnieka pabalstu vai invaliditātes pensiju.
LM speciālisti skaidroja, ka šī nosacījuma pamatojumā ir līdzīgas situācijas ar savulaik likumā jau noteiktajiem ierobežojumiem vienlaikus saņemt bezdarbnieku un slimības pabalstu, uz ko kā neatbilstību par vienlaikus maksātiem diviem sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem norādījusi Valsts kontrole. Likums pašreiz nosaka arī, ka bezdarbnieka pabalstu nevar saņemt vienlaikus ar izdienas un vecuma pensiju, atlīdzību par darbspēju zaudējumu.
Deputāts Māris Dzelzskalns izteica neizpratni, ka ar šādu priekšlikumu nākusi klajā Labklājības ministrija, kurai vajadzētu būt tai, kas iestājas par cilvēku ar invaliditāti interesēm. Viņš norādīja, ka cilvēkiem ar invaliditāti jau tāpat ir grūti atrast darbu un, ja kādu iemeslu dēļ tas tiek pazaudēts un ja viņam atņem invaliditātes pensiju, krasi pasliktinās materiālais stāvoklis. "Tas nav cilvēciski," piebilda deputāts, lūdzot padomāt, kur cilvēks ar invaliditāti šos papildu ienākumus tērē: šo naudu netērē komforta nodrošināšanai, bet tikai visnepieciešamākajam, lai varētu pārvietoties, nokļūt uz darbu, lai varētu sevi sakopt un nopirkt vajadzīgos medikamentus un lai vispār varētu strādāt. "Ja mēs runājam par atbalstu nodarbinātībai, kur tad te ir atbalsts nodarbinātībai? Tikko kā cilvēks pazaudē darbu, tā mēs viņam nogriezīsim pensiju." Deputāts ir pret šo pantu likuma grozījumos.
"Invaliditātes pensijas saņēmējiem pēc darba zaudēšanas vajadzētu izvēlēties."
M. Dzelzskalns arī pārmeta, ka ministrija šīs izmaiņas nav saskaņojusi ar invalīdu intereses pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām, grozījumi nav skatīti arī Invalīdu lietu nacionālajā padomē, ko vada labklājības ministre. LM valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks kā attaisnojumu tam, ka nav bijušas plašas apspriešanas ar invalīdu nevalstiskajām organizācijām, piebilda, jo "apzināmies, ka ne no vienas organizācijas nekādu atbalstu gūt nevarētu".
Deputātu iebildumi savukārt ir pamatoti ar to, ka strādājošie invalīdi ir apdrošināti pret bezdarbu. Līdz ar to nebūtu pamata atņemt šīs sociālās garantijas, kas atkal varētu būt iemesls kārtējai lietai Satversmes tiesā. Komisija nolēma šo diskusiju turpināt nākamajā sēdē, uzklausot gan invalīdu tiesību aizstāvjus, gan citus sociālos partnerus.
LM ir norādījusi, ka personu skaitu, kurām vienlaikus ik gadu varētu būt tiesības vienlaikus gan uz invaliditātes pensiju, gan bezdarbnieka pabalstu, ir grūti prognozēt. Šogad martā invaliditātes pensiju saņēma 69 137 cilvēki, no tiem 19 241 strādājošais. Pašreizējā situācijā aprēķini liecina, ka likuma grozījumi attiektos uz 2500 cilvēkiem, no kuriem 500 bezdarbnieka pabalsts būtu lielāks nekā invaliditātes pensija (vidēji 222 un 167 lati), savukārt 2000 cilvēkiem lielāka būtu invaliditātes pensija, nevis pabalsts (vidēji 123 un 107 lati). LM aprēķini liecina, ka grozījumi ļautu gadā ietaupīt 3,6 miljonus latu. Šī summa deputātiem likās neticami liela, tāpēc ministrijai lūgts to izrēķināt vēlreiz.
Piemaksas no sociālā budžeta uz pamatbudžetu
Likumprojektā noteikts, ka 2014. gadā no speciālā budžeta un valsts pamatbudžeta, nevis no sociālā budžeta tiks izmaksātas vecuma un invaliditātes pensijas piemaksas, jo piemaksu nodrošināšanai nav seguma, priekš tām netiek ieturētas valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas. Pārceļot naudu, daļēji tiks atslogots sociālais budžets.
Kā jau vairākkārt iepriekšējās diskusijās, arī komisijai radās jautājums, kāpēc to nevar izdarīt jau nākamajā gadā. Vienošanās par šādu termiņu ir panākta valdībā, jo arī pamatbudžetā ir deficīts, un, ja piemaksas nāktos izmaksāt no pamatbudžeta, atkal būtu jāatrod, kādus izdevumus samazināt. Plānots, ka 2011. gadā piemaksām pie vecuma pensijām nepieciešami vairāk nekā 134 miljoni latu, piemaksām pie invaliditātes pensijām gandrīz 10 miljoni latu. Arī turpmākajos gados šīs summas ir apmēram tādā pašā līmenī.
