Labklājības ministrijas (LM) speciālisti ar prognozēm un aprēķiniem novērtējuši, ka sociālās apdrošināšanas sistēmā radikālas reformas nav nepieciešamas, tās pamati nav jāpārbūvē, taču gan sistēmas tūlītējai izdzīvošanai, gan ilgtspējai ir nepieciešamas korekcijas, tostarp pensiju sistēmā. Tā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) diskusijā par valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas finansiālo stabilitāti uzsvēra Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece.
Bagātības sajūsmas pārņemto lēmumu atbalss
Bagātīgajos gados speciālajā budžetā bija viens miljards latu pārpalikums, pagājušajā gadā strādāts ar mīnusa zīmi. Septiņos gados uzkrātais trijos gados ir iztērēts, un nākamgad naudas sociālajiem maksājumiem, tātad arī pensijām, pietrūks. Tāda ir situācija speciālajā budžetā.
Diskusijas dalībnieki, kuri pārstāvēja sociālo maksājumu sadali un ir atbildīgi par to nepārtrauktību, bija vienisprātis par vēsturi – iepriekšējo gadu lēmumi ir bijuši pārāk dāsni, dzīvojot uz ekonomiskā pacēluma viļņa.
Lielu izdevumu slogu sociālajam budžetam rada papildu atvieglojumi, priekšlaicīgā pensionēšanās, piemaksas pie pensijas (par katru apdrošināšanas (darba) stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim), vecāku pabalsti un papildus četru slimības dienu apmaksa, ko valsts noņēma no darba ņēmēju pleciem un pārcēla uz sociālo budžetu.
Citi draudi arī ir zināmi – valsts ekonomikas lejupslīde, bezdarba pieaugums. Ja iepriekšējos gados pensionāru skaits samazinājās, jo daudziem bija motivācija strādāt, 2009. gadā šī situācija mainījās. Strauji pieauga vecuma pensionāru skaits – no 465,9 tūkstošiem janvārī līdz 473,3 tūkstošiem decembrī. Sociālo apdrošināto personu skaits samazinājās no 881,6 tūkstošiem janvārī līdz 732,9 tūkstošiem decembrī. Pagājušā gada decembrī viena sociālās sistēmas dalībnieka pakalpojumu izmaksa bija jānodrošina 1,5 strādājošajiem.
LM vienlaikus rēķina, gan kā maksājumus varēs veikt tuvākajos gados, gan arī daudz tālākā nākotnē - 2060. gadā. Ņemot vērā Finanšu ministrijas prognozes līdz 2014. gadam, Eiropas Komisijas un Pasaules Bankas prognozes, LM ir veikusi sociālā budžeta ilgtermiņa prognozēšanu. Pašreiz situācija no demogrāfiskā (bet ne sistēmas!) viedokļa Latvijas valstij vēl neesot kritiska. Savukārt 2060. gadā iedzīvotāju struktūra būs ievērojami mainījusies: mazs jaundzimušo skaits, zems darbspējīgo skaits, bet ļoti pieaugs veco ļaužu skaits.
„Ja mēs sociālajā sistēmā saglabājam visus elementus, kas kopš 1996. gada ir pieņemti papildu, tad jau 2010. gadā ejam dziļā bedrē, bez jebkādām perspektīvām, ka mēs no šīs bedres spējam izkļūt – neatkarīgi no tā, ko saka Valūtas fonds un Pasaules Banka. Mēs agri vai vēlu Latvijas valstī nonāktu situācijā, ka kaut kas ir jāmaina. Otrs scenārijs savukārt iespējams, ja mēs gribam saglabāt visus šos elementus sociālās apdrošināšanas sistēmā, tad par to ir jāmaksā. Jo pašreizējās sociālās apdrošināšanas iemaksas - 33,09%, ko maksā darba devēji un darba ņēmēji, šīs izmaksas vairs nesedz. Tas nozīmē, ka likmei strauji jāpaaugstinās.
Lai 2010. gadā nodrošinātu visus šos izdevumus, likmei būtu jābūt 44,2 procenti. Mēs negribam maksāt vairāk, gribam saņemt to pašu, bet kur ņemt naudu?” tāds ir J.Muižnieces retoriskais jautājums.
