SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
22. jūlijā, 2010
Lasīšanai: 16 minūtes
2
2

Izdienas pensijas – viens no sociālās apdrošināšanas sistēmas pārmaiņu jautājumiem

Gadā tiek piešķirts vairāk nekā tūkstotis jaunu izdienas pensiju. Diskusijās par pensiju sistēmas reformu izdienas pensiju jautājums līdz šim ir apiets.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Vairāk nekā piektā daļa – apmēram 455 tūkstoši – Latvijas iedzīvotāju ir pensijas vecumā. Pensijas saņēmēju skaits ir par 120 tūkstošiem lielāks. To skaitā ietilpst invaliditātes, apgādnieka zaudētāja, arī izdienas pensijas saņēmēji, priekšlaikus pensionējušies. Labklājības ministrijas (LM) koncepcijas projektā par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā ierosināts palielināt ne tikai vecuma pensijas vecumu, bet arī izdienas pensijas vecumu. Latvijas sociālais budžets kļūst maksātnespējīgs, taču iecere saduras ar milzu pretestību. Pašreiz darbība notiek salīdzinoši nelielā organizatorisku pārmaiņu laukā, proti, lai koncentrētu izdienas pensiju izmaksu vienuviet. Bet pat tam jau ir bijis nepieciešams vairāk nekā gads un dažādu profesiju izdienas pensiju likumu grozījumi tikai jūnijā sākti skatīt Saeimā.

Kopš 1998.gada izdienas pensiju loks pakāpeniski ir paplašinājies un papildus no speciālā budžeta izmaksājamajām izdienas pensijām no valsts pamatbudžeta piešķir un izmaksā izdienas pensijas militārpersonām, Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm, prokuroriem, Satversmes aizsardzības biroja, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām, valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka māksliniekiem, diplomātiem, tiesnešiem un Informācijas analīzes dienesta amatpersonām. Minēto izdienas pensiju pensionēšanās vecums ir zems – no 38 līdz 55 gadiem (izņemot tiesnešiem), – izdienas pensiju paaugstināšanas priekšlikums paskaidrots LM valdībā skatītajā informatīvajā ziņojumā „Par Koncepcijas projektu par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā”.

Latvijā izdienas pensijas saņem vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku, norādīts ziņojumā. Citos informatīvajos materiālos tiek minēts par diviem tūkstošiem mazāks skaits. Centrālās statistikas pārvaldes apskatā par pensionāriem Latvijā minēts, ka Latvijā pagājušā gada beigās bijuši 2,7 tūkstoši izdienas pensijas saņēmēji. Tikpat uzskaitē ir arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā. Aritmētisko nekonsekvenci arī var izskaidrot ar izdienas pensionāru atrašanos deviņu dažādu iestāžu „pakļautībā”.

Deviņu administratoru vietā paliks divi

Pagājušogad jūnijā tika ierosināts centralizēt izdienas pensijas vienuviet – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA), kura jau pašlaik daļēji administrē izdienas pensijas. Tālab ir sagatavoti grozījumi koncepcijā jau nosaukto profesiju izdienas pensiju likumos, kuri paredz, ka no 2011.gada izdienas pensiju administrēšana būs VSAA pārziņā.

Izdienas pensiju administrēšana nošķirti paliks tikai Satversmes aizsardzības birojā sakarā ar tā darbības specifiku un valsts noslēpumiem.

Kā izdienas pensiju vienotas administrēšanas ieguvumi tiek minēta labāka kontrole gadījumos, kad izdienas pensijas saņēmējam tiek piešķirts bezdarbnieka pabalsts.

Piešķirot izdienas pensijas vietā cita veida pensiju, cilvēkam būs jāvēršas tikai vienā institūcijā. Likumprojekti paredz, ka darbiniekiem, kuriem vienlaikus ir tiesības uz vairākām izdienas pensijām, piešķirs tikai vienu pensiju pēc viņu izvēles. Izdienas pensijas apmērs tiks pārskatīts reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu. Ja indekss būs mazāks par skaitli „1”, izdienas pensijas nepamazinās. Lai piedzītu naudu, kas izdienas pensijas saņēmējam pārmaksāta viņa vainas dēļ, ik mēnesi tiks ieturēti 10 % no izmaksājamās izdienas pensijas.