Divus gadus priekšlaicīgās pensionēšanās iespēja beidzas
Augstā bezdarba situācijā jau ilgāku laiku ir diskutēts arī par likumā pašreiz noteikto, ka tikai līdz šā gada beigām vēl ir iespējama divus gadus ātrāka jeb priekšlaicīga pensionēšanās cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, tātad no 60 gadu vecuma. Likuma grozījumi šo iespēju neparedz pagarināt.
Tiem, kas pensionēsies, sākot ar nākamo gadu, nepienāksies arī piemaksas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim. Tās turpinās saņemt tie, kuri piemaksas jau saņem, un tie, kas dosies pensijā līdz šā gada 31. decembrim (tā paredz pašreiz spēkā esošā likuma pārejas noteikumi).
Likumprojektā ir vēl virkne grozījumu, iekļautas tiesības uz vienreizēju pabalstu arī izdienas pensijas saņēmējam viņa nāves gadījumā. Vairākas normas skar apdrošināšanas stāžā ieskaitāmo periodu (piemēram, tajā vairs neieskaitīs PSRS laikā pēcdiploma izglītības un kvalifikācijas paaugstināšanas laiku).
"Arī pamatbudžetā ir deficīts."
Uz komisijas priekšsēdētājas Aijas Barčas jautājumu – cik no likumprojektā iekļautajām normām pasliktina dzīves apstākļus? – I. Alliks atbildēja diplomātiski: "Daļa no tām ir sabiedriski jutīgas."
LM norāda, ka izmaiņas likumā ir izstrādātas, pamatojoties uz pirms gada valdībā atbalstīto Koncepciju par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā. Likumprojekta mērķis ir pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšana un atsevišķu tiesību normu sakārtošana un pilnveidošana. Sakarā ar ieņēmumu samazināšanos valsts speciālajā budžetā un nākotnē sagaidāmajiem riskiem saistībā ar iedzīvotāju novecošanos, kādēļ ir apdraudēta sociālās apdrošināšanas sistēmas finansiālā stabilitāte, ir jāveic atsevišķas korekcijas pensiju sistēmā.
Ne visi koncepcijā paredzētie pasākumi ir iekļauti Pensiju likumprojektā. Piemēram, nav norādes, ka būtu paredzēts samazināt izdienas pensijas vecumu. I. Alliks izteicās par lielu pretestību no visiem resoriem, kuros strādājošiem pašreiz ir tiesības uz izdienas pensiju.
Likumprojekta apspriešanas turpināšanai Sociālo un darba lietu komisija vēl vēlas saņemt Nodarbinātības valsts aģentūras informāciju par bezdarba rādītājiem, par priekšlaicīgās pensionēšanās dinamiku, par invalīdu tiesībām Eiropas Savienībā un citiem jautājumiem, kas radās jau grozījumu sākotnējā apspriešanā.
Starp eiropiešiem ar visīsāko mūžu
Latvijas Darba devēju konfederācija sociālo partneru padomē bija ierosinājusi pensijas vecumu sākt paaugstināt jau no šā gada 1. jūlija.
Saskaņā ar LM norādītajiem Centrālās statistikas datiem 2009. gadā Latvijā vidējais paredzamais mūža ilgums no dzimšanas brīža vīriešiem bija 68,3 gadi, sievietēm - 78,1 gads. Savukārt vīriešiem paredzamais mūža ilgums 60 gadu vecumā bija 16,1 gads, bet 65 gadu vecumā – 13,3 gadi, sievietēm attiecīgi – 22,0 gadi un 18,1 gads.
"Apzināmies, ka ne no vienas organizācijas nekādu atbalstu gūt nevarētu "
Ingus Alliks
Pensijas vecuma paaugstināšana ir aktuāla daudzās Eiropas Savienības valstīs. Saskaņā ar "Eurostat" prognozēm Latvija arī 2016. gadā būs starp valstīm ar visīsāko prognozējamo vidējo mūža ilgumu pēc tam, kad sasniegts 65 gadu vecums. Sievietēm vidējais mūža ilgums būs 19 gadu, vīriešiem – 14,4 gadi. Līdzīgs vērtējums ir Bulgārijas, Igaunijas, Lietuvas, Rumānijas un Slovākijas iedzīvotājiem. Visgarākais vidējais mūžs pēc 65 gadu vecuma sasniegšanas ir sagaidāms Francijas sievietēm (23,6 gadi) un vīriešiem (19 gadu).
Lielā daļā ES valstu pensionēšanās vecums jau pašreiz ir 65 gadi.