Ilgtspējas scenārijā vairāki priekšlikumi
Lai panāktu sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilizāciju, ir nepieciešama gan ekonomiskās situācijas uzlabošanās, gan arī vairākas korekcijas sociālo maksājumu līdzšinējā kārtībā. LM diskusijai ir sagatavojusi vairākus risinājumus. Vispirms gan tiek uzsvērta ekonomiskās situācijas stabilizēšana, kas, protams, neesot atkarīgs no Labklājības ministrijas.
Pensijas vecuma paaugstināšana. Demogrāfiskā prognoze liecina, ka Latvijas iedzīvotāju struktūrā arvien vairāk ir vecāka gadagājuma cilvēku. Kā klāstīja J.Muižniece, ir skatīti vairāki pensijas vecuma paaugstināšanas scenāriji un par visoptimālāko izraudzīts 2016. gads, no kura pensionēšanas vecums tiktu pakāpeniski paaugstināts līdz 65 gadiem (pašreiz 62 gadi), tos sasniedzot 2021. gadā. Ir skatīta arī finansiālo rādītāju spiestā iespēja paaugstināšanas procesu sākt 2014. gadā, taču no tāda varianta bijis jāatsakās cilvēcisku faktoru dēļ, jo prognozes liecina, ka tik drīz bezdarbs samazinājies nebūs.
Pensiju piemaksu un vecāku pabalsta finanšu avota maiņa, proti, šo maksājumu pārcelšana no sociālā budžeta uz pamatbudžetu. Tas gan valstī neatrisinās budžeta deficīta problēmas, jo saskaitāmie nemainīsies. Taču tas ir svarīgi sistēmas ilgtspējas saglābšanai, lai sociālā budžeta deficīts neieslīgst ģeometriskā progresijā.
Jāpaaugstina minimālais sociālais apdrošināšanas stāžs no 10 gadiem līdz, iespējams, vismaz 15 gadiem. Latvijā minimālais apdrošināšanas stāžs ir viens no zemākajiem. Citās valstīs 20, pat 25 gadi.
J.Muižniece arī parādīja, kā veidojas sociālais budžets, ja tiek īstenoti šie pasākumi. Ja tiek paaugstināts pensionēšanās vecums un piemaksas pārceļ uz pamatbudžetu, no budžeta deficīta izkļūt nevar. Ja šim „komplektam” pievieno minimālā apdrošināšanas stāža paaugstināšanu, tad 2024. gadā ir cerība izkļūt no budžeta deficīta un, strādājot ar pārpalikumu šajā budžetā, cerēt, ka šajos gados uzkrāto deficītu un arī aizņēmumus („no kaut kā un maksājot attiecīgus procentus”) šo naudu sistēmas ietvaros spēsim atdot.
Latvijā no padomju laikiem palicis mantojums, ka tiek piešķirts daudz papildu atvieglojumu īpašām iedzīvotāju grupām, piemēram, personām, kuras strādājušas kaitīgu darbu un vēl virknei citu. Tas ir ļoti liels slogs sistēmai, un jau šobrīd no visiem pensionāriem 10 procentus veido tie, kuriem pensijas piešķirtas ar atvieglotiem noteikumiem un pie zemāka pensionēšanās vecuma, nekā tas ir vispārējā gadījumā.
"Latvijā minimālās sociālās apdrošināšanas stāžs ir viens no zemākajiem."
Pie papildu sloga tiek minēta arī priekšlaicīga pensionēšanās. Pirms pāris gadiem tika atkārtoti pagarināts termiņš (līdz 2011. gada beigām) tiesībām doties pensijā divus gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas. Taču, kā spriež LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, ja likvidētu priekšlaicīgās pensionēšanās iespēju, daļa cilvēku tad kļūtu par bezdarbniekiem. Vai šīs izmaksas nebūtu vēl lielākas?
Labklājības ministrija šādu korelāciju neesot veikusi. Ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks saistībā ar priekšlaicīgo pensionēšanos norādīja, ka valstij ir jāatbalsta cilvēki, ja viņi pirmspensijas vecumā paliek bez darba, taču diskusijās Eiropā eksperti norādot, ka tas nav īsti pareizais risinājums. Jo būtisks faktors ir motivācijas maiņa.