VSAA preses sekretāre Edīte Olupe klāsta, ka pensijas saņēmējiem nevajadzētu būt nekādām nopietnām izmaiņām, kad tās visas būs VSAA pārziņā: „Pensijas tiks izmaksātas kā līdz šim un līdzīgi kā mēs tās maksājam saviem pensionāriem – vai nu ar pārskaitījumu uz bankas vai PNS kontu, vai ar piegādi mājās (par „Latvijas pasta” noteikto samaksu). Arī saņemšanas datumos izmaiņas neprognozējam. VSAA ir sagatavots pasākumu plāns izdienas pensiju pārņemšanai, kur precīzi pa datumiem noteiktas tās aktivitātes, kas jāveic VSAA, lai pārņemtu šīs pensijas (no izmaiņām programmatūras nodrošinājumam pakalpojumu piešķiršanai un izmaksai līdz lietu nodošanai un pat tādiem sīkumiem kā vāku iepirkšana klientu lietām). Izmaiņas gan būs pašā VSAA, lai varētu administrēt šīs pensijas (jāizstrādā gan iekšējie normatīvie akti, gan amatu apraksti tiem diviem cilvēkiem, kas nāks klāt, lai varētu administrēt šo lielo pensiju masu, ko mēs pārņemsim un ko citos resoros administrēja daudz lielāks darbinieku skaits).”

Izdienas pensiju avoti ir atšķirīgi

VSAA izdienas pensijas maksā no speciālā budžeta, ministrijas un iestādes – no pamatbudžeta. Tālab šogad pēc tam, kad Satversmes tiesa bija par nelikumīgu atzinusi arī izdienas pensiju ieturēšanu (nestrādājošajiem izdienas pensionāriem ieturēja 10%, strādājošajiem – 70%), ministrijām nācās prasīt budžeta papildinājumu. Piemēram, valdība 8.jūnijā atbalstīja Kultūras ministrijas lūgumu piešķirt 176 719 latus, lai izmaksātu ieturētās izdienas pensijas māksliniekiem par laiku no 2009.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 31.maijam, kā arī turpmāk maksātu pilnā apmērā.

Valstī nav regulāri apkopotas un detalizētas informācijas par visām izdienas pensijām, saņēmēju skaitu un pensiju apmēru. Kā paskaidroja LM Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Marika Kupče, izstrādājot grozījumus izdienas pensiju likumos (kas nodrošinātu vienu izdienas pensiju administrēšanu VSAA), no izdienas pensiju administrētājiem tika iegūta informācija par katra resora izdienas pensionāru skaitu un vidējo apmēru. Šāda informācija ir tikai uz pagājušā gada novembri. Lai iegūtu informāciju par tik specifiskiem jautājumiem, jāgriežas pie katra izdienas pensijas administrētāja. Pārskatāma aina par izdienas pensiju saņēmēju skaitu un pensiju apmēru atrodama VSAA mājaslapā, taču tikai par apmēram trešo ceturto daļu šo pensiju saņēmējiem.

Saskaņā ar VSAA rīcībā esošajiem datiem, kas saņemti no resoriem tad, kad tika pieņemts lēmums atdot šo pensiju administrēšanu VSAA, Latvijā kopā bija 8,5 tūkstoši izdienas pensionāru. Šajā laikā skaits noteikti ir pieaudzis, tā vismaz apgalvo Iekšlietu ministrija un noteikti jau tuvojas 10 tūkstošiem, informēja VSAA preses sekretāre E. Olupe.

VSAA klientu skaits sarūk

VSAA administrēto izdienas pensijas saņēmēju skaits samazinās: piemēram, pērn janvārī bija 3127, decembrī – 2702. Kopš 2003.gada izdienas pensiju saņēmēju skaits samazinājies uz pusi. Kā paskaidroja E.Olupe, kopš 1999.gada 1.janvāra tos, kuri strādāja izdienas profesijā, pārtrauca apdrošināt izdienas pensijai un pārtrauca noteikt viņiem izdienas stāžu. Līdz ar to VSAA piešķir izdienas pensijas personām par to stāžu, kas uzkrāts izdienas profesijās līdz 1998.gada 31.decembrim. Kad tiek sasniegti vecuma pensijas piešķiršanai noteiktie 62 gadi, personām izdienas pensijas vietā piešķir vecuma pensiju.

Izdienas pensijas piešķir pēc līdzīgiem nosacījumiem, taču atsevišķās profesiju grupās šīs pensijas statuss ieviests atšķirīgā laikā.

Piemēram, „Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likums” ir spēkā kopš 2005.gada 1.janvāra. „Likuma mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku tiesības uz izdienas pensiju sakarā ar to, ka šajās profesijās pēc noteikta laika nostrādāšanas darbs saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu pirms vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanas,” paskaidroja Kultūras ministrijas (KM) sabiedrisko attiecību speciāliste un mājaslapas redaktore Dace Vizule.

"Šajās profesijās pēc noteikta laika nostrādāšanas darbs saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu pirms vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanas."

Līdz šim KM ir piešķīrusi izdienas pensiju 160 personām un trim ir atteikusi izdienas pensijas piešķiršanu. Pašreiz izdienas pensijas tiek izmaksātas 135 personām. Divi izdienas pensijas saņēmēji ir atgriezušies strādāt profesijā, kura dod tiesības uz izdienas pensiju, tādēļ viņiem izdienas pensijas izmaksa ir apturēta. Divas personas ir mirušas, viena ieguvusi invaliditāti un saņem invaliditātes pensiju, kura ir lielāka, un 20 personas jau ir sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu un saņem vecuma pensijas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, informēja KM pārstāve.

Saskaņā ar pārējo izdienas pensiju maksātāju sniegto informāciju Iekšlietu ministrija pašreiz administrē visvairāk – 6966 – izdienas pensijas. Ārlietu ministrija administrē 14 izdienas pensijas. Aizsardzības ministrijā (AM) uz 1.jūliju izdienas pensiju saņēma 1332 cilvēku. Plānots, ka līdz gada beigām tie būs apmēram 1570. Tiesu administrācija (TA) administrē 32 tiesnešu izdienas pensiju izmaksu. Ģenerālprokuratūras preses sekretārs Andrejs Vasks informēja, ka no 2000.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 15.jūlijam ir piešķirtas 120 prokuroru izdienas pensijas. Šobrīd uzskaitē ir 106 pensionāri, no tiem deviņi nesaņem izdienas pensiju (piešķirtā vecuma pensija Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā ir lielāka par piešķirto prokuroru izdienas pensiju). Tādējādi prokuroru izdienas pensiju saņem 97 pensionāri, no tiem 65 saņem prokuroru izdienas pensijas daļu un vecuma pensiju VSAA, bet 32 saņem tikai prokuroru izdienas pensiju.

Prāvākās izdienas pensijas tiesnešiem un diplomātiem

Kā liecina VSAA statistika, tās administrēto vidējo izdienas pensijas lielums ir 175 lati. VSAA šā gada maijā pensijas maksāja 2586 cilvēkiem – izdienas pensionāru vīriešu ir trīs reizes vairāk nekā sieviešu. Prāvs skaits izdienas pensijā no VSAA saņem nelielu naudu – mazāk par 30 latiem mēnesī – 119 pensionāri, no 30 līdz 50 latiem – 400 pensionāri. Pārējiem ir lielākas summas. Piemēram, no 200 līdz 300 latiem mēnesī saņem 447 izdienas pensionāri. Ir izdienas pensijas arī virs 1000 latiem – tādu ir 23.

KM administrēto pensiju vidējais izdienas apmērs ir 274,93 lati, mazākā izdienas pensija ir 51,37 lati, lielākā – 450 latu. KM pārstāve D.Vizule norāda, ka vairākām personām tika aprēķināta arī par 450 latiem lielāka izdienas pensija, taču likumā ir noteikts ierobežojums, ka izdienas pensijas apmērs nedrīkst pārsniegt desmitkārtīgu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (45 lati x 10 = 450,00 lati).