Tradicionāli cilvēks arī ekonomiski nelabvēlīgā situācijā tiek saglabāts aktīvā formā. Tātad viņš ir gatavs iekļauties darba vidē, ekonomiskajai situācijai uzlabojoties. Pētījumi atsevišķās valstīs pierādot: ja cilvēks izvēlas priekšlaicīgu pensiju, viņš darba dzīvē vairs neatgriežas, pat ja ekonomiskā situācija to ļauj. Tiesa, tā ir tikai teorija. Turklāt pašreizējā bezdarba draudu situācija ir papildu ļaunums.
2009. gada krīzes ietekme un izpausme
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) direktore I.Šmitiņa, raksturojot 2009. gada sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu un ieņēmumu tendences, uzsvēra, ka straujāk pieaug izdevumu daļa, kā arī samazinās speciālā budžeta naudas līdzekļu atlikums. Galvenie iemesli, kāpēc palielinās izdevumi, – samazinās sociālās apdrošināšanas maksātāju skaits, algas, no kurām veiktas iemaksas, pieaug bezdarbnieku un pensionāru skaits. Visās vecuma grupās samazinājies darba ņēmēju skaits, attiecīgi viņi pārvietojušies bezdarbnieku pabalsta saņēmējos.
Krīze ir ietekmējusi arī slimības pabalstu skaitu, kas ir jūtami pieaudzis. Pagājušā gada janvārī VSAA apmaksāto slimības gadījumu skaits bija 23 617, decembrī - 29 931. Kā skaidro I.Šmitiņa, nestabilajā situācijā cilvēki meklē visdažādākās iespējas, arī - kā no sociālās apdrošināšanas palielināt savus ienākumus, tāpēc bieži vien arī konsultācijās jautā - vai, zaudējot darbu vai pirms darba zaudēšanas, var paņemt slimības lapu, tad bezdarbnieka pabalstu, pēc tam doties priekšlaicīgā pensijā.
Latvijas iedzīvotāji ir akceptējuši uzkrājošo pensiju shēmu. Pagājušajā gadā valsts fondēto pensiju shēmā bija 627 292 dalībnieki, kuri tai ir pakļauti obligāti, kā arī 468 715, kuru līdzdalība ir brīvprātīga.
"Ja cilvēks izvēlas priekšlaicīgu pensiju, viņš darba dzīvē vairs neatgriežas, pat ja to ļauj ekonomiskā situācija."
Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece budžeta jautājumos Baiba Bāne informēja, ka par to, vai iespējams sociālās apdrošināšanas budžeta deficītu segt no citiem ieņēmumu veidiem, valdība lems budžeta sagatavošanas procesā. FM līdz 25. maijam plāno iesniegt valdībā redzējumu par makroekonomiskās attīstības prognozēm un fiskālo ietvaru 2011., 2012. gadam.
B.Bāne, vērtējot LM priekšlikumu vecāku pabalstus un piemaksas pie pensijām pārnest uz valsts pamatbudžetu, sacīja, ka tādā gadījumā valdībai, izstrādājot valsts budžetu 2011. gadam, būs jāizšķiras, kuras no pamatbudžeta pozīcijām jāsamazina vēl vairāk, par apmēram 200 miljoniem latu. Pašreiz gadā no 4,6 miljardiem latu valsts budžeta izdevumiem 1,6 miljardi tiek tērēti sociālās apdrošināšanas sistēmai – pensijām, piemaksām pie pensijām, pabalstiem. Tie ir 35% no kopējiem izdevumiem.