Iekšlietu ministres padomniece Viktorija Šembele informēja, ka Iekšlietu ministrijas administrēto pensiju vidējais apmērs ir 202,48 lati. Statistikā, kuru pēc LV.LV lūguma sagatavoja IeM Veselības un sociālo lietu aģentūra, nošķirta pensija, ko izdienas pensionāri saņem no VSAA (2527) un no IeM budžeta (4439). Izdienas pensijas no ministrijas budžeta ir diapazonā no 70 līdz 1444 latiem (tik liela gan ir tikai viena). No sociālā budžeta maksātās pensijas ir pieticīgākas, tikai pāris cilvēkiem tās ir virs 300 latiem mēnesī.

Ārlietu ministrijas administrēto izdienas pensiju vidējais apmērs ir 948 lati. Izdienas pensiju amplitūda ir no 305 līdz 1 525 latiem, informēja ministrijas Preses un informācijas nodaļa.

Kā paskaidroja Aizsardzības ministrijas preses nodaļas vadītāja Dace Ankipāne, lai aplēstu izdienas pensiju vidējo apmēru šogad, jāņem vērā iepriekš noteiktais pensiju ieturējums, tad atkal pensiju ieturētās daļas atmaksāšana pēc Satversmes tiesas lēmuma. AM vidējā pensija varētu būt 185 lati, mazākā – 48 lati, lielākā – 671 lats (pirms nodokļu nomaksas).

Ģenerālprokuratūras vidējais izmaksājamais izdienas pensijas apmērs ir 405,85 lati mēnesī. Mazākā izdienas pensija, ko izmaksā prokuratūra, ir 41,26 lati, lielākā – 1742, 90 lati mēnesī. Tās ir bruto izmaksas – vēl tiek noņemta nost nodokļu daļa, piebilst preses sekretārs A. Vasks.

Tiesu administrācijas vidējais aprēķinātās izdienas pensijas apmērs ir 995,78 lati. Aprēķinātās izdienas pensijas ir no 375,58 līdz 1715,72 latiem. „Jāņem vērā, ka aprēķinātā summa atšķiras no izmaksājamās, jo Tiesnešu izdienas pensiju likums nosaka: ja izdienas pensiju piešķir personai, kurai jau ir piešķirta vecuma pensija, aprēķināto izdienas pensiju samazina par personai piešķirtās vecuma pensijas apmēru,” paskaidro TA pārstāvis Gatis Tauriņš. Izmaksātās izdienas pensijas ir no 137,65 līdz 1321,59 latiem, vidējā – 591,72 lati.

Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, kurā ir deviņi izdienas administratori, konkrētie jautājumi par izdienas pensijām pašreiz nav aktuāli. „Viens no likumā minētajiem kritērijiem izdienas pensijas saņemšanai ir 10  pēdējie nostrādātie gadi KNAB amatpersonas statusā. Ņemot vērā, ka birojam ir tikai septiņi gadi, šis jautājums nebūs aktuāls vēl pāris gadu.,” paskaidroja KNAB galvenais speciālists sabiedrisko attiecību jautājumos Andris Vitenburgs.

Izdienas pensiju saņēmēju strādā maz

Izdienas pensiju var saņemt, ja turpina strādāt, bet ne tajā pašā dienestā, darbā un amatā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju.

Likumprojektus pavadošajos dokumentos kā problēma norādīta tā, ka nereti nav zināms, vai izdienas pensijas saņēmējs strādā. Saskaņā ar likumu izdienas pensiju pārtrauc maksāt, ja tās saņēmējs atsāk strādāt tajā pašā profesijā, kura devusi tiesības uz šo pensiju. Strādājot citā profesijā, izdienas pensija tiek saglabāta. No VSAA administrēto izdienas pensiju saņēmējiem maijā (2586) strādājošo bija apmēram viens tūkstotis, informēja E.Olupe.

Citi šādu informāciju neapkopo, jo likums nenosaka darba devējiem pienākumu sniegt ziņas par izdienas pensijas saņēmēja stāšanos darbā. Izdienas pensijas saņēmējiem likums liek pašiem sniegt informāciju, ja tiek atsākts darbs profesijā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju.