800 miljoni latu nepieciešami Eiropas fondu projektu priekšfinansēšanai un līdzfinansēšanai, 500 miljoni latu – procentiem un obligātajiem maksājumiem Eiropas Kopienas budžetā, 400 miljoni veselībai, 400 miljoni izglītībai. Naudas meklēšanā daudzi koncentrējoties uz iespējamību līdzekļus rast ministrijās, taču, pat ja likvidētu visas ministrijas un aģentūras, iegūtu 187 miljonus latu. Tas ir nereāls piedāvājums, uzskata B.Bāne, piekrītot, ka LM priekšlikums ir vērtējams un diskusijām jābūt, taču jāapzinās, vai būs viegli vēl ko samazināt jutīgajām sfērām, vai tomēr jāraugās uz citiem pasākumiem, kas nodrošinātu sociālos izdevumus ar attiecīgiem ienākumiem.
Speciālā budžeta aizņēmumi, zaudējumi un ieguvumi
Kā informēja Valsts kases Prognozēšanas un finanšu plānošanas departamenta direktore Jevgēnija Jalovecka: pašreiz [22. martā] Valsts kases kontos kopējais resursu atlikums ir nedaudz vairāk nekā 1,6 miljardi latu, tas pilnībā sedz valsts pamatvajadzības. Speciālajā budžetā kopējais resursu apjoms ir 650 miljoni latu. Puse ir noguldīta termiņnoguldījumā Valsts kasē ar atmaksas termiņu šā gada oktobrī un jūlijā. Puse atrodas speciālā budžeta kontos un nodrošina ikdienas speciālā budžeta izdevumus.
Tradicionāli pastāv arī aizdomas par to, vai valsts pārlieku neiedzīvojas uz “pensiju budžeta” rēķina. J.Jalovecka skaidroja, ka par Valsts kasē izvietotajiem termiņnoguldījumiem procentu likmes ir noteiktas diezgan augstas, jo šie noguldījumi veikti 2009. gada oktobrī, kad likmes bija augstas. Pašreiz pamatbudžets speciālajam budžetam par šiem depozītiem maksā 12 un 14% gadā. Vēsturiski tās esot augstākās procentu likmes.
Kopš 2002. gada līdz 2010. gada 19. martam kopumā valsts pamatbudžets samaksājis procentos speciālajam budžetam aptuveni 124 miljonus latu. Šogad plānotais procentu ieņēmumu apjoms speciālajā budžetā ir apmēram 67 miljoni, no kuriem no gada sākuma līdz 19. martam jau ir samaksāti apmēram 21 miljons latu.
Savulaik pamatbudžets bija kreditors speciālajam budžetam. Par aizdevumiem, kurus valsts pamatbudžets izsniedza no 1999. gada līdz 2002. gadam, procentu likme tika noteikta 8-9% robežās. Speciālais budžets pamatbudžetam par šiem aizdevumiem procentos samaksāja 29 miljonus latu.
Atlikums Valsts kasē nodrošina, lai jebkuram investoram, jebkuram valsts iedzīvotājam nebūtu nekādu šaubu par valsts maksātspēju, ka valsts spēj nodrošināt savas saistības, arī to, ka spēj nofinansēt speciālā budžeta deficītu šogad un nākamgad. Šis resursu apjoms ir drošības rezerve, kas nodrošina šo finanšu stabilitāti, uzsvēra Valsts kases pārstāve.
Priekšlikumi izmaiņām sociālās apdrošināšanas sistēmā tiks apspriesti arī ar sociālajiem partneriem. Valdības apņemšanās starptautiskajiem aizdevējiem paredz, ka 2010. gada laikā, ņemot vērā ekonomiskās un demogrāfiskās situācijas prognozes, tiks veikta sociālās apdrošināšanas pabalstu un pensiju sistēmas pārskatīšana un tiks pieņemti priekšlikumi šo sistēmu vidēja termiņa reformai. Februārī parakstītajā Latvijas saprašanās memorandā ar Eiropas Komisiju paredzēts, ka līdz 2010. gada jūnija beigām, izmantojot starptautisko organizāciju tehnisko palīdzību un sadarbojoties ar sociālajiem partneriem, valdība apņemas sagatavot izmaiņas pensiju sistēmā ieviešanai 2011. gadā, lai nodrošinātu pensiju sistēmas trīs pīlāru ilgtspējību un piemērotību nākotnē. “Šajā kontekstā tiks pārskatītas visas īpašās pensiju shēmas un pensionēšanās vecums,” norādīts dokumentā.