"Ārlietu ministrijas administrēto izdienas pensiju vidējais apmērs ir 948 lati."

Izdienas pensiju izmaksātājiem gan ir ziņas par laiku, kad tās ar likumu tika izmaksātas nepilnā apmērā. Pēc KM informācijas, tajā laikā strādājuši 32–33 šo pensiju saņēmēju. Ministrija prognozē, ka strādājošo skaits palielināsies, sākoties sezonai kultūras jomā, kā arī atsākoties mācību gadam mācību iestādēs, kad arī izdienas pensijas saņēmēji iesaistīsies citos darbos.

IeM Veselības un sociālo lietu valsts aģentūra neapkopojot datus par strādājošajiem izdienas pensiju saņēmējiem. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju (sakarā ar ieturējumiem 2009.gadā) strādājuši 1304 izdienas pensionāri.

Kā paskaidro Ģenerālprokuratūras pārstāvis A.Vasks, saskaņā ar „Prokuroru izdienas pensiju likuma” 9.panta pirmās daļas 2.3.4.punktu izdienas pensijas izmaksu pārtrauc, ja saņēmējs no jauna tiek iecelts prokurora vai tiesneša amatā vai no jauna uzsāk dienestu tajās iestādēs, kurās dienests dod tiesības uz izdienas pensiju. Pēc prokuratūrai pieejamās informācijas, citās iestādēs, kas nedod tiesības uz izdienas pensiju, strādā trīs prokuroru izdienas pensijas saņēmēji.

Pensijā no 38 gadiem līdz 55 gadiem

Speciālistu komentāros izpratnei par izdienas pensijām allaž tiek minēti baleta mākslinieki. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumu tiesības uz izdienas pensiju ir personām, kuras ne mazāk kā 10 gadus strādājušas attiecīgajā profesijā un ir darba attiecībās šajā profesijā, sasniedzot šādu vecumu: baleta un cirka mākslinieki – 38 gadus; solisti vokālisti  – 45 gadus; orķestru mākslinieki – 50 gadus; koru mākslinieki – 50 gadus; leļļu teātru aktieri – 50 gadus; teātru aktieri – 55 gadus.

Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm izdienas pensiju maksā, ja sasniegts 50 gadu vecums un izdienas stāžs ir vismaz 20 gadu. Militārpersonai ir tiesības uz izdienas pensiju, ja izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem un ja nodienēts ne mazāk kā 15 gadu. Diplomātam jāsasniedz 55 gadu vecums, lai pēc nodienētiem 20 gadiem saņemtu izdienas pensiju.

Izdienas vecuma paaugstināšanai – uzreiz „nē”

Pēc priekšlikuma paaugstināt arī izdienas vecuma pensiju publiskošanas jūnijā izskanēja pirmie iebildumi. Izdienas pensiju vecuma sliekšņa iespējamā palielināšana varētu būt apspriežama, taču šis jautājums būtu jāvērtē katrā profesionālajā nozarē individuāli, aģentūrai BNS pauda Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Viņasprāt, patlaban svarīgākais ir strādāt pie vienota regulējuma radīšanas izdienas pensijām, kas likumsakarīgi ļautu arī racionāli spriest par vecuma sliekšņa noteikšanu. Tiesa, kamēr tas ir tikai LM ierosinājums, A. Barča visai skeptiski raugās uz šīs iniciatīvas tālāko virzību, norādot, ka LM koncepcijas un priekšlikumi šajā jomā jau vairākkārt noraidīti valdībā: „Un ne tikai šajā [valdībā] – tas bija arī pie [ekspremjera Aigara] Kalvīša, [Ivara] Godmaņa un tagad arī [pašreizējā premjera] Valda Dombrovska.”

Arodbiedrības saskatījušas tiesiskās paļāvības principu pārkāpšanu, mainot izdienas pensijas vecumu, jo tas šiem darbiniekiem bijis ne tikai ar likumu garantēts, bet arī apmaksāts, veicot sociālās apdrošināšanas iemaksas paaugstinātā apmērā.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU